Pārskats par Latvijas prejudiciālo nolēmumu lietām Eiropas Savienības Tiesā 2019.gadā

Eiropas Savienības Tiesai uzdotie jautājumi 2019.gadā

Latvijas tiesas uzdevušas jautājumus Eiropas Savienības Tiesai kopā 12 lietās.

Šajā pārskatā iekļauts īss ieskats par lietām, kurās Senāts uzdevis prejudiciālus jautājumus.

C-945/19, OC Finance; C-944/19, 4Finance; C-943/19, ONDO; C-686/19, Soho Group

Senāts šajās četrās lietās līdzīgos faktiskajos apstākļos vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar identiskiem jautājumiem. Jautājumi nosūtīti vispirms Soho Group lietā, vēlāk arī ONDO, 4Finance un OC Finance lietā.

Patērētāju aizsardzības centrs, uzskatot, ka patērētājiem piedāvāto kreditēšanas līgumu kopējās izmaksās ietilpst kredīta termiņa pagarināšanas izmaksas, konstatēja, ka komercsabiedrības piedāvā patērētājiem kreditēšanas līgumus ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām neatbilstošām kredīta kopējām izmaksām dienā, kuras līdz ar to neesot samērīgas un neatbilstot godīgai darījumu praksei. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja komercsabiedrībām soda naudu par negodīgas komercprakses īstenošanu.

Senāts šajās lietās uzdevis divus jautājumus. Vai Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem lietotais jēdziens „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens? Un vai šajā jēdzienā situācijā, kad kreditēšanas līgumu konkrēti noteikumi liecina par to, ka aizdevējs kredītlīguma pagarinājumu uztver kā atbalstāmu alternatīvu saistību neizpildei, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs?

Lēmumos par tiesvedības apturēšanu un prejudiciālo jautājumu uzdošanu analizēta esošā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tomēr secināts, ka tajā nav ietverta izšķiramajiem jautājumiem nepieciešamā interpretācija. Senāts ir lūdzis minēto lietu apvienošanu Eiropas Savienības Tiesā.

C-736/19, Plaukti

Lauku atbalsta dienests konstatējis, ka pieteicējs nav ievērojis pļaušanas noteikumus, jo lauki nopļauti pirms tam noteiktā laika, kas neatbilst noteikumiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalsta saņemšanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Rezultātā pieteicējai pilnībā atteikts piešķirt bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstu konkrētajā gadā par apsekotajiem laukiem, papildus pieteicēja izslēgta no bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalsta saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto platību, kā arī piemērots atbalsta maksājumu samazinājums 1% apmērā par labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu. Pieteicēja apstrīdēja minēto lēmumu.

Senāts saskatīja pretrunas minēto sankciju kumulatīvā piemērošanā. Uzdodot prejudiciālo jautājumu, Senāts vēlas noskaidrot piemērojamo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Proti, vai ir pamats piemērot vienlaikus Regulas Nr.65/2011 atsevišķajās normās noteiktās sankcijas, ja pieteicēja nav izpildījusi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstam pieteiktajā platībā pļaušanas nosacījumus, nekonstatējot izmaiņas kultūraugu grupā. Senātam ir arī šaubas par piemērotās Ministru kabineta noteikumu Nr.139 normas atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām, jo viena un tā pati prasība (standarts) ir gan agrovides maksājumu obligātā prasība, gan tāda, kas pārsniedz obligātās prasības.

C-735/19, Euromin Holdings (Cyprus)

Pieteicējai, iegūstot noteiktu daudzumu akciju sabiedrības akciju, radās pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem šīs sabiedrības akcionāriem. Pieteicēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniedza akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrita pieteicējas norādītajai akciju atpirkšanas cenai, norādot, ka akciju cenas aprēķinam izmantojams tīrais aktīvu aprēķins, kurā iekļauj arī mērķa sabiedrības līdzdalību meitasuzņēmumos, uzrādot kā saistības.

Senāts prejudiciālo jautājumu uzdošanas lēmumā norāda uz šaubām par pareizu Direktīvas 2004/25/EK normas, kas noteic akcijas vērtību aprēķinu obligātās atpirkšanas piedāvājumā, interpretāciju. Šajā lietā Senāts jautā, vai akcijas vērtību aprēķinam sabiedrības tīros aktīvos iekļauj nekontrolējošā jeb mazākumakcionāra līdzdalību. Un vai gadījumā, ja šāda līdzdalība nav iekļaujama mērķa sabiedrības tīros aktīvos, ir pieļaujams izmantot akcijas cenas noteikšanas metodi, kuras satura izpratnei ir nepieciešams piemērot vienu no tiesību tālākveidošanas metodēm – teleoloģisko redukciju? Tāpat tiek uzdoti jautājumi par cenas izvēles variantiem un tās izvēles atbilstību direktīvas mērķiem. Būtisks ir uzdotais jautājums, vai piemērojamās direktīvas normas rada valsts atbildību. Kā arī precizējošais jautājums par Eiropas Savienības tiesību nepareizas piemērošanas rezultātā privātpersonai radušos zaudējumu atlīdzināšanas iespējamu ierobežošanu, proti, vai nacionālajās tiesību normās var paredzēt šo zaudējumu kompensēšanas ierobežojumu, ja tas vienlīdz attiecas kā uz nacionālo tiesību nepareizas piemērošanas, tā Eiropas Savienības tiesību nepareizas piemērošanas rezultātā ciestiem zaudējumiem.

C-535/19, A

Nacionālais veselības dienests atteica iekļaut pieteicēju veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrā, kā arī atteica izsniegt Eiropas veselības apdrošināšanas karti, jo pieteicējs nav nodarbināts vai pašnodarbināts Latvijā (ir ekonomiski neaktīvs), bet ir Itālijas pilsonis, kas uzturas Latvijā uz Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības pamata. Attiecīgi pieteicējam veselības aprūpes pakalpojumi netiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta, bet viņam tie tiek sniegti par maksu.

Konkrētajā lietā Senātam izšķirams, vai pieteicējam pamatoti tika liegtas tiesības saņemt valsts apmaksātus ārstniecības (veselības aprūpes) pakalpojumus. Senāts lēmumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu norāda uz jautājuma būtiskumu Eiropas Savienības pamatvērtību kontekstā, proti, diskriminācijas pilsonības dēļ aizliegumu un piešķirtās brīvības pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

Senāts Eiropas Savienības Tiesai jautā, vai uz veselības aprūpes pakalpojumiem var tikt attiecināta Regula Nr.883/2004 un ar kādiem nosacījumiem valsts drīkst liegt Eiropas Savienības pilsoņiem, kas konkrētajā brīdī nav nodarbināti, saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un sociālos pabalstus, kuru piešķiršana jānodrošina atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties?

C-340/19, Hydro Energo

Pieteicēja pieteica izlaišanai brīvam apgrozījumam preci, kuru deklarēja kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 740321 00 – rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti vara un cinka sakausējumi (misiņš). Minētajai pozīcijai ievedmuitas nodokļa pamatlikme noteikta 0%. Valsts ieņēmumu dienests, veicot datu atbilstības pārbaudi, secināja, ka pieteicējas deklarētā prece ir karsti velmētas misiņa plāksnes. Ņemot vērā, ka pozīcijā 7403 neietilpst velmēti produkti, pieteicējas deklarētā prece ir klasificējama kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7407 21 10 – vara stieņi un profili – no vara un cinka sakausējumiem (misiņa) – stieņi. Šai pozīcijai ievedmuitas nodokļa pamatlikme noteikta 4,8%.

Lai noskaidrotu, vai lietā pareizi interpretēta kombinētā nomenklatūra, Senāts lēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par attiecīgās kombinētās nomenklatūras pozīcijas 7407 (Vara stieņi un profili) tvērumu.

C-243/19, Veselības ministrija

Pieteicēja, kas ir Jehovas liecinieks, bērnam bija nepieciešama medicīniska procedūra. Pieteicējs iebilda asins pārliešanai reliģiskās pārliecības dēļ. Latvijā nepieciešamā medicīniskā procedūra bezasiņu perfūzijā nav pieejama, tāpēc pieteicējs lūdza izsniegt nepieciešamo apliecinājumu par tiesībām uz ārstēšanu, kas nodrošinātu tiesības saņemt apmaksātu nepieciešamo aprūpes pakalpojumu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē. Pieteicējam šāda atļauja tika atteikta, jo Latvijā ir pieejama nepieciešamā medicīniskā aprūpe (stacionārā ārstēšana), par kuras medicīnisko efektivitāti nav šaubu.

Šajā lietā Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par šāda atteikuma tiesiskumu, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību normas gan par sociālās nodrošinājuma sistēmas koordinēšanu, gan normas par pārrobežu veselības aprūpi kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21.pantā aizliegto diskrimināciju, tai skaitā reliģijas dēļ.

Eiropas Savienības Tiesas pieņemtie nolēmumi un tiem sekojošie Latvijas tiesu nolēmumi

2019.gada laikā Eiropas Savienības Tiesa sniegusi atbildes uz pieciem Latvijas tiesu nolēmumiem par prejudiciālo jautājumu uzdošanu. Šajā pārskatā sniegta īsa informācija par šo lietu faktiskajiem apstākļiem, Eiropas Savienības Tiesas sniegtā atbilde, kā arī Latvijas tiesas nolēmums, ja tas raksta sagatavošanas brīdī ir pieejams Tiesu informācijas sistēmā.

C-329/18, Altic

Ieņēmumu dienesta veiktajā auditā tika konstatēts, ka pieteicējas uzrādītie rapša sēklas pirkuma darījumi faktiski nav notikuši. Ieņēmumu dienests uzdeva pieteicējai samaksāt atskaitīto pievienotās vērtības nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu. Lietā netiek apšaubīts fakts, ka rapša sēkla tika saņemta minētajā noliktavā pavaddokumentos norādītajos datumos un daudzumā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu.

Senāts Eiropas Savienības Tiesai uzdeva jautājumus, vai nodokļu maksātājam, kas piedalās pārtikas preču apritē, ir pienākums izrādīt lielāku rūpību, kas pārsniedz parasto darījumu veikšanas praksi, darījumu partnera izvēlē, kas pēc būtības ietver pienākumu ne tikai pārbaudīt pārtikas kvalitāti, bet arī pārbaudīt savu darījuma partneri.

Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka nodokļu maksātājam, kas iesaistīts pārtikas apritē, nedrīkst liegt tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties tikai uz to, ka minētais nodokļu maksātājs pārtikas izsekojamības nolūkā nav izpildījis ar savu piegādātāju identificēšanu saistītos pienākumus. Līdzīgi arī, lai konstatētu, ka nodokļu maksātājs, kas iesaistīts pārtikas apritē, zināja vai tam bija jāzina, ka tā piegādātāji ir iesaistīti krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, nodokļu iestāde nevar likt šim nodokļu maksātājam pārbaudīt, vai šie piegādātāji ir izpildījuši savus reģistrācijas pienākumus, kas Savienības tiesībās paredzēti pārtikas produktu regulējuma jomā, jo tie nav saistīti ar Direktīvā 2006/112 paredzētajām atskaitīšanas tiesību materiālajām un formālajām prasībām vai nosacījumiem.

Senāts, veicot Eiropas Savienības Tiesas spriedumā norādītās pārbaudes, atstāja negrozītu apelācijas instances spriedumu. Senāts, izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus, secināja, ka pieteicēja ir veikusi vispārīgu savu darījumu partneru identificēšanu, noskaidrojot to nosaukumu un adresi, kas principā ļauj identificēt attiecīgos pārtikas apritē iesaistītos dalībniekus, papildus atzīstot, ka strīdus darījumu būtība un process neradīja tādus apstākļus, kas varēja būt par pamatu nepieciešamībai pieteicējai veikt padziļinātu darījumu partneru pārbaudi.

C-273/18, Kuršu zeme

Valsts ieņēmumu dienests samazināja pieteicējas deklarēto priekšnodokli, izslēdzot darījumus „preču piegādes ķēdē” valsts iekšienē, kvalificējot iegādes kā „preču iegādi kopienas iekšienē” no Lietuvā reģistrētā uzņēmuma. Pieteicējas sūdzību noraidīja gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa, secinot, ka pieteicēja ir iesaistījusies mākslīgi izveidotā darījumu ķēdē nodokļu priekšrocību gūšanai. Tiesas nav norādījušas, kā izpaužas šī nodokļu priekšrocība, kuru tā vai citas attiecīgajos darījumos iesaistītās sabiedrības varētu būt guvušas. Senāts uzdeva jautājumu, vai, nekonstatējot, kādu tieši nepamatotu nodokļu priekšrocību ir guvis pats nodokļu maksātājs vai citas personas, kas piedalās attiecīgajā darījumu ķēdē, ir iespējams konstatēt ļaunprātīgas rīcības esību un attiecīgi atteikt tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Eiropas Savienības Tiesa atgādināja, ka pievienotās vērtības nodokļa jomā ļaunprātīga rīcība var tikt konstatēta tad, ja ir izpildīti divi nosacījumi, proti, pirmkārt, lai gan formāli tiek piemēroti nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās pievienotās vērtības nodokļa direktīvas normās un šo direktīvu transponējošo valsts tiesību aktu noteikumos, attiecīgo darījumu rezultātā tiek gūta nodokļu priekšrocība, kuras piešķiršana ir pretēja šo noteikumu mērķim, un, otrkārt, no objektīvu elementu kopuma izriet, ka attiecīgo darījumu pamatmērķis ir iegūt šādu nodokļu priekšrocību. Tas, ka prece nav saņemta tieši no rēķina izsniedzēja, uzreiz nenozīmē īstā piegādātāja krāpniecisku slēpšanu un obligāti neveido ļaunprātīgu rīcību. Kompetentajai nodokļu iestādei ir jāpierāda, ka pastāv nepamatota nodokļu priekšrocība, ko ir guvis šis nodokļa maksātājs vai citas personas.

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, norādot uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma obiter dictum (sprieduma 39., 40.punkts), ka vispirms ir pareizi kvalificējami pieteicējas darījumi, jānoskaidro, kura no ķēdē ietilpstošajām iegādēm ir tā, uz kuru attiecināms vienīgais pārvadājums Kopienas iekšienē un kura vienīgā jākvalificē kā „preču iegāde Kopienas iekšienē”.

Senāts norāda, ka tiesai, novērtējot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā norādītos apstākļus, būtu jāpārbauda, vai pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu nav liedzamas tādēļ, ka tās izmantotas, pamatojoties uz piegādātāja izsniegtu kļūdainu rēķinu kā par iegādi Latvijā.

C-1/18, Oribalt Rīga

Valsts ieņēmumu dienests pēc muitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites audita noteica pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumus, jo nepiekrita tās izvēlētajai metodikai muitas vērtības noteikšanai, proti, darījuma vērtības metodikai.

Eiropas Savienības Tiesa, izskaidrojot muitas vērtības noteikšanas metožu hierarhiju, attiecībā uz medikamentiem norāda, ka gadījumā, kad tādu preču kā konkrētie medikamenti muitas vērtība tiek aprēķināta atbilstoši šajā tiesību normā paredzētajai deduktīvajai metodei, kompetentajai valsts muitas administrācijai, lai identificētu „līdzīgas preces”, ir jāņem vērā visi elementi, kuriem ir nozīme, piemēram, šo preču sastāvs, to aizstājamība to iedarbības ziņā un to savstarpējā komerciālā atvietojamība, tādējādi veicot faktisko apstākļu vērtējumu, kurā tiek ņemti vērā visi faktori, kas var ietekmēt minēto preču reālo ekonomisko vērtību, tostarp ievestās preces un tās ražotāja pozīcija tirgū. Turklāt 90 dienu termiņš salīdzināmo preču noteikšanai ir strikts termiņš. Muitas vērtības noteikšanā nav ņemamas vērā tirdzniecības atlaides no šo preču pārdošanas cenas.

Senāts, atceļot apgabaltiesas spriedumu un lietu nododot atkārtotai izskatīšanai, papildus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma atziņu piemērošanai norāda, ka vispārīga iestādes norāde uz nepieciešamās informācijas trūkumu tās rīcībā ir pietiekams pamats nodokļu administrācijai, īstenojot savas funkcijas, ar pienācīgu rūpību pārliecināties par objektīvām iespējām piemērot Muitas kodeksā nostiprināto muitas vērtības noteikšanas metožu secīgo kārtību. Savukārt tiesas uzdevums, pārbaudot iestādes pieņemtā lēmuma tiesiskumu, ir pārliecināties par to, vai iestāde ir bijusi pietiekami rūpīga piemērojamās metodes izvēlē, vai ir pienācīgi pamatojusi konkrētās metodes izvēli (tostarp pienācīgi argumentējot, kāpēc normās iepriekš noteiktās metodes nav izmantotas) un vai pēc būtības šis pamatojums ir pareizs.

C-345/17, Buivids

Datu valsts inspekcija uzlika par pienākumu personai A (pieteicējam) dzēst videoierakstu, kurā redzami policijas darbinieki un to darbība iecirknī brīdī, kad pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, sniedz paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma procesā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa bija noraidījušas pieteicēja lūgumu atzīt Datu valsts inspekcijas lēmumu par prettiesisku un piespriest atlīdzināt viņam kaitējumu. Senāts uzdeva jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, vai šādas pieteicēja darbības ietilpst Direktīvas 95/46 darbības jomā un vai tās var uzskatīt par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos.

Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka policijas darbinieku dienesta pienākumu izpildē filmēšana un šādi veiktā videoieraksta publicēšana interneta vietnē, kurā to var apskatīt un ar to dalīties, ietilpst datu aizsardzības regulējuma tvērumā. Jautājumu, vai šādas darbības var tikt uzskatītas par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos Direktīvas 95/46 izpratnē, Eiropas Savienības Tiesa atstāja nacionālās tiesas izlemšanai. Tomēr norādīja, ka šādā gadījumā jāpārbauda, vai no attiecīgā videoieraksta izriet, ka minētā video filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas, jo tikai tādā gadījumā var uzskatīt, ka personas datu apstrāde veikta „tikai žurnālistikas nolūkiem”. Tomēr arī tādā gadījumā nacionālajai tiesai jāvērtē, vai žurnālistikas aizsardzībai paredzētie izņēmumi un atkāpes ir vajadzīgi, lai tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saskaņotu ar noteikumiem par vārda brīvību, un vai šie izņēmumi un atkāpes tiek piemēroti, stingri ievērojot vajadzīgās robežas.

2019.gada 19.martā Senāts nolēma atstāt negrozītu apgabaltiesas spriedumu par sūdzības noraidīšanu, norādot, ka, ja policijas darbinieku dienesta telpās uzņemtus attēlus publisko persona, kura nav žurnālists, un nav konstatējama šo attēlu publiskošana sabiedrības interesēs (žurnālistikas nolūkos), šādā gadījumā policijas darbinieku tiesībām uz personas datu (attēlu) aizsardzību ir dodama priekšroka. Persona šajā gadījumā varēja īstenot savas tiesības uz vārda brīvību, anonimizējot informāciju tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus.

C-639/17, KPMG Baltics

Prasītāja lietā ir parasta norēķinu konta „Latvijas Krājbankā” īpašniece, kas pēdējā bankas darbības dienā bija iesniegusi bankai maksājuma rīkojumu, lai pārskaitītu visus savā norēķinu kontā pieejamos naudas līdzekļus uz savu kontu citā kredītiestādē. Tomēr maksājuma rīkojums netika izpildīts līdz galam, jo dažas stundas vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteica „Latvijas Krājbankai” aizliegumu veikt jebkādas operācijas par summu, kas pārsniedz 100 000 euro, un vēlāk šī banka tika atzīta par maksātnespējīgu. Prejudiciālā jautājuma pamatā bija prasītāja apgalvojums, ka uz maksājuma rīkojumu attiecināma „pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē tiesiskā aizsardzība, proti, ka šāds rīkojums izpildāms neatkarīgi no maksātnespējas procedūras pret kādu no maksājumu sistēmas dalībniekiem.

Vispirms norādāms, ka Eiropas Savienības Tiesa, noraidot Latvijas valdības un atbildētāja lietā viedokli, atzina, ka jautājums par Eiropas Savienības tiesībās lietoto jēdzienu tvērumu ir Eiropas Savienības Tiesas kompetencē. Atbildot uz uzdoto jautājumu, Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka ar Direktīvu 98/26 izveidotā sistēmisko risku samazināšana un maksājumu sistēmu un vērtspapīru darījumu stabilitātes nodrošināšana attiecas tikai uz minētajā Direktīvā norādītajiem subjektiem, starp kuriem nav parasta norēķinu konta īpašniece. Tāpēc atbilde uz uzdoto jautājumi ir, ka uz šādu maksājuma rīkojumu nav attiecināms jēdziens „pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē, un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

2019.gada 22.februārī Senāts, atceļot apelācijas instances spriedumu, norāda, ka gadījumā, kad kredītiestāde pieņem izpildei, bet neizpilda klientu maksājuma izdevumus, izveidojas parāds, kas sedzams maksātnespējas vai likvidācijas procesa ietvaros, bet šādas summas nav iekļaujamas kredītiestādes turējumā esošā trešajām personām piederošajā mantas sarakstā. Senāts vērš uzmanību, ka, izskatot lietu pēc būtības, jāņem vērā, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 17.janvāra spriedumam lietā nav piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, ko piemēroja pirmās instances tiesa, kuras motīviem pievienojās apelācijas instances tiesa.

2019.gada 15.maijā Rīgas apgabaltiesa prasību par maksājuma rīkojuma izpildi noraidīja.

Spriedums nav pārsūdzēts.

Anita Zikmane,
Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja