08.06.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-88/2021
No krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma prasības izriet nosacījums, ka nedrīkst radīt tādu tiesisko situāciju, kurā salīdzināmos apstākļos personai tiek paredzēta mazāka tās tiesību aizsardzība. Tas attiecas uz gadījumu, ja jaunatklātu apstākļu nosacījums kriminālprocesā izpildās vienai notiesātajai personai, bet salīdzināmos apstākļos atrodas otra notiesātā persona.
14.02.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-43/2019
Jaunatklāts apstāklis – Satversmes tiesas spriedums – konkrētajā lietā nav atzīstams par pamatu kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ņemot vērā, ka Satversmes tiesas spriedumā minētie pamattiesību pārkāpumi jau novērsti pirms Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas.
20.06.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-133/2018
Gadījumā, ja Kriminālprocesa likuma 657.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir iesniegts pieteikums par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un tā saturs atbilst Kriminālprocesa likuma 657.panta trešās daļas nosacījumiem, prokuroram ir jāpieņem lēmums par procesa uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai un jāveic izmeklēšana, ievērojot Kriminālprocesa likuma noteikumus par pirmstiesas kriminālprocesu, un jāpaziņo par to pieteicējam.
Izdarīt secinājumus par to, vai pieteikumā norādītie apstākļi atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem, un pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Augstākajai tiesai vai Ģenerālprokuratūrai vai par pieteikuma noraidīšanu, prokurors var vienīgi pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas.
Izskatot personas pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, jānoskaidro vairāki lietas taisnīgai izlemšanai būtiski jautājumi, tostarp jautājums par to, vai pieteikumā norādītie apstākļi pastāv un ir ticami, kā arī jautājums par to, vai šie apstākļi ir būtiski un kāda varētu būt to ietekme uz spēkā stājušos nolēmumu kriminālprocesā. Šo jautājumu noskaidrošana iespējama, prokuroram veicot procesu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai. Ievērojot to, ka tiesa pati jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas funkciju neveic, tai nav cita procesuālā mehānisma, kā iegūt ziņas, lai pārliecinātos, vai pieteikumā norādītie apstākļi atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem. Šāda izmeklēšana pirms materiālu iesniegšanas tiesā ir vajadzīga arī tādēļ, lai tiesai neveidotos vienas puses viedoklim atbilstošs priekšstats par izlemjamo jautājumu.
19.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-43/2018
Satversmes tiesa apstrīdēto tiesību normu spriedumā noteiktajā apjomā ir atzinusi par spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, proti, ar atpakaļvērstu spēku, lai dotu pieteicējam iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Satversmes tiesas spriedumā konstatētais pieteicēja pamattiesību aizskārums atbilst Kriminālprocesa likuma 15.pantā paredzētā kriminālprocesa pamatprincipa (tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā) pārkāpumam un ir Kriminālprocesa likuma 575.panta trešajā daļā paredzētais šā likuma būtisks pārkāpums, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma. Tādējādi ir pamats atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
08.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-546/2017
Jaunatklātam apstāklim - ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts apzināti nepatiess eksperta atzinums - nav pielīdzināms civilprocesā iegūts atšķirīgs eksperta viedoklis.
01.10.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-474/2013
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpums atzīstams par tādu jaunatklātu apstākli, kas ir pamats iepriekšējo tiesu instanču nolēmumu atcelšanai, kriminālprocesa atjaunošanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai.
15.11.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-415/2012
Kriminālprocesa likuma 663.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu. No šā panta pirmās daļas izriet, ka pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts, bet panta otrajā daļā noteikts, ka ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma. Ja notiesātais nav devis uzdevumu advokātam iesniegt pieteikumu, tad tiesvedība lietā ir izbeidzama.
28.04.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-1/2011
Iztiesājot lietu pirmās instances un apelācijas instances tiesā, tiesas nebija veikušas visas likumā paredzētās darbības cietušās nopratināšanai tiesā. Tā kā cietusī ir mirusi, tad nav nepieciešams un turklāt iespējams atjaunot iepriekšējo stāvokli (restutio in integrum), iztiesājot lietu no jauna.
Lai apšaubītu tiesu rīcības tiesiskumu pierādījumu vērtēšanā, ir jābūt pamatotiem argumentiem par konkrētu likuma normu pārkāpumiem. ECT konstatējums, ka tiesājamajam (apsūdzētajam) nav bijusi iespēja tieši uzdot jautājumus cietušajai tiesā tiesas sēdes laikā, nenozīmē, ka pilnībā tiek apšaubīts pierādījumu vērtējums.
