1.nodaļa. CIVILPROCESA PRINCIPI (1.-15.pants)

14.10.2025. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-836/2025

No Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta kopsakara ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 un 18.3 panta noteikumiem izriet, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās nevis par to, vai juridiskā persona – nostiprinājuma lūdzēja – ir „reģistrējusi patieso labuma guvēju”, bet gan par to, vai attiecībā uz konkrēto juridisko personu Uzņēmumu reģistrā ir „reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju”. Tāpēc arī tad, ja attiecībā uz kapitālsabiedrību Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija, ka šai „juridiskajai personai patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, no juridiskā viedokļa ir uzskatāms, ka attiecībā uz konkrēto kapitālsabiedrību Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta izpratnē.

Lejupielādēt

17.09.2025. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-759/2025

Tās personas, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas vērsties tiesā ar pieteikumu (iesniegumu) par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa, ir izsmeļoši uzskaitītas Maksātnespējas likuma 22. panta pirmajā daļā. Likumā nav paredzēta parādnieka pārstāvja tiesība vērsties tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa, un tiesnesim ir pamats atteikties pieņemt šādu pieteikumu, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu. Parādnieka pārstāvis, kura tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīgs ar attiecīgu sūdzību par administratora rīcību vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā, kura kompetencē ir īstenot administratoru uzraudzību, tostarp izskatīt parādnieka pārstāvja sūdzību par administratora rīcību, kā arī atbilstoša pamata esības gadījumā vērsties tiesā ar pieteikumu par šī administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa.

Lejupielādēt

22.07.2025. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-681/2025

Lejupielādēt

04.09.2025. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-462/2025

Datums, ko tiesa sēdē noteikusi par lēmuma pieejamības datumu, ir atzīstams par šī lēmuma pasludināšanas dienu. Ja tiesa lēmuma pieejamības datumu pārceļ, neinformējot lietas dalībniekus par lēmuma jauno pieejamības datumu, pārsūdzības termiņa sākums saistāms ar lēmuma izsniegšanas dienu.

Lejupielādēt

23.09.2025. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-452/2025

Lejupielādēt

19.06.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-444/2025

Lejupielādēt

22.05.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-113/2025

Ja no amata atceltais valdes loceklis cēlis prasību par līguma izbeigšanas atlīdzības piedziņu, atsaucoties uz vadības līgumu, kurā viņam paredzēta tiesība uz šādu atlīdzību, situācijā, kad sabiedrība lēmumu pieņēmusi pēc savas iniciatīvas un bez jebkāda iemesla, sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka prasītājs ticis atsaukts no valdes locekļa amata ar iemeslu. Turklāt šādam iemeslam ir jābūt objektīvam. Uzticības zaudēšana kā subjektīvs faktors pati par sevi ir pietiekama lēmuma pieņemšanai par valdes locekļa atsaukšanu (jo valdes locekļa amats ir uzticības amats), taču tā nav pietiekama, lai konstatētu, ka atceltajam valdes loceklim iepriekš minētajos apstākļos nav tiesības prasīt līguma izbeigšanas atlīdzības piedziņu, ja vien konkrētajā gadījumā uzticības zaudēšanu nepamato kādi objektīvi apstākļi, kuru esība ir jāpierāda sabiedrībai.

Lejupielādēt

19.06.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-44/2025

Ja tiesa nekonstatē prasības pieteikumā norādīto solidāro atbildību zaudējumu nodarīšanā, tās pienākums ir vērtēt katra atbildētāja dalītās atbildības pamatu un apmēru pēc savas iniciatīvas. Ja prasītāja norādītais zaudējumu apmērs nav guvis apstiprinājumu pilnā apmērā, tas pats par sevi nevar būt iemesls zaudējumu atlīdzināšanas prasības pilnīgai noraidīšanai, un tiesa piedzenamo summu noteic pierādītajā apmērā.

Lejupielādēt

10.06.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2025

Nemantiskā jeb morālā kaitējuma atlīdzināšana ir pašsaprotama kaitējuma atlīdzināšanas komponente. Ja apdrošinātais, būdams patērētājs, kā apdrošināšanas atlīdzību prasa piedzīt no apdrošinātāja naudas summu cietušā morālā kaitējuma kompensēšanai, tiesai ir pienākums apsvērt, vai apdrošinātāja atbildības ierobežojums, saskaņā ar kuru apdrošinātājs neatlīdzina morālo kaitējumu, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētajiem līguma noteikumu netaisnīguma kritērijiem. No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta normu sistēmas secināms, ka savstarpēji neapspriesti līguma noteikumi vienmēr var tikt pakļauti netaisnīguma novērtējumam un nav atzīstami par tādiem, kas definē līguma priekšmetu. Kaut arī „apdrošināto risku kopums un noteiktie izņēmumi” Apdrošināšanas līguma 8. panta sestajā daļā vispārīgi minēti kā apdrošināšanas līguma priekšmeta sastāvdaļa, ar patērētāju kā apdrošināto noslēgta apdrošināšanas līguma tipveida noteikums ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja tas sastādīts iepriekš un līdz ar to apdrošinātajam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā noteikuma saturu. Šādos apstākļos tiesai it īpaši ir pamats pārbaudīt, vai apdrošinātāja atbildības ierobežojums, neatlīdzinot morālo kaitējumu, vērtējams kā tāds, kas pretēji līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam 1) samazina ar likumu noteikto pušu atbildību, 2) nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam, 3) patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 1., 3. un 5. punktu).

Sāpju nauda, kuru ārvalsts (Austrijas) tiesa personai piespriedusi tādēļ, ka tā cietusi negadījumā, kuru ceļojuma laikā minētajā valstī izraisījis apdrošinātais, kā gandarījums par cietušā pārdzīvotajām fiziskajām un garīgajām ciešanām mērķu un satura ziņā ir līdzīga morālā jeb nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai Latvijas tiesībās. Ja apdrošinātais Latvijā cēlis prasību, lai no viņa piedzīto sāpju naudas summu atgūtu kā apdrošināšanas atlīdzību, un norādījis uz tiesību institūtu iespējamām atšķirībām, tad tiesa nedrīkst aprobežoties ar vispārīgu konstatējumu, ka apdrošināšanas līgums neparedz morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Lai izpildītu Civilprocesa likumā tiesai noteikto pienākumu pamatot spriedumu un izdarītu motivētu secinājumu par to, vai ārvalsts tiesa sāpju naudu cietušajam piespriedusi tāda kaitējuma kompensēšanai, kas ir morālais kaitējums Latvijas tiesību izpratnē, tiesai jāpievēršas ārvalsts likuma normu, kas regulē sāpju naudu, satura noskaidrošanai un salīdzināšanai ar morālā kaitējuma jēdzienu Latvijas tiesībās.

Lejupielādēt

12.06.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-38/2025

Lejupielādēt

29.01.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2025

Tiesiska darījuma iztulkošanā ņem vērā ne tikai tā dalībnieku paskaidrojumos norādītos, bet arī citus lietas apstākļus, no kuriem secināma darījuma dalībnieku saskanīgā griba darījuma noslēgšanas brīdī, piemēram, darījuma noslēgšanas apstākļus un dalībnieku darbības, tostarp dalībnieku rīcību un saziņu pirms darījuma noslēgšanas. Iztulkojot darījumu, šaubu gadījumā prezumējams, ka darījuma dalībnieki gribēja sasniegt saprātīgu un likumīgu rezultātu.

Lejupielādēt

12.03.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-24/2025

Situācijā, kad Satversmes tiesa attiecībā uz noteiktu personu loku atzinusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) par spēkā neesošu, konstatējams aizklāts likuma robs. Tas aizpildāms teleoloģiskās redukcijas ceļā, proti, sašaurinot iepriekšminēto noteikumu 19. punkta tvērumu. Šajā normā noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība piemērojama tiktāl, ciktāl no kopējā ūdens patēriņa starpības tiek atskaitīts to dzīvokļu īpašnieku individuālais ūdens patēriņš, kuri pretēji noteiktajai ūdens maksas aprēķināšanas kārtībai prettiesiski nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu noteiktajā termiņā vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Individuālā ūdens patēriņa noskaidrošanai var kalpot informācija par starpību, kāda fiksēta starp attiecīgā dzīvokļa īpašnieka ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem pirms un pēc pieļautā pārkāpuma, proti, starpību starp pēdējo iesniegto rādījumu pirms dzīvokļa īpašnieks pārtrauca sniegt rādījumus un pirmo iesniegto rādījumu pēc tam, kad dzīvokļa īpašnieks atsāka sniegt savus ūdens patēriņa rādījumus. Ja dzīvokļa īpašnieka pieļautā pārkāpuma dēļ nav iespējams noskaidrot faktisko individuālo ūdens patēriņu atsevišķajā īpašumā, pastāv pamats to aprēķināt atbilstoši maksimāli piegādātajam ūdens daudzumam atsevišķajā īpašumā, ievērojot tajā dzīvojošo personu skaitu. Šajā gadījumā pēc analoģijas piemēro iepriekšminēto noteikumu 19.2 punktā (redakcijā, kas ir spēkā no 2019. gada 22. novembra) iekļauto formulu.

Lejupielādēt

29.01.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2025

Civillikuma 1927. pantā paredzētajam prasījumam pret apdāvināto ir Civillikuma 1895. pantā noteiktais vispārējais 10 gadu noilguma termiņš arī tad, ja dāvinātāja parāds kreditoram izriet no komercdarījuma. Noilguma termiņš sāk tecēt no brīža, kad iestājušies abi Civillikuma 1927. pantā paredzētie nosacījumi – dāvinātājam mantas dāvināšanas laikā bija parāds un dāvinātājs šo parādu nespēj samaksāt, bet, ja dāvināts nekustamais īpašums, tad turklāt ne agrāk par apdāvinātā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Lejupielādēt

18.02.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2025

Ar atsavinātās lietas trūkumu saprotama lietas neatbilstība līguma noteikumiem. Tā var izpausties kā neatbilstība subjektīvajām vai objektīvajām prasībām. Ar subjektīvajām prasībām saprotamas prasības, par kurām puses atsavinājuma līgumā tieši vienojušās, piemēram, līgumā noteiktais preces apraksts, veids, daudzums, kvalitāte, funkcionalitāte, saderība, sadarbspēja u. tml., arī lietas ieguvēja izteiktā prasība par preces derīgumu konkrētam nolūkam, kurai lietas atsavinātājs piekritis. Ar objektīvajām prasībām saprotamas prasības, kuras līguma noslēgšanas laikā bija noteiktas normatīvajos aktos un citos normatīvos, tostarp standartos; prasības, atbilstību kurām atsavinātājs pirms līguma noslēgšanas norādījis preces aprakstos vai paraugos; kā arī prasības, atbilstība kurām līguma noslēgšanas laikā bija saprātīgi sagaidāma, raugoties no vidusmēra pircēja skatupunkta. Pie pēdējām pieder, piemēram, tādas īpašības un citas iezīmes, tostarp attiecībā uz ilgizturību, funkcionalitāti, saderību un drošumu, kādas parasti ir raksturīgas un izvirzāmas tāda paša veida precēm. Tiesai, pārbaudot ieguvēja apgalvojumu par to, ka atsavinātajai lietai ir trūkums, atbilstoši pušu argumentiem vispirms ir jāpārbauda lietas atbilstība subjektīvajām prasībām, bet, ja tādu nav vai tās nav pilnīgas, tad jāpārbauda lietas atbilstība objektīvajām prasībām.

Lejupielādēt

2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2025

Vērtējot, vai viedoklis nav pārmērīgi aizskarošs, tiesai jāpārbauda, vai viedokļa izteikšanai bija faktiskā bāze. Tomēr arī tad, ja faktiskā bāze nav bijusi, viedoklis ne vienmēr būs nesamērīgi aizskarošs. Ja tiesa secina, ka neatkarīgi no tā, vai faktiskā bāze ir pastāvējusi, viedoklis nav pārmērīgi aizskarošs, tad nav nozīmes vērtējumam, vai faktisko bāzi veidojošie apstākļi ir pastāvējuši vai ne. Savukārt, secinot, ka faktiskā bāze ir pastāvējusi, tiesai arvien jāvērtē, vai viedoklis nav izteikts nesamērīgi aizskarošā veidā.

Iespējamības (varbūtības) jeb pieļāvuma formā pausta izteikuma gadījumā tiesai ir jāizvērtē, vai neitrāla vidusmēra persona attiecīgo izteikumu uztvertu kā pieļāvumu vai arī kā fakta apgalvojumu, kas tikai pasniegts šķietamā pieļāvuma formā.

Godu un cieņu iespējami aizskarošais izteikums var ietvert gan viedokļa elementu vai elementus (tostarp personas rīcības vērtējumu), gan ziņas (fakta apgalvojuma) elementu vai elementus. Šādā gadījumā tiesai jāvērtē, vai strīdus izteikumu neitrāla vidusmēra persona uztvertu galvenokārt kā viedokli vai kā fakta apgalvojumu, proti, vai priekšplānā ir viedoklis vai fakta apgalvojums. Turklāt tiesai jāanalizē, vai iespējamais izteikuma adresāta tiesību aizskārums izriet no apgalvotajiem nepatiesajiem faktiem (ziņām) vai personas rīcības vērtējuma (viedokļa), kas izteikts nesamērīgi aizskaroši.

Izvērtējot, vai strīdus izteikums ir ziņa (fakta apgalvojums) vai viedoklis, tiesai jāvērtē, kā šo izteikumu, ņemot vērā tajā izmantoto vārdu nozīmi (nozīmes) un tā paušanas kontekstu, uztvertu neitrāla vidusmēra persona. Ar neitrālu vidusmēra personu saprotama hipotētiska vidusmēra persona (lasītājs, skatītājs u. tml.), kas ir saprātīga, neitrāla pret pusēm un samērā labi informēta. Turklāt tā būs tāda vidusmēra persona, kas pieder sabiedrības grupai, kurai attiecīgā informācija paredzēta.

Lejupielādēt

19.09.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-778/2024

Ja parādnieks ar savu laulāto noslēdzis fiktīvu atsavinājuma līgumu nolūkā maldināt kreditoru, kreditors ir tiesīgs prasības tiesvedības kārtībā lūgt tiesu atzīt kreditora tiesību vērst piedziņu uz otram laulātajam fiktīvi atsavināto parādnieka mantu arī pēc parādnieka maksātnespējas procesa un saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas.

Lejupielādēt

12.12.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-755/2024

Lejupielādēt

08.10.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-606/2024

Ja prasībai, ko kreditors cēlis Latvijas tiesā pret personu, kurai tā parādnieks nodevis mantu, tādējādi kaitējot kreditora tiesībām (actio pauliana), ir ārvalstu elements, piemērojamie tiesību akti nosakāmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) normām. Neraugoties uz to, ka starp prasītāju un atbildētāju nav līgumsaistību, šāda prasība ir atzīstama par prasību „lietās, kas attiecas uz līgumiem”, un tāpēc tās izskatīšanā piemērojami tie tiesību akti, par kuru piemērošanu apstrīdētajam līgumam vienojies mantas atsavinātājs (prasītāja parādnieks) un ieguvējs (atbildētājs).

Lejupielādēt

12.06.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-391/2024

Juridiskie fakti, kuriem ir tiesiska nozīme izšķiramajā strīdā, ir noskaidrojami atbilstoši prasības pamata apstākļiem, uz kuriem prasītājs balsta savu materiāltiesisko prasījumu. Savukārt atbildētāja iebildumi, kuri izteikti paskaidrojumos, nevar papildināt prasības pamatā ietilpstošo apstākļu kopumu; tie var kalpot vienīgi tādu faktu nodibināšanai, kas vērsti uz šo apstākļu atspēkošanu vai apstiprināšanu.

Lejupielādēt

26.02.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-377/2024

Lejupielādēt

13.05.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-99/2024

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (spēkā no 2020. gada 10. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim) 10. panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru tiesa civillietu varēja izskatīt rakstveida procesā, bija piemērojama kopsakarā ar pārējām šā likuma normām un tikai atbilstoši likuma mērķim un pamatprincipiem, tostarp principam, ka cilvēktiesību ierobežošana ir attaisnojama tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību. Tiesai bija jāpamato lietas izskatīšana rakstveida procesā kā izņēmums no pamatprincipa lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas nav piemērojamas nedzīvojamai ēkai, kas nav dzīvojamai mājai piederīga (nav ierakstīta tajā pašā zemesgrāmatas nodalījumā), proti, ja tā ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un uz to nav attiecināms Dzīvokļa īpašuma likuma pārejas noteikumu 5. punkts. Par šādas ēkas pārvaldīšanu kopīpašnieki vienojas saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu, kas nozīmē arī to, ka kopīpašnieku vairākums nevar pieņemt citiem kopīpašniekiem saistošus lēmumus par rīcību ar kopīpašuma priekšmetu, tostarp par pārvaldnieka iecelšanu un pārvaldīšanas izdevumu apmēru.

Lejupielādēt

11.04.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-61/2024

Lejupielādēt

13.06.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-53/2024

Senāta departamenta senatoru kopsapulces sniegtais likuma normas skaidrojums ir ņemams vērā, piemērojot tiesību normas. Tiesa katras konkrētās lietas ietvaros patstāvīgi pārbauda iepriekš sniegtās tiesību normas interpretācijas pareizību un nodrošina, ka konkrētajos faktiskajos apstākļos attiecīgā interpretācija ir pareiza un vērsta uz lietas taisnīgu izspriešanu. Ja tiesa, izskatot konkrētu lietu, secina, ka ir pamats atkāpties no Senāta sniegtā tiesību normas iztulkojuma, tā ir tiesīga to darīt, taču nolēmumā pienācīgi pamatojot šādu atkāpšanos.

Lejupielādēt

11.04.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-52/2024

Lejupielādēt

25.04.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2024

Tiesību normas, ar kuru juridisko seku ziņā tiesa saistījusi lietā nodibinātos apstākļus, nenorādīšana ir atzīstama par procesuālo tiesību normas būtisku pārkāpumu, kas var novest pie lietas nepareizas izšķiršanas.

Lejupielādēt

04.04.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-28/2024

Ja puses ir vienojušās par līgumam piemērojamo likumu (citas valsts tiesību aktiem), strīdā par līguma spēkā esību tiesai attiecīgie līguma noteikumi jāiztulko, ņemot vērā tiesību aktus, par kuru piemērošanu puses vienojušās. Nepiemērojot ārvalsts tiesību normas, tiek pārkāpti Civilprocesa likuma 5. panta ceturtās daļas un 655. panta noteikumi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II), 10. pants paredz īpašu tiesību aktu izvēles režīmu prasībām, kas izriet no netaisnas iedzīvošanās. Tomēr ne visas restitūcijas prasības ir ārpuslīgumiskas prasības. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I), 12. panta 1. punkta „e” apakšpunktam strīdam par naudas summas atgriešanu, kas izmaksāta uz šī līguma pamata, piemērojami pušu izvēlētie tiesību akti arī tad, ja līgums nav stājies spēkā, vai nav bijis spēkā naudas izmaksas brīdī.

Lejupielādēt

07.05.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2024

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga civilprocesuālajā kārtībā īstenot savu ar likumu aizsargāto interešu aizstāvību, lai tiesas ceļā panāktu skaidrību par zemes piespiedu nomas saistības būtiskajām sastāvdaļām.

Lejupielādēt

26.06.2024. Civillietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKC-6/2024

Ja cietušais kriminālprocesa ietvaros nav pieteicis kompensāciju par radušos advokāta izdevumu atlīdzināšanu, viņš ir tiesīgs prasīt šī kaitējuma atlīdzināšanu civilprocesuālajā prasības tiesvedības kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem

Lejupielādēt

27.03.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2024

Lejupielādēt

21.03.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2024

1. Satversmes tiesas sprieduma seku attiecināšana pieļaujama tikai uz tādiem subjektiem, kuri ietilpst Satversmes tiesas spriedumā norādīto personu lokā. 2. Satversmes tiesas spriedums neietekmē tiesas pienākumu ievērot Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu.

Kriminālprocesā izlemts kaitējuma atlīdzināšanas jautājums civillietā vērtējams no aspekta, ka cietušajam nav tiesību gan civiltiesiskā, gan krimināltiesiskā kārtībā saņemt divkāršu kompensāciju par vienu un to pašu kaitējumu, kā arī no aspekta, ka respektējams res judicata princips.

Lejupielādēt

2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2024

Lejupielādēt

2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-[B]/2024

Lejupielādēt

14.12.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1110/2023

Lejupielādēt

04.07.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-719/2023

Lejupielādēt

28.09.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-368/2023

Ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus.

Lejupielādēt

29.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-317/2023

Izskatot prasību par pēdējās gribas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un konstatējot ārvalsts elementa esību, tiesai, ja mantojuma atklāšanās brīdis bijis 2015. gada 17. augusts vai vēlāk, ir pienākums ex officio piemērot 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi noteikumus.

Ja pēdējās gribas rīkojuma spēkā esība ir apstrīdēta formas prasību neievērošanas dēļ, tiesai, nosakot piemērojamu materiāltiesisko regulējumu, ir pienākums piemērot 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 27. pantu. Šī panta pirmās daļas pirmā teikuma „a” līdz „e” apakšpunktā uzskaitītas piecas dažādas piesaistes, lai noteiktu pēdējās gribas rīkojuma spēkā esībai pēc formas piemērojamās tiesības; šīs piesaistes ir alternatīvas, no kā izriet, ka ir pietiekami, ja pēdējās gribas rīkojuma spēkā esība pēc formas atbilst vismaz vienas valsts materiāltiesiskajam regulējumam, uz ko norāda kāda no piesaistēm.

Tiesai atbilstoši 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 27. panta pirmās daļas pirmajā teikumā nostiprinātajam favor testamenti principam, ir pienākums apsvērt šajā normā minēto alternatīvi noteikto piesaistu piemērošanas iespēju un izvēlēties piesaisti, kuras piemērošanas rezultātā apstrīdētais pēdējās gribas rīkojums pēc iespējas lielākā apmērā tiktu uzturēts spēkā.

Lejupielādēt

06.04.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-137/2023

Pastāvot strīdam par to, vai pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku ir izbeigtas, noskaidrojams, vai dzīvojamās mājas īpašnieki (kopīpašnieki/ dzīvokļu īpašnieku kopība) ir likumā noteiktā kārtībā pieņēmuši lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu un vai ir nosūtījuši pārvaldniekam paziņojumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu.

Lejupielādēt

22.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-103/2023

Lejupielādēt

12.12.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2023

Lejupielādēt

23.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-77/2023

1. Maksas autostāvvietu izmantošanas kārtību regulējošās pašvaldības saistošo noteikumu normas katrā konkrētajā autostāvvietas lietošanas gadījumā kļūst par autostāvvietas īres līguma noteikumiem, un tās ir iztulkojamas, ņemot vērā Civillikumā norādītos darījumu iztulkošanas noteikumus. Šīs normas, ciktāl tās attiecas uz ceļa zīmēm, piemērojamas, ņemot vērā nozīmi, kāda saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ir attiecīgajām ceļa zīmēm. 2. Ceļa zīmēs lietotie apzīmējumi, tostarp 825. un 851. papildzīmē lietotais simbols, kas apzīmē darbdienas, ir ar vispārēju nozīmi, un apzīmē pirmdienas līdz piektdienas, ja tās nav svētku dienas vai vispārējās brīvdienas, kas noteiktas saskaņā ar likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. panta trešo daļu. Vispārējā brīvdienā līdzīgi kā svētku dienā nav piemērojams darbdienas stāvvietas režīms.

Lejupielādēt

25.01.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2023

Neskatoties uz lietas dalībnieku lūgumiem, tiesai pašai lietas apstākļu vispusīgas apsvēršanas rezultātā ir jānonāk pie pārliecības, ka lietas izskatīšana rakstveida procesā neliegs lietas dalībniekiem pilnvērtīgi īstenot viņiem Civilprocesa likumā piešķirtās tiesības un tiesa spēs pareizi un kvalitatīvi izspriest lietu.

Lejupielādēt

29.06.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2023

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[I]/2023

No Civillikuma 181. panta otrās daļas tvēruma izriet, ka vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu un tiesas ceļā prasa noteikt sev vēlamo kārtību saskarsmes tiesības ar bērnu izmantošanai savā dzīvesvietā, ir pienākums uz sava laika un līdzekļu rēķina nodrošināt šīs tiesības īstenošanu. Atkāpe no šādas izpratnes par pienākumu sadalījumu starp vecākiem pieļaujama tad, ja tas ir bērna labākajās interesēs, kurām atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantam vienmēr ir piešķirama prioritāte, taču tādā gadījumā šīs atkāpes pamatojumam jābūt skaidram, saprotamam un atspoguļotam tiesas nolēmumā.

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[H]/2023

Lietā par kaitējuma atlīdzības piedziņu gan prasītājam, gan tiesai ir jānošķir mantiskais un nemantiskais kaitējums. To atlīdzināšanai ir atšķirīgi tiesiskie priekšnoteikumi un atlīdzības noteikšanas kritēriji. Nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, nav pieļaujams izmantot mantiskā kaitējuma apmēra noteikšanas kritērijus un metodes.

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-[G]/2023

Gadījumos, kad bērni ir šķirti no ģimenes tā iemesla dēļ, ka vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, jautājums par saskarsmes tiesību ierobežošanu (tostarp par pilnīgu saskarsmes ierobežošanu, kas atbilst saskarsmes tiesību atņemšanai) ir bāriņtiesu kompetencē. Šāda lēmuma kontroli veic tiesa administratīvajā procesā.

Civilprocesa likumā paredzētais tiesvedības izbeigšanas regulējums (Civilprocesa likuma 26. nodaļa) attiecas uz iesniegto prasības pieteikumu kopumā vai kādā tā daļā. Lietā pieteikto lūgumu (Civilprocesa likuma 74. panta pirmās daļas 6. punkts), kuru pieteikšana var būt konkretizēta citās Civilprocesa likuma normās (piemēram, Civilprocesa likuma 137. panta otrā daļa, 244.10 panta pirmā daļa), izskatīšanai jāievēro tiem noteiktā kārtība

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2023

Lejupielādēt

30.09.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-702/2022

Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmajā daļā ir uzskaitīts to personu loks, kuras jau uz prezumpcijas pamata rīkojas saskaņoti. Ja 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita iegūst šajā panta daļā minētās personas, ar to pietiek, lai rastos pienākums izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja vien šīs personas pašas ticami neizskaidro un ar faktiem nepierāda saskaņotas rīcības neesību. Ja tiesa nekonstatētu saskaņotu rīcību uz prezumpcijas pamata, tai, izvērtējot visus apstākļus un interpretējot vienošanās jēdzienu, ir jānoskaidro, vai ir konstatējama personu iespējamā saskaņotā rīcība Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 42. punkta izpratnē.

Lejupielādēt

03.11.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-327/2022

Tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju (komentāru) ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim. Vērtējot, vai neliterārā leksikā izteikts komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts pirmšķietami vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu. Tiesai ir jāvērtē attiecīgo izteikumu mērķis.

Lejupielādēt

27.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2022

Lejupielādēt

31.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-133/2022

Nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību dalībnieku ekonomisko ekvivalenci – nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzums, kas jāatlīdzina, nosakāms iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts. Viena no šādām metodēm, kas nodrošina ekonomisko ekvivalenci, ir noteikt faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. Šo metodi var piemērot divos veidos: 1) vērtēt vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā līdzīgos apstākļos pirms pārkāpuma; 2) ja nav pieejami vai nav izmantojami atbildētāja dabasgāzes patēriņa dati pirms pārkāpuma vai arī atbildētāja pārkāpums konstatējams jau no patēriņa uzsākšanas pirmās dienas, vērtēt datus par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos citos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē. Dabasgāzes patēriņu var noteikt arī ar tiesas noteiktas ekspertīzes palīdzību, kuras ietvaros analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).

Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām. Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.

Lejupielādēt

16.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2022

Iebildumi pirmās instances tiesas spriedumam, kuri pēc to jēguma groza vai papildina apelācijas sūdzībā ietverto pamatojumu, un ir norādīti lietas dalībnieka paskaidrojumos, kas tiesā iesniegti pēc apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktā procesuālā termiņa notecēšanas, tiesai nav jāvērtē. Pat tādā gadījumā, ja otras puses paskaidrojumos par apelācijas sūdzību ir ietverti argumenti, kas iziet ārpus lietas izskatīšanas ietvara, tas nerada apelācijas sūdzības iesniedzējam tiesības uz apelācijas sūdzības papildināšanu ar tādiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, kādi apelācijas sūdzībā nebija norādīti.

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022

Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai.

Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.

Lejupielādēt

14.09.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2022

Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav valdes locekļa tiesību uz atlīdzību rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa. Komerclikuma 221. panta astotās daļas otrā teikuma norma nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār. Tas, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par valdes loceklim pienākošos atlīdzību, nav tāds apstāklis (defekts), kas varētu ietekmēt ar valdes locekli noslēgtā pilnvarojuma līguma spēkā esību.

Lejupielādēt

29.03.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-64/2022

Lejupielādēt

29.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-63/2022

Zvērināta tiesu izpildītāja klātbūtne audiovizuālā ieraksta laikā nav kritērijs tā pieņemamības vērtēšanā.

Lejupielādēt

31.03.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-58/2022

Ja darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, jāapsver, vai nav notikusi tiesību noteikt pārbaudes laiku ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli.

Lejupielādēt

14.07.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-34/2022

Lejupielādēt

19.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-16/2022

Personas, kura nav aizskārusi prasības pamatā norādītās prasītāja tiesības, prasības atzīšana neveido Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās tiesību normas sastāva pazīmi, kas ir priekšnoteikums saīsinātā sprieduma sastādīšanai. Tiesai ir jānošķir fakta atzīšana no prasības atzīšanas, jo tikai prasības atzīšana pilnībā rada iespēju tiesai taisīt saīsināto spriedumu.

Lejupielādēt

27.04.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2022 un senatora Kaspara Baloža atsevišķās domas

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2022

Ja uz tiesas ceļā dalāmo laulāto kopīgo īpašumu guļ parāda nasta, nosakot otra laulātā labā piedzenamās kompensācijas apmēru, tiesai spriedumā jāvērtē gan ar īpašuma iegādi nodibinātās, gan pēc laulāto kopdzīves pārtraukšanas arvien pastāvošās kredītsaistības.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[B]/2022

Tiesa Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktā piešķirtās tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas var izmantot tikai pēc tam, kad ir izvērtēta iespēja turpināt lietas izskatīšanu, it īpaši, ja kāda no pusēm, izmantojot tās rīcībā esošos tiesību instrumentus, var veicināt mantojuma masas iestāšanos lietā mantojuma atstājēja vietā.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[A]/2022

Izlemjot jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu, vērā ņemams Civilprocesa likuma 9.pantā nostiprinātais pušu līdztiesības princips. Lēmumā par sprieduma izpildes atlikšanu norādāms, kādu apsvērumu dēļ konkrētajā situācijā attiecīgais termiņš sprieduma izpildes atlikšanai ir samērīgs ar piedzinēja tiesībām uz sprieduma izpildi saprātīgā termiņā.

Lejupielādēt

17.08.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-804/2021

Lejupielādēt

12.05.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-681/2021

Lejupielādēt

08.06.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-542/2021

Ja celta prasība par kopīpašuma izbeigšanu, (kas ir divpusēja (actio duplex) un visu lietas dalībnieku tiesiskais stāvoklis pēc būtības ir vienāds), tad jautājums par kopīpašuma sadales veidu atbilstoši Civillikuma 1075.pantam ir tiesas kompetencē un par patstāvīgu prasījumu nav uzskatāms. Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā reglamentētajam dispozitivitātes principam jautājumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu ar attiecīgu procesuālo pieteikumu iniciē šī jautājuma risināšanā ieinteresētā persona (prasītājs vai atbildētājs), nevis tiesa.

Lejupielādēt

17.05.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-107/2021

Analoģija ir piemērojama tajos gadījumos, kad likumā kāds jautājums nav noregulēts, proti, pastāv likuma robs. Ja strīdīgo tiesisko situāciju reglamentē spēkā esošs normatīvais akts, tiesa nedrīkst piemērot tiesību analoģiju. Konstatējot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.

Lejupielādēt

12.01.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2021

Lejupielādēt

28.01.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2021

Fiziskās personas datu apstrāde ir tiesiska, ja tā ir vajadzīga tiesas uzdevumu vai oficiālo pilnvaru īstenošanai un tiek īstenota, ievērojot samērīguma principu.

Iespējas lūgt pieprasīt pierādījumus ir būtiskas lietas dalībnieka tiesības, jo no to īstenošanas var būt atkarīga iespēja pilnvērtīgi īstenot pierādīšanas pienākumu un gūt savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Vienlaikus citiem lietas dalībniekiem vai citām personām var būt tiesības uz kādas viņu rīcībā esošas informācijas aizsardzību (neizpaušanu), un šīs informācijas atklāšana var radīt viņiem būtisku kaitējumu. Līdz ar to tiesai, lemjot par pierādījumu pieprasīšanu, ir jāizsver abu pušu (un, iespējams, citu iesaistīto personu) likumīgās intereses, nosakot, kura tiesība konkrētajos lietas apstākļos ir vairāk aizsargājama, kā arī jāņem vērā samērīguma princips. Vērtējot nepieciešamību aizsargāt lietas dalībnieka vai citas personas komercnoslēpumu, tiesa nevar secināt, ka izprasāmie pierādījumi ietver komercnoslēpumu, neanalizējot attiecīgās informācijas atbilstību komercnoslēpuma pazīmēm.

Lejupielādēt

11.05.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2021

Maksātnespējas likuma 148. panta trešajā daļā formulētos nosacījumus nav pamata interpretēt citādi, kā parādniekam noteiktu pienākumu saistības izpildīt pašam personīgi. Tādēļ saistību dzēšanas risinājums, kas paredz bankrota procedūras ietvaros maksājumus kreditora prasījumu segšanai pārlikt uz jebkuru trešo personu, neatbilst Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam.

Lejupielādēt

22.04.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtās daļas norma nav piemērojama attiecībā uz dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Noskaidrojot zemes īpašnieka un privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieku tiesisko attiecību ietvaru, jāņem vērā tas, ka pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību apjoma noteikšana ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.

Lejupielādēt

04.11.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-974/2020

Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta piektajai daļai lemj par nepieciešamību noteikt mazāku apmēru, kādā atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai, pēc lietas dalībnieka iniciatīvas. Tiesa pēc savas iniciatīvas minēto jautājumu var izlemt vienīgi tad, ja pastāv īpašs izņēmuma gadījums no dispozitivitātes un sacīkstes principiem, kas tiesai jāmotivē.

Lejupielādēt

15.12.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-693/2020

Ar patērētāju noslēgtam līgumam jābūt sastādītam vienkāršā un saprotamā valodā gan no satura, gan optiskās uztveramības viedokļa. Izvērtējot to, vai patērētājam objektīvi ir bijis iespējams iepazīties ar līguma noteikumiem un paust savu attieksmi pret tiem, jāņem vērā tas līguma noteikumu drukas izmērs, kas tika piedāvāts patērētājam un bija viņam pieejams līguma noslēgšanas brīdī. Ja lietota tik sīka druka, ka patērētājam, neizmantojot speciālas palielināšanas ierīces, ir jāpieliek sevišķas pūles, lai izlasītu līguma noteikumus, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi formulēti vienkāršā un saprotamā valodā un līguma noteikumu iespējamais netaisnīgums. Netaisnīga līguma noteikuma sekas ir tā nepiemērošana vispār.

Lejupielādēt

02.07.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-487/2020

Lejupielādēt

28.04.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-276/2020

Ārvalsts tiesu nolēmumu atziņas nav uzskatāmas par tiesību pamatavotu Latvijas tiesību sistēmā. Tāpēc, atsaucoties uz šādu nolēmumu, spriedumā jānorāda tiesību salīdzinošās analīzes metodoloģijā balstītu tā izmantošanas pamatojumu.

Lejupielādēt

14.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2020

Uzskatot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir likumisks pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.

Lejupielādēt

26.10.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-123/2020

Lejupielādēt

17.06.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-119/2020

Lejupielādēt

05.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-59/2020

Lejupielādēt

24.02.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-50/2020

Lejupielādēt

16.01.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2020

Kopīpašniekam nav prasības tiesību apstrīdēt ķīlas tiesības nostiprinājumu zemesgrāmatā uz citam kopīpašniekam piederošo domājamo daļu.

Lejupielādēt

11.10.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1374/2019

Komercsabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu uz sapulces sasaukšanas pārkāpumu pamata parasti ir strīds nevis starp sabiedrību un dalībnieku, bet gan starp dalībniekiem. Tāpēc sacīkstes procesā prasības tiesvedības kārtībā šādu prasību nevar izskatīt bez apstrīdēto lēmumu pieņēmušo personu piedalīšanās lietas dalībnieku statusā.

Lejupielādēt

25.09.2019. Civillietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKC-1181/2019

Vispārējās jurisdikcijas tiesa strīdu par šķīrējtiesas līguma spēkā esību un tās kompetenci konkrētās civillietas izskatīšanā var pārbaudīt gan pirms sprieduma taisīšanas šķīrējtiesā, gan arī pēc tam, kad šķīrējtiesa jau pieņēmusi savu nolēmumu.

Lejupielādēt

06.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-340/2019

Tiesai nav pamata piemērot tādu judikatūras atziņu, kas attiecas uz cita satura tiesību normas (Darba likuma 149.panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) iztulkojumu”.

Lejupielādēt

01.08.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2019

Lejupielādēt

28.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-98/2019

Lejupielādēt

28.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-96/2019

Lejupielādēt

13.11.2019. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SPC-30/2019

Likums nepieļauj protesta iesniegšanu par tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. Ja lietas dalībnieka ieskatā ar prasības nodrošinājumu ir būtiski aizskartas tā tiesības, tad tam ir jāiesniedz pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, nevis jāmēģina rast citus alternatīvus ceļus šā nolēmuma atcelšanai.

Lejupielādēt

26.09.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-13/2019

Lejupielādēt

21.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-407/2018

Lejupielādēt

06.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-292/2018

Tiesa var izņēmuma kārtā piemērot vienai pusei īpaši labvēlīgus procesuālos noteikumus tikai tad, ja tas ir tieši paredzēts tiesību normās. Tāpēc, ievērojot, ka nav tiesību normas, kas paredzētu tiesas kompetenci pēc savas ierosmes vērtēt, vai pret patērētāju vērstajai prasībai nav iestājies noilgums, tiesas rīcībā nav ex officio vērtēšanai vajadzīgā juridiskā pamatojuma, lai apsvērtu iespējas ierobežot sacīkstes principu par labu vienai no pusēm – patērētājam.

Lejupielādēt

13.03.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-95/2018

Lejupielādēt

12.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-87/2018

Lejupielādēt

17.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-84/2018

Lejupielādēt

28.05.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-82/2018

Īpašas kārtības neesība Civilprocesa likumā tādu darījumu apstrīdēšanai, kas noslēgti par ļaunu kreditoriem (Civillikuma 1438.panta piezīme), nav šķērslis šādu strīdu izšķiršanai, attiecīgi motivējot pierādīšanas nastas sadalījumu starp procesa dalībniekiem, kad nodibinātas netipiskas situācijas, kas pretstatā parasti sagaidāmām civiltiesiskās apgrozības attiecībām prasa īpašu, saprātīgam vērotājam ticamu skaidrojumu.

Lejupielādēt

06.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-78/2018

Jautājums par atlīdzinājumu tāda tiesību nepamatota aizskāruma gadījumā, kura cēlonis bijusi valsts pārvaldes iestādes, tostarp policijas darbinieku, faktiskā rīcība, ir izvērtējams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo pušu savstarpējās attiecības izriet no publiski tiesiskajām nevis civiltiesiskajām attiecībām. Apstāklis, ka persona nav pilnvērtīgi izmantojusi likumā noteikto regulējumu savu interešu aizsardzībai administratīvā procesa ietvaros, nepārvērš šo tiesisko attiecību par civiltiesiska rakstura strīdu, kas varētu tikt izskatīts civilprocesuālā kārtībā.

Lejupielādēt

26.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-23/2018

Lejupielādēt

09.11.2017. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1420/2017

Lejupielādēt

30.06.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1213/2017

Ja parādnieks, kuram saskaņā Civilprocesa likuma 438.pantu ar tiesas lēmumu ir atļauts izpildīt spriedumu pa daļām, vai sprieduma izpilde kopumā ir atlikta uz vēlāku laiku, nerīkojas labā ticībā, t.i., lēmumu par sprieduma sadalīšanu termiņos nepilda vispār vai pilda to nepienācīgi, piedzinējs ir tiesīgs vērsties tiesā ar pieteikumu par atgriešanos pie sprieduma izpildes vispārīgā kārtībā bez īpašiem nosacījumiem, vien pierādot, ka tiesas lēmums, ar kuru sprieduma izpilde sadalīta termiņos, netiek pildīts vispār vai arī tiek pildīts nepienācīgi. Šāda gadījumā ir pamatoti tiesai lemt par atgriešanos pie sprieduma izpildes vispārīgā kārtībā, jo to nedarot, piedzinēja tiesības uz efektīvu sprieduma izpildi tiktu ierobežotas nesamērīgi.

Lejupielādēt

14.12.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-297/2017

Lejupielādēt

26.05.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-166/2017

Tiesai jānodrošina pusēm vienādas iespējas īstenot procesuālos līdzekļus savu tiesību aizsardzībai, tostarp, jādod vērtējums pēc būtības lietas dalībnieka iebildumiem par darījuma spēkā neesību uz likuma pamata (Civillikuma 1405.p.) arī tad, ja nav celta šāda pretprasība.

Lejupielādēt

13.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-147/2017

Mantinieka iecelšanai Civillikums nekādu sevišķu formu neparedz, pietiek, ja griba šajā sakarā ir izteikta skaidri un saprotami. Apstāklis, ka gribas izteikums par mantinieka iecelšanu ir iekļauts dzīves partnerības līgumā, neliedz šo gribas izteikumu aplūkot kā patstāvīgu tiesisku darījumu.

Lejupielādēt

28.02.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-120/2017

Kaut arī Civillikums neaizliedz līgumsoda izteikšanu procentuālā izteiksmē (Civillikuma 1716.pants), ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principu. Soda samērīguma princips atzīstams par vispārēju principu tiesiskajās attiecībās ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu. Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem pēc puses lūguma var samazināt līgumsodu, ja tas ir pārmērīgs.

Lejupielādēt

30.03.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-95/2017

Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa laikā, kad tiesā ierosināta lieta par kopīpašuma lietošanas kārtību, nav šķērslis strīda izskatīšanai pēc būtības. Turklāt tiesai jāvadās no tiem faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja prasības celšanas brīdī.

Lejupielādēt

23.02.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2017

ECT judikatūrā jēdziens „apsūdzība” vispārēji ir definēts kā „kompetentas iestādes oficiāls paziņojums personai, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu”. Tomēr persona var tikt atzīta par apsūdzēto, ja tās stāvoklis bijis būtiski ietekmēts, t.i., arī gadījumā, kad personai vēl nav izvirzīta formāla apsūdzība, bet izmeklēšanas iestādes rīcība var liecināt, ka persona ir bijusi „apsūdzēta” - pret personu bija vērstas aizdomas par konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tas nozīmē, ka kriminālprocess pret personu tiek veikts no tās aizturēšanas brīža (arī neceļot apsūdzību) līdz pat galīgā nolēmuma pieņemšanai. Līdz ar to šajā laika posmā, vadoties pēc ECT judikatūrā noteiktajiem kritērijiem, pret personu tiek vērstas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.i., pastāv personas tiesiskā stāvokļa nenoteiktība.

Lejupielādēt

28.02.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-60/2017

Civillikuma 188.panta otrā daļa, iztulkojot to sistēmiski Civilprocesa likuma 1.panta kontekstā, nedod tiesības uz patstāvīgas prasības celšanu, ja nav celta prasība uz Civillikuma 188.panta pirmās daļas vai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8.panta pamata. Ja šāda prasība tiks celta, Civillikuma 188.panta otrā daļa dos iespējas atbrīvoties no pienākuma uzturēt vecākus attiecīgās tiesvedības ietvaros.

Lejupielādēt

12.01.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2017

Ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. Kā izriet no Civillikuma 1775.panta, tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tāpēc ļauna nolūka neesība nav šķērslis cietušajam prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 143.pantā.

Lejupielādēt

15.06.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2195/2016

Lejupielādēt

16.06.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2180/2016

Lejupielādēt

16.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1196/2016

Civilprocesa likuma 77.nodaļu „Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana” attiecībā uz ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi piemērojamas tikai tad, ja attiecīgais procesuālais jautājums jau nav regulēts starptautiskajā līgumā vai regulā (sk. Civilprocesa likuma 5.panta pirmo, otro un trešo daļu). Proti, ja ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas un izpildes jautājumu regulē starptautiskais līgums vai regula, tad minētās Civilprocesa likuma normas, kas nosaka procesa norisi, ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams starptautiskā līguma vai regulas sekmīgai procesuālai piemērošanai Latvijā. Regula Nr.44/2001 un Regula Nr.1215/2012 aizstāj Eiropas Savienības dalībvalstu starpā noslēgtos starptautiskos līgumus un konvencijas, kas regulēja jautājumu par savstarpēju spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, cita starpā, 1992.gada 11.novembra Līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku. Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka, ja attiecīgais nolēmums neattiecas uz civillietu vai komerclietu jomu vai ja ir piemērojama Regulas Nr.44/2001 1.pantā paredzētā izslēgšana no šīs regulas piemērošanas jomas, minēto regulu nevar piemērot; regulējums vienlīdz attiecas gan uz pagaidu noregulējumu, gan uz jautājumiem pēc būtības. Ja no materiālās piemērojamības jomas izslēgtas lietas attiecībā uz šķīrējtiesu, tad arī no šīs lietas atvasināto jautājumu risināšana, t.sk., ārvalsts tiesas nolēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu atzīšana un izpilde, nevar būt atzīšanas objekts Regulas Nr.44/2001 izpratnē.

Lejupielādēt

24.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1166/2016

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 līdz 50.6 panta (redakcija, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas laikā) redzams, ka notiesātās personas apstākļi ir atkarīgi no soda izciešanas režīma. Tātad jautājums par notiesātā iesnieguma virzīšanu vai nevirzīšanu pēc būtības ir jautājums, kas saistīta ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem. Jautājumos, kas saistīti ar notiesāto personu apstākļiem, jābūt pārsūdzības iespējām. Notiesātā un valsts pārvaldes amatpersonas tiesiskās attiecības sakarā ar notiesātajam sniegto atbildi uz viņa iesniegumu izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrajai daļai šādas sūdzības izskata Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, kura lēmums savukārt pārsūdzams administratīvajā rajona tiesā. Personai ir tiesības savas aizskartās, ierobežotās vai apstrīdētās tiesības aizstāvēt nevis tādā kārtībā, kādā tā vēlas (Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa, 23.panta pirmā daļa un 127.panta pirmā daļa), vai kādu tā subjektīvi uzskata par lietderīgāko, bet gan tādā kārtībā, kādu noteicis likumdevējs.

Lejupielādēt

22.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-334/2016

Lejupielādēt

17.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-306/2016

Lejupielādēt

31.03.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2016

Kaut arī rakstveida pierādījuma viltojuma strīds ir pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai, tas ir piesakāms un izlemjams lietas, kurā tas iesniegts kāda noteikta fakta pierādīšanai, iztiesāšanas stadijā. Kā patstāvīgi prasījumi strīdi par rakstveida pierādījumu viltojumu vispārējās jurisdikcijas tiesai nav pakļauti.

Lejupielādēt

15.06.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-200/2016

Latvijā tiesu sistēma ir vienota, un tās ietvaros iztulkojot vienas un tās pašas tiesību normas dažādās tiesās, ir jācenšas tiesiskās noteiktības un stabilitātes interesēs pieturēties pie viendabīgas prakses, kas panākams, ņemot vērā arī citu tiesu judikatūru, tostarp administratīvā procesa kārtībā skatīto, ja vien tam nav sevišķu šķēršļu. Ja tiesa uzskatīja, ka judikatūra attiecīgajā jautājumā nav piemērojama šajā lietā, tai atteikums ņemt vērā šo judikatūru ir jāpamato, šāda pamatojuma iztrūkums ir uzskatāms par Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas pārkāpumu.

Lejupielādēt

26.02.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-77/2016

Ar Regulu Nr.1346/2000 ir noteikts Eiropas regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām, kad parādniekam ir aktīvi vai kreditori vairāk nekā vienā dalībvalstī. Atbilstoši Regulas Nr.1346/2000 40.panta 1.punktam tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs. Maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Lejupielādēt

20.04.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-74/2016

Lejupielādēt

22.09.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2778/2015

Lai gan tiesai judikatūra ir jāņem vērā, tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru: tā var no judikatūras atkāpties, ja tam ir pamatoti iemesli, tomēr šādos gadījumos tiesai atkāpšanās no judikatūras ir jāmotivē.

Lejupielādēt

13.05.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1427/2015

Ja ārvalsts tiesas nolēmuma mērķis daļā par mantas pārvaldītāju tiesībām iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju Latvijas Republikā (no bankām un citām personām) par atbildētāja aktīviem ir nodrošināt ārvalsts tiesā notiekošās tiesvedības pamatlietā nolēmuma izpildi (zaudējumu atlīdzību bankai), tad tas attiecas uz „pagaidu pasākumiem” Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās31.panta izpratnē, nevis atzīstams, ka tie ir „pierādījumu iegūšana tiesvedībai" saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās. Turklāt mantas pārvaldītāju statuss nav pretrunā Latvijas tiesību sistēmai, tādēļ nepastāv šķēršļi pieteicējiem iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju par atbildētājam piederošajiem aktīviem, ievērojot Latvijas Republikā esošos normatīvos aktus, tostarp, Kredītiestāžu likuma normas.

Lejupielādēt

30.10.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-229/2015

1. Pamats Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR Konvencijas) piemērošanai ir tiesas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus) konstatēta tāda autopārvadājuma līguma esamība, kurā noteiktās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs. CMR Konvencija nav piemērojama ekspedīcijas līgumam, kā arī transporta operācijai. Kad pārvadāšanu veic uz vairāku līgumu pamata, no kuriem katrs attiecas uz kādu ceļojuma daļu, CMR Konvencija ir piemērojama tikai tām ceļojuma daļām, kuras pašas atbilst CMR prasībām attiecībā uz teritoriālo piemērošanas jomu (CMR Konvencijas 1.pants, Commentary on the Convention of 19 May 1956 on the Contract of the International Carriage of Goods by Road (CMR) 21. un 48.punkts). 2. Lai gan parastos gadījumos pavadzīmes trūkums neietekmē pārvadājuma līguma esamību (CMR Konvencijas 4.pants), situācija ir citāda secīgu pārvadātāju gadījumā, kad pavadzīme ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pārvadātājs kļūtu par šāda līguma dalībnieku (CMR Konvencijas 34.pants). 3. Pārvadātāja pienākums, pieņemot kravu, ir pārbaudīt kravu un tās iepakojumu un fiksēt bojājumu, ja tāds konstatēts. Ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats kravas pieņemšanas brīdī ir bijis labs (CMR Konvencijas 8.panta 1.punkts, 9.panta 2.punkts, Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa).

Lejupielādēt

28.08.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-187/2015

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, un nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.

Lejupielādēt

17.12.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-79/2015

Lejupielādēt

29.04.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2113/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007.gada 11.jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām attiecas vienīgi uz pārrobežu lietām, kā arī to, ka procedūra maza apmēra prasībām Latvijas iekšējā tiesību sistēmā ir noregulēta, Regulā noteiktie tās darbības jomas ierobežojumi neskar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas regulējuma tvērumu un šīs nodaļas normas ir piemērojamas arī darba strīdos par naudas piedziņu līdz 2100 EUR.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1491/2013

1. Analizējot jautājumu par tiesiskajām sekām, kādas iestājas, ja darbinieks, kuram, izmaksāts atlaišanas pabalsts, ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un viņa labā no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, Senāts atzinis, ka, piedzenot vidējo izpeļņu par labu darbiniekam, kas atjaunots darbā, atlaišanas pabalsts ieskaitāms piedzenamajā samaksā, jo, turpinoties darba tiesiskajām attiecībām, Darba likuma 112.pantā paredzētais atlaišanas pabalsts darbiniekam nepienākas. (sk. Senāta 2000.gada 29.marta spriedumu lietā Nr. SKC-127, Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-896, Senāta 2012.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-1513 9.4.punktu, Senāta 2013.gada 11.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-1009 9.1.punktu). Lai gan Darba likuma 78.panta speciālās tiesību normas atlaišanas pabalsta atprasīšanas jautājumu neregulē, tomēr šis apstāklis nevarēja būt pamats prasības noraidīšanai, jo tiesas uzdevums ir meklēt strīda pareizam un taisnīgam risinājumam piemērojamās normas. 2. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635.panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1.pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635.panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai.

Lejupielādēt

31.10.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-452/2013

Vienotas likmes, uz kuru pamata noteikt atlīdzību par morālo kaitējumu, nepastāv, tāpēc atlīdzības apmērs nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, kā to paredz Civillikuma 5.pants. Nosakot atlīdzinājuma apmēru, ir jāņem vērā kaitējuma raksturs, tā nodarīšanas apstākļi un sekas, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam. Kā kritēriji atlīdzības apmēra noteikšanai ir vērā ņemami tiesas spriedumi citās lietās, kas veido vienveidīgu tiesu praksi.

Lejupielādēt

30.01.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SJC-1/2013

Arī procesuālo noteikumu neievērošanu zināmos apstākļos var attiecināt uz lietas apstākļiem Civilprocesa 479.panta 1.punkta izpratnē.

Lejupielādēt

28.12.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1594/2012

Apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai var pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai vienīgi tad, ja tās spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā. Apelācijas instances tiesas spriedumā nav niansēs jāatspoguļo (jāpārraksta) apelācijas sūdzības saturs, bet atbilstoši celtās prasības priekšmetam un pamatam jānorāda uz tajā iekļautajiem lietas izskatīšanai būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-637/2012

Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā noteiktais masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ, veicot tiesību tālākveidošanu, minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un veic šā likuma 4.pantā noteiktās darbības.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2012

Lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nevar beigties ar prasības noraidīšanu, jo tiesību aizskāruma novēršana šādā lietā ir abām pusēm tiesiski saistošu robežu noteikšana. Tiesas spriedums, ar kuru strīds pēc būtības nav izšķirts, ir atceļams, jo neatbilst Civilprocesa likuma 190.pantā izvirzītajai prasībai par tālikumīgumu un pamatotību.

Lejupielādēt

19.06.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-357/2012

Finanšu līzings kā netipisks darījums nav identificējams ne ar vienu no Civillikumā regulētajiem līgumiem un tiešs līzinga civiltiesiskais vai komerctiesiskais regulējums Latvijā nepastāvēja līdz 2010.gada 1.maijam, kad stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, papildinot Latvijas tiesību sistēmu ar komercdarījumus regulējošām tiesību normām, tostarp par atsevišķiem modernajiem komercdarījumu veidiem (līzinga, faktoringa, franšīzes līgums). Kaut gan finanšu līzinga līguma noteikumi satur gan pirkuma un nomas, gan kreditēšanas līgumam raksturīgas pazīmes, kas paredzētas likumā, tiesa nav pievērsusies šo līguma veidu regulējošo normu sastāva pazīmju un minētajās normās noteikto tiesisko seku līdzības vai gluži pretēji – atšķirību identificēšanai un izvērtēšanai. To nedarot, apšaubāma ir iespēja noteikt, kādās tiesību normās paredzētās tiesiskās sekas attiecināmas uz izšķiramo gadījumu. Tādējādi, tiesību normu analoģijas pielietošanas vietā tiesa aizdevuma līgumu regulējošās normas „automātiski pārcēlusi (pielāgojusi)” finanšu līzinga tiesiskajām attiecībām, kas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 5.panta piektās daļas jēgu.

Lejupielādēt

27.09.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-309/2012

No Civillikuma 1635.panta otrajā daļā dotās morālā kaitējuma jēdziena definīcijas secināms, ka lai varētu runāt par morālo kaitējumu šīs normas izpratnē, ir nepieciešams konstatēt, pirmkārt, neatļautu darbību, otrkārt, ar šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību (piemēram, kādu no cilvēka pamattiesībām) vai nemantisko labumu (piemēram, veselību, reputāciju). Morālais kaitējums ir aizskāruma negatīvās sekas. Tiesības uz atlīdzinājumu personai ir paredzētas, lai pēc iespējas novērstu (mazinātu) šīs sekas. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība un tikai pēc tam jāskaidro un jāvērtē atlīdzinājuma apmērs. Likumdevējs Civillikuma 1635.panta trešajā daļā ir paredzējis to noziedzīgo nodarījumu uzskatījumu, kuros cietušās personas ir atbrīvotas no morālā kaitējuma esamības fakta pierādīšanas nastas, bet visos pārējos gadījumos cietušajai personai ir jāpierāda, ka attiecīgā tiesību aizskāruma gadījumā tai ir iestājušās nelabvēlīgās sekas – morālais kaitējums.

Lejupielādēt

18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2012

Jautājums par noteiktā laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu izspriežams vienīgi pašvaldības un fiziskās personas administratīvi tiesisko attiecību kontekstā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

22.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-43/2012

Ja pastāv apstākļi, kas kavē kravas nodošanu pēc tam, kad tā tikusi nogādāta saņemšanas vietā un laikā un pārvadātājs ir izpildījis pienākumu informēt par to nosūtītāju, tad pārvadātājs ir tiesīgs izlietot Konvencijas par kravu starptautisko auto pārvadājumu līgumu 16.panta otrajā daļā paredzētās tiesības nekavējoties izkraut kravu uz tās personas rēķina, kurai ir tiesības ar to rīkoties, uzticēt tās glabāšanu trešajai personai, uzņemoties atbildību tikai par dotās personas izvēli, un pabeigt pārvadājumu. CMR Konvencijas 15.panta pirmajā daļā paredzētā saņēmēja atteikšanās no kravas ir tikai viens no iespējamiem apstākļiem, bet ne vienīgais, kas var kavēt kravas nodošanu pēc tam, kad tā nogādāta saņemšanas vietā.

Lejupielādēt

17.02.2011. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-923/2011

1. Atbilstoši Civilprocesa likuma 3.pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. 2. Kasācijas sūdzības/ kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3.pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. 3. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāvadās pēc likuma normas, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/ kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī.

Lejupielādēt

22.06.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-215/2011

1. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma, kas nosaka, ka tiesa Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību, nav imperatīva tiesību norma, un, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus un nonākot pie secinājuma, ka pilsonības atņemšana būtu pretrunā samērīguma principam, tiesa var prasību noraidīt. 2. Strīdā par Latvijas pilsonības atņemšanu izšķirošais nav jautājums par to, vai persona Latvijas pilsonību ieguvusi atbilstoši Latvijas likumiem, bet gan tas, vai, iegūstot Latvijas pilsonību, persona nav sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas. 3. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu nav tulkojama paplašināti un šis normas sastāvā nevar iekļaut tādu ziņu nesniegšanu, kuras varētu būt svarīgas pilsonības jautājuma izlemšanai, bet kuras atbildīgā valsts iestāde no pilsonības pretendenta nav tieši pieprasījusi. 4. 1961.gada 30.augusta Konvencija par apatrīdisma samazināšanu un Eiropas Padomes 1997.gada Konvencija par pilsonību rekomendē valstīm, ja vien tam nav sevišķu iemeslu, neatņemt personām pilsonību, ja tas var viņas padarīt par apatrīdiem.

Lejupielādēt

09.02.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-56/2011

Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt viņai zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt ciešanas un sāpes. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tomēr jāatzīst, ka nepastāv vienotas likmes atlīdzinājuma summas noteikšanai par morālo kaitējumu. Tādējādi atlīdzības apmērs nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem (Civillikuma 5.pants).

Lejupielādēt

22.12.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2010

Ne tikai nomas līgums, bet arī patapinājuma līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, un kurā ir paredzētas patapinājuma ņēmēja tiesības celt uz patapinātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, var būt pamats, lai, atbilstoši likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktam nostiprinātu zemi un ēkas (būves) kā atsevišķus īpašumus.

Lejupielādēt

24.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-226/2010

1. Par iestādi Civillikuma 1407.panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407.panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā. 2. Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām. 3. Civillikuma 2349.pants ir tiesiskais pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai par sakropļojumu vai izķēmojumu. Ja persona noteiktā laika posmā ir izjutusi garīgas ciešanas sakarā ar radušos sakropļojumu vai izķēmojumu, tad viņa ir tiesīga saņemt par to atlīdzinājumu. Laika posms, kādā saglabājas miesas bojājuma sekas izkropļojuma vai izķēmojuma veidā, var būt papildu kritērijs morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai, taču tas nevar būt pamats secinājumam, ka persona nav tiesīga saņemt atlīdzinājumu vispār.

Lejupielādēt

24.02.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2010

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17.pantu un Civilprocesa likuma 90.panta otrās daļas 3.punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma „Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumi.

Lejupielādēt

10.02.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2010

Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

26.08.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-878/2009

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot Interešu konflikta novēršanas likuma izpildes kontroli, ir tiesīgs lemt gan par personas saukšanu pie administratīvās, gan kriminālatbildības, gan veikt nepieciešamās darbības, lai valsts atgūtu zaudējumus, kas nodarīti ar valsts amatpersonas rīcību.

Lejupielādēt

16.12.2009. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-346/2009

Lejupielādēt

25.11.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-306/2009

Ja pēc likuma noteiktu veidu darījumi ir slēdzami rakstiski, arī nenobeigta darījuma (akta) daļēja vai pilnīga izpilde rada līdzējiem Civillikuma 1485.pantā paredzētās tiesības. Strīda starp autortiesību subjektu un darbu izmantotāju gadījumā ar licences līguma noslēgšanu saistīts prasījums var būt izskatīšanas priekšmets tiesā.

Lejupielādēt

25.02.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2009

1. Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu. 2. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties. Tiesa, noraidīdama prasību daļā par nomas parāda noteikšanu un tā piedziņu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.

Lejupielādēt

28.01.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-25/2009

Prasītāja paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi, atzīstami par pierādītiem tikai tad, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lejupielādēt

29.10.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-386/2008

1. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo. Samaksu var pierādīt ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājuma kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst attiekties to izdot parādniekam. 2. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam rakstveida apliecinājums var tikt atzīts par pārliecinošāku samaksas pierādījumu, tomēr Civillikums pieļauj arī jebkura cita pierādīšanas līdzekļa, tostarp liecinieku liecību izmantošanu samaksas pierādīšanai. 3. Lai ievērotu Civilprocesa likuma 10.pantā nostiprināto sacīkstes principu, atbildētājam jādod iespēja pierādīt savus iebildumus pret celto prasību. Noraidot lūgumu par liecinieku nopratināšanu, nav dota iespēja ar visiem atļautajiem pierādīšanas līdzekļiem aizstāvēties pret celto prasību, ar ko pārkāpti Civilprocesa likuma 9., 10. un 95.panta noteikumi.

Lejupielādēt

14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-212/2008

1.Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamajiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem. Vispārējie tiesību principi ir no tiesiskas valsts principa izrietošas vispārpieņemtas pamatnostādnes, galvenie noteikumi, uz kuriem attiecīgā tiesiskā sistēma vai nozare balstās. Vispārējie tiesību principi ir Eiropas Savienības nerakstītās primārās tiesības. Sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem. 2.Ar līguma atcelšanu zūd pamats turpmāk piemērot tajā paredzēto līgumsodu, taču tas neizslēdz tiesības prasīt jau uzkrājušos līgumsodu. 3.Eiropas Padomes rezolūcijā esošās rekomendācijas nav tieši piemērojamas kā pamatojums strīdu izšķiršanā, tomēr atbilstoši likumam „Par Eiropas Padomes statūtiem” Latvijas valstij jārespektē ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Padomes dokumenti un jāpiedalās tās mērķu īstenošanā. Eiropas Padomes rezolūcija „Par soda klauzulu civiltiesībās” kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei izmantojama atbilstoši tām koncepcijām, kas valstu sadarbības rezultātā ir guvušas starptautisku atzīšanu, objektivizējoties norādītajā dokumentā.

Lejupielādēt

04.06.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2008

Ja administratīvie akti radīja tiesības slēgt darījumus un šīs tiesības ir tikušas izmantotas, savukārt prasībā gan šīs tiesības, gan arī sekas, proti, īpašuma tiesības, kas radušās no šo tiesību izmantošanas, tiek apstrīdētas, tad strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas rodas sakarā ar privāttiesiskajām attiecībām, risina civiltiesiskajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ja ar administratīvo aktu piešķirtās tiesības vēl nebūtu realizētas civiltiesiskie darījumi nebūtu noslēgti, tad pašvaldības lēmums būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā. Ja tiek apstrīdētas uz administratīvā akta pamata realizēta privāttiesiska darījuma sekas, tad privāttiesisko strīdu neierobežo Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā akta apstrīdēšanas un Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmajā daļā noteiktais pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņš. „sk. judikatūras attīstību Senāta departamentu priekšsēdētāju 2009. gada 10. marta sēdes lēmumā lietā Nr. SKA-87/2009, Senāta 2014. gada 19. decembra lēmumā Nr. SKA-1314/2014, 2019. gada 17. decembra spriedumā Nr. SKA-1/2019, Senāta 2024. gada 17. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-21/2024”

Lejupielādēt

24.10.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-722/2007

Nomas maksa var tikt noteikta konkrētā naudas summā, jo, tāpat kā pirkuma maksa, arī nomas maksa ir līguma būtiska sastāvdaļa. Norāde Civillikuma 2122.pantā par nepieciešamību paredzēt noteiktu nomas maksu neizslēdz iespēju to izteikt tikai procentuāli no zemes kadastrālās vērtības noteiktā laika periodā (Civillikuma 2122.pants).

Lejupielādēt

23.05.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-515/2007

Procesuālo tiesību normu pārkāpums par tiesvedības valodu ir absolūts pamats pieņemtā nolēmuma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai (Civilprocesa likuma 13.panta ceturtā daļa).

Lejupielādēt

14.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-134/2007

Jebkurai prasībai atbilstoši Civilprocesa likuma 1.panta noteikumiem jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Tiesa, izskatot strīdus, piemēro materiāli tiesiskās normas, bet neizskata pieteikumus par materiāli tiesisko normu piemērošanu.

Lejupielādēt

28.02.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2007

Tiesu prakse un tiesas spriedums citā lietā nevar būt patstāvīgs pamats strīda izšķiršanai, bet kā sekundārs tiesību avots izmantojams tikai sprieduma argumentācijā attiecībā uz noteiktas tiesību normas piemērošanu. Nav pieļaujama atsauce uz konkrētu lietu kā tiesu praksi, neatklājot iepriekšējā tiesas spriedumā izvirzītos argumentus un nenorādot, kā konkrētā lieta sasaucas ar iepriekšējā lietā pastāvējušajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas ļauj tiesai izdarīt secinājumu par atbilstošu strīda risinājumu izskatāmajā lietā (Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa).

Lejupielādēt

01.11.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-613/2006

Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK). Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas (Satversmes tiesas 17.01.2005.sprieduma 9.3.2.punkts).

Lejupielādēt

09.08.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-23/2006

Ieinteresēto personu pieaicināšana lietās par juridiska fakta konstatēšanu (Civilprocesa likuma 253.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

09.03.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-153/2005

Lejupielādēt

12.05.2004. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-267/2004

Lejupielādēt

14.07.2004. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SJC-9/2004

Lejupielādēt

08.10.2003. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-437/2003

Lejupielādēt

24.09.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-400/2003

Lejupielādēt

18.12.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-731/2002

Lejupielādēt

23.10.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-635/2002

Lejupielādēt

25.09.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-462/2002

Lejupielādēt

16.10.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-435/2002

Lejupielādēt

11.09.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-433/2002

Lejupielādēt

05.06.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-338/2002

Lejupielādēt

22.05.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-320/2002

Lejupielādēt

08.05.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-310/2002

Lejupielādēt

08.05.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-277/2002

Lejupielādēt

08.05.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-273/2002

Lejupielādēt

22.04.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2002

Lejupielādēt

13.03.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-164/2002

Lejupielādēt

13.03.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-158/2002

Lejupielādēt

27.02.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-140/2002

Lejupielādēt

27.02.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-132/2002

Lejupielādēt

27.11.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-61/2002

Lejupielādēt

30.01.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-53/2002

Lejupielādēt

30.10.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-30/2002

Lejupielādēt

19.12.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-615/2001

Lejupielādēt

13.09.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-369/2000

Lejupielādēt

29.03.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2000

Lejupielādēt

29.09.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-617/1999

Lejupielādēt

22.10.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-346/1997

Lejupielādēt