• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Otrā nodaļa. LĪGUMI (1511.–1634.pants)

06.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-81/2023

Kreditors, lai tā atgādinājums būtu parādniekam pienācīgi paziņots, ir tiesīgs sūtīt atgādinājumu uz līgumā norādīto parādnieka adresi, ja vien puses nav vienojušās citādi vai ja parādnieks nav paziņojis citu adresi. Ja kreditors konstatē vai viņam vajadzēja konstatēt, ka parādnieks nav sasniedzams līgumā norādītajā vai parādnieka paziņotajā adresē, tad atgādinājums sūtāms uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu.

Lejupielādēt

06.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-81/2023

Arī tad, ja līgumā nav noteikts parādnieka pienākums informēt kreditoru par adreses maiņu, šāds pienākums līguma darbības laikā, kā arī laikā, kad parādniekam pastāv neizpildītas un nenoilgušas saistības, izriet no līgumslēdzēju sadarbošanās pienākuma.

Lejupielādēt

05.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-19/2023

Priekšlīgums ir īsts, saistībtiesisks līgums, ar kuru viena vai abas puses uzņemas saistību, iestājoties noteiktiem priekšnoteikumiem, noslēgt citu saistībtiesisku līgumu jeb t. s. galveno līgumu ar noteiktu saturu. Priekšlīgums iegūst saistošu spēku, ja ar to ir noteiktas nākotnē slēdzamā līguma būtiskās sastāvdaļas, kas saprotams tādējādi, ka nākotnē noslēdzamā (galvenā) līguma būtiskajām sastāvdaļām jābūt pietiekami noteiktām vai vismaz nosakāmām. Proti, pušu starpā jābūt panāktai tādai vienošanās, lai strīda gadījumā tiesa, pamatojoties uz priekšlīguma noteikumiem un lietas apstākļiem, varētu noteikt galvenā līguma saturu. Priekšlīgums nav uzskatāms par noslēgtu, ja viens vai abi līdzēji tieši paturējuši sev tiesību vēl vienoties par blakus noteikumiem. Bet, kad blakus noteikumu dēļ viņi nav atstājuši sev tādu tiesību, tad priekšlīgums atzīstams par galīgi noslēgtu, ja vien no tā nav redzams pretējs nodoms, un tādā gadījumā darījuma dabiskās sastāvdaļas nodibināmas pēc likuma noteikumiem par šā darījuma raksturu, bet nejaušās – pēc tiesas ieskata (Civillikuma 1534. pants).

Lejupielādēt

05.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-19/2023

Priekšlīguma noslēgšana nerada tūlītēju saistību izpildīt nākotnē slēdzamo galveno līgumu, tomēr rada saistību noslēgt galveno līgumu ar priekšlīgumā atrunāto saturu. Līdz ar to priekšlīguma labprātīga neizpilde dod tiesības prasīt galvenā līguma noslēgšanu (galvenā līguma atzīšanu par noslēgtu) tiesas ceļā. Priekšlīguma pusei var būt tiesības prasīt arī atlīdzību par zaudējumiem, kas tai radušies galvenā līguma nenoslēgšanas vai novēlotas noslēgšanas dēļ. Taču minētais neizslēdz tiesības prasīt galvenā līguma noslēgšanu, ja vien tā nav kļuvusi neiespējama un prasītājs to joprojām vēlas. Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi var būt gan alternatīvi, gan savietojami.

Lejupielādēt

05.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-19/2023

Prasītājs prasījumu par priekšlīguma izpildīšanu (galvenā līguma noslēgšanu vai atzīšanu par noslēgtu) var apvienot vienā prasībā ar prasījumu par galvenā līguma izpildīšanu (piemēram, pirkuma maksas piedziņu), ja vien lietas tiesiskie un faktiskie apstākļi to pieļauj. Jāizpildās vismaz šādiem priekšnoteikumiem: abiem prasījumiem jābūt iztiesājamiem starp tām pašām pusēm (galvenais līgums ir slēdzams starp tām pašām pusēm, kurām līgums jāizpilda), priekšlīgumam jānoteic vai no priekšlīguma jābūt nosakāmiem visiem galvenā līguma būtiskajiem noteikumiem un no galvenā līguma izrietošajai saistībai jābūt izpildāmai, tiklīdz noslēgts galvenais līgums. Tomēr šāda apvienošana nav vispārināma uz visiem gadījumiem, un tiesa var konstatēt arī kādus citus šķēršļus prasījumu apvienošanai, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

Lejupielādēt

05.07.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-19/2023

Līgumslēgšanas brīvība var tikt ierobežota ne tikai ar likumu, likumdevējam nosakot, ka speciālos gadījumos tiesību subjektam ir pienākums noslēgt līgumu ar personu, kura izteic šādu gribu, bet arī ar līgumu (privātautonomi), tiesību subjektam līgumiski uzņemoties pienākumu noslēgt kādu noteiktu līgumu vai arī neslēgt noteikta veida līgumus. Priekšlīgums ir piemērs līgumiski nodibinātam līgumslēgšanas pienākumam, kas vienlaikus izpaužas kā līgumiski nodibināts līgumslēgšanas brīvības ierobežojums.

Lejupielādēt

20.10.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2022

Lejupielādēt

28.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2022

Ja saskaņā ar lēmumu krimināllietā, ar kuru nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, lieta attiesāta no tās ieguvēja par labu trešajai personai, atsavinātājs nenes atbildības pienākumu Civillikuma 1603. panta 2. punkta izpratnē tikai tad, ja attiesājuma iemesls (apstākļu kopums, kas bija pamats lēmuma krimināllietā pieņemšanai), nevis pats attiesājums (minētas lēmums), ir iestājies pēc atsavinājuma. Bez attiesājuma iemesla iestāšanās laika ir nepieciešams konstatēt arī ieguvēja darbību vai bezdarbību, kā rezultātā iestājās pamats nekustamā īpašuma attiesājumam.

Lejupielādēt

16.09.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-875/2021

Līgumā noteikti pielīgtas Civillikuma 1589. pantam atbilstošas vienpusējas atkāpšanās tiesības izlietošanas tiesiskuma vērtējums nav saistāms ar tādiem apstākļiem, kas līgumā nav minēti.

Lejupielādēt

12.03.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-189/2020

Tiesa nevar spriedumu pamatot vienīgi ar Civillikuma 1.pantu. Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas.

Lejupielādēt

30.11.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-159/2020

Lejupielādēt

04.06.2019. Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-765/2019

Lejupielādēt

22.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2019

Lejupielādēt

04.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-10/2019

Lejupielādēt

11.10.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-215/2018

Pretprasības celšana nav priekšnoteikums, lai aizstāvētos pret prasību par divpusēja līguma izpildi. Pietiek ar līguma neizpildīšanas iebilduma celšanu.

Lejupielādēt

18.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2018

Pamatojoties uz Civillikuma 1546.panta otrās daļas 1.punktu un privātautonomijas principu, persona var jebkurā brīdī uzņemties atbildēt par citas personas parādu kopīgi ar sākotnējo parādnieku. Šāds tiesību institūts – iestāšanās jau nodibinātās saistībās jeb parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku (kumulatīvā parāda uzņemšanās) – ir patstāvīgs saistību pastiprināšanas līdzeklis, un tas ir jānošķir gan no parāda pārvedes ar pārjaunojumu (privatīvās parāda uzņemšanās), gan no galvojuma.

Lejupielādēt

05.07.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-124/2018

Komisijas līguma izpildes ietvaros, slēdzot transportlīdzekļa pirkuma līgumu, komisionārs rīkojas kā klusais vietnieks (Civillikuma 1516.pants). Tāpēc šāds pirkuma līgums nenodibina saistības starp pircēju un komitentu, kamēr tas nav uz pēdējo sevišķi pārvests.

Lejupielādēt

12.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-87/2018

Lejupielādēt

14.12.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-297/2017

Lejupielādēt

26.10.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-273/2017

Lejupielādēt

27.10.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-252/2017

Kamēr nav izbeigts dzīvojamo telpu īres līgums, īrnieka dzīvošana vai nedzīvošana viņam izīrētajās dzīvojamās telpās, nekādā veidā neietekmē nedz īres līguma spēku, nedz arī šajā līgumā noteiktās pušu saistības. Apstāklis, ka īrnieks viņam izīrētajās dzīvojamās telpās nedzīvo, nevar būt pamats šo telpu īpašnieka atbrīvošanai no līgumsaistību – tostarp nodrošināt īres priekšmeta netraucētu lietošanu – izpildes.

Lejupielādēt

30.06.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-216/2017

Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613.pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620.pantā definētajos veidos trūkumu noklusēšanā, vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem.

Lejupielādēt

24.08.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-211/2017

Civillikuma 1587.pants nepiešķir tiesai pilnvarojumu jautājumu par tiesīgi noslēgta līguma noteikumu izpildi izspriest, balstoties uz vispārīgajiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošās tiesiskās sekas un nepaskaidrojot, kāpēc situācijā, kad līgumu slēguši līdztiesīgi darījuma dalībnieki, vienas puses intereses bauda tiesisku aizsardzību, bet otras – nē.

Lejupielādēt

21.04.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-181/2017

Arī tad, ja galvojuma līgums noformēts kā vienpusējs akts, kuru jāparaksta tikai galviniekam, ar šī akta parakstīšanu tiek nodibinātas līgumiskās attiecības starp kreditoru un galvinieku. Tādējādi Civillikuma 1512.pantā minētais „apsolījums” pārvēršas tiesiskā darījumā, kas saista abas puses un tāpēc neprasa īpašu apsolījuma „pieņemšanas” procedūru. Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj izpildīt saistību tikai tādā apmērā, kādā šī saistība ir nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Gadījumā, ja kreditora prasījums pārsniedz ar hipotēku vai komercķīlu nodrošinātās saistības apmēru, vai arī tā vērtība nesedz prasījuma apmēru, saistība ir izpildāma tikai tās nodrošinātajā daļā. Pārējā daļā, kura nav nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, ir skatāma prasības tiesvedības kārtībā

Lejupielādēt

28.02.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2017

Lejupielādēt

14.09.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/2016

Lejupielādēt

28.08.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-187/2015

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, un nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.

Lejupielādēt

17.09.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-127/2015

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi.

Lejupielādēt

27.02.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2015

Civillikuma 2108.panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu. Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu.

Lejupielādēt

26.03.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-139/2014

1. Izpildījumam, kas dots pilnvarniekam, ir tiesīgs spēks, tādēļ tam, vai pats kreditors bijis klāt izpildījuma saņemšanas brīdī, nav izšķirošas nozīmes. 2. Ja pilnvarojuma līgumā dots uzdevums atgūt naudas līdzekļus, taču pilnvarnieka pārstāvis parāda daļējai segšanai no parādnieka pieņēmis automašīnu, tad ir pamats konstatēt, ka ir pārkāptas pilnvarojuma robežas un tādēļ izpildījuma saņemšana pilnvarotājam nav saistoša, ja nav pierādījumu, ka pilnvarotājs šādu rīcību akceptējis.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-574/2012

Tratas izmantošana par saistību pastiprinājumu, lai tādā veidā nodrošinātu kauzālas saistības izpildi, ir pretrunā vekseļa būtībai, kuru izteic beznosacījuma solījums (uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu. Tratā nav iekļaujams arī līgumsods kā vekseļa devēja saistību pastiprinājums, jo šāds institūts vekselim kā vērtspapīram Vekseļu likumā nav paredzēts. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, bet vekselis pēc savas būtības nevar tikt pielīdzināts saistību tiesību līgumam.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2012

Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Lejupielādēt

18.06.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-38/2012

1. Pilnvardevējam ir saistoša šķīrējtiesas klauzula, kuru līgumā pielīdzis pilnvarnieks, jo pārstāvja noslēgtais tiesiskais darījums kļūst par pārstāvamā paša darījumu gan tiesību, gan arī pienākumu ziņā (Civillikuma 1515.pants). Šajā gadījumā pilnvarnieks darbojies tādas pilnvaras ietvaros, kuras izdošanas mērķis ir piešķirt pilnvarniekam pārstāvības varu un parādīt trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā pilnvarotās pārstāvības varas robežās. Ja pilnvarotājs uzskata, ka pilnvarnieks, slēdzot līgumu, pilnvarojuma robežas pārkāpis, strīds risināms, ceļot attiecīgu prasību tiesā vispārīgā kārtībā. Lai gan šķīrējtiesas līgumam ir procesuāla līguma juridiskā daba, uz to nevar attiecināt Civilprocesa likuma 86.panta otrās daļas normas par pārstāvja pilnvaru apjomu civilprocesā konkrētās lietas iztiesāšanas ietvaros, jo tajā uzskaitītas procesuālas darbības, kas tiesisko seku nozīmības dēļ ir īpaši norādāmas lietas dalībnieka pārstāvim izdotajā pilnvarā. 2. Šķīrējtiesai ir pienākums rīkot mutvārdu procesu, ja to līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa kāda no pusēm. Civilprocesa likuma D daļas noteikumi neparedz nevienu nosacījumu vai apstākli, kad šķīrējtiesa drīkst ierobežot puses tiesības tikt uzklausītai tiesas sēdē. Pamatotu šaubu iemesls par šķīrējtiesas neatkarības un objektivitātes esamību var būt šķīrējtiesas organizatoriskā struktūra, šķīrējtiesnešu iepriekšējās attiecības ar pusēm, kā arī citi faktori.

Lejupielādēt

01.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-10/2012 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU nolēmumā lietā Nr. SKC-5/2020)

Atzīstot par spēkā neesošu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, zūd arī īpašuma nostiprinājuma tiesiskais pamats.

Lejupielādēt

26.01.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2011

Prasībā par līguma izbeigšanu sakarā ar saistības izpildījuma neiespējamību ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu vienai pusei izvairīties no saistību izpildes, piemēram, prasīt nekavējošu līguma izbeigšanu. Svarīgi ir nošķirt nepārvaramas varas gadījumu no līguma izpildes grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, taču nepadara tā izpildi neiespējamu. Piemēram, vienas puses izpildes samaksas ir pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība ir samazinājusies.

Lejupielādēt

28.10.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-285/2009

Klusais vietnieks darbojas savā vārdā, līdz ar to viņu pašu, nevis atvietojamo, saista līgums, ko viņš noslēdzis atvietojamā labā. Atvietojamais kļūst par līguma dalībnieku tikai tad, ja līgums tiek uz viņu sevišķi pārvests (Civillikuma 1516.pants)

Lejupielādēt

03.06.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-185/2009

Pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšana no pircēja puses, neizvirzot iebildumus par atsavināto lietu, var tikt vērtēta kā akcepts tam, ka lietas acīmredzami trūkumi ieguvējam ir zināmi, kas savukārt ir pamats atsavinātāja atbrīvošanai no atbildības atbilstoši Civillikuma 1613.panta otrajai daļai.

Lejupielādēt

12.11.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-416/2008

1. Ja nekustamais īpašums ir uzskatāms par bezīpašnieka lietu un kā tāds piekrīt valstij, nepieciešams celt prasību par visu vēlāk slēgtu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem šā nekustamā īpašuma sakarā, jo citas personas īpašumā esošu nekustamo īpašumu, kas jau nostiprināts zemesgrāmatā, nevar atzīt par bezīpašnieka mantu, nekonstatējot Civillikuma 1592.panta pazīmes. 2. Ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā sākotnējam īpašniekam atjaunotas nelikumīgi, vēlāk noslēgtie nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumi paši par sevi nav uzskatāmi par tādiem, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, nelikumīgu vai negodīgu (Civillikuma 1592.pants). Civillikuma 1592.pants attiecināms tikai uz tādu darījumu, kuram pašam par sevi ir pretlikumīgs, nelikumīgs vai negodīgs mērķis.

Lejupielādēt

11.06.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-259/2008

1.Civiltiesiskā atbildība tiek attiecināta uz diviem atbildības veidiem – līgumisko un deliktatbildību. Līgumiskās atbildības pamats ir līgumpārkāpums (Civillikuma 1785.pants), turpretī deliktatbildības (ārpuslīgumiskās atbildības) pamats ir delikts – prettiesiska darbība vispār (Civillikuma 1784.pants). 2.Ja līgumiskās atbildības pamats izriet no pušu starpā noslēgtā telpu nomas līgumā ietvertā nosacījuma, ka nomnieks atbild par visu personu darbībām iznomātajā objektā, atbildība iestājas par zaudējumiem, ko nodarījušas trešās personas, lietojot nomas līguma objektu (Civillikuma 1785.pants). 3.Civillikuma 2129.pants, kas reglamentē nomas un īres līguma tiesiskās attiecības un nosaka, ka par zaudējumu, ko nodarījušas trešās personas, viena puse atbild otrai tikai tad, kad viņa pati, pretēji līgumam, devusi iespēju šo zaudējumu nodarīt, nav piemērojams, ja nomnieks ir uzņēmies atbildību par visu trešo personu darbībām iznomātajā objektā.

Lejupielādēt

14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-212/2008

1.Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamajiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem. Vispārējie tiesību principi ir no tiesiskas valsts principa izrietošas vispārpieņemtas pamatnostādnes, galvenie noteikumi, uz kuriem attiecīgā tiesiskā sistēma vai nozare balstās. Vispārējie tiesību principi ir Eiropas Savienības nerakstītās primārās tiesības. Sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem. 2.Ar līguma atcelšanu zūd pamats turpmāk piemērot tajā paredzēto līgumsodu, taču tas neizslēdz tiesības prasīt jau uzkrājušos līgumsodu. 3.Eiropas Padomes rezolūcijā esošās rekomendācijas nav tieši piemērojamas kā pamatojums strīdu izšķiršanā, tomēr atbilstoši likumam „Par Eiropas Padomes statūtiem” Latvijas valstij jārespektē ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Padomes dokumenti un jāpiedalās tās mērķu īstenošanā. Eiropas Padomes rezolūcija „Par soda klauzulu civiltiesībās” kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei izmantojama atbilstoši tām koncepcijām, kas valstu sadarbības rezultātā ir guvušas starptautisku atzīšanu, objektivizējoties norādītajā dokumentā.

Lejupielādēt

09.01.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2008

1. Likums kā obligātu priekšnosacījumu trešās personas tiesībām prasīt saistības izpildījumu ir paredzējis šīs personas, kuras labā noslēgts līgums, pievienošanos līgumam (Civillikuma 1520.,1521.pants). 2.Pievienošanās līgumam un apsolījums ir atšķirīgi jēdzieni. Izteikts apsolījums līgumā par labu trešajai personai nepadara šo personu par līguma dalībnieci. Ja darījumam paredzēta rakstveida forma, kā tas ir tad, kad tiek slēgts apdrošinājuma līgums, tad trešā persona bez rakstiska dokumenta, kas apliecina pievienošanos līgumam kā notikušu faktu, patstāvīgi nespēj savas tiesības realizēt. 3.Ja trešā persona nav pievienojusies līgumam, līgums, saskaņā ar Civillikuma 1522.pantu pastāv tikai starp līdzējiem. Līdzēji, savstarpēji vienojoties, var atkāpties no apsolījuma, kas dots trešajai personai par labu.

Lejupielādēt

24.10.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-729/2007

1. Nosakot uzturlīdzekļu maksājumu parāda apmēru, ņemams vērā, ka tad, ja viens no bērniem, kura uzturam maksājami uzturlīdzekļi saskaņā ar pušu labprātīgu vienošanos, ir sasniedzis pilngadību, tas dod pamatojumu uzturlīdzekļu maksātājam samazināt uzturlīdzekļu maksājumus (Civillikuma 177.pants). 2. Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu regulē likums, līdz ar to pušu labprātīga vienošanās rada uz likumu pamatotu saistību (Civillikuma 179.pants). 3. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, bērns atrodas vecāku aizgādībā līdz pilngadības sasniegšanai. Tāpēc no dienas, kad bērns ir sasniedzis pilngadību, māte zaudē tiesības saņemt bērna uzturam paredzētos līdzekļus un izbeidzas tēva pienākums izmaksāt tos pilngadīga bērna mātei.

Lejupielādēt

07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-712/2007

Ceļot prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu, tiesai jāizšķir strīds par līguma būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1533.pants), nevis par nomas tiesisko attiecību atzīšanu. Ja puses nevar panākt vienošanos par blakus noteikumiem, kas nav atzīstami par būtiskām darījuma sastāvdaļām, tad bez vienošanās par blakus noteikumiem līgums nav atzīstams par noslēgtu, nosaka Civillikuma 1534.pants.

Lejupielādēt

11.04.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-261/2007

Priekšlīgums, kas noslēgts pamatojoties uz Civillikuma 1541.pantu, ir spēkā, ja ir notikusi vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām. Priekšlīgums nerada tiesības prasīt lieta nodošanu, par kuras cenu ir panākta vienošanās, bet tikai tiesību prasīt noslēgt līgumu. Strīds par līguma blakus noteikumiem risināms tiesas kārtībā saskaņā ar Civillikuma 1534.panta nosacījumiem.

Lejupielādēt

17.01.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2007

Zaudējumi ieguvējam atlīdzināmi tikai tad, ja atsavinātājs ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus un tos konstatējusi tiesa (Civillikuma 1620.pants).

Lejupielādēt

01.11.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-600/2006

1. Juridiskas personas rīcībspēja nav saistāma ar tādas fiziskas personas rīcībspēju, kura līgumu parakstījusi juridiskas personas vārdā, pamatojoties uz pilnvaru, kas izbeigusies. Šāds apstāklis nav pamats Civillikuma 1405.panta piemērošanai, jo pilnvarnieks likuma izpratnē nav uzskatāms par darījuma dalībnieku, no kura rīcībspējas būtu atkarīgs darījums. 2. Civillikuma 1432.panta norma liedz vēlāk ierobežot savu piekrišanu tam, kas klusējot vai noteikti izsakot savu piekrišanu apstiprināts, pieņemot pilnvarnieka darbību ar visām tās tiesiskajām sekām.

Lejupielādēt

02.03.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-85/2005

Nepareizas Civillikuma 1592.panta piemērošanas dēļ tiesa atzinusi, ka nav jāpilda neapstrīdēta un līdz ar to spēkā esoša vienošanās.

Lejupielādēt

19.01.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2005

Lejupielādēt

01.12.2004. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-642/2004

Lejupielādēt

24.09.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-385/2003

Lejupielādēt

10.09.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-373/2003

Lejupielādēt

22.01.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2003

Lejupielādēt

08.01.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-29/2003

Lejupielādēt

21.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-419/2001

Lejupielādēt

12.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-414/2001

Apelācijas instances tiesā lietas izskatīšanas apjomu nosaka prasības pieteikums, pirmās instances tiesas spriedums un apelācijas sūdzības saturs

Lejupielādēt

26.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-389/2001

Lejupielādēt

15.08.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-368/2001

Lejupielādēt

06.06.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-324/2001

Lejupielādēt

15.11.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-507/2000

Lejupielādēt

10.05.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-203/2000

Lejupielādēt

24.05.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-197/2000

Lejupielādēt

09.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2000

Lejupielādēt

09.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-28/2000

Lejupielādēt

01.12.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-698/1999

Lejupielādēt

13.11.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-625/1999

Lejupielādēt

12.05.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-301/1999

Lejupielādēt

28.04.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-248/1999

Lejupielādēt

06.01.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-30/1999

Lejupielādēt

09.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-110/1997

Lejupielādēt

09.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-107/1997

Lejupielādēt

09.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/1997

Lejupielādēt

23.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-66/1997

Lejupielādēt

23.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/1997

Lejupielādēt

27.11.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-179/1996

Lejupielādēt

27.11.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-169/1996

Lejupielādēt