Divpadsmitā nodaļa. PRASĪJUMI NO ATDOŠANAS LĪGUMIEM (1934.–2001.pants)
18.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-20/2022
Gadījumos, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, tas jāievēro. Noilgums prasībai pret valdošo uzņēmumu un tās likumiskajiem pārstāvjiem atkarīgās sabiedrības labā par pārskata gadā veiktajām darbībām, kas nesušas zaudējumus (Koncernu likuma 33. pants), sāk tecēt nākamā pārskata gada pirmajā dienā.
15.12.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-177/2021
Saistības atspoguļošana parādnieka vestajos grāmatvedības dokumentos, tajā skaitā gada pārskatos, var tikt vērtēta kā kreditora prasības atzīšana Civillikuma 1906.panta izpratnē.
09.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-79/2020
Ja parādnieks noslēdzis līgumu ar saistītu personu kreditoram par ļaunu, ir prezumējama šīs saistītās personas ļaunprātīga rīcība, t. i. jāpieņem, ka šī persona zināja par parādnieka nolūku nodarīt ar darījuma noslēgšanu zaudējumu saviem kreditoriem, ciktāl tā nepierāda pretējo.
03.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Aizdevuma līgumam ir raksturīgs vienreizējs, nevis periodisks izpildījums. Vienreizēja izpildījuma sadalīšana daļās, pusēm līgumā nosakot aizdevuma un aprēķināto procentu samaksas grafiku, nemaina šā izpildījuma juridisko dabu. Minētā vienošanās nav traktējama kā viena darījuma ietvaros pastāvoša saistība ar atšķirīgiem izpildes termiņiem.
10.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-269/2019
Civillikuma 1656. panta normas tiesisko sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – izteikta kā nenoteikts (atklāts) juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā strīda gadījumā no jauna. Tiesas gala slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no likumisko nokavējuma procentu samaksas pienākuma jābūt balstītam uz iesniegto pierādījumu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētā lietā nodibinātie apstākļi kvalificēti kā tādi, kas attaisno saistības izpildījuma nokavējumu.
19.02.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2018
Par simulatīvu kvalificējams tāds darījums, aiz kura apslēpts cits – līdzēju patiesi gribētais un likumā regulētais - līguma tips (Civillikuma 1439. pants). Šis gribētais līgums paliek spēkā, ja vien tas nav noslēgts ar mērķi pievilt trešo personu vai apiet likumu. Ja tādu simulatīvu darījumu, kas neskar trešo personu intereses, līdzēji noslēguši, brīvi izteicot savu gribu, tad nav iedomājama tāda situācija, kad šāds darījums varētu tikt atzīts par spēkā neesošu pēc vienas saistītās puses prasījuma.
Turpretī šķietama jeb fiktīva darījuma gadījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438.pants). Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķietams darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža.
09.03.2017.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-847/2017
Uz divpusēja gribas izteikuma pamata sabiedrībai atstātās dividendes kļūst par dalībnieku aizdevumu sabiedrībai. Tas, ja šādai dividenžu atstāšanai sabiedrības rīcībā nav noteikts termiņš, uzskatāms par beztermiņa aizdevumu, kuru var atprasīt ne ātrāk kā sešus mēnešus no uzteikuma brīža (Civillikuma 1945. pants).
28.04.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-222/2017
Glabājuma līgums ir reāllīgums, tas neizbeidzas ar glabājuma devēja pieprasījumu atdot lietu. Tiesiskās attiecības no glabājuma līguma izbeidzas ar glabājumā nodotās lietas atdošanu glabājuma devējam.
31.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-130/2013
Civillikuma 1686.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva pazīme „sevišķi šķēršļi” ir atklāts juridisks jēdziens, kura saturs jānoskaidro tiesību normas piemērotājam likuma un konkrētā gadījuma kontekstā.
Civillikuma 1686.panta otrajā daļā noteiktais „ļaunais nolūks” nav vienīgais „sevišķais šķērslis”, kas izslēdz kopparādnieka norēķināšanās pienākumu. Ja likumdevējs kā vienīgo šķērsli, kas pieļauj atkāpšanos no vienādu daļu principa, būtu vēlējies saistīt tikai ar „kopparādnieka darbošanos ļaunā nolūkā”, tas būtu aprobežojies ar šā panta otrajā daļā ietverto noteikumu, nevis Civillikuma 1686.pantā iekļāvis arī pirmo daļu, kurā ieviests jēdziens ar augstu abstrakcijas pakāpi „sevišķi šķēršļi”.
20.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2456/2012
Patapinājums kā saistību tiesība nav nostiprināma zemesgrāmatā, jo neattiecas uz Zemesgrāmatu likuma 31. un 44.pantā minētajām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamo īpašumu. Patapinājuma līguma ierakstīšana zemesgrāmatā Civillikuma 1477.panta izpratnē nav nepieciešama, jo tā nerada kādas tiesiskas sekas, tostarp neiegūst saistošu spēku attiecībā pret trešajām personām.
19.06.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-357/2012
Finanšu līzings kā netipisks darījums nav identificējams ne ar vienu no Civillikumā regulētajiem līgumiem un tiešs līzinga civiltiesiskais vai komerctiesiskais regulējums Latvijā nepastāvēja līdz 2010.gada 1.maijam, kad stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, papildinot Latvijas tiesību sistēmu ar komercdarījumus regulējošām tiesību normām, tostarp par atsevišķiem modernajiem komercdarījumu veidiem (līzinga, faktoringa, franšīzes līgums).
Kaut gan finanšu līzinga līguma noteikumi satur gan pirkuma un nomas, gan kreditēšanas līgumam raksturīgas pazīmes, kas paredzētas likumā, tiesa nav pievērsusies šo līguma veidu regulējošo normu sastāva pazīmju un minētajās normās noteikto tiesisko seku līdzības vai gluži pretēji – atšķirību identificēšanai un izvērtēšanai. To nedarot, apšaubāma ir iespēja noteikt, kādās tiesību normās paredzētās tiesiskās sekas attiecināmas uz izšķiramo gadījumu. Tādējādi, tiesību normu analoģijas pielietošanas vietā tiesa aizdevuma līgumu regulējošās normas „automātiski pārcēlusi (pielāgojusi)” finanšu līzinga tiesiskajām attiecībām, kas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 5.panta piektās daļas jēgu.
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2011
1. Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427.pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā noslēgts glabājuma līgums, tiesai bija jākonstatē pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām.
2. Prasījuma priekšmets prasības tiesvedības kārtībā nevar būt ekspertīzes atzinuma anulēšana un tiesai nav tiesiska pamata izskatīt to kā patstāvīgu prasījumu. Eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem civilprocesā, ar kuru palīdzību tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Veicot pierādījumu novērtēšanu, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešajai daļai spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem. No minētās likuma normas izriet, ka nekādas procesuāli tiesiskas darbības, bez to novērtēšanas, attiecībā uz pierādījumiem netiek veiktas (izņēmums-Civilprocesa likuma 178., 179.pants).
3. Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā.
22.12.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2010
Ne tikai nomas līgums, bet arī patapinājuma līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, un kurā ir paredzētas patapinājuma ņēmēja tiesības celt uz patapinātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, var būt pamats, lai, atbilstoši likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktam nostiprinātu zemi un ēkas (būves) kā atsevišķus īpašumus.
21.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-34/2010
Pieteikumam par saistības, kura izriet no reāllīguma (aizdevuma līguma), nodošanu bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, pieteicējam jāpievieno pierādījumi par lietas (naudas) nodošanu (Civilprocesa likuma 50.nodaļa).
11.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2009
1. Tiesai, izskatot strīdu prasības kārtībā, nav tiesiska pamata atcelt iepriekš tiesneša pieņemto lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, jo lēmums stājas spēkā ar tā sastādīšanas un parakstīšanas brīdi, parādnieks var celt apvērsuma prasību pret kreditoru, apstrīdot tikai kreditora prasījumu.
2. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, taču aizdevuma attiecības var rasties ne tikai ar naudas vai atvietojamas lietas nodošanu, bet arī no citāda rakstura darījuma attiecībām, piemēram, nomaksas pirkuma attiecībām.
3. Tiesa Civillikuma 1415.panta normas sastāvu konstatējusi attiecībā uz zemnieku saimniecības darbībām, kas nav lietas dalībniece, un šīs likuma normas piemērošana nevarēja ietekmēt prasītāja un atbildētāja tiesību un pienākumu apjomu, kas izriet no aizdevuma līguma.
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-256/2008
Noslēdzot aizdevuma līgumu, puses faktiski noslēpušas piegādes līgumu, tomēr parakstot šo darījumu, atbildētājs uzņēmies noteiktas saistības, kuru izpildes pienākums paredzēts gan aizdevuma līgumu regulējošā Civillikuma 1934.pantā, gan šā likuma 2108. pantā par piegādātāja vienpusējas atteikšanās no līguma nepieļaujamību.
19.04.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2006
Lietā par naudas summas piedziņu pēc aizdevuma līguma prasības pamata aktīvie fakti ir līguma noslēgšana un naudas summas nodošana aizņēmējam, kas tiesai pie prasības apmierināšanas jākonstatē, lai saistītu šos faktus ar Civillikuma 1943.panta hipotēzi.
04.08.1999.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-395/1999
Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstu vai arī pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma – arī citos likumos paredzētajos gadījumos
