16.02.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-31/2023
Īpašnieka maiņa mantošanas ceļā neatņem kreditoram no Civillikuma 1927. panta izrietošās tiesības gūt apmierinājumu no mantinieka īpašumā atrodošās dāvanas, jo kreditora tiesību saista ar īpašumu, nevis personu, kurai tās pāriet. Prasība vērst piedziņu uz naudu, ko apdāvinātā persona ieguvusi, ir pieļaujama gadījumā, ja dāvana atsavināta trešajai personai.
31.05.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-56/2021
Par apdāvinātā rupju nepateicību Civillikuma 1919.panta otrās daļas izpratnē atzīstams tikai tāds svarīgs mantiskais zaudējums, kuru apdāvinātais nodarījis dāvinātājam tīši, t.i., ar ļaunu nolūku. Tas, vai apdāvinātā tīšas darbības (arī bezdarbība) ir izraisījušas sekas dāvinātājam nodarīta svarīga zaudējuma veidā un vai pastāv cēlonisks sakars starp apdāvinātā rīcību un šādu zaudējumu, nosakāms katrā individuālā gadījumā, tiesai izvērtējot konkrētos strīda apstākļus, paturot prātā, ka attiecīgam vērtējumam jābalstās objektīvos kritērijos, nevis prasītāja subjektīvos priekšstatos par zaudējuma nozīmīgumu un apdāvinātā rīcību.
25.02.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2021
Manta, kuru parādnieks uzdāvinājis trešajai personai laikā, kad viņam pastāvēja nenokārtotas parādsaistības pret kreditoru, un kura nav iekļauta parādnieka mantas sastāvā viņa maksātnespējas procesa ietvaros tādēļ, ka tā neatbilst noslēgto bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumiem, nav atbrīvota no kreditora prasījumiem par apmierinājuma saņemšanu no dāvanas.
29.10.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-288/2020
Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta astoto daļu komercsabiedrības valdes loceklim ir tiesības, nevis pienākums, saņemt atlīdzību. Šāds darbs Civillikuma 1912.panta izpratnē var būt dāvana, uz kuru kreditori var vērst piedziņu šī likuma 1927.panta kārtībā. Ja komercsabiedrība (apdāvinātais) ir ar valdes locekli (dāvinātāju) tieši saistīta persona, iebilstot pret valdes locekļa kreditoru celto prasību, komercsabiedrībai jāpierāda apstākļi, kuru dēļ tā bauda likuma aizsardzību
03.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-376/2019
Ierakstu zemesgrāmatā nav iespējams grozīt citādi, kā tikai uz attiecīgā darījuma dalībnieku savstarpējas vienošanās, kas pievienota notāra apliecinātam nostiprinājuma lūgumam, vai likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata.
30.08.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-179/2018
Lai noteiktu, vai prasība ir mantiska, jāpārbauda, vai ar konkrēto prasījumu tiek aizstāvēta kāda naudas izteiksmē novērtējama tiesība un iegūts kāds mantiski novērtējams labums.
Prasība, kuru kreditors ceļ uz Civillikuma 1927.panta pamata, lūdzot vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu, ir uzskatāma par Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktā paredzēto prasību, kas nav jānovērtē.
29.11.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-266/2017
Lai pierādītu pirkuma līguma aizslēpšanu aiz dāvinājuma līguma, izšķiroša nozīme var arī nebūt tiešajiem pierādījumiem, kas apliecinātu piemēram, pirkuma maksas saņemšanu. Simulatīvā darījuma dalībnieki var izvēlēties tādus samaksas veidus, kas nedod iespēju tiem izsekot un tos pierādīt. Tādēļ jāatzīst, ka izšķiroša nozīme var būt arī netiešo pierādījumu kopumam, kuri kopsakarā un bez iekšējām pretrunām var norādīt uz līdzēju nolūku aizslēpt patieso darījumu aiz cita.
19.02.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-590/2014
Civillikuma 1927.pantā regulētā iespēja vērst piedziņu dāvinātāja saistību izpildei uz dāvināto mantu saistīta nevis ar visas mantas atdāvināšanas faktu kā tādu, bet gan ar to, vai no atlikušās mantas dāvinātājs ir spējīgs apmierināt kreditoru prasījumus.
25.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2013
Atbilstoši Civillikuma 1922.panta otrajai daļai neatraidāmā mantinieka neatņemamā daļa aprēķināma no dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas laikā, nevis no atsavinātās mantas sastāva un vērtības uz dāvinātāja nāves brīdi.
27.03.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-91/2013
Neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu to termiņu ietvaros, kas norādīti Civillikuma 693.pantā. Turklāt šajā pantā norādītos termiņus mantojuma pieņemšanai nevar atjaunot vai pagarināt.
Ja neatraidāmais mantinieks ir izteicis gribu mantojumu pieņemt likumā noteiktajā kārtībā, proti, viena gada laikā, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies mantojumu iegūt. Taču, ja, neraugoties uz gada laikā izteikto gribu mantojumu iegūt, šāda iespēja zudusi tā iemesla dēļ, ka mantojuma atstājējs ir visu mantu atdāvinājis, tad neatraidāmam mantiniekam ir tiesības neatņemamo daļu izprasīt Civillikuma 1922.pantā noteiktajā kārtībā.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-23/2012
1. Dāvinājuma izdarīšanas brīdī dāvinātājam ir pienākums rēķināties ar neatraidāmiem mantiniekiem un šis Civillikuma 1922.panta noteikums attiecas arī uz visiem sevišķo dāvinājumu veidiem, tostarp visas mantas dāvinājuma gadījumā.
2. No Civillikuma 1922.panta pirmās daļas skaidri un nepārprotami izriet, ka neatraidāmie mantinieki var izprasīt neatņemamo daļu tikai no personas, kuru mantojuma atstājējs ir apdāvinājis, nevis no trešās personas, kuras īpašumā manta nonākusi vēlāk. Šādā gadījumā apsverams jautājums par kompensācijas piedziņu no apdāvinātā. Šāda jautājuma apsvēršana nebūtu traktējama kā prasījuma robežu pārkāpšana, jo neatraidāmajiem mantiniekiem tiesības uz neatņemamo daļu garantē likums, savukārt apstāklis, kura dēļ nav iespējams izdot neatņemamo daļu dabā, neizslēdz kompensācijas noteikšanu naudā, tādējādi taisnīgi atrisinot strīdu.
14.10.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-254/2009
Pamatots ir tiesas atteikums atsevišķā tiesvedībā konstatēt vien faktu, ka dāvinājums dots atlīdzības nozīmē. Šāds jautājums vērtējams tad, ja līgums tiek apstrīdēts un jāizšķir mantisks strīds.
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2009
Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības, arī trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā. Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, nav saistošas trešajām personām. Kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu un neatkarīgi no laulības līguma noteikumiem, tas attiecināms arī uz dāvinājuma līgumiem.
10.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-690/2007
Ja prasība par īpašuma tiesību atzīšanu celta pamatojoties uz Civillikuma Saistību tiesību pamatiem, prasību, to negrozot, nevarēja apmierināt uz Civillikuma Ģimenes tiesību normām (Civilprocesa likuma 192.pants).
