06.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-125/2022
Ar tiesas spriedumu nevar atjaunot lietošanas tiesības un valdījumu uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu telpu grupu vai dzīvokli, jo šāds dzīvoklis kā kadastra objekts nepastāv, un līdz ar to šāds spriedums nav izpildāms.
02.09.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-145/2021
Legāta statuss nav attiecināms uz novēlētā nekustamā īpašuma domājamām daļām, kā arī nekustamais īpašums nevar būt legāts, ja tas ir vienīgais mantojuma priekšmets.
12.05.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2010 un senatora Alda Laviņa atsevišķās domas
Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.
Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-353/2008
1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).
2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-346/2008
Pēc dzīvokļa īpašnieka nāves viņa ģimenes locekļiem uz likuma pamata saglabājas iegūtais īpašnieka ģimenes locekļa statuss ar visām no tā izrietošām tiesībām un saistībām. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 19.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī, ir tiesības tāpat kā īpašniekam netraucēti lietot dzīvojamās un citas telpas dzīvoklī, ja, viņus iemitinot, nav bijusi citāda vienošanās.
04.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-132/2008
1.Likuma par ostām Pārejas noteikumu 5.punkts nosaka ostu pārvalžu tiesības rīkoties ar ostu teritorijā iekļauto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, tomēr ierobežo tās rīcību, attiecinot šīs tiesības tikai uz to valdījumā nodoto zemi.
2.Risinot jautājumus, kas saistīti ar strīdus zemesgabala valdījumu, tā iegūšanu, turpināšanos un izbeigšanos jāvadās no Civillikuma normām, kas regulē šīs attiecības.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-33/2008
1. Īpašuma tiesības nekustamā īpašuma ieguvējam rodas uz iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatā (Civillikuma 993.pants), tāpēc nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama (Civillikuma 992.pants).
2.Ievešana īpašuma valdījumā saskaņā ar Civillikuma 995.pantu ir papildu pienākums, kas likumā saistīts ar ieguvēja gribu. Jaunā īpašnieka griba tikt ievestam valdījumā var būt vērsta pret iepriekšējo īpašnieku.
08.06.2005.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-320/2005
Braucamā ceļa faktiska izlietošana uzskatāma par lietojumu, bet ne tiesību valdījumu. Līdz servitūta nodibināšanai likumā paredzētā kartībā un tā nostiprināšanai zemesgrāmatā faktiskā ceļa izlietošana uzskatāma tikai par lietojumu (precario), kas balstīta vienīgi uz īpašnieka piekrišanu. To nevar atzīt par servitūta tiesības valdījumu.
