Judikatūras veidošana būtiski ietekmē Senāta slodzi

Kopsavilkums par Augstākās tiesas darbu 2025. gadā

Senātā kopumā ir saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā. Vienlaikus par 9% ir samazinājies arī izskatīto lietu skaits. Tas nozīmē, ka lietu izskatīšanas koeficients Senāta pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā uz 98% 2025. gadā. Šīs svārstības pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, un tas nav uzskatāms par ārkārtas notikumu. Tas ir tikai viens no indikatoriem, kas jāņem vērā, vērtējot efektivitāti. Paturēsim to prātā un vērosim, kā šī tendence attīstīsies.

Ir vērojama tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem, un visi departamenti vidēji iekļaujas īsākos termiņos nekā Tieslietu padomes rekomendētajos standartos. Tā ir labā ziņa. Sliktā ziņa ir tā, ka joprojām ir lietas, kam izskatīšanas termiņi ir par gariem priekš Senāta. Trīs un vairāk gadu vecu lietu nav daudz, tās saskaitāmas roku pirkstiem. Pie tā strādājam, līdz ar to ceru, ka nākamajos gados šīs vecās lietas pazudīs pilnībā. Senātā nedrīkstētu būt par diviem gadiem vecākas lietas – divi gadi ir absolūts maksimums.

Gribu vērst uzmanību uz ierosināto lietu un atcelto spriedumu proporciju. Civillietu departamentam atteikumu rosināt kasācijas tiesvedību procents ir stabils jau vairākus gadus. 2025. gadā tas bija 85%, 2024. gadā – 82%, tātad ierosināto lietu skaits ir samazinājies. Krimināllietu departamentam atteikumu skaits stabilizējies 73–75% robežās vairāku pēdējo gadu griezumā. Arī Administratīvo lietu departamentam atteikumu skaits audzis no 57% 2024. gadā uz 65% pagājušajā gadā. Tas var norādīt uz vairākiem faktoriem, tai skaitā uz judikatūras attīstību. Nostabilizējusies kvalitatīva judikatūra dod iespēju prognozēt, vai ir jēga iesniegt kasācijas sūdzību. Iemesls varētu būt arī tas, ka apgabaltiesu spriedumu kvalitāte ir augusi.

Bet svarīgākais ir tas, ka arvien mazāk tiek rosināts lietu, kurās spriedumi tiek atcelti. Ierosināto, bet spēkā atstāto spriedumu un atcelto spriedumu īpatsvars ir būtisks rādītājs. Profesionālās ekonomijas principa ietvaros ne vienmēr ir saprātīgi ierosināt kasācijas tiesvedību, ja ir redzams, ka rezultāts nevar būt. Civillietu departamentam sešus gadus atpakaļ tie bija 28%, bet pēdējos gados svārstās 7–8% ietvarā. Tas, manuprāt, ir normāli, jo ir gadījumi, kad kasācijas lieta ir jārosina nevis tādēļ, ka iznākums nepareizs, bet judikatūras attīstībai. Krimināllietu departamentā šis rādītājs ir krities no 45% 2019. gadā līdz 22% un jau vairākus gadus svārstās 20% robežās. Administratīvo lietu departamentam ierosināto lietu procents ir vislielākais – 32%, bet arī tas ir būtisks samazinājums no 2019. gada, kad bija 50%. Kā jau minēju, šis rādītājs aplūkojams judikatūras veidošanas nepieciešamības kontekstā.

Taču es gribētu teikt, ka šī mehānisma izmantošanu vajadzētu vērtēt kritiski, jo mūsu resursi ir stipri ierobežoti, tādēļ jāizvērtē, vai Senāta ierobežotas kapacitātes kontekstā nepietiek ar apgabaltiesas spriedumu. Ja redzam, ka apgabaltiesas sprieduma rezultāts tāpat nemainīsies, ir jautājums, vai tiešām apgabaltiesas spriedums, lai gan pēc iznākuma pareizs, ir argumentēts tik vāji, ka motīvu daļa jāpārraksta Senātam? Tas ir apstāklis, kas jāvērtē katrā individuālā lietā. Bet gribētu vērst uzmanību, ka judikatūru veido ne tikai Augstākās tiesas spriedumi.

Šajā kontekstā gribu pastāstīt par vienu diskusiju. Septembrī notika pirmā Baltijas un Ziemeļvalstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tikšanās, kurā citastarp runājām arī par judikatūras izmantošanu tiesu prakses vienādošanā un unifikācijā. Tika izteikts interesants viedoklis jeb retorisks jautājums: cik liels judikatūras apjoms ir adekvāts?

Šis viedoklis balstījās uz visiem zināmo faktu, ka mūsdienās visi esam pārlādēti ar informāciju, un kļūst arvien grūtāk apzināt kaut ko jaunu. Līdz ar interneta un mākslīgā intelekta rīku attīstību mūsu informācijas lauks nemitīgi paplašinās, darba kļūst arvien vairāk, jo informācijas, kas ir jāapstrādā, kļūst arvien vairāk. Līdz ar to izskanēja, ka ne vienmēr regulāri klāt nākošas judikatūras apjoms ir vērtējams pozitīvi, jo tas uzliek lielu slodzi zemāko instanču tiesu tiesnešiem un arī pašiem Augstākās tiesas tiesnešiem to visu apstrādāt. Protams, tā bija diskusija, nebija gala secinājumi vai balsojums par to, kur ir tā robeža. Bet jautājums ir ļoti interesants, un reizēm varbūt jāpadomā, vai tiešām konkrētajā gadījumā attaisnojas kasācijas instances iesaiste. Vai, piemēram, vajag veidot judikatūru, lai dublētu likuma panta tekstu? Ir tādi gadījumi. Vai arī pilnīgi acīmredzami skaidrā tiesību jautājumā, kur kļūda pieļauta visticamāk neuzmanības dēļ? Judikatūras veidošana būtiski ietekmē mūsu slodzi, tādēļ mums nav jādublē likuma teksti, bet jādod pievienotā vērtība likuma izpratnei. Par šo mums vajadzētu iekšēju diskusiju.

Kopumā par aizvadīto gadu es teiktu: esam normāli strādājuši, nav bijušas milzīgas problēmas, esam godam tikuši galā ar to, kas mums jādara.

Par nākotni

Mums ir jauns Augstākās tiesas darbības stratēģijas periods. Būtībā stratēģijas virzieni nemainās, jo Senāta stratēģijas pamats izriet no likuma: mūsu kā kasācijas instances pamatfunkcija ir vienveidīgas un stabilas tiesu prakses veidošana. Pārējais ir vienkārši veselais saprāts, kā šo mūsu pamatfunkciju realizēt. Tie ir dažādi papildu instrumenti, kā varam šīs funkcijas veikšanu uzlabot: iekšējo procesu un resursu efektīvāka izmantošana, sadarbība un dialogs gan starp tiesām, gan ar pārējām valsts institūcijām, gan arī dialogs ar sabiedrību. Tas viss strādā neatraujami viens no otra. Pat ja mums būs izcila judikatūra, tās efektivitāte būs zema, ja mēs nekomunicēsim ar tiesām, ar sabiedrību. Labs piemērs tam ir pēdējais gadījums, kad mediji izrādīja interesi par Administratīvo lietu departamenta spriedumu tā saucamajā karteļa lietā un senatores Rudīte Vīduša un Anita Kovaļevska ļoti labi publiski skaidroja gan spriedumu, gan principus, uz kuriem šis spriedums balstās. Manuprāt, tas arī šo jautājumu lielā mērā noņem no mediju darba kārtības, jo pēc tādiem skaidrojumiem ir grūti vēl kaut ko iebilst.

Tātad mūsu darbības stratēģijā paliek līdzšinējie četri darbības virzieni: 1) vienveidīgas, stabilas tiesu prakses veicināšana, 2) efektīva un taisnīga kasācijas procesa nodrošināšana, 3) iekšējo procesu un resursu efektivitātes uzlabošana, 4) sadarbība, dialogs un sabiedrības uzticēšanās stiprināšana. Šo prioritāšu ietvaros mēs ar departamentu vadību un Administrāciju izstrādāsim darba plānus, kas katrā gadā būs aktuāls un prioritāri veicams.

Viens no 2026. gada darba plāna uzdevumiem ir nolēmumu sagatavošanas un kasācijas sūdzību vadlīniju ievērošanas analīze.

Pirmkārt, tas ir darbs ar Tieslietu padomes apstiprinātajām vadlīnijām nolēmuma sagatavošanai zemāko instanču tiesām. Varētu domāt – kāda darīšana Senātam gar zemāku instanču tiesu vadlīnijām? Domāju, ka visi saprotam, ka zemāko instanču tiesu nolēmumu kvalitātei ir tieša ietekme uz Senāta darba efektivitāti. Tā ir aksioma. Jūs zināt, kā tas ir, kad ir saņemts vājš spriedums – ar vāju argumentāciju vai pat aplamu lietas izskatīšanas metodoloģiju. Tādi gadījumi ir jāmazina, un tas ir mēģināts darīt caur šīm Tieslietu padomes apstiprinātajām vadlīnijām. Kad vadlīnijas ir jau darbojušās vairākus gadus visos četros procesos, ir pienācis laiks papētīt, kā tās tiek ievērotas pirmās un otrās instances tiesās. Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai ir dots šāds uzdevums, un iestrādes darbi jau ir veikti. Šobrīd vadlīniju ievērošana zemāko instanču tiesu spriedumos tiek analizēta izlases kārtībā, un, kad būs rezultāti, tad skatīsimies, kādi būs secinājumi un kas darāms tālāk. Ir doma, ka šīs analīzes rezultātus vajadzētu izmantot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbā. Šīs vadlīnijas varētu būt par konceptuālu vai metodisku pamatu spriedumu struktūras un argumentācijas kritērijiem, vērtējot tiesneša profesionālo darbību. Manuprāt, tas būtu pasākums ar vislielāko ietekmi arī uz Senāta darbu.

Tāpat arī vērtēsim, kā Senāta spriedumu kvalitāti ir ietekmējušas mūsu iekšējās vadlīnijas spriedumu sagatavošanai.

Bet īpašu uzmanību pievērsīsim kasācijas sūdzību izpētei, lai analizētu, kā to kvalitāti ir ietekmējušas Augstākās tiesas izstrādātās vadlīnijas kasācijas sūdzību sastādīšanai, kas darbojas jau trīs gadus. Analizēsim, vai saņemtās kasācijas sūdzības atbilst šīm vadlīnijām. Nepieciešamības gadījumā runāsim ar zvērinātajiem advokātiem, kuri sastāda šīs sūdzības.

Otrs šī gada darba uzdevums – mākslīgā intelekta rīku attīstīšana un izmantošana. Ir sākts darbs pie Augstākās tiesas mākslīgā intelekta meklētāja izveides. Tas būs lokāli darbināms meklēšanas rīks, kas palīdzēs atrast nolēmumus un citus materiālus gan pēc ierastajiem filtriem un atslēgvārdiem, gan pēc brīvi formulēta jautājuma. Testējamai meklētāja versijai jābūt gatavai janvāra beigās – februāra sākumā, bet pirmajai pilnvērtīgi strādājošajai versijai – jūnijā. Kvalitatīvs meklētājs, kāds šobrīd top, protams, var būt neaizvietojams rīks mūsu darba kvalitātes uzlabošanai, jo tas dos iespēju atrast daudz vairāk līdzīgu lietu, ko analizēt un salīdzināt. Bet jāņem vērā, ka šajā rīkā ir arī iedzimta bīstamība, kas var negatīvi ietekmēt lietu izskatīšanas ātrumu. Ja līdz šim, strādājot pie sprieduma, palīgs vai senators Tiesu informatīvajā sistēmā atrod un izanalizē, piemēram, piecas līdzīgas lietas, tad meklētājs var atrast 50 un vairāk lietu. Tas būtiski palielinās analizējamās informācijas apjomu. Tādēļ ir jāparedz arī aizsargmehānismi, lai neiekristu šajā bedrē. Jāveido metodoloģija un jāstrādā arī pie mākslīgā intelekta rīka nākamās stadijas – teksta analīzes. Tas jau ir riskantāks pasākums. Meklētājs ir neitrāls – tas vai nu atrod, vai neatrod. Bet teksta analīzē, kā zināms, vienmēr var būt dažādas interpretācijas, un arī ar mākslīgā intelekta veikto teksta analīzi jābūt ļoti piesardzīgiem. Kaut arī MI teksta analīze strauji attīstās un uzlabojas, tas nekādā gadījumā nevar aizstāt cilvēka veikto analīzi, tāpēc šim rīkam vajadzēs ļoti nopietnu uzraudzību un ļoti rūpīgi izstrādātus algoritmus.

Trešais darba uzdevums – darba organizācija. Jau minēju par ilgajiem lietu atlikumiem, kad lieta Senātā ir 3–4, pat 5 gadus. Šobrīd Senātā ir divdesmit viena lieta, kas ir  vecāka par trijiem gadiem, un 58 lietas Civillietu departamentā un Krimināllietu departamentā, kas tiek skatītas vairāk par diviem gadiem, pārsniedzot termiņu standartu. Daļā no tām tiesvedība ir apturēta saistībā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā vai Satversmes tiesā, bet daļai nav šāda attaisnojuma. Tas parāda, ka ir problēma ar darba organizāciju. Tāpēc nākamajā gadā tiks veidots automatizēts termiņu pārvaldības rīks, kas palīdzēs tiesnešiem organizēt darbu un dos arī vadībai informāciju par to, kur rodas šaurās vietas. Šobrīd līdzīgs rīks sadarbībā ar mūsu mākslīgā intelekta speciālistu ir izveidots un darbojas Civillietu departamentā. Ņemot vērā viņu pieredzi, veidosim visā tiesā vienotu rīku visiem departamentiem, lai ir laikus redzams, kur sāk rasties problēmas. Tajā būs nepieciešamas arī vairākas palīgfunkcijas, piemēram, automatizēta paziņojumu nosūtīšana par termiņu tuvošanos, par termiņa iestāšanos, par būtisku termiņa pārkāpumu un citas.

Senatoru noslodzes monitorēšana un izlīdzināšana ir ikdienas darbs, ko pamatā dara departamenta priekšsēdētājs. Pabeigto lietu skaits uz senatoru svārstās diezgan lielos apjomos. Vidējie lietu izskatīšanas termiņi ir labi, bet krītas lietu ierosināšanas termiņi. Bet ilgtermiņā tomēr jāskatās uz spriedumu rakstīšanas termiņu diezgan būtisku saīsināšanu, jo gads vai pusotrs gads spriedumu rakstīšanai ir par daudz. Salīdzinot ar ārvalstu kolēģiem – reti kurā tiesā ir tik gari termiņi. Nerunājot par Ameriku, kur sprieduma uzrakstīšanas termiņš lielākajā daļā lietu ir 40–60 dienas pēc klātienes sēdes. Bet arī Eiropas valstu tiesās šis termiņš reti kur ir ilgāks par pusgadu.

Runājot par senatoru darba slodzi, īpašs paldies tiem senatoriem, kuri, darbojoties tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, pie tam tajās, kurās ir ļoti augsta darba intensitāte – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā, Tiesnešu atlases komisijā, skata lietas tādā pašā apjomā kā pārējie departamenta senatori, reizēm pat virs departamenta vidējā rādītāja. Likums atļauj šādiem tiesnešiem samazināt darba slodzi lietu izskatīšanā, taču, kā redzams, tiesneši to neizmanto un strādā pat vairāk. Diānas Makarovas, Ievas Višķeres, Ināras Gardas, Sanitas Osipovas, Sandras Kaijas darba rādītāji ir departamentu rādītāju augšgalā. Paldies viņām par šo darbu! Vienlaikus aicinu būt uzmanīgiem un izmantot savus personiskos resursus saprātīgi. Nevajag nest vairāk, nekā var pacelt! Sabiedrībai vajag stiprus un ņiprus, nevis pārstrādājušos un izdegušus tiesnešus.

Noslēgumā paldies visiem kolēģiem par darbu iepriekšējā gadā, jo, kā jau teicu, esam strādājuši godam. Paldies Administrācijai! Paldies visiem darbiniekiem, kuri mums nodrošina to, ka mēs varam kvalitatīvi veikt savu darbu tiesiskuma aizsardzības sardzē!