• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

46.1 nodaļa. JURIDISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA LIETAS (363.1-363.20 pants)

16.05.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-5/2023

Lejupielādēt

12.05.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-23/2021

Lejupielādēt

11.03.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-5/2021

Sūdzība par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietās, kas izskatāma sevišķā tiesāšanas kārtībā, nav pielīdzināma mantiska rakstura prasībai. Izdevumiem advokāta palīdzības samaksai šajās lietās piemērojami Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas “d” un “e” apakšpunkta un šā panta ceturtās daļas noteikumi.

Lejupielādēt

17.09.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-27/2020

Lejupielādēt

17.09.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-27/2020

Lejupielādēt

18.08.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-3/2016

Lejupielādēt

29.12.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-18/2015

Lejupielādēt

30.01.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-3/2015

Tā kā maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā, Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā lietotais jēdziens „pamatoti iebildumi” ir iztulkojams šaurāk, nekā tas būtu darāms, izskatot strīdu par prasījuma pamatotību prasības tiesvedības kārtībā. Parādnieka iebildumi pret kreditora prasījumu maksātnespējas procesā uzskatāmi par pamatotiem, ja tie pirmšķietami var izslēgt kreditora iesniegtā maksātnespējas pieteikuma pamatā esošā prasījuma atzīšanas iespēju.

Lejupielādēt

05.02.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1447/2014 un tiesneses Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju. Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.

Lejupielādēt

08.04.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-117/2014

1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot. Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā. 2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).

Lejupielādēt

19.03.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/2014

Nomas līgumā uzņemto saistību daļēja dzēšana ar nomas objektā esošo mantu nodošanu iznomātājam, kurš tās pieņēmis,pamatoti kvalificēta kā samaksa jeb līguma izpildījums, ar kuru daļēji izbeigta starp pusēm pastāvējusī saistība. Ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, t.i., pretēji vērstiem, tādēļ jau tas vien, ka nav konstatēts naudas vai cits mantiski novērtējams nomnieka prasījums pret iznomātāju, izslēdz pamatu runāt par notikušu ieskaitu.

Lejupielādēt

15.01.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-101/2014

Maksātnespējas procesā kreditoru interešu aizsardzība īstenojama ciešā kopsakarā ar citiem Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā nostiprinātiem uzdevumiem, tostarp ikviena tiesību subjekta tiesību un taisnīguma principa stingru ievērošanu. Maksātnespējas administratora, kas darbojas attiecīgas komercsabiedrības vārdā, prasības pret tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses. Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma.

Lejupielādēt

26.11.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-30/2014

Lai personu kā komercpilnvarnieku atzītu par ieinteresēto personu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu, ar vienpusēji izdotas komercpilnvaras faktu nepietiek - ir nepieciešams konstatēt, ka starp pusēm noslēgts pilnvarojuma līgums.

Lejupielādēt

21.06.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2020/2013

Maksātnespējas likuma normās paredzētās administratora tiesības celt prasību pret sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību neizslēdz Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības uz šāda rakstura prasības celšanu sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros. Šāda izpratne atbilst panta otrās daļas 1.punktam, saskaņā ar kuru kreditora tiesības celt prasību neskar fakts, ka sabiedrība (tostarp administrators maksātnespējas procesā) atsakās no prasības celšanas. Minētais regulējums nenonāk pretrunā ar kreditora individuālās rīcības aizlieguma principu maksātnespējas procesā. Tādējādi Komerclikuma 170.pants paredz kreditora tiesību aizsardzību arī gadījumam, kad administrators atsakās no prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas pret valdes un padomes locekļiem. Tomēr tiesai, lai konstatētu kreditora prasības tiesību pastāvēšanu, ir jāpārbauda, vai ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie priekšnosacījumi, proti, kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-164/2013

Maksātnespējas likuma (01.11.2007.likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī, nekā šīs sabiedrības kreditorus.

Lejupielādēt

05.04.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-121/2013

Maksātnespējas administratora atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.panta pirmajai daļai (01.11.2007. likuma redakcijā) veiktu vienpusēju atkāpšanos no tiesiski noslēgta līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu vai atcelts no paša sākuma, saskaņā ar kuru samaksātā avansa dzēšana vairs nav iespējama, nevar traktēt kā tiesiskā pamata atkrišanu Civillikuma 2389.panta izpratnē. Vēlāk mainījušos apstākļus kļūdaini attiecinot uz ieguvuma tiesisko pamatu un tādēļ atzīstot, ka atbildētāja ir iedzīvojusies no prasītājas mantas bez tiesiska pamata, tiesa minēto normu ir piemērojusi nepareizi.

Lejupielādēt

28.06.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-33/2013 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Maksātnespējas administrācijas un tiesas kompetenci sūdzību par administratora lēmumiem un rīcību izskatīšanā nosaka Maksātnespējas likuma 68.panta septītā daļa, 80.pants un 176.panta trešā daļa. Juridiskās personas maksātnespējas procesā veiktās izsoles rezultātā iegūto naudas summu sadali reglamentē Maksātnespējas likuma 116. un 118.pants, un uz to nav attiecināmas Civilprocesa likuma 75.nodaļas normas (621.- 631.pants), tostarp Civilprocesa likuma 631.panta ceturtā daļa.

Lejupielādēt

08.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-622/2012

1. Maksātnespējīgai sabiedrībai uzrēķinātie, bet nesamaksātie nodokļu un nodevu maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam nav atzīstami par tādiem zaudējumiem, kas jau cēlušies. Pienākums samaksāt Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinātās summas neapšaubāmi ietekmē sabiedrības bilances posteni „nesadalītā peļņa” un var novest to pie negatīva skaitļa, taču tas nav sagaidāmās peļņas atrāvums vai atrautā peļņa, jo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav likumisks ceļš, kā palielināt sabiedrības peļņu. 2. No Valsts ieņēmumu dienesta dokumentiem nevar taisīt secinājumus par Civillikuma 1646.panta (viegla neuzmanība) un Komerclikuma 169.panta (valdes locekļu atbildība) piemērošanu konkrētām personām, jo Valsts ieņēmumu dienests neveic vainojamo darbinieku vai valdes locekļu darbības personisku izvērtējumu un tas arī nav Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums.

Lejupielādēt

20.12.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-53/2012

Ja tiesas sēdē maksātnespējas procesa pieteikums netiek izskatīts pēc būtības un kreditors to ir atsaucis sakarā ar sava prasījuma apmierināšanu, jāatzīst, ka nav neviena no Maksātnespējas likuma 62.panta piektajā daļā paredzētajām pazīmēm, lai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam atteiktu atmaksāt depozītu

Lejupielādēt

20.12.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-52/2012

Nepareizi piemērojot Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktu un nepiemērojot Civilprocesa likuma 363.3pantu, tiesa bez pietiekama pamata atzinusi, ka parādnieks nav iesniedzis nekādus pierādījumus par to, ka nespēj nokārtot savas parādsaistības, kurām iestājies maksāšanas termiņš, ka nav pierādījis savu apgalvojumu pamatotību par naudas līdzekļu neesamību, ka tas neveic saimniecisko darbību un tam nepietiek aktīvu kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Lejupielādēt

25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-25/2012

1. Civillikuma noteikumus par delikttiesisko atbildību var piemērot pret sabiedrības valdes locekļiem par kaitējumu, kas ar neatļautu darbību izdarīts trešajai personai, taču attiecībās ar sabiedrību Komerclikums kā speciālā norma pret valdes locekli izvirza stingrākas prasības. 2. Ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-25/2012

1. Gadījumā, ja maksātnespējas procesa lietā, kas izskatāma sevišķās tiesāšanas kārtībā, rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tad atkarībā no strīda satura pieteikums atstājams bez izskatīšanas vai tiesvedība apturama līdz strīda izšķiršanai. 2. Kreditora brīdinājums ir likuma obligāta prasība pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā. Juridiskās personas pamatoti iebildumi uz brīdinājumu ir vienīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret tās maksātnespējas procesu, tāpēc šīs prasības neievērošana atzīstama par pieteikuma patstāvīgu noraidīšanas pamatu. 3. Tiesai, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav pēc būtības jāizšķir strīds par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks cēlis, ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-23/2012

Lai arī Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma 8.pants paredz tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu, tiesības atcelt krimināllietas ietvaros uzlikto arestu, minētā norma piemērojama tikai kopsakarā ar šā likuma 2.pantu (pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā). Tiesa, izskatot administratora pieteikumu par aresta atcelšanu, civilprocesā izlēmusi jautājumu, kas lemjams kriminālprocesa ietvaros. Ar šādu tiesneša lēmumu turklāt tiek aizskartas valsts tiesības uz iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.

Lejupielādēt

25.04.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2012 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Kalvja Torgāna, Mārītes Zāģeres, Ināras Gardas, Skaidrītes Lodziņas, Andas Vītolas atsevišķās domas

Nodokļu maksātāja publiski tiesisko prasījumu par pārmaksātā nodokļa samaksu pret nodokļu administrāciju nevar nodot citai personai un tāpēc saskaņā ar Civillikuma 1294.panta noteikumiem tas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.

Lejupielādēt

06.04.2011. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-951/2011

Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma.

Lejupielādēt

21.04.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-109/2010

Parādnieka iebildumi rada tiesiskas sekas, ja tie izteikti triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma par kreditora nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu saņemšanas un ja ir iemesls tos atzīt par pamatotiem (Maksātnespējas likuma 50.panta 2.punkta normas).

Lejupielādēt

27.01.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-43/2010

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43.panta 10.punkts).

Lejupielādēt

25.02.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-79/2009

1. Tiesiskais darījums ir nozīmīgākais juridiskais instruments, kuru indivīdi, darbojoties privāto tiesību jomā, izmanto savu mantisko un nemantisko interešu īstenošanai. Iespēja brīvi veidot tiesiskās attiecības, noslēdzot tiesiskos darījumus, ir civiltiesībās valdošās privātautonomijas principa būtiskākā izpausme. 2. Pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu administratoram ir tiesības celt prasību par parādnieka noslēgto darījumu ar trešajām personām atzīšanu par spēkā neesošiem, ja ar tiem nodarīti zaudējumi kreditoriem. 3. Neceļot prasību par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, nav tiesiska pamata izvirzīt jautājumu par zaudējumu piedziņu, norādot vienīgi uz noslēgto līgumu prettiesiskumu.

Lejupielādēt

28.01.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-34/2009

Nevar atzīt par likumīgu parādnieka saistību dzēšanu ar ieskaitu, ko parādnieks veicis, apzinoties savu faktisko maksātnespēju.

Lejupielādēt

09.01.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2008

Lai palielinātu vai samazinātu sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu), sabiedrības statūtos jāizdara grozījumi, nosaka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta desmitā daļa.

Lejupielādēt

05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-815/2007

1. Likumā paredzēti divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā. 2. Civillikuma 2076.pants nosaka, ka kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiedu izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likuma noteikumiem. Nekustama īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā reglamentē Civilprocesa likuma 49.nodaļa, bet piespiedu izsoli Civilprocesa likuma 73.nodaļa. 3. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas pēc savas būtības izpaužas kā uzņēmējsabiedrības piespiedu likvidācija parādu dēļ. Šāds maksātnespējas procesa risinājums nav atkarīgs no parādnieka, bet gan no kreditoru gribas izpauduma. Nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu apmierināti kreditoru likumīgie prasījumi, nevis aizsargātu izsolē pārdodamās nekustamās mantas īpašnieka intereses. 4. Parādnieka nekustamās mantas izpārdošana izsolē bankrota gadījumā no civiltiesiskā viedokļa uzskatāma par piespiedu izsoli un tā izdarāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteikumiem ar izņēmumiem, kas paredzēti speciālajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (Maksātnespējas likuma 2007.gada 1.novembra redakcija, spēkā no 2008.gada 1.janvāra).

Lejupielādēt

28.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-203/2007

Prasība, kas pamatota uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pantu, nevar tikt apmierināta par labu cesionāram, jo saskaņā ar Civillikuma 1799.panta 2.punktu par cesijas priekšmetu nevar būt prasījumi, kuru saturs ar to izpildījumu kādai citai personai, bet nevis kreditoram, pilnīgi pārgrozītos. Šo likuma noteikumu jēga un mērķis ir nodrošināt, lai līdzekļi nokļūtu pie konkrētiem kreditoriem, nevis pie jebkuras trešās personas, tostarp pie administratora laulātā (Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pants, Civillikuma 1799.panta 2.punkts).

Lejupielādēt

03.01.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-4/2007

1. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 61.panta piekto daļu, kas nosaka, ja sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, prasība iesniedzama tiesā atbilstoši lietu piekritības noteikumiem. 2. Pamatojoties uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 57.panta devīto daļu uz noraidīto prasījumu iesniedzējs saglabā savas balsstiesības kreditoru sapulcē līdz strīda galīgai izšķiršanai tiesā.

Lejupielādēt

06.12.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-669/2006

Akciju sabiedrības statūtos fiksētais reģistrētais pamatkapitāls maksātnespējas procesā nav piedzenams no akcionāra, ja akciju sabiedrība fiksēto reģistrēto pamatkapitālu nav izveidojusi, izlaižot akciju sabiedrības akcijas (likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.panta pirmās daļas 2.punkts).

Lejupielādēt

04.10.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-540/2006

Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).

Lejupielādēt

17.05.2006. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-428/2006

Lejupielādēt

17.05.2006. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-428/2006

Lejupielādēt

05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-579/2005

Pabeidzot zemnieku saimniecības bankrota procedūru un izslēdzot saimniecību no Uzņēmumu reģistra, zemnieku saimniecības īpašnieks ir atbildīgs par maksātnespējas procesā neatgūta kredīta atmaksu.

Lejupielādēt

22.10.2003. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-45/2003

Lejupielādēt

16.07.2003. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-27/2003

Lejupielādēt

25.10.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-49/2000

Lejupielādēt

16.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-13/2000

Lejupielādēt

18.09.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/1996

Lejupielādēt

22.04.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/1996

Lejupielādēt