52.nodaļa. Lietas sagatavošana iztiesāšanai apelācijas instances tiesā (549.-559.pants)
28.09.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-411/2023
1. Kriminālprocesuālās formas prasību ievērošana ir priekšnoteikums procesā iesaistīto personu tiesību pilnvērtīgai īstenošanai. Atbilstoši spēkā esošajām Kriminālprocesa likuma normām lietu iztiesāšanas pamatforma apelācijas instances tiesā ir mutvārdu process. Lietas iztiesāšana rakstveida procesā ir noteikta kā izņēmums Kriminālprocesa likuma 559. panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.
2. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums nevar būt tiesiskais pamats tādu personas tiesību ierobežojumu noteikšanai, kas nav vērsti uz sabiedrības drošības risku novēršanu saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
15.06.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-229/2023
Apelācijas instances tiesai Kriminālprocesa likuma 559. panta ceturtā daļa neuzliek pienākumu, bet piešķir tiesības iztiesāt lietu rakstveida procesā. Izmantojot šīs tiesības, tiesai ir jāizvērtē, vai tiks nodrošinātas apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.
21.02.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2023
Lēmums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu ir pamatojams nevis ar atzinumu, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, bet atzinumu, ka objektīvi pastāv apstākļi, kas noteic šajā tiesību normā paredzētā pasākuma piemērošanas nepieciešamību. Tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ierobežojums ir jāpamato.
21.02.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2023
Tiesai, izlemjot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un konstatējot, ka pastāv normatīvs regulējums, kas konstatētajos faktiskajos apstākļos attiecīgajā tiesu instancē pieļauj lietas izskatīšanu rakstveida procesā, papildus jāizvērtē, vai, izskatot lietu rakstveida procesā, tiks nodrošinātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja tā ir vienīgā vai pēdējā tiesu instance, kas lietu skata pēc būtības.
03.05.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-93/2022
Kriminālprocesa likuma 559.panta piektā daļa, kas noteic apelācijas instances tiesas lēmuma par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā saturu, ir attiecināma uz jebkuru no Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā daļā norādītajiem gadījumiem, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā.
Apelācijas instances tiesai ir pienākums lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norādīt prokuroram, aizstāvim un personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, tiesības 10 dienu laikā iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā un, saņemot šādus iebildumus, izvērtēt tajos minētos argumentus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām arī tajā gadījumā, ja atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā daļā noteiktajam iesniegtajiem iebildumiem nav saistoša rakstura. No likuma izrietošā atziņa, ka iesniegtie iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā tiesai nav saistoši, nenozīmē, ka tiesa pamatotu iebildumu gadījumā nevar iztiesāt lietu mutvārdu procesā.
03.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022
Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 3.punktā un 562.panta pirmajā daļā paredzētās tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka prokurora apelācijas protestā vai cietušā apelācijas sūdzībā izteiktajiem prasījumiem par bargāka soda noteikšanu jābūt motivētiem. Tiesai jāvērtē protestā vai sūdzībā izteiktā lūguma pamatotība kopsakarā ar protestā vai sūdzībā norādītajiem motīviem.
Ja prokurors apelācijas protestā, motivējot lūgumu noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, nav lūdzis konstatēt un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīt par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgā nodarījuma recidīvu, apelācijas instances tiesa nedrīkst atzīt šādu atbildību pastiprinošo apstākli un pasliktināt apsūdzētā stāvokli.
01.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021
Rakstveida process pats par sevi neierobežo procesā iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Rakstveida procesa būtība izpaužas apstāklī, ka lieta tiek iztiesāta pēc lietas materiāliem bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās klātienē, līdz ar to apsūdzētais rakstveida procesā nesniedz liecības, nepamato savu viedokli par apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem un nesaka pēdējo vārdu. Tiesības uz taisnīgu tiesu šajā aspektā apsūdzētajam tiek nodrošinātas, izskaidrojot viņam tiesības iesniegt tiesai rakstveida liecības un dokumentus, kas pamato apelācijas sūdzībā izteiktos lūgumus.
26.05.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-35/2020
Kriminālprocesa likuma 551.panta piektajā daļā minētā atruna, ka uz amatā augstāku prokuroru neattiecas protesta iesniegšanas apjoma un robežu ierobežojumi, pārsūdzot apelācijas instances tiesas nolēmumu, ir piemērojama tiktāl, cik tā nav pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā un 591.panta otrajā daļā noteikto.
Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā un 591.panta otrajā daļā nostiprināts procesuālais princips – aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli kriminālprocesā –, kura mērķis ir nepiespiest apsūdzēto atturēties no nolēmuma pārsūdzēšanas bailēs no bargākas sodīšanas un nodrošināt apsūdzētajam iespēju paredzēt likuma sekas.
11.01.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2019
Apelācijas protesta rezolutīvajā daļā izteiktais lūgums (prasījums) ir jāpamato, protesta motīvu daļā izklāstot argumentus par pirmās instances tiesas nolēmuma nepareizību, pretējā gadījumā netiek ievērotas Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 3.punkta prasības.
31.01.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-28/2019
Ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, taču lieta pirmās instances tiesā ir izskatīta, veicot pierādījumu pārbaudi, apelācijas instances tiesa lietu var iztiesāt rakstveida procesā tikai tad, ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst.
Tiesības izteikt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā ir ne tikai apsūdzētajam, bet arī apsūdzētā aizstāvim, jo aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā. Tiesas procesa mutvārdu vai rakstveida forma nav atzīstama par vienkāršāku procesu Kriminālprocesa likuma 86.panta otrās daļas 2.1 punkta izpratnē, par kura izvēli savu subjektīvo viedokli var paust tikai pats apsūdzētais.
06.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-420/2018
Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam apelācijas instances tiesā pieļaujama tad, kad prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu, kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai prokurors atbalsta cietušā apelācijas sūdzību. Tomēr cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.
04.07.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-274/2018
Prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā tiesai nav saistoši, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem.
Savukārt gadījumā, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu vai tikai par kaitējuma kompensāciju vai arī apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, apelācijas instances tiesa lietu var iztiesāt rakstveida procesā tikai tad, ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst.
06.02.2017.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-153/2017
Apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi atzīstama par attaisnojošu, ja viņam par iesniegtās apelācijas sūdzības izskatīšanas laiku, vietu un lietas izskatīšanas veidu nav paziņots Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
20.04.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-260/2016
Apelācijas instances tiesa uzliek neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu apsūdzētajam (Kriminālprocesa likuma 12.punktā noteiktā principa pārkāpums), piedzenot valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu (sniegto viedokli par apelācijas sūdzību), ja apelācijas sūdzībā nebija norādīts, vai būs nepieciešams aizstāvis.
26.02.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2015
Tas apstāklis, ka lieta tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātas aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis. Aprobežojoties ar paziņojuma par tiesībām iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību nosūtīšanu zvērinātam advokātam, kurš realizēja aizstāvību pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.
02.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-475/2014
Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, kurā kā viens no pamatsodiem ir paredzēta brīvības atņemšana. Savukārt Krimināllikuma 55.pantā noteiktā nosacīta notiesāšana nav soda veids. Tādējādi, lūdzot noteikt sodu nosacīti, tiek izteikts lūgums par soda mīkstināšanu. Apelācijas instances tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā daļā noteikto, var lietu apelācijas instances tiesā iztiesāts rakstveida procesā, ja apelācijas sūdzībā izteikts lūgums noteikt sodu nosacīti.
03.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-95/2014
Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā.
06.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2013
Apsūdzētajam, kurš nesaprot valsts valodu, apelācijas protesta kopijas tulkojums tiek nosūtīts viņam saprotamā valodā. Tādā veidā tiek garantētas apsūdzētā tiesības, kas paredzētas Kriminālprocesa likuma 11.panta trešajā daļā - kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā, kā arī tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.
24.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2013
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem var noraidīt prokurora lūgumu par tādu jaunu pierādījumu pieteikšanu, par kuru pastāvēšanu un iespēju iegūt šādus pierādījumus viņam bija zināms jau lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā. Šāda prokurora lūgumu izskatīšana un motivēta to noraidīšana nav uzskatāma par prokurora apsūdzības funkciju iespēju ierobežošanu, jo Kriminālprocesa likumā lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ir noteikta obligāta prasība norādīt sūdzībā vai protestā, kādi jauni pierādījumi, par kādiem apstākļiem tiek pieteikti un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā
25.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2013
Kriminālprocesa likuma 551.panta piektajā daļā noteikts, ka prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas iztiesāšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.
05.11.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-465/2012
Prokuroram, atsaucot apelācijas protestu un līdz ar to atsakoties no apsūdzības lietā, ir jāievēro Kriminālprocesa likuma 459.panta pirmajā daļā, 460.panta pirmajā daļā noteiktais.
24.01.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2012
Kriminālprocesa likums neparedz īpašu izņēmumu kārtību, kādā tiek iztiesātas krimināllietas nepilngadīgu personu apsūdzībā, tāpēc apelācijas instances tiesa ir tiesīga likumā paredzētajos gadījumos izskatīt lietu rakstveida procesā arī pret nepilngadīgu apsūdzēto.
16.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-225/2011
Krimināllietu, kura nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā, pēc Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās 2011.gada 1.janvārī var iztiesāt rakstveida procesā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētos nosacījumus.
03.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-288/2010
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 549.pantu pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.
2. Ja lietā ir procesuāli nederīgs pirmās instances tiesas nolēmums, tad zūd izskatīšanas priekšmets apelācijas instances tiesā, kas izraisa lietas jaunu izskatīšanu pirmās instances tiesā.
03.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-284/2010
1. Krimināllikuma 58. un 59.pantā ir reglamentēti atšķirīgi tiesību institūti: atbrīvošana no kriminālatbildības un atbrīvošana no soda vai soda izciešanas. Šiem tiesību institūtiem ir atšķirīga būtība un atšķirīga procesuālā kārtība to piemērošanā tiesā.
2. Saskaņā ar Krimināllikuma 58., 59.pantu apelācijas instances tiesa rakstveida procesā var izlemt jautājumu par apsūdzētās personas atbrīvošanu no soda.
Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 561.1 panta pirmo daļu, rakstveida procesā apelācijas instances tiesas sastāvs var izlemt jautājumu par dokumentu, kas saņemti tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai, pievienošanu lietai un ar to netiek pārkāptas citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības.
15.04.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-180/2010
Pilnvērtīgi nenodrošinot apsūdzētā tiesību īstenošanu likumā noteiktajā termiņā iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 72.panta trešās daļas 2.punkta pārkāpumu.
09.12.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-679/2009
Analizējot Kriminālprocesa likuma 559.panta piekto daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 72.pantu, secināms, ka par lietas iztiesāšanas laiku un vietu rakstveida procesā tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam, jo pretējā gadījumā tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības atsaukt līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apelācijas sūdzību, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kas nav savienojams ar kriminālprocesa pamatprincipu – tiesībām uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Tādā pašā veidā tiek ierobežotas arī citu procesā iesaistīto personu, kuras iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, vai kuru intereses aizskar iesniegtā sūdzība vai protests, tiesības.
05.11.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-597/2009
No Kriminālprocesa likuma 559.panta izriet, ka par lietas iztiesāšanas rakstveida procesā laiku un vietu, tiesas sastāvu, tiesībām 7 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, nolēmuma pieejamības dienu ir jāpaziņo apsūdzētajam. Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā un nepaziņojot par to apsūdzētajam, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 72.panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības.
04.02.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2009
1. Kriminālprocesa likuma 551. panta 1. daļas 5. punktā noteikts, ka apelācijas sūdzībā vai protestā norāda, vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā. Minētā likuma norma attiecas uz apelācijas sūdzības vai protesta saturu.
2. Konkrētajā gadījumā lieta apelācijas instances tiesā tika izskatīta sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu un tāpēc nepamatots ir tiesas lēmums nepieņemt apelācijas instances tiesas sēdē aizstāvības pieteikto pierādījumu tā iemesla dēļ, ka šis pierādījums netika iesniegts pirmās instances tiesā. Noraidot pieteikto lūgumu uz nepamatotu motīvu pamata, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 455. pantā noteiktās aizstāvja procesuālās tiesības.
27.03.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-135/2008
Kriminālprocesa likuma 556.panta otrā un trešā daļa nosaka personu loku, kas ir tiesīgi atsaukt apelācijas sūdzību vai protestu. Tā kā apelācijas sūdzību atsaukusi persona, kas nav minēta Kriminālprocesa likuma 556.panta otrajā un trešajā daļā minēto personu lokā, apelācijas instances tiesas lēmums, ar kuru izbeigta apelācijas tiesvedība, ir nepamatots un atceļams pilnībā.
20.11.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-511/2007
1. Kriminālprocesa likums nenosaka formu, kādā veidā varētu papildināt jau iesniegto apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētajā termiņā. Pēc kasācijas instances tiesas ieskata šādu procesuālo dokumentu varētu nosaukt par papildinājumiem apelācijas sūdzībai.
2. Izlemjot jautājumu par to, vai ir iesniegta apelācijas sūdzība vai apelācijas sūdzības papildinājumi, jāņem vērā gan procesuālā dokumenta nosaukums, gan saturs, gan iesniegšanas kārtība un termiņi, gan dokumentā norādītais iesniegšanas pamats, gan pirmās instances tiesneša lēmums sakarā ar iesniegto dokumentu, gan tiesas tālākā rīcība ar dokumentiem.
29.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-397/2007
Apstrīdot pirmās instances tiesas spriedumu pēc tam, kad lietā jau ir taisīti apelācijas instances nolēmumi, cietušā pārstāvis nav ievērojis Kriminālprocesa likuma 550.pantā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu, kas ir pamats sūdzības noraidīšanai šajā daļā.
28.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-331/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta 5.daļu virsprokurors kā amatā augstāks prokurors ir tiesīgs iesniegt apelācijas protestu, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu nolūkā grozīt apsūdzētajam celto apsūdzību uz smagāku, jo uz viņu neattiecas tie ierobežojumi, kas šajā likuma normā paredzēti prokuroram, kurš piedalījies pirmās instances tiesā.
