Četrpadsmitā nodaļa. NOMAS UN ĪRES LĪGUMS (2112.–2177.pants)
29.06.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/2023
Pastāvot kādam no Civillikuma 1656. pantā minētajiem apstākļiem, nokavējums neiestājas saistībā ar parādnieka vainas neesību un likumsakarīgi neiestājas nokavējuma sekas, no kurām parādnieks būtu jāatbrīvo (sal. Civillikuma 1657. pants). Parādnieks tiek atbrīvots no hipotētiskajām sekām, kādas būtu iestājušās nokavējuma gadījumā, – tādēļ, ka nokavējums vispār nav iestājies
29.06.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/2023
Starp parādnieka norādīto saistības neizpildīšanas iemeslu (parādnieka pamatotās šaubas) un saistību izpildes vilcinājumu jāpastāv cēloniskajam sakaram. Respektīvi, parādnieks nevar atsaukties uz vēlākiem potenciāliem šaubu iemesliem, kas saistības izpildīšanas vilcināšanās brīdī nebija par pamatu saistības neizpildīšanai.
29.06.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/2023
Zemes piespiedu nomas tiesiskā attiecība ir pamats patstāvīgiem nomas maksājumu prasījumiem, kurus kreditors var īstenot tiesas ceļā, prasot visu vai atsevišķu (par atsevišķiem laika posmiem) nomas maksājumu piedziņu. Prasības celšana par viena nomas maksājuma parāda piedziņu vai atgādināšana par vienu nomas maksājuma parādu nepārtrauc citu nomas maksājumu prasījumu noilgumu.
29.06.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/2023
Zemes piespiedu nomas gadījumā prasījums ir tā nodibinājies, lai celtu prasību un sāktu tecēt noilgums par nomas maksas piedziņu, ar dienu, kad zemes īpašnieks ir ieguvis īpašuma tiesības uz zemi. Noilguma tecējuma sākumu neietekmē ne tas, ka pastāvējis strīds par zemes piederību, ne arī tas, ka nomas attiecību pastāvēšana vēlāk konstatēta (konkretizēta) ar tiesas spriedumu.
08.06.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-512/2022
Ja starp zemesgabala īpašnieku un ēkas īpašnieku nav strīda par dzīvojamai mājai piesaistīto funkcionāli nepieciešamo zemes platību, kurai ir izveidota zemes vienības daļa ar noteiktu lietošanas mērķi un noteiktu kadastra apzīmējumu, zemes nomas maksa aprēķināma no nomājamās zemes vienības daļas kadastrālās vērtības.
29.04.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-22/2022 un senatoru Dzintras Baltas, Ināras Gardas, Normunda Salenieka un Kristīnes Zīles atsevišķās domas, un senatoru Intara Bistera, Andas Briedes, Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Zemes īpašnieks, kura zemes īpašums ir pārdots piespiedu izsolē citai personai, ir tiesīgs saņemt nomas maksu (civilos augļus) līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Nomniekam, kuram par izsoli nav bijis zināms un kurš līdz ar to nomas maksu jau labā ticībā samaksājis iepriekšējam zemes īpašniekam, paļaujoties vai nu uz agrāk slēgto nomas līgumu, vai tā neesības gadījumā – uz ierakstu par īpašnieku zemesgrāmatā, nav atkārtoti jāmaksā nomas maksa par to pašu laika posmu jaunajam īpašniekam.
16.09.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-875/2021
Līgumā noteikti pielīgtas Civillikuma 1589. pantam atbilstošas vienpusējas atkāpšanās tiesības izlietošanas tiesiskuma vērtējums nav saistāms ar tādiem apstākļiem, kas līgumā nav minēti.
03.03.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2021 un senatoru Intara Bistera, Ināras Gardas, Ļubovas Kušnires, Aigara Strupiša un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Apmierinot prasību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības grozīšanu, tiesiskās attiecības var tikt grozītas no kāda brīža pagātnē, proti, ar atpakaļvērstu spēku, tikai gadījumos, kad tiesisko attiecību grozīšana tiek saistīta ar kādu lietas apstākli, kuru tiesa tikai konstatē, vai kad tiesisko attiecību grozīšanu ar atpakaļvērstu spēku paredz strīdam piemērojamās tiesību normas. Pārējos gadījumos, kad tiesiskās attiecības tiek grozītas ar tiesas spriedumu, attiecīgie grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar sprieduma stāšanos likumīgā spēkā un ir spēkā uz turpmāko laiku.
22.04.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtās daļas norma nav piemērojama attiecībā uz dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Noskaidrojot zemes īpašnieka un privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieku tiesisko attiecību ietvaru, jāņem vērā tas, ka pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību apjoma noteikšana ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.
28.06.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-201/2019
Nekustamā īpašuma nodoklis ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā samaksa zemes īpašniekam ir jāveic neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot zemes nomas pakalpojumu.
Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā nav ietverami.
27.03.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-125/2019
Situācijā, kad zemes īpašnieks ierobežojis uz viņam piederošā zemes gabala atrodošās ēkas īpašnieka iespējas lietot daļu no ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platības, ēkas īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par šo zemes platības daļu atkrīt (Civillikuma 2147.panta 3.punkts).
17.06.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-55/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām, kas dibinātas pirms likuma „Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” spēkā stāšanās, imperatīvā kārtā noteiktā pārreģistrācijas vai likvidācijas pienākuma neizpildīšanas sekas ir kooperatīva darbības izbeigšana uz likuma pamata. Šādu kooperatīvu likvidējot, kooperatīva biedriem ir tiesības atgūt savus veiktos ieguldījumus. Ja tiek likvidēts garāžu kooperatīvs, ieguldījumu atgūšana izpaužas kā pašu biedru radītā mantiskā labuma – saimnieciskā kārtā uzceltās garāžas – nošķiršana vai nodošana attiecīgajam kooperatīva biedram, kas ir uzskatāms par tiesisku pamatu nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā.
08.02.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Ja zemes īpašnieks nav cēlis prasību likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā pirms no pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas, tad jautājumu par zemes nomu primāri jārisina ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, bet ar šo īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku tikai tad, ja līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu paredz pārvaldniekam pilnvaras risināt piesaistītā zemesgabala nomas jautājumus, kas radušies pirms pārvaldnieka nolīgšanas.
08.11.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-93/2018
Civillikuma 2172.panta 1.punkta norma tulkojama privāttiesību fundamentālā principa „noslēgtie līgumi jāpilda” ietvarā. It īpaši komerctiesiskajā apgrozībā, kur prognozēšana un plānošana ir būtiski šīs apgrozības elementi, nomniekam ir tiesības paļauties uz iznomātāja saistību izpildi. Nomnieka piekrišana atsevišķām nomas līguma izmaiņām, kas negatīvi ietekmē nomas līguma izpildi, nenozīmē, ka nomnieks ir piekritis arī visām nākotnes izmaiņām un atteicies no Civillikuma 2172.panta 1.punktā noteikto tiesību izlietošanas.
27.06.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2018 un tiesnešu Normunda Salenieka, Intara Bistera, Valerijana Jonikāna un Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ievērojot šo attiecību izņēmuma rakstura juridisko dabu, nav padarīts par atkarīgu no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. Līdz ar to ēkas īpašniekam nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis papildus tiesas noteiktajai nomas maksai.
27.06.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2018 un tiesnešu Normunda Salenieka, Intara Bistera, Valerijana Jonikāna un Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Neatkarīgi no mājas pārvaldīšanas organizēšanai izvēlētā risinājuma (atklātās vai klusās vietniecības institūts), dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc kāda speciāla dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam slēgt zemes nomas līgumu un attiecīgi būt par atbildētāju lietā.
26.10.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-336/2016
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa nav tulkojama kā likumdevēja griba vienai pusei uzspiest otras puses subjektīvu vēlmi un pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu, bet gan kā zemes un ēkas īpašniekam dots uzdevums savstarpēji saistīties, noslēdzot līgumu atbilstoši brīvprātības principam, savukārt, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek – strīda gadījumā – nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu.
19.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/2014
Nomas līgumā uzņemto saistību daļēja dzēšana ar nomas objektā esošo mantu nodošanu iznomātājam, kurš tās pieņēmis,pamatoti kvalificēta kā samaksa jeb līguma izpildījums, ar kuru daļēji izbeigta starp pusēm pastāvējusī saistība.
Ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, t.i., pretēji vērstiem, tādēļ jau tas vien, ka nav konstatēts naudas vai cits mantiski novērtējams nomnieka prasījums pret iznomātāju, izslēdz pamatu runāt par notikušu ieskaitu.
05.02.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2014
Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi.
Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktu par to, ka par jaunu prasījumu nav uzskatāma procentu un pieaugumu pievienošana lietai, šajā gadījumā nav pamata piemērot, jo Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu pieauguma statusu nomas maksai neparedz.
05.09.2013.
Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-811/2013
Civillikuma 2046.pantā noteiktais termiņš prasības celšanai par līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ attiecas arī uz nomas līgumu.
Civillikuma 2170. pantā lietotais vārds „noteikumi” šeit nav domāts kā jēdziena „pārmērīgs zaudējums” atšifrējums, bet gan kā visi noteikumi, kas attiecas uz līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ.
09.05.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2012
Zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu speciālās tiesību normas (Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmā daļa, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīme) ierobežo situācijās, ja uz šā zemes īpašuma atrodas citai personai piederošs ēkas īpašums.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2012
Nomnieks ir tiesīgs iznomāto telpu lietot tikai tādam mērķim, kāds bijis domāts, to iznomājot, ņemot vērā ne tikai iznomātās telpas saimniecisko uzdevumu, bet arī nomas līgumā pielīgto nolūku.
11.05.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-198/2011
1. Ja apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta otrajai daļai jāizskata visi tie prasījumi, kas izskatīti pirmās instances tiesā un par kuriem pirmās instances tiesa pieņēmusi spriedumu.
2. Ja kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti, kā tieši izpaudusies kādas materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu, kas pēc būtības nozīmē, ka attiecīgajā daļā kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 453.panta pirmās daļas 5.punktam, Senātam nav iespēju izvērtēt šādu neargumentētu apgalvojumu, kas ir pamats kasācijas sūdzības noraidīšanai šajā daļā.
3. Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktais, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam, attiecas arī uz jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu. Ja spriedumā nav norādes uz likuma normām, pamatojoties uz kurām šie izdevumi no lietas dalībnieka ir piedzenami, un nav piedzenamās summas aprēķina, spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.
16.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-195/2011
1. Eiropas Kopienas 2005.gada 20.oktobra regula (EK) 1722/2005 “Par mājokļu pakalpojumu novērtēšanas principiem” neregulē jautājumu par īres maksas peļņas daļas noteikšanu, taču tajā norādīto var pielietot kā vienu no kritērijiem īres maksā pieļaujamās peļņas daļas aprēķināšanai. Apstāklis, ka tiesas noteiktajā īres maksā iekļaujamās peļņas daļas aprēķināšanas kritēriji konkrētajā gadījumā sakrīt ar iepriekšminētās regulas 1.1.punktā minētajiem peļņas daļas noteikšanas principiem, sprieduma pareizību neietekmē
2. Lai konstatētu, vai radies strīds par jauna īres maksas apmēra noteikšanu vai nav, īrniekam brīdinājuma termiņa laikā jāpaziņo izīrētājam, vai viņš piekrīt piedāvātajam īres maksas apmēram. Savukārt, lai īrnieks varētu pārliecināties par brīdinājumā piedāvātās paaugstinātās īres maksas apmēra pamatotību, izīrētājam, izsniedzot brīdinājumu, jāpievieno īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, jo tas dod iespēju īrniekam izšķirties, pieņemt piedāvāto īres maksu vai nepieņemt. Noraidot piedāvāto īres maksas paaugstinājumu, strīds būs jāizšķir tiesā (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13.pants).
26.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2011
Prasībā par līguma izbeigšanu sakarā ar saistības izpildījuma neiespējamību ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu vienai pusei izvairīties no saistību izpildes, piemēram, prasīt nekavējošu līguma izbeigšanu. Svarīgi ir nošķirt nepārvaramas varas gadījumu no līguma izpildes grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, taču nepadara tā izpildi neiespējamu. Piemēram, vienas puses izpildes samaksas ir pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība ir samazinājusies.
25.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2009
1. Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu.
2. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties. Tiesa, noraidīdama prasību daļā par nomas parāda noteikšanu un tā piedziņu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2009
1. Kā noteikts Civillikuma 2126.pantā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām tikai ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā.
2. Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 12.pantā noteikts, ka līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās nekustamās mantas nomas līgumi var tikt noslēgti uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, ja likumos nav paredzēti citi termiņi. Likumam neatbilstoša vienošanās par nomas līguma termiņu nerada tiesiskas sekas, neatkarīgi no līguma reģistrācijas pašvaldībā.
21.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2009
Strīds par iznomājamā zemes gabala platību, kas nepieciešama dzīvojamās mājas ekspluatācijai un uzturēšanai, pēc dzīvojamās mājas privatizācijas pabeigšanas risināms tiesā civiltiesiskā kārtībā.
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-259/2008
Civillikuma 2129.pants, kas reglamentē nomas un īres līguma tiesiskās attiecības un nosaka, ka par zaudējumu, ko nodarījušas trešās personas, viena puse atbild otrai tikai tad, kad viņa pati, pretēji līgumam, devusi iespēju šo zaudējumu nodarīt, nav piemērojams, ja nomnieks ir uzņēmies atbildību par visu trešo personu darbībām iznomātajā objektā.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2008
1. Pirmpirkuma tiesības var pielīgt ne tikai pirkuma līgumā, bet arī nomas līgumā (Civillikuma 2127.pants).
2. Piedalīšanās izsolē neliedz izmantot pielīgtās pirmpirkuma tiesības (Civillikuma 2127.pants).
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-722/2007
Nomas maksa var tikt noteikta konkrētā naudas summā, jo, tāpat kā pirkuma maksa, arī nomas maksa ir līguma būtiska sastāvdaļa. Norāde Civillikuma 2122.pantā par nepieciešamību paredzēt noteiktu nomas maksu neizslēdz iespēju to izteikt tikai procentuāli no zemes kadastrālās vērtības noteiktā laika periodā (Civillikuma 2122.pants).
17.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2007
Zaudējumi ieguvējam atlīdzināmi tikai tad, ja atsavinātājs ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus un tos konstatējusi tiesa (Civillikuma 1620.pants).
15.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-635/2006
Prasības pamatu veido apstākļi (juridiski fakti), kas jānorāda prasības pieteikumā, bet ne tiesību norma pati par sevi. Tiesai šie juridiskie fakti jāsaista ar tiesību normas hipotēzi par strīda pušu materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanos vai izbeigšanos (Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.punkts).
