XXI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību
01.02.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-189/2022
Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta trešajai daļai, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika.
Saskaitot papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – un nosakot kopējo šī papildsoda laiku, jāņem vērā tas papildsoda maksimālais laiks, kāds paredzēts Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā, kurai atbilstoši personai noteikts sods. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, proti, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – piemērošana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, saskaitot papildsodus, kopējais šī papildsoda laiks nedrīkst pārsniegt 7 gadus un 6 mēnešus.
2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[G]/2022
Transportlīdzekļa vadītājam, ja viņam ir objektīva iespēja novērtēt gājēja rīcību kā bīstamu, nekavējoties jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu ceļu satiksmes negadījuma rašanos, turklāt faktam, ir vai nav gājējs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, nav būtiskas nozīmes. Ja gājējs ir mazgadīgs bērns, kura iespējamo tālāko rīcību nav iespējams prognozēt, transportlīdzekļa vadītājam ir jāparedz bīstamības rašanās iespēja.
Tādējādi līdz ar transportlīdzekļa vadītāja iespēju novērst ceļu satiksmes negadījumu no tehniskā redzes viedokļa, uz ko atbildi savas kompetences robežās var sniegt eksperts, ir jāizvērtē arī transportlīdzekļa vadītāja iespēja novērst ceļu satiksmes negadījumu no vispārējās kustības drošības viedokļa, un uz šo jautājumu atbilde ir jāsniedz tiesai, novērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā.
28.07.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-432/2021
Ja cietušais uzskata, ka viņam ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē ir lielāki nekā apdrošināšanas atlīdzība, kas aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr. 340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, viņam ir tiesības vērsties pie apdrošinātāja ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un gadījumā, ja aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība nesniedz gandarījumu par morālo aizskārumu, cietušais var celt prasību pret apdrošinātāju vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Kriminālprocesā par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu no vainīgā var tikt piedzīta kompensācija par kaitējumu, kas netiek atlīdzināts saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantu vai kas pārsniedz šā likuma 15.pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu.
20.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-202/2021
Ja persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas.
20.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-202/2021
Nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli.
21.01.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu (Krimināllikuma 260.pants), būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums) un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[N]/2020
Krimināllikuma 263.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstrukcija izslēdz cēloņsakarības noteikšanu tikai atbilstoši galvenā cēloņa teorijai, jo šajā tiesību normā paredzētās sekas rada nevis transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs vai turētājs, bet gan transportlīdzekļa vadītājs. Turklāt atbildīgās personas rīcība, pārkāpjot kustības drošību garantējošus citādus ekspluatācijas noteikumus, ne vienmēr būs tiešs cēlonis kaitīgajām sekām. Atbildīgās personas prettiesiska rīcība var būt cēlonis, kas veicinājis kaitīgo seku iestāšanos.
29.03.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-26/2019
Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts brīdī, kad uz medicīnisko pārbaudi nosūtītā persona paziņo ārstniecības personai, ka atsakās no medicīniskās pārbaudes, un šāds paziņojums tiek fiksēts medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Uz medicīnisko pārbaudi nosūtītās personas vēlākai viedokļa maiņai nav izšķirošas juridiskas nozīmes un personas vēlāka piekrišana medicīniskās pārbaudes veikšanai nevar tikt atzīta par labprātīgu atteikšanos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saskaņā ar Krimināllikuma 16.pantu.
21.11.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-655/2016
Ja Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad sankcijā nebija paredzēts papildsods - mantas konfiskācija -, tad tiesai, ievērojot Krimināllikuma 5.panta pirmajā daļā noteikto par noziedzīga nodarījuma sodāmību, nav pamata to piemērot.
14.01.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2016
Ja personai, kura vada vienai transportlīdzekļu vadītāja apliecības kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, ir citas kategorijas vadītāja apliecība, uz kuru neattiecas Ceļu satiksmes likumā minētie izņēmumi, šī persona vada transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Lai šai personai iestātos kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta otro daļu, papildus konstatējams, ka vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
14.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-22/2014
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas soda veidiem un šo tiesību ierobežošanas soda veidu nedrīkst tulkot šauri. Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas izpratnē jēdziens „tiesības” nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kuru personai fiziski var atņemt, bet gan vispārējas tiesības personai vadīt jebkuru Krimināllikuma 261.pantā paredzēto transportlīdzekli.
25.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-109/2013
Nelabojams sejas izķēmojums nav medicīnisks jēdziens. Tas, vai eksperta konstatētais sejas nelabojams bojājums atzīstams par sejas nelabojamu izķēmojumu, ir jāvērtē prokuroram, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī tiesai, ja lieta tiek iztiesāta tiesā. Ja apsūdzībā nav norādīts, ka cietušajam nodarīts nelabojams sejas izķēmojums, tad tiesa nevar to konstatēt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un nelikumīgi pasliktināts viņa stāvoklis.
28.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-78/2011
Krimināllikuma 262.pantā ir definēti divi pastāvīgi noziedzīgu nodarījumu sastāvi – panta otrajā daļā paredzētais nodarījums nav šā panta pirmajā daļā paredzētā nodarījuma kvalificētais sastāvs.
Kopīga obligātā pazīme, kas raksturo abus noziedzīgos nodarījumus ir transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Papildus tai jākonstatē, ka persona veic šo darbību atkārtoti gada laikā (Krimināllikuma 260.panta pirmā daļa) vai ka personai nav tiesību vadīt transportlīdzekli (Krimināllikuma 262.panta otrā daļa).
28.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-20/2011
1. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā kā obligāts papildsods, kas jāpiemēro personai par minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
2. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku.
28.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-616/2010
Ja konkurē Krimināllikuma 260.panta pirmā un otrā daļa, tad, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, norādāmas arī Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes.
11.11.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-415/2010
Krimināllikuma 266.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par citu noteikumu, kas regulē transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, un kas nav paredzēti Krimināllikuma 260.pantā. Atbildība pēc Krimināllikuma 266.panta ir paredzēta, lai tiktu regulēta to personu rīcība, kuras nevada transporta līdzekļus un kurām nav paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260.panta, bet tādu personu darbība, kas mijiedarbojas ar transportlīdzekļiem un kuras tiek aicinātas neradīt traucējumus transportlīdzekļu drošai funkcionēšanai.
16.02.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-80/2010
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, nepieciešams noskaidrot, kad un kādā veidā ir iestājušies apstākļi, kas raksturo noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, kā arī apstākļus, kas attiecas uz subjektīvās puses pazīmju esamību apsūdzētā darbībās.
06.11.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-601/2009
Lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260.panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva obligātās pazīmes, tajā skaitā tas, ka transporta līdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transporta līdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā.
16.06.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2009
Ja lietā konstatējama Krimināllikuma 262.panta pirmās un otrās daļas normu konkurence, tad noziedzīgais nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 262.panta tās daļas, kura vispilnīgāk aptver noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.
12.05.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-161/2009
Likumdevējs, pieņemot Krimināllikuma 58.panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 48.nodaļas normas, nav noteicis īpašus izņēmumus, kuros par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar tikt piemērots izlīgums, tajā skaitā par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību.
29.10.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-586/2008
Nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru krimināllietās par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem zaudējumiem, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība.
25.11.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-570/2008
Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija Noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu.
21.05.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-304/2008
Sods par noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas nedrīkst būt vieglāka par to, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā, t.i., ka kriminālsods ir vieglāks nekā administratīvais sods.
16.06.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2008
Kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. panta 3. daļas iestājas ne tikai par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, bet par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu, ja šie pārkāpumi izdarīti, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un šiem pārkāpumiem ir cēloniskais sakars ar tām sekām, kādas paredzētas Krimināllikuma 260. pantā.
Krimināllikuma 262. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ilgstošs, tas sākas ar brīdi, kad persona uzsāk transporta līdzekļa vadīšanu, un ilgst līdz brīdim, kad persona pabeidz vadīt transporta līdzekli neatkarīgi no iemesla. Ja ilgstoša noziedzīga nodarījuma laikā persona izdara citu noziedzīgu nodarījumu, tad veidojas noziedzīgu nodarījumu kopība.
1. No Krimināllikuma 260.panta dispozīcijas izriet noziedzīgā nodarījuma divi objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635.pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi.
2. Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un 2005.gada 17.maija noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, pirmkārt ar pirmo daļu, kurā likums nosaka kompensāciju kā gandarījumu par morālo kaitējumu un otrkārt ar trešo daļu, kas paredz cietušā tiesības nepiekrist kompensācijas apmēriem, ja uzskata, ka ar to nav atlīdzināts viss radītais kaitējums. Konkrētajā lietā, tiesas ir ievērojušas Civillikuma 1635.panta nosacījumus, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smaguma sekas.
19.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-713/2007
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess
2. Ņemot vērā, ka atbrīvošana no kriminālatbildības konkrētajā gadījumā ir procesa virzītāja tiesības, nevis pienākums, pieņemot šādu lēmumu, jāievēro ne tikai konkrētā likuma norma, bet jāvadās arī pēc vispārējiem tiesību principiem, jāvērtē visi lietā konstatētie apstākļi to kopumā un savstarpējā saistībā.
24.07.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-415/2007
Tas, ka apsūdzētais noslēdzis izlīgumu ar cietušo apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta 3.daļas, ko tiesa arī ir apstiprinājusi, nedod pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda par Krimināllikuma 262.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja personas darbības satur abos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes un veido noziedzīgo nodarījumu kopību.
02.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-401/2007
1. Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu un citiem gadījumiem.
2. Krimināllikuma 260.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ietverts Krimināllikuma XXI nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību” un pēc kasācijas instances tiesas ieskata neattiecas uz Civillikuma 1635.panta 3.daļā paredzētajiem gadījumiem.
21.02.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2007
1. Krimināllikuma 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcija ir blanketa, tāpēc, kvalificējot nodarījumu pēc šā panta, precīzi jānorāda, kādi tieši Ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā.
2. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.
