04.04.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2023
Noziedzīgu nodarījumu recidīvu neveido noziedzīgie nodarījumi, par kuriem persona izskatāmajā lietā tiek atzīta par vainīgu un sodīta. Noziedzīgu nodarījumu recidīva konstatācija ir saistīta ar sodāmības par tīšu noziedzīgu nodarījumu esību, proti, sodāmību, kura jaunā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta.
13.04.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-33/2023
Lai noteiktu Krimināllikuma 114. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmju esību vai neesību apsūdzētā nodarījumā, izvērtējama ir ne tikai tieša, bet arī netieša nodoma esība apsūdzētā attieksmē pret darbību. Savukārt attieksmē pret sekām ir izvērtējama ne tikai tieša vai netieša nodoma esība, bet arī tas, vai ir konstatējama kāda no Krimināllikumā paredzētajām neuzmanības formām – noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība.
19.01.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-12/2023
Tiesa var Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās arī tad, ja prokurors groza apsūdzētajam celto apsūdzību.
25.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-308/2022
Par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju atzīstama arī persona (pastarpinātais izdarītājs), kura pati neizdara noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veidojošās darbības un nepiedalās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas procesā, bet noziedzīgā mērķa sasniegšanai apzināti kā rīku izmanto citu personu, kura veic noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, apzinoties, ka šī persona netiks saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un starp pastarpināto un faktisko izdarītāju nepastāv subjektīva saikne kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētā nodarījuma izdarītājs ir speciālais subjekts, pastarpinātajam izdarītājam jāatbilst speciālā subjekta prasībām.
25.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-308/2022
Persona, kas neatbilst speciālā subjekta pazīmēm, bet, īstenojot kopīgo vienošanos ar noziedzīgā nodarījuma pastarpināto izdarītāju, ir izstrādājusi amatnozieguma plānu un virzījusi tā izdarīšanu, ir atzīstama par amatnozieguma organizētāju.
05.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2022
Apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija savstarpējā sarunā vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, neietekmē nozieguma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā. Būtiski ir konstatēt, ka katrs grupas dalībnieks, veicot savus pienākumus kopīgo darbību ķēdē, ir apzinājies, ka bez viņa darbojas vēl citas personas, kuras, pildot tām uzdotos pienākumus, sekmē kopīga nozieguma izdarīšanu.
Par pienākumu sadales faktu un apsūdzēto nodoma patieso saturu var liecināt ne tikai personu liecības vai citi pierādījumi, bet arī šo personu faktiskās darbības.
2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2022
Apstāklis, ka personai jauna sprieduma taisīšanas brīdī par tīšu noziedzīgu nodarījumu konstatējama sodāmība par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, pats par sevi neveido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Noziedzīgu nodarījumu recidīvu veido jauns tīšs noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu taisīšanas par kādu agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu – spriedumā vai priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā vai pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.
15.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-139/2021
Konstatējot, ka vainīgās personas nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas darbības vai bezdarbības akti, kas vērsti uz kopēju mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas –, ko aptver vainīgās personas vienots nodoms, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, var tikt kvalificēta kā viens atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums arī gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi vienlaikus vairākās kapitālsabiedrībās kā patstāvīgos tiesību subjektos.
21.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-23/2021
Saistība starp vainojamās fiziskās personas darbību vai bezdarbību un juridiskās personas faktiskajām darbībām ir noteikta Krimināllikuma 12.pantā, kuram atbilstoši fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, ko tā izdarījusi privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.
28.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2021
Gadījumos, kad veiktas savstarpēji saistītas uz vienota mērķa sasniegšanu vērstas vairākas atšķirīgas viena noziedzīgā nodarījuma sastāvā paredzētas objektīvās puses darbības, tās kvalificējamas kā viens vienots noziedzīgs nodarījums.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[L]/2021
Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kā atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma sastāvu var veidot kā tikai viena no panta dispozīcijā norādītajām alternatīvajām darbībām, tā arī darbību kopums dažādā secībā, kas tiek realizētas viena mērķa sasniegšanai, pastāvot vainīgā vienotam nodomam, un ir cieši saistītas laikā un vietā.
05.11.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-372/2019
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jo tas ietver sekas, kas ir cēloņsakarībā ar darbību (bezdarbību). Zaudējumam jābūt reālam un lielā apmērā. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana laika ziņā nesakrīt ar reālu priekšnodokļa izmantošanu. Valstij rodas zaudējums tikai reālas priekšnodokļa izmantošanas gadījumā. Tāpēc apsūdzībā un par pierādītu atzītā nozieguma aprakstā jānorāda, kādas darbības Valsts ieņēmumu dienests veicis pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas.
Viltotu grāmatvedības dokumentu sastādīšana, patiesībai neatbilstošu ziņu ierakstīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir nepabeigts noziegums un atbilst sagatavošanās stadijai. Savukārt viltotas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana atbilst nozieguma mēģinājuma stadijai, jo, iesniedzot deklarāciju, rodas tikai tiesības uz nelikumīgu labumu. Šīs tiesības turpmākajā procesā var arī nerealizēties no iesniedzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
31.05.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-145/2018
Mantiskam zaudējumam ir būtiska nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā tad, ja konstatē, ka mantiskais zaudējums ir radies tieši noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rezultātā.
19.10.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-701/2017
Lai atzītu, ka divas vai vairākas personas ir vainīgas slepkavības izdarīšanā, nav katrā ziņā jākonstatē, ka katra no šīm personām nodarījusi cietušajam tādus miesas bojājumus, kas tieši izraisījuši cietušā nāvi, bet gan jākonstatē, ka visas šīs personas piedalījušās dzīvības atņemšanas procesā, ar to saprotot šo personu vienotu nodomu saskaņotu darbību veidā, kuras vērstas uz dzīvības atņemšanu. Tas apstāklis, ka kāda no grupā ietilpstošajām personām izdarījusi mazāk sitienu vai dūrienu kā līdzizdarītāji, nemaina tās darbības juridisko kvalifikāciju.
10.08.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-282/2017
Atbalstītājs ir persona, kas zina par noziedzīgā nodarījuma izdarītāja nodomu izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu un vēlas, lai noziedzīgais nodarījums tiktu izdarīts, tādēļ ar saviem padomiem un norādījumiem, kā arī, dodot līdzekļus un novēršot šķēršļus noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, atvieglo viņa darbību veikšanu.
Lai personas darbībās konstatētu noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas objektīvo pusi, nav pietiekami konstatēt, ka tā bijusi klāt slepkavības izdarīšanas vietā un nav pret to iebildusi.
07.02.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2017
Persona, kura kopīga nodoma sasniegšanai un atbilstoši iepriekšējai pienākumu sadalei veikusi noziedzīgā nodarījuma – nelikumīgu darbību ar psihotropo vielu – koordinēšanu, vielas iegādes organizēšanu, citu grupas dalībnieku darbību uzraudzību un kontroli, atzīstama par organizētas grupas dalībnieku.
19.08.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-336/2016
Notiesātais Krimināllikuma 27.panta izpratnē ir ne vien persona, kas izcieš tiesas noteikto sodu, bet arī persona, kurai sods piemērots prokurora priekšrakstā par sodu.
26.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-32/2015
Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā.
Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.
24.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2013
Ja vairākas personas tiek apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā (dalībā), tad apsūdzības grozīšana tādā veidā, ka kāda no šīm personām tiek apsūdzēta kā līdzdalībnieks, lielākoties nepasliktina neviena apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņu tiesības uz aizstāvību.
25.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-634/2012
Krimināllikuma 65.panta piektās daļas normas labvēlīgie nosacījumi nav attiecināmi uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet vienīgi uz kriminālpārkāpumiem.
27.10.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-153/2011
Ja līdzdalībniekiem zināmi apstākļi, kas raksturo izdarītāja noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, tad šie apstākļi jāinkriminē arī līdzdalībniekiem.
08.02.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-71/2011
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27.pantu noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta.
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu.
24.08.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-394/2010
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu. Sodāmības dzēšanu un noņemšanu reglamentē Krimināllikuma 63.pants.
24.11.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-532/2009
1. Ja persona atsakās no noziedzīga nodarījuma turpināšanas dažādu šķēršļu dēļ, kuri apgrūtina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai padara par neiespējamu tā izdarīšanu, tad nevar atzīt labprātīgu atteikšanos.
2. Atteikšanās būs galīga, ja persona pilnīgi pārtrauc noziedzīgās darbības un tai nav nolūka turpināt tās nākotnē. Tāpēc gadījumus, kad persona uz laiku pārtrauc noziedzīgās darbības, ko izsauc kādi apstākļi, nevar atzīt par labprātīgu atteikšanos. Ja persona pārtrauc savas noziedzīgās darbības, lai tās turpinātu labvēlīgākos apstākļos, nezūd šīs rīcības kaitīgums un bīstamība.
05.03.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-121/2009
1. Mantkārība kā obligāta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme raksturo vienīgi noziedzīgā nodarījuma izdarītāja darbības, bet noziedzīgā nodarījuma līdzdalībnieks var iesaistīties minētajā noziedzīgajā nodarījumā jebkādu motīvu vadīts.
2. Līdzdalībnieka motīvi iesaistoties noziedzīga nodarījuma veikšanā, var būt visdažādākie, tie var atšķirties no noziedzīga nodarījuma izdarītāja motīviem.
01.11.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-427/2007
Noziedzīgā nodarījuma atbalstītājs var tikt saukts pie kriminālatbildības neskatoties uz to, vai pie kriminālatbildības ir bijis saukts noziedzīgā nodarījuma izpildītājs.
05.09.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-404/2007
1. Mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu krimināltiesiskajā izpratnē, jābūt tādam, kas radies tieši no personas izdarītām noziedzīgām darbībām.
2. Cietušā tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar amatpersonas rīcības apstrīdēšanu tiesā, nevar atzīt par cietušā mantiskiem zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu.
3. Ievērojama materiāla zaudējuma nodarīšanu vienlaicīgi nevar atzīt arī par būtiska kaitējuma nodarīšanu personas tiesībām un interesēm.
18.06.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2007
1. Nodarījuma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā nevar ietekmēt apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija tieši savstarpējā sarunā vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī tas, ka nav izdevies noskaidrot precīzas ziņas par ārzemēs esošo grupas dalībnieku personību un saukt tos pie kriminālatbildības.
2. Organizētas grupas noteikšanai būtiski ir konstatēt, ka katrs grupas dalībnieks, veicot savus pienākumus kopīgo darbību ķēdē, ir apzinājies, ka bez viņa darbojas vēl arī citas personas, kuras, pildot tām uzdotos pienākumus, sekmē kopīga nozieguma izdarīšanu.
3. Apsūdzētā smaga slimība nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, taču to ņem vērā, izlemjot ar soda noteikšanu saistītos jautājumus.
16.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-680/2006
Uzkūdītāja kā noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieka nodoms ir vērsts uz noziedzīga rezultāta sasniegšanu ar citas personas palīdzību, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītāja nodoms ir vērsts tieši uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Līdz ar to nodomam izdarīt noziedzīgu nodarījumu jābūt gan uzkūdītājam, gan izdarītājiem.
04.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-597/2006
1. Lai par noziegumu, par kuru persona saukta pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa, noteiktu kriminālatbildības noilgumu pēc Krimināllikuma un tādējādi varētu spriest par to, vai Krimināllikuma norma ir vai nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu, vispirms šis noziedzīgais nodarījums jāklasificē atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam.
2. Tā kā par Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 8 gadiem, tad saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļu šis nodarījums ir smags noziegums, nevis mazāk smags, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 56.pantu kriminālatbildības noilgums iestājas tikai pēc 10 gadiem, tātad Krimināllikuma norma šai gadījumā nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu.
