Civillietu departamenta senatori 2019.gadā: Intars BISTERS, Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE, Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Valerijans JONIKĀNS (līdz 30.aprīlim), Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valerijs MAKSIMOVS, Zane PĒTERSONE, Normunds SALENIEKS (6 mēnešus pārcelts uz Administratīvo lietu departamentu), Marika SENKĀNE, Edīte VERNUŠA, Mārīte ZĀĢERE.
Tiesneša pienākumu izpildītāja Dzintra BALTA (no 1.aprīļa).
Lietu izskatīšana
2019.gadā Civillietu departamenta lietvedībā 2019.gadā bija 1857 lietas, tai skaitā 2019.gadā saņemtās 1164 lietas plus atlikums no 2018.gada – 693 lietas.
2019.gadā saņemtas 1164 lietas – par 172 lietām mazāk nekā 2018.gadā. Jau vairākus gadus vērojama stabila tendence samazināties saņemto lietu skaitam.
2019.gadā izskatītas 1208 lietas. No tām kasācijas tiesvedībā izskatītas 839 lietas, blakus sūdzības tiesvedībā 343 lietas un protestu kārtībā 27 lietas.
Izskatītas 98 piekritības noteikšanas lietas, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu gadu ir par 36 lietām vairāk. 2018.gadā bija 62 piekritības noteikšanas lietas.
Salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad tika pabeigtas 1388 lietas, 2019.gadā pabeigto lietu skaits samazinājies par 180 lietām. Samazinājies izskatīto lietu skaits kasācijas tiesvedībā un blakus sūdzības tiesvedībā izskatīto lietu skaits – par 186 lietām un blakus sūdzību tiesvedībā par 1 lietu. Savukārt protestu kārtībā izskatīto lietu skaits ir palielinājies par 9 lietām.
Civillietu departamentam lietu izskatīšanas koeficients joprojām ir pozitīvs – neizskatīto lietu atlikums samazinās. Ja 2019.gada 1.janvārī neizskatīto lietu atlikums bija 693 lietas, tad 2020.gada 1.janvārī 649 lietas.
Lietu izskatīšanas vidējais ilgums Civillietu departamentā 2019.gadā ir 237 dienas.
Izskatīto lietu skaita samazināšanās ir saistāma galvenokārt ar senatoru skaita samazināšanos departamentā. Viens senators, kurš līdz tam skaitliski izskatīja visvairāk lietu, devās pensijā, un šī senatora vakance tika nodota Krimināllietu departamentam. Viena vakance senatores ilgstošas prombūtnes dēļ tika aizpildīta ar pagaidu aizvietotāju no apgabaltiesas tiesnešu vidus, kas arī sākotnēji nedaudz palēnināja lietu izskatīšanas gaitu. Vēl viena senatora vakance uz sešiem mēnešiem bija pārcelta Administratīvo lietu departamentam ar mērķi samazināt Administratīvo lietu departamenta lietu uzkrājumu. Līdz ar to reāli Civillietu departamentā pagājušajā gadā bija 15,5 senatora slodzes.
Neraugoties uz visu to, Civillietu departaments ir paveicis nozīmīgu darbu lietu atlikuma samazināšanā. Lietu vidējais izskatīšanas ilgums ir 8 mēneši, kas ir izcils rādītājs kasācijas instances tiesai. Pārskata periodā, nošķirot sastāvus, kuri skatīja lietas tikai rīcības sēdēs, un sastāvus, kuri skatīja lietas rakstveidā, akcents tika likts uz jau ierosināto lietu izskatīšanu. Rezultātā tika izskatītas lielākā daļa iepriekšējos gados ierosināto lietu. Tā rezultātā pirmo reizi Civillietu departamenta vēsturē, dalot lietas pagājušā gada decembrī, tika iztukšoti visi lietu skapji, nododot gan tikko saņemtās, gan ierosinātās lietas izskatīšanai referentiem. Līdz ar to Civillietu departaments ir pietuvojies kvalitatīvi jaunai pakāpei kasācijas tiesvedības attīstībā civilprocesā. Pakāpeniski, apmēram pusgada laikā, ja nemainās būtiski apstākļi, ne vien departamentā saņemtās lietas varēs tikt skatītas rīcības sēdē 3–4 mēnešu laikā no saņemšanas dienas, bet arī ierosinātās lietas varēs tikt skatītas praktiski uzreiz pēc ierosināšanas. Ar to tiks sasniegti divi kasācijas tiesvedībai būtiski mērķi.
Pirmkārt, tas vēl vairāk uzlabos Civillietu departamenta efektivitāti, jo lietas vairs nebūs jāsagatavo izskatīšanai divreiz, kā tas ir bijis līdz šim – vienreiz uz rīcības sēdi un pēc gada-pusotra otrreiz – uz izskatīšanu. Tas nozīmē būtisku laika un darbinieku resursu ietaupījumu.
Otrkārt, tas ļaus Civillietu departamentam strādāt ar patiesi aktuālajiem tiesību jautājumiem, nevis, kā tas bija agrāk, kad šie jautājumi tika skatīti ar 5–6 un vairāk gadu nobīdi. Tas ļaus operatīvi reaģēt uz tiesvedības problēmām zemākās instancēs, tādējādi pozitīvi ietekmējot tiesu sistēmas darbu kopumā.
Pārskata periodā īpaša uzmanība bija pievērsta visai tiesu sistēmai aktuālajiem tiesību jautājumiem, kuri saistīti ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un zemes piespiedu nomu. Vairākas šādas lietas tika skatītas paplašinātā sastāvā. Šo kategoriju lietas lielā skaitā tiek skatītas visu instanču tiesās, tāpēc attiecīgajiem spriedumiem būtu jāsekmē šo lietu iztiesāšanas ātrumu un viendabīgu tiesu praksi.
Paplašinātā sastāvā tika pielikts punkts arī ilgstoši problēmas radījušai lietu kategorijai par padomju laikā celto kooperatīvo garāžu piederību. Kopš šī sprieduma lietā SKC-55/2019 vairāk nekā 100 lietas tiek skatītas uz vienotas metodoloģijas bāzes.
Senatoru slodze
2019.gadā viens Civillietu departamenta senators vidēji izskatījis 81 lietu (2018.gadā – 84).
Saņemtās lietas kļūst sarežģītākas, ko cita starpā apliecina tas, ka no izskatīšanai paplašinātā sastāvā nodotajām 10 lietām izskatītas 7 lietas. 2018.gadā paplašinātā sastāvā izskatītas 6 lietas.
Civillietu departamentā 2019.gadā sākotnēji bija 17 senatori. Pensionējoties senatoram Jonikānam, atbrīvojusies vakance tika nodota Krimināllietu departamentam. Viena senatora vieta tika uz sešiem mēnešiem nodota Administratīvo lietu departamentam. Kopš 1.aprīļa senatoru pagaidu prombūtnes laikā senatora pienākumus pilda Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta.
Civillietu departamenta senatori ir iesaistīti dažādās pašpārvaldes institūcijās, lekciju lasīšanā, darba grupās, kā arī dažādās institūcijās, kurās pārstāvība noteikta likumā. Kopumā pašpārvaldēs un ar likumu noteiktajās komisijās darbojas 11 departamenta senatori.
Civillietu departamentā ir 19 senatoru palīgi, divi zinātniski analītiskie padomnieki un konsultante.
Lietu izskatīšanas rezultāti
2019.gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 63% no saņemtajām kasācijas sūdzībām (2018.gadā – 69%). Blakus sūdzībām atteikumi 85% no saņemtajām blakus sūdzībām.
Izskatot lietas sakarā ar blakus sūdzībām, 5 gadījumos lēmums atstāts negrozīts, 43 gadījumos lēmums atcelts vai grozīts.
No ierosinātajām lietām, skatot tās kasācijas kārtībā, 83 lietās no 298 (27,90%) pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti (2018.gadā – 26%).
Problēmas
Sūdzības. Civillietu departamentā 2019.gadā ir izskatītas 110 sūdzības un iesniegumi, kuri iesniegti ārpus civilprocesa (sūdzības par tiesu darbu, lietu iznākumiem, tiesnešiem u.tml.). No tām tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu, par ko ir ierosināta disciplinārlieta par nepamatoti formālu pieeju lietas ierosināšanā, kā rezultātā tika būtiski skartas pieteikuma iesniedzēja tiesības. Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesim disciplinārsodu, šis lēmums ir pārsūdzēts, un sūdzība tiks skatīta Disciplinārtiesā.
Pārējās sūdzības lielākoties vai nu satur lūgumus vēlreiz pārskatīt lietu, kas saskaņā ar likumu nav pieļaujams, vai arī satur sūdzības par tiesnešu rīcību, nenorādot nevienu pārkāpumu, kas varētu būt par pamatu disciplināratbildībai. Daudzas sūdzības regulāri (pat līdz 15 reizēm gadā) iesniedz vienas un tās pašas personas, kuras nevar samierināties ar kādreiz zaudētu lietu tiesā.
Līdz ar to sūdzību izskatīšanai patērēto resursu izmantošanas lietderības koeficients joprojām ir tradicionāli zems (0,90%).
Spriedumu kvalitāte. Joprojām saglabājas augsts to spriedumu procents, kuri atcelti procesuālu trūkumu dēļ, it īpaši nekvalitatīvas pierādījumu vērtēšanas dēļ.
Kā īpaši sliktu piemēru var minēt lietu, kura pagājušajā gadā nonākusi Senātā trešo reizi, katru reizi pieļaujot pierādījumu selektīvu vērtēšanu, uz ko tajā pašā lietā Senāts jau divreiz ir norādījis. Šī situācija nav normāla, tiek izskatīta iespēja rosināt disciplinārlietu pret attiecīgā sastāva apgabaltiesas tiesnešiem, lai pārbaudītu, vai cēlonis ir tīšs likuma pārkāpums, ignorējot Senāta norādes konkrētā lietā, vai arī kvalifikācijas trūkums, kas ļaus nosūtīt attiecīgos tiesnešus uz ārpuskārtas kvalifikācijas pārbaudi.
Statistika rāda, ka starp apgabaltiesām ir lielas atšķirības pārsūdzēto spriedumu kvalitātē. Piemēram, par pārsūdzētajiem Kurzemes apgabaltiesas spriedumiem kasācijas tiesvedība tiek rosināta 71,4% gadījumu (Latgales apgabaltiesai – tikai 38,6%), un tie tiek atcelti procentuāli divreiz biežāk (44,6% no ierosinātajām lietām) nekā Rīgas, Vidzemes un Zemgales apgabaltiesas spriedumi un 2,5 reizes biežāk nekā Latgales apgabaltiesas spriedumi. Līdzīga situācija ar Kurzemes apgabaltiesu ir arī blakus sūdzību lietās, vienīgi šeit labākie rādītāji ir Vidzemes apgabaltiesai.
2019.gadā sākām tiesvedības metodoloģijas jautājumu izpēti un attiecīga mācību semināra izstrādi. Šajā darbā iesaistīti Civillietu departamenta padomnieki. Pirmais seminārs pilotprojekta formātā pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem ir paredzēts šā gada jūnijā. Prognozējams, ka tas palīdzēs uzlabot zemāku instanču spriedumu kvalitāti.
Notiek arī Civillietu departamenta spriedumu kvalitātes jautājumu izpēte. Sākotnēji tika konstatēts, ka departamenta spriedumi mēdz būt nevajadzīgi gari, tajos tiek atspoguļota informācija, kurai nav nekādas nozīmes kasācijas tiesvedībā. Tas nevajadzīgi patērē resursus spriedumu rakstīšanai un padara tos grūtāk uztveramus apgabaltiesu tiesnešiem, kuriem attiecīgās civillietas jāskata atkārtoti, un tas nevajadzīgi patērē arī apgabaltiesu resursus. Darbs pie Civillietu departamenta spriedumu formāta jautājumiem turpinās, ir pilotprojektu veidā strādāts pie atsevišķiem spriedumiem, un šie jautājumi tiks apspriesti departamenta sapulcē šā gada pavasarī.
Tas, ka diezgan būtiski palielinājies ierosināto lietu procents (no 31% uz 37%), var norādīt uz apgabaltiesu spriedumu kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus jāatzīmē, ka nedaudz pieaudzis arī negrozīto spriedumu procents (no 26% līdz 28%), tomēr šis palielinājums neatsver iepriekšējā rādītāja pieaugumu.
Nepietiekama atbalsta personāla kvantitāte. Ar esošo palīgu un padomnieku korpusu ir iespējams praktiski nosegt tikai absolūti nepieciešamo kārtējā darba minimumu, bet departamenta stratēģiskajiem mērķiem (darbs ar apgabaltiesām, Civillietu departamenta kapacitātes uzlabošana) pietrūkst resursu un kapacitātes. Piemēram, minētā Civillietu departamenta spriedumu formāta un tiesvedības metodoloģijas jautājumu analīze varēja būt pabeigta jau iepriekšējā gadā, ja tam būtu adekvāti resursi. Padomnieku slodze darbā ar paplašināto sastāvu lietām un citām sarežģītām lietām, kā arī viņu dalība dažādās darba grupās neļāva minētos projektus pabeigt.
Divi zinātniskie padomnieki un 19 palīgi uz 16 senatoriem ir stipri par maz, lai Civillietu departaments varētu efektīvi izmantot savas iespējas tiesu sistēmas attīstīšanai. Minimālie nepieciešamie resursi būtu viens zinātniskais padomnieks uz 5 senatoriem un vismaz 1,5 palīga slodze uz katru senatora vietu. Optimāls risinājums būtu viena padomnieka vieta uz 3 senatoriem un 2 palīga vietas uz vienu senatoru.
QR
