Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
30.2 nodaļa. LIETAS PAR INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PĀRKĀPUMIEM UN AIZSARDZĪBU (250.8 pants-250.17 pants)
04.06.2024.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-23/2024
1. Ieguldījums datubāzes satura iegūšanā ir līdzekļi, kas izmantoti esošu neatkarīgu materiālu meklēšanai un to apkopošanai minētajā datubāzē, izņemot līdzekļus, kas ir izmantoti pašai materiālu radīšanai. Ar līdzekļiem datubāzes satura iegūšanai katrā ziņā ir saprotami gan datubāzes veidotāja izmantotie līdzekļi nepieciešamo datu identificēšanai (atrašanai, atbilstības izvērtēšanai u. tml.), gan datu iegādei, gan arī tādas programmatūras izstrādei vai iegādei, kas nodrošina šādu datu ievades iespēju datubāzes izmantotājiem. Arī izdevumi, kas attiecas uz potenciālo datubāzes izmantotāju informēšanu par konkrēto datubāzi un iespēju tajā ievadīt datus, veido ieguldījumus datubāzes satura iegūšanai.
2. Ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi, ir līdzekļi, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību ir izmantoti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas un darbības laikā. Ar līdzekļiem datubāzes satura pārbaudei ir saprotami gan līdzekļi datu neatbilstības noteikšanai, gan līdzekļi šādu neatbilstību novēršanai.
3 Ieguldījums datubāzes satura noformēšanā ietver līdzekļus, kuri izmantoti, lai piešķirtu minētajai datubāzei tās informācijas apstrādes funkciju, proti, tos, kas izmantoti šajā datubāzē esošo materiālu sistemātiskai vai metodiskai apkopošanai, kā arī to individuālas pieejamības nodrošināšanai. Šādi līdzekļi katrā ziņā ir līdzekļi datubāzē ievadāmo vai ievadīto datu strukturēšanai, tostarp indeksu vai citu strukturēšanas mehānismu izstrādei, kā arī meklētāju izveidei un pilnveidošanai elektroniskajās datubāzēs. Līdzekļi datubāzes noformēšanai ir arī iepriekšminētā mērķa sasniegšanai izmantotie līdzekļi programmatūras izstrādei un pilnveidošanai, kā arī tāda personāla algošanai, kas nodrošina datubāzes noformēšanu. Arī līdzekļi atbilstošas programmatūras lietošanas tiesību iegādei atzīstami par ieguldījumu datubāzes noformēšanā. Turpretim par šādiem līdzekļiem nav atzīstami līdzekļi jau gatavu datubāzu iegādei vai tādu uzņēmumu iegādei, kuriem ir tiesības uz šādām datubāzēm.
4. Izvērtējot, vai datubāzes veidotājs ir ielicis būtisku ieguldījumu tās izveidē, ņemams vērā datubāzu īpaša veida (sui generis) tiesību aizsardzības ieviešanas mērķis – veicināt tādu datu uzkrāšanas un apstrādes sistēmu izveidi, kas sekmē informācijas tirgus attīstību apstākļos, kad ik gadu strauji pieaug visās nozarēs radīto un apstrādāto datu apjoms. Nepieciešamais ieguldījumu apjoms, lai tiktu nodrošināta šāda aizsardzība, nevar tikt noteikts pārmērīgi augsts.
Datubāzes veidotājs ir tiesīgs aizliegt datubāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu tikai tad, ja šo darbību rezultātā datubāzes veidotājam tiek liegti ienākumi, kas tam ļautu atgūt datubāzes izveidē izdarītos ieguldījumus.
Ne ikkatra negatīva ietekme, ko specializētās meklētājprogrammas darbība rada attiecībā uz datubāzes veidotāja ienākumiem, ir pamats aizliegt šādas meklētājprogrammas darbību. Izskatot lietu pēc būtības, tiesai jānovērtē šāda ietekme, ja tāda ir, un tā jāsamēro ar lietotāju un datubāzu veidotāju konkurentu likumīgajām interesēm.
17.01.2024.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2024
Taisnīgas atlīdzības noteikšanā piemērojot vienotus principus, autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu raidorganizāciju programmās aprēķināma no izmantotāja bruto ieņēmumiem (apgrozījuma), kuros iekļaujama arī raidorganizācijas saņemtā valsts dotācija, kas izmantota raidorganizācijas infrastruktūras uzturēšanai. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tarifs (atlīdzības likmes) nav atzīstams par netaisnīgu tikai tādēļ, ka tajā nav precīzi ņemta vērā ietekme, kāda uz izmantotāja ieņēmumiem ir muzikālo darbu izmantošanai. Apstāklis, ka izmantotājs gūst arī ieņēmumus, kuri nav saistīti ar darbu izmantošanu, tiek ņemts vērā, ja tiek atbilstoši ņemta vērā autortiesību objektu izmantošanas ekonomiskā vērtība (faktori, kas to konkretizē, tostarp darbu izmantošanas apjoms). Apsvērumi par to, kādiem mērķiem izmantotāja ieņēmumi tiek izlietoti, paši par sevi nav izšķirīgi.
31.01.2024.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-10/2024
No Eiropas Savienības direktīvām, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, izsecināms vispārējs princips, ka dalībvalstu preču zīmju likumu normas, kuras radītas, lai transponētu šo direktīvu prasības, ir piemērojamas vienādi visām preču zīmēm, proti, arī tām, kas reģistrētas iepriekšējo likumu spēkā esības laikā. Citiem vārdiem, jaunais preču zīmju normatīvais regulējums ir piemērojams arī iepriekšējā likuma darbības laikā reģistrētajām preču zīmēm. No šī vispārīgā principa iespējami atsevišķi izņēmumi.
Jebkura persona var ierosināt strīdu par iepriekšējo likumu spēkā esības laikā reģistrēto preču zīmju atzīšanu par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem. Šīs tiesības netiek ierobežotas laikā, un šāda prasība izskatāma saskaņā ar jaunākā likuma, kura spēkā esības laikā celta prasība, tiesību normām.
Lai novērstu monopolu uz tehniskiem risinājumiem vai preces funkcionālām īpašībām, kā preču zīmi nevar reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu, kas sastāv tikai no formas, kura nepieciešama tehniska efekta sasniegšanai.
Lai piemērotu šo reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamatu, tiesai analīzes pirmajā posmā ir jāidentificē attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības un analīzes otrajā posmā jānosaka, vai šīs īpašības atbilst preces tehniskajai funkcijai. Attiecīgās preces tehnisko funkciju noteikšanai ir jābalstās uz objektīviem un uzticamiem informācijas elementiem, bet pieņēmums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu, nav noteicošais elements.
Minētā absolūtā pamata piemērošanu neizslēdz nedz tas, ka būtisks un funkcionāls elements ir estētiski pievilcīgs un neparasts, nedz arī tas, ka tiek pierādīts, ka pastāv citas formas, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu.
Telpiskas preču zīmes jeb trīsdimensiju preču zīmes, kuru veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, kurus piemēro citiem preču zīmju veidiem. Proti, arī trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šo preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa.
Tomēr, piemērojot šos kritērijus, tiesai ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, kuru veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati, kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, kuru veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas. Atšķirtspēja ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura tādēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju. Formas novitāte vien nav pietiekama, lai konstatētu atšķirtspēju.
Tiesas vērtējums par pamatiem preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu, uz kuriem celta konkrētā prasība, atspoguļojams vienīgi sprieduma motīvu daļā. Ja tiesa šo pamatu vērtējuma rezultātā uzskata, ka preču zīmes reģistrācija kaut uz viena prasības pamata ir atzīstama par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, tad prasība ir pilnīgi apmierināma, kas tā arī norādāms sprieduma rezolutīvajā daļā.
06.09.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-565/2023
Konstatēt laika posmu, kurā ildzis pārkāpums, parasti ir nepieciešams gadījumā, kad tiek prasīta kaitējuma atlīdzība, jo pārkāpuma ilgums ir kritērijs, kuram var būt nozīme nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanā. Savukārt pienākumrīkojuma piemērošanai nepieciešams konstatēt pārkāpuma faktu (nākotnē iespējama pārkāpuma gadījumā – pārkāpuma sagatavošanas darbības), bet ne tā ilgumu.
19.08.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-222/2019
Tiesības aizliegt darba izmantošanu izriet no autora izņēmuma tiesību juridiskās dabas, proti, izņēmuma tiesības piešķir tikai noteiktai personai tiesības rīkoties ar darbu noteiktā veidā vai aizliegt darbu izmantošanu attiecīgajā veidā.
Lai aizstāvētu autoru mantiskās intereses, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga prasīt galīgo pienākumrīkojumu – aizliegt izmantot organizācijas pārstāvēto autoru darbus. Savukārt tiesai ir pienākums izvērtēt galīgā pienākumrīkojuma samērīgumu, lai šis līdzeklis konkrētās lietas apstākļos būtu taisnīgs pret abām pusēm. Tiesa var pienākumrīkojumu ierobežot, tostarp gan laikā, gan attiecībā uz aizliedzamo darbību veidiem un izpausmēm.
04.06.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-103/2018
Pret preču zīmes tiesību pārkāpumu piemērojamais papildu tiesiskās aizsardzības līdzeklis – iznīcināšana – attiecas uz plašāku preču loku nekā tikai uz kontrafaktām precēm, proti, tas attiecas arī uz citām t.s. pārkāpuma precēm jeb precēm, ar kurām tiek pārkāptas prasītāja preču zīmes tiesības.
Lemjot par pārkāpuma preču iznīcināšanu, tiesai ir pienākums ņemt vērā samērīguma principu – proporcionalitāti starp pārkāpuma nopietnumu un piemērojamo tiesiskās aizsardzības līdzekli.
Morālā kaitējuma atlīdzība pēc būtības ir nemantiskā kaitējuma atlīdzība, jo tā atlīdzina kaitējumu prasītāja nemantiskajām vērtībām, tostarp prasītāja preču zīmes reputācijai.
Reputācija ir atkarīga no patērētāju uztveres, un saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešo daļu morālais kaitējums cietušajam ir jāpierāda. Taču minētais nenozīmē vienīgi pierādījumus par to, ka kaitīgās sekas ir iestājušās kāda konkrēta patērētāja vai patērētāju uztverē, bet gan tādu pierādījumu kopumu, kas, novērtēti saskaņā ar Civilprocesa likumā nostiprinātajiem pierādījumu vērtēšanas noteikumiem, līdz pietiekamas ticamības pakāpei rada tiesai pārliecību par reputācijas samazinājumu patērētāju uztverē.
