Eiropas Savienības krimināltiesības

Ievads

Konferencē piedalījās tiesneši, prokurori, advokāti no dažādām valstīm, tai skaitā no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Vācijas, Horvātijas, Maltas, Īrijas.

Eiropas Savienības (ES) krimināltiesību jomai veltītā konference sniedza padziļinātu informāciju par ES krimināltiesību attīstību un nākotnes iniciatīvām, jaunākajām noziedzības tendencēm, digitālo pierādījumu un aizstāvības tiesību nodrošināšanu, kā arī mākslīgā intelekta un algoritmisko lēmumu izaicinājumiem krimināltiesību sistēmā. Konference tikai organizēta trīs sesijās.

Galvenās prioritātes ES krimināltiesību jomā nākamajiem gadiem

Eiropas Komisijas pārstāvis Pēters Čonka (Peter Csonka) uzsvēra nepieciešamību stiprināt tiesisko sadarbību, modernizēt politikas instrumentus un fokusēties uz efektīvu noziedzības novēršanu ES līmenī. Andrēss Riters (Andrés Ritter) sniedza pārskatu par Eiropas Publisko Prokuroru biroja (EPPO) pieredzi cīņā pret finanšu noziegumiem, uzsverot biroja veiksmīgo darbību un nepieciešamību pēc papildu resursiem. Jannemīke Ouverkērka (Jannemieke Ouwerkerk) aplūkoja jautājumu, vai nepieciešami jauni politikas instrumenti, uzsverot, ka to izstrāde jāvērtē līdz ar esošo efektivitāti, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un transnacionālo noziedzību. Hjū Dokrijs (Hugh Dockry) prezentēja Eiropas Tiesu tīkla (EJN) vīziju, akcentējot efektīvas starpvalstu sadarbības nozīmi krimināllietās un nepieciešamību samazināt birokrātisko slogu dalībvalstīs.

Aizstāvības tiesības digitālajā laikmetā un elektroniskie pierādījumi

Otrās sesijas laikā uzmanība tika pievērsta aizstāvības tiesībām digitālajā laikmetā, jaunajiem noziedzības veidiem un elektronisko pierādījumu ieguves regulējumam. Stefano Fileti (Stefano Filletti) prezentēja izaicinājumus, kas saistīti ar digitālās tiesvedības un e-pierādījumu izmantošanu, uzsverot taisnīgas tiesas nodrošināšanas nozīmi. Rainers Franošs (Rainer Franosch) analizēja jaunākās noziedzības tendences, arī kibernoziegumus, izspiedējprogrammatūru, bērnu seksuālo izmantošanu un maksājumu krāpšanu, akcentējot ciešākas starptautiskās sadarbības nepieciešamību. Patrīcija Hamela (Patricia Hamel) sniedza pārskatu par jaunajām ES normām, kas uzlabo pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, norādot gan uz līdzšinējo progresu, gan juridiskajiem un organizatoriskajiem izaicinājumiem.

Mākslīgais intelekts un aizdomās turētā tiesības

Trešajā sesijā fokuss bija uz mākslīgā intelekta, „Crimes 3.0” un aizdomās turēto tiesību jautājumiem. Marika Čantara (Marica Ciantar) analizēja deepfake tehnoloģiju dubulto raksturu – gan kā rīku, kas var palīdzēt izmeklēšanā, gan kā ieroci, ko noziedznieki var izmantot manipulācijām un dezinformācijai. Mutupandi Ganesans (Muthupandi Ganesan) aktualizēja digitālās piekļuves (parole, PIN kods u.c.) atklāšanas prasību taisnīgumu, uzsverot nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp izmeklēšanas interesēm un aizdomās turētā tiesībām. Kristīna Karšai (Krisztina Karsai) skaidroja, kā mākslīgā intelekta, algoritmisko lēmumu un mašīnmācīšanās izmantošana rada izaicinājumus krimināltiesību sistēmās, uzsverot nepieciešamību pēc caurspīdīguma, atbildības un diskriminācijas novēršanas. Konsuelo Skerri Herrera (Consuelo Scerri Herrera) prezentēja Maltas pieredzi ES direktīvu par aizdomās turētā tiesībām ieviešanā, demonstrējot harmonizācijas izaicinājumus un labās prakses piemērus.

Kopumā tika iegūta padziļināta izpratne par ES krimināltiesību politiku, jaunākajām noziedzības tendencēm, digitālo pierādījumu izmantošanas jautājumiem, aizstāvības tiesību nodrošināšanu un mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem. ES krimināltiesību joma turpina attīstīties, īpaši finanšu noziegumu apkarošanas un tiesiskās sadarbības stiprināšanas kontekstā. Jaunās noziedzības tendences prasa ciešāku starptautisko sadarbību un preventīvus pasākumus, savukārt digitālo pierādījumu un algoritmisko sistēmu izmantošana tiesu praksē prasa jaunas procedūras un regulējumu, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu principus un aizdomās turēto tiesību ievērošanu. ES direktīvu ieviešana, kā demonstrē Maltas piemērs, nodrošina personas tiesību aizsardzību, vienlaikus saglabājot harmonizācijas izaicinājumus dalībvalstīs. Identificētie izaicinājumi ietver atšķirīgu tiesisko regulējumu dalībvalstīs, kas sarežģī pārrobežu procedūras, un nepieciešamību nodrošināt papildu apmācības darbiniekiem digitālo pierādījumu un EPPO sadarbības mehānismos.