20.09.2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-626/2023
Puses apgalvotie spaidi līguma noslēgšanā ir apstākļi, ko darījuma spēkā esības pārbaudē tiesa ir tiesīga konstatēt civillietas ietvaros, nesagaidot nolēmumu krimināllietā, bet pārbaudot un izvērtējot pierādījumus.
Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais tiesību instruments nav paredzēts tam, lai dotu iespēju strīda pusei iegūt pierādījumus par tādiem strīda izspriešanai būtiskiem apstākļiem, kas ir konstatējami civilprocesuālajā kārtībā.
27.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2022
Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.
29.01.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-426/2020
Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu, tiesa neaptur tiesvedību, jo valdes locekļa darbības personiskais raksturs nepieļauj no šīs tiesiskās attiecības izrietošo tiesību pārņemšanu.
21.05.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2020
Tiesai, kura izskata lietu par tiesību uz Eiropas Savienības preču zīmi pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija Regulas (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi 132.panta 1.punktu ir pienākums apturēt tiesvedību, ja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam ir iesniegts pieteikums par šīs preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu.
Izņēmums pieļaujams, ja pastāv īpašs iemesls turpināt izskatīšanu, kas saistīts ar to, ka nav nozīmes tiesvedības apturēšanai, jo prasībai par pārkāpuma novēršanu acīmredzami nav iespēju tikt apmierinātai. Šāds īpašs iemesls turpināt izskatīšanu tiesai jāmotivē.
11.10.2016.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1401/2016
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ja Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, kura izskata konkrēto lietu, rodas jautājums par kādas Savienības institūcijas izdota akta interpretāciju, Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa var lūgt Eiropas Savienības Tiesu izdot attiecīgu prejudiciālu nolēmumu, lai varētu izspriest attiecīgo lietu. Tomēr, ja Eiropas Savienības Tiesa citā lietā jau ir sniegusi skaidru kādas Savienības institūcijas izdota akta interpretāciju, atbildot uz pēc būtības identiskiem jautājumiem, kādus prasītājs lūdz uzdot konkrētajā tiesvedībā, tad šāds prasītāja lūgums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai ir noraidāms.
29.05.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2247/2014
Civilprocesa likums nenoteic administratīvo tiesu nolēmumu prejudicialitāti civillietās, tādēļ, apturot tiesvedību atbilstoši Civilprocesa likuma 214.panta 5.punktam, svarīgi ir noskaidrot un izvērtēt, vai administratīvajā tiesā ierosinātās lietas iznākums var ietekmēt civiltiesiska strīda izspriešanu.
28.08.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1876/2012
Gadījumos, kad uztura ņēmējs dzīves laikā pats ierosinājis strīdu par uztura līguma atcelšanu, mantinieki saskaņā ar Civillikuma 703.pantu ir tiesīgi turpināt uztura ņēmēja iesākto procesu.
Tā kā apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj uztura ņēmēja tiesību pārņemšanu Civilprocesa likuma 77.pantā paredzētajā kārtībā, tad tiesvedība lietā atbilstoši Civilprocesa likuma 214.panta 1.punktam ir apturama līdz uztura ņēmēja tiesību pārņēmēja noteikšanai.
