2023.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-[G]/2023
Civilprocesa likumā paredzētais tiesvedības izbeigšanas regulējums (Civilprocesa likuma 26. nodaļa) attiecas uz iesniegto prasības pieteikumu kopumā vai kādā tā daļā. Lietā pieteikto lūgumu (Civilprocesa likuma 74. panta pirmās daļas 6. punkts), kuru pieteikšana var būt konkretizēta citās Civilprocesa likuma normās (piemēram, Civilprocesa likuma 137. panta otrā daļa, 244.10 panta pirmā daļa), izskatīšanai jāievēro tiem noteiktā kārtība
31.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2022
Atbilstoši Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) jautājums par dzelzceļa kravas nosūtītāja vai saņēmēja pretenzijas izskatīšanu nav risināms kā patstāvīgs strīds prasības tiesvedības kārtībā un vispārējās jurisdikcijas tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 23. panta pirmajai daļai nav pakļauts.
15.11.2018.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1341/2018
Tiesai pēc savas iniciatīvas ir tiesības (un pat pienākums) pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā pastāv pamats tiesvedības izbeigšanai, un tas nav uzskatāms par lietas izskatīšanas robežu vai sacīkstes principa pārkāpumu, ja tiesas nodibinātie apstākļi ir pietiekami šādu secinājumu izdarīšanai un pusēm ir nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus saistībā ar konkrēto jautājumu.
06.04.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-78/2018
Jautājums par atlīdzinājumu tāda tiesību nepamatota aizskāruma gadījumā, kura cēlonis bijusi valsts pārvaldes iestādes, tostarp policijas darbinieku, faktiskā rīcība, ir izvērtējams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo pušu savstarpējās attiecības izriet no publiski tiesiskajām nevis civiltiesiskajām attiecībām. Apstāklis, ka persona nav pilnvērtīgi izmantojusi likumā noteikto regulējumu savu interešu aizsardzībai administratīvā procesa ietvaros, nepārvērš šo tiesisko attiecību par civiltiesiska rakstura strīdu, kas varētu tikt izskatīts civilprocesuālā kārtībā.
23.04.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-69/2018
Augstākās tiesas 2013.gada 8.maija spriedumā lietā Nr.SKC-32/2013 (C04302407) izteiktā atziņa par Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā.
Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants.
14.07.2017.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-187/2017
No Maksātnespējas likuma 137.panta 12.punkta un 25.panta 4.punktu izriet, ka pārstāvības tiesības administratoram piešķirtas tikai uz laiku, kamēr noris fiziskās personas maksātnespējas process. Tāpēc brīdī, kad tiek izbeigts maksātnespējas process, izbeidzas arī administratora pienākumi un pilnvaras un attiecīgi, zūd arī administratora tiesības prasīt naudas līdzekļu piedziņu no parādniekiem.
12.12.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-342/2016
Kasācijas instances tiesai, izskatot lietu kasācijas kārtībā, ir jāpārbauda, vai lietā pastāv apstākļi, kas ir pamats prasības atstāšanai bez izskatīšanas vai arī tiesvedības izbeigšanai. Turklāt pārsūdzētā sprieduma pārbaude šādā aspektā ir jāveic prioritārā kārtībā. Pārbaudīt sprieduma pareizību pēc būtības situācijā, kad pastāv kāds no Civilprocesa likuma 219. vai 223.pantā minētajiem pamatiem, nav mērķtiecīgi.
29.10.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2015
Lemjot par strīda pakļautību, izšķirošā nozīme ir apstāklim, kurā jomā konkrētā persona (iestāde) ir rīkojusies brīdī, kad radusies pušu tiesiskā attiecība, no kuras savukārt izriet izskatāmais strīds.
Valsts sociālā apdrošināšana ir publisko tiesību joma un pārmaksāto sociālās apdrošināšanas pabalstu summu atgūšanai likums neparedz citu kārtību, kā vien administratīvo procesu (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta pirmā daļa, 27.1 pants).
Arguments, ka administratīvā procesa ietvaros panākt savu interešu aizstāvību VSAA vairs nav iespējams vai arī tas nav devis gaidīto rezultātu, neietekmē likumā noteikto strīda pakļautības regulējumu, kas tiesai ir obligāts.
12.03.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2014
Pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu nevar iesniegt atkārtoti uz tā paša pamata, ja šis jautājums jau vienreiz tiesā izskatīts un pieņemtais lēmums stājies likumīgā spēkā. Atkārtoti izskatot pēc būtības šādu pieteikumu, tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu un 225.pantu, kas ir pamats lēmuma atcelšanai un tiesvedības izbeigšanai lietā.
08.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2013
Iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības gadījumā privātpersonu tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā, morālo kaitējumu realizējamas saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, tādēļ konkrētā prasība nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet gan administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama.
Atzīstot, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, jo īpaši situācijā, kad prasītāju prasījuma izšķiršanas iespēja administratīvā procesa kārtībā ir zudusi daļēji arī tiesas rīcības dēļ, savlaicīgi neatsakoties pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedību lietā neizbeidzot, Senāts ierosinātās lietas izskatīšanu nolēma turpināt.
2013.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2013
Tiesību principu kolīziju gadījumā tiesas uzdevums ir izsvērt sadūrušos principus un norādīt argumentus, kādēļ viens no tiem ir tiesiski nozīmīgāks. Konkrētajā gadījumā, izvērtējot prasītāja interesi izbeigt tiesvedību lietā iepretim bērna tiesībām uz savas individualitātes un ģimenes saišu saglabāšanu, par tiesiski nozīmīgāku ir atzīts bērna interešu nodrošināšanas princips.
15.11.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1327/2012
Tiesiskās attiecības ierēdņu un Probācijas dienesta starpā regulē Administratīvā procesa likuma normas, līdz ar to arī jautājums par viņas darba samaksu izskatāms šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt pieteikums par piemaksu piešķiršanu par 2007.gadu jau iesniegts administratīvajā tiesā un prasījums formulēts kā pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana.
Senāta ieskatā, konkrētā lieta vispārējās jurisdikcijas tiesā izskatīta, pārkāpjot pakļautības noteikumus, tādēļ tiesas spriedums atceļams un atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktam tiesvedība lietā izbeidzama.
17.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-579/2012
Konvencijas 6.panta 1.punkts paredz pretējās puses tiesību apstrīdēt pakļautību tiesai, tādēļ prasītājs, kurš, neskatoties uz šķīrējtiesas līgumu, prasību cēlis vispārējās jurisdikcijas tiesā, nevar iebilst pats pret savu izvēli strīda izšķiršanai, ko, ceļot pretprasību, turklāt akceptējis atbildētājs.
14.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-497/2012
Prasījums par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ un attiecīgi nesamaksātās pirkuma maksas piedziņu Civillikuma 1799.pantā noteikto ierobežojumu dēļ nav cedējams, jo ar cesiju netiek radīta jauna saistība un tādēļ tās saturs nevar tikt pilnīgi pārgrozīts. Šāds prasījums (maiņas līguma atzīšana par pirkuma līgumu) ir ar personisku raksturu un tieši saistīts ar maiņas darījuma dalībnieku personām, jo simulatīvos darījumos (Civillikuma 1439.pants) izpaužas apzināta gribas izpausmes nesakritība ar līdzēju patieso gribu. Turklāt cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības nekā bijušas cedentam (Civillikuma 1806.pants).
Jaunajam kreditoram (cesionāram) nav prasības tiesības par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ, jo cesija netiek pieļauta, ja saistība attiecībā pret cesionāru nav izpildāma bez tās satura izmaiņām.
18.04.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2012
Jautājums par noteiktā laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu izspriežams vienīgi pašvaldības un fiziskās personas administratīvi tiesisko attiecību kontekstā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
12.10.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1319/2011
No Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” preambulas un 23.panta satura izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23.pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju.
Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās.
22.02.2011.
Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-538/2011
Civilprocesa likuma 164.panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428.panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkts un 440.pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams.
26.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2011
Civilprocesa likuma 298.pantā lietotais jēdziens „parāda akts” tulkojams sašaurināti un konkretizējams vienīgi Civilprocesa likuma 39.nodaļas ietvaros, nevis attiecībā uz Civilprocesa likumu vispār. Tādējādi par „parāda aktu” minētās normas izpratnē atzīstams vienpusējs līgums, proti, tiesisks darījums, kurā tikai vienam no līdzējiem ir pamatpienākumi. Dokumentu anulēšana un tiesību atjaunošana pēc divpusējiem līgumiem neietilpst Civilprocesa likuma 298.pantā noteiktajā izskatīšanas priekšmetā (Civilprocesa likuma 298.pants).
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2011
1. Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427.pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā noslēgts glabājuma līgums, tiesai bija jākonstatē pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām.
2. Prasījuma priekšmets prasības tiesvedības kārtībā nevar būt ekspertīzes atzinuma anulēšana un tiesai nav tiesiska pamata izskatīt to kā patstāvīgu prasījumu. Eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem civilprocesā, ar kuru palīdzību tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Veicot pierādījumu novērtēšanu, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešajai daļai spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem. No minētās likuma normas izriet, ka nekādas procesuāli tiesiskas darbības, bez to novērtēšanas, attiecībā uz pierādījumiem netiek veiktas (izņēmums-Civilprocesa likuma 178., 179.pants).
3. Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā.
24.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-327/2010
Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu.
09.09.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-775/2009
Atceļot pirmās instances spriedumu daļā par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, piemēram, strīdā par darba algas piedziņu, apelācijas instances tiesa nav tiesīga vērtēt pierādījumus lietā un izlemt strīdu pēc būtības, bet prasība jānodod izskatīšanai pirmās instances tiesā.
25.03.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-83/2009
Gan Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, gan bāriņtiesas, pildot Uzturlīdzekļu Garantijas fonda likumā minētos uzdevumus, pārstāv vienu publisko juridisko personu – Latvijas Republiku. Strīdi, kas radušies valsts pārvaldes iestāžu starpā publiski tiesiskās funkcijas izpildes sakarā, ir risināmi hierarhiskā kārtībā, valsts pārvaldes iestādē, kuras funkcionālajā padotībā atrodas abas strīdā iesaistītās iestādes (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.panta trešā daļa, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 9.pants, Civilprocesa likuma 223.panta 1.punkts).
25.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2009
1. Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu.
2. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties. Tiesa, noraidīdama prasību daļā par nomas parāda noteikšanu un tā piedziņu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.
04.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2008
Ja administratīvie akti radīja tiesības slēgt darījumus un šīs tiesības ir tikušas izmantotas, savukārt prasībā gan šīs tiesības, gan arī sekas, proti, īpašuma tiesības, kas radušās no šo tiesību izmantošanas, tiek apstrīdētas, tad strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas rodas sakarā ar privāttiesiskajām attiecībām, risina civiltiesiskajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ja ar administratīvo aktu piešķirtās tiesības vēl nebūtu realizētas civiltiesiskie darījumi nebūtu noslēgti, tad pašvaldības lēmums būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā.
Ja tiek apstrīdētas uz administratīvā akta pamata realizēta privāttiesiska darījuma sekas, tad privāttiesisko strīdu neierobežo Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā akta apstrīdēšanas un Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmajā daļā noteiktais pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņš.
09.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-141/2008
Ar prasību starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nevar revidēt spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, nosaka Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa.
01.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-68/2008
Likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 11.pants nosaka, ka politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība, bet likuma 4.nodaļa paredz valsts garantijas politiski represētām personām. Politiski represētās personas statusa piešķiršana izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
01.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-613/2006
Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK).
Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas (Satversmes tiesas 17.01.2005.sprieduma 9.3.2.punkts).
