Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
Ceturtā apakšnodaļa. HIPOTĒKA UZ NEKUSTAMU ĪPAŠUMU (1367.-1380.pants)
16.04.2025.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-125/2025
Ar kopīpašuma izbeigšanu, sadalot kopīgo nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos, mainās arī tiesību objekts, kas pieder katram kopīpašniekam. Proti, domājamo daļu kā tiesību objekta vietā kopīpašnieki iegūst dzīvokļu īpašumus, kas pret sākotnējo tiesību objektu (attiecīgajām domājamām daļām) atbilstoši surogācijas principam ir uzskatāmi par aizvietotājlietu, uz kuru pēc vispārīgā principa tiek pārnestas visas tiesības, kā arī tiesību nodrošinājumi un apgrūtinājumi, kas bija nostiprināti zemesgrāmatā uz sākotnējo tiesību objektu – konkrētajām domājamām daļām (sal. Zemesgrāmatu likuma 36. pantu). Tādējādi, ja attiecīgās domājamās daļas ir apgrūtinātas ar hipotēku, tad minētā hipotēka tiek pārnesta uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu kā šo domājamo daļu aizvietotājlietu.
Vienlaikus, lemjot par tādu hipotekāro kreditoru tiesībām, kuru labā zemesgrāmatā nostiprinātās hipotēkas apgrūtina tādas domājamās daļas, kas saskaņā ar Civillikuma 1075. panta otrās daļas pirmo teikumu pret atlīdzinājumu pāriet citu kopīpašnieku piederībā, jāņem vērā, ka likums neparedz hipotekārajam kreditoram tiesības palielināt hipotēkas priekšmeta apmēru.
18.12.2024.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1018/2024
Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētais prasības nodrošinājuma līdzeklis – hipotēkas veidā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas apturēšana (kā izpildu darbības atlikšana) – nav atbilstošs līdzeklis tam, lai nodrošinātu ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma pircēja prasījumu par īpašuma tiesības atzīšanu uz šo strīdus objektu, jo saskaņā ar Civillikuma 1378. pantu ķīlas parādnieka izdarīts ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma atsavinājums citai personai negroza hipotekārā kreditora tiesības un katru šādu atsavinājumu iespējams izdarīt, vienīgi atstājot spēkā hipotēku uz atsavināto nekustamo īpašumu. Šādu pircēja prasījumu pret pārdevēju par īpašuma tiesības atzīšanu uz hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu iespējams pietiekami nodrošināt ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 2. punktā un trešajā daļā paredzēto līdzekli – aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.
23.11.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-381/2017
Zvērināta notāra uzaicinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka tie kreditoru prasījumi, kuri mantiniekam nav zināmi. Uzaicinājuma spēks neattiecas uz mantiniekam zināmiem kreditoru prasījumiem, par kādiem, pamatojoties uz zemesgrāmatu publisko raksturu, uzskatāmi zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi. Tādējādi Civillikuma 705.panta otrās daļas normā ietvertās kreditora prasījuma nepieteikšanas sekas nav attiecināmas uz prasījumiem, kas nodrošināti ar zemesgrāmatā attiecībā uz mantojuma atstājējam piederošu nekustamo īpašumu ierakstītu hipotēku.
28.02.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-812/2013
Ar izsoli, kas minēta Civillikuma 1380.panta otrajā daļā, ir jāsaprot tāda izsole, par kuru ir taisīts tiesas nolēmums (piespiedu izsole, labprātīga izsole tiesas ceļā), nevis lietas īpašnieka privātā kārtībā rīkota izsole, kuras ietvaros tiesu nolēmumi netiek prasīti un nav arī paredzēti.
28.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-621/2010
Civillikuma 1370.pants piemērojams kopsakarā ar Zemesgrāmatu likuma 46.panta pirmo un otro daļu.
Piedziņas atzīme ir šķērslis īpašnieka labprātīgam hipotēkas nostiprinājumam un nav attiecināma uz piespiedu nostiprinājumu.
