Krimināllikuma Sevišķā daļa

Saturs

Krimināllikuma Sevišķā daļa

IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds

2004.gads

28.09.2004. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-408/2004
Kara noziegums

XI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi

2011.gads

18.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-180/2011
Būtisks kaitējums Krimināllikuma 109.panta – patvaļīga koku ciršana un bojāšana - izpratnē

Likumdevējs ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma kritērijus pielikumos var gan noteikt, gan arī nenoteikt. Gadījumos, kad šādi kritēriji likuma pielikumos ir noteikti, tie obligāti jāpiemēro.

Iztiesājot lietu un izlemjot jautājumu par būtisku kaitējumu Krimināllikuma 109.panta izpratnē, jāievēro likuma par „Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta nosacījumi, proti, jākonstatē, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarīts ievērojams mantisks zaudējums un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai arī citu ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējums bijis ievērojams. Savukārt, izvērtējot jautājumu par šo citu ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma esamību un apmēru, jāvadās no likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1.pielikumā norādītajiem kritērijiem.

Ievērojot to, ka minētajā pielikumā, atšķirībā no iepriekš pastāvējušā tiesiskā regulējuma, norādīti konkrēti kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm un tiesībām meža vides saglabāšanā, tad, pamatojoties uz Krimināllikuma 5.panta otro daļu, šie kritēriji piemērojami, izvērtējot ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējumu arī tajās krimināllietās, kurās celtas apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms 2002.gada 12.jūnija, kad stājās spēkā likums, ar kuru minētais pielikums pievienots likumam „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

2007.gads

24.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-436/2007
Krimināllikuma 109.panta 1.daļas izpratnē ar svešu mežu vai citu svešu zemes platību jāsaprot tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā.

XII nodaļa. Nonāvēšana

2014.gads

28.01.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-65/2014
Soda noteikšana pēc 2013.gada 1.aprīļa par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms 2013.gada 1.aprīļa

Ja maksimālais soda apmērs vai laiks par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu no 2013.gada 1.aprīļa ir paredzēts bargāks, tiesai nav pamata to piemērot, jo tādējādi tiek pārkāpti Krimināllikuma 5.panta trešās daļas nosacījumi.

2013.gads

22.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-528/2013
Slepkavības norobežošana no nepieciešamās aizstāvēšanās un šķietamās aizstāvēšanās

Šķietamā aizstāvēšanās tāpat kā nepieciešamā aizstāvēšanās ir iespējama tikai tad, ja pastāv zināmi obligāti nosacījumi. Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā tāds nosacījums ir reāls apdraudējums, bet šķietamās aizstāvēšanās gadījumā – darbības, kuras uzskata par šādu apdraudējumu. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemeslu, tad šī persona par tīši radītu kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.

2012.gads

05.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-12/2012
Novešana līdz pašnāvībai

Lai būtu pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 124.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, obligāti jāpastāv cēloņsakarībai starp prettiesisko darbību un šajā pantā paredzētajām sekām, turklāt šī cēloņsakarība tiesai ir jākonstatē.

08.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-126/2012
Slepkavība ar netiešu nodomu

Slepkavības ar netiešu nodomu norobežošana no Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma un no Krimināllikuma 123.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma.

17.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-167/2012
Slepkavība, ko izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību

Slepkavības atkārtotība konstatējama divējādi: 1) vairākas slepkavības viena kriminālprocesa ietvaros, ja ne par vienu no tām nav iestājies kriminālatbildības noilgums, 2) atkārtotību veido spēkā stājies tiesas spriedums par iepriekš izdarīto slepkavību.

17.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-258/2012
Citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana (slepkavība), apzinoties, ka persona ir bezpalīdzības stāvoklī

Krimināllikuma 117.panta 2.punktā paredzētās slepkavības pastiprinošos apstākļos bezpalīdzību raksturo divi fiziskā un psihiskā stāvokļa kritēriji: cietušais nesaprot ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi un līdz ar to nevar izrādīt jebkādu pretestību vardarbībai vai cietušais saprot ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi, bet nevar fiziski nodrošināt sev aizsardzību. Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā tiesai jānorāda visas obligātās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas nosaka tā juridisko kvalifikāciju.

XIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību

2016.gads

30.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-296/2016
Nepieciešamās aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi

Atzīstot apsūdzēto par vainīgu tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, un vienlaikus konstatējot, ka miesas bojājumus apsūdzētais cietušajam nodarījis tad, kad apdraudējums vairs nepastāvēja, tiesa taisa pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku.

2013.gads

25.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-109/2013
Nelabojams sejas izķēmojums un tā konstatēšana

Nelabojams sejas izķēmojums nav medicīnisks jēdziens. Tas, vai eksperta konstatētais sejas nelabojams bojājums atzīstams par sejas nelabojamu izķēmojumu, ir jāvērtē prokuroram, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī tiesai, ja lieta tiek iztiesāta tiesā. Ja apsūdzībā nav norādīts, ka cietušajam nodarīts nelabojams sejas izķēmojums, tad tiesa nevar to konstatēt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un nelikumīgi pasliktināts viņa stāvoklis.

20.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-288/2013
Draudi izdarīt slepkavību

Izvērtējot apsūdzību pēc Krimināllikuma 132.panta, jautājumu par to, vai draudi ir bijuši reāli, katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa, ņemot vērā gan faktiskos lietas apstākļus, gan arī cietušā psihisko attieksmi pret izteiktajiem draudiem.

2009.gads

16.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-295/2009
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc krimināllikuma 125.panta trešās daļas

Krimināllikuma 125.pantā ir paredzēta atbildība par tīšu smagu miesas bojājumu. No Krimināllikuma 125. panta daļu konstrukcijas izriet, ka šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēta atbildība par kvalificētiem sastāviem (pastiprinošos apstākļos).

Ja apsūdzētā darbības satur Krimināllikuma 125. panta otrās un trešās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tās kvalificējamas pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, ietverot šī panta otrās daļas paredzētos, konstatētos kvalificējošos apstākļus.

2007.gads

19.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-149/2007
Krimināllikuma 130.panta 1.daļas izpratnē tīša sišana, ja nav nodarīti nekādi miesas bojājumi, nozīmē to, ka jābūt izdarītiem vairākkārtīgiem sitieniem. Tikai viena šāda sitiena izdarīšana neveido attiecīgo noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

26.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-247/2007
Lai personas darbības kvalificētu saskaņā ar Krimināllikuma 127.pantu, ir jākonstatē, ka tieši cietušais ir pielietojis vardarbību pret vainīgo vai smagi aizskāris tā godu, kas izsaucis vainīgā piepešu stipru psihiska uzbudinājuma stāvokli.

12.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-683/2007
Norobežojot slepkavību no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas vainīgā neuzmanības dēļ ir bijis par iemeslu cietušā nāvei, vainīgā nodoma satura noskaidrošanai tiesām jāpamatojas uz izdarītā nozieguma apstākļu kopumu un it īpaši jāņem vērā nozieguma izdarīšanas veids un rīki, brūču un citu miesas bojājumu veids un daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā un cietušā iepriekšējā izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas un citi apstākļi, kas var liecināt par viņa nodomu. Svarīgi ir arī izvērtēt vainīgā rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Jāņem vērā, ka viens no obligātiem slepkavības sastāva objektīvās puses elementiem ir cēloņsakarība.

2006.gads

19.12.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-704/2006
Likumdevējs ir paredzējis kriminālatbildību tikai par tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, iekļaujot šādus noziedzīgus nodarījumus Krimināllikuma 128.pantā.

2. Kriminālatbildība par tīšu vieglu miesas bojājuma nodarīšanu, kas izraisījis īslaicīgus veselības traucējumus un kas nodarīts atrodoties nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, Krimināllikumā nav paredzēta.

XIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām

2016.gads

29.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-190/2016
Būtisks kaitējums, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 145.panta, ja ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses – aizskartas Satversmē garantētās personas tiesības

Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem) apdraud ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu garantētās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un noslēpumu, taču, lai iestātos kriminālatbildība, ar šīm darbībām jābūt radītam būtiskam kaitējumam. Proti, ne katrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums pats par sevi, bez aizskāruma izvērtējuma, atzīstams par būtisku kaitējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē. Būtisks kaitējums nosakāms, pamatojoties uz tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, izvērtējot interešu apdraudējuma veidu, saturu, intereses nesēja jeb personas, pret kuru vērsts apdraudējums, īpašības un attieksmi pret konkrēto interešu apdraudējumu.

2014.gads

12.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-48/2014
Kriminālatbildība par autorības piesavināšanos

Ievērojot 2013.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, Krimināllikuma 148.pantā kriminālatbildība par autorības piesavināšanos nav paredzēta.

2012.gads

22.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-182/2012
Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 146.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, jākonstatē, ka šajā pantā minētās sekas iestājušās konkrēta darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējoša normatīva akta prasību pārkāpšanas rezultātā, tas ir, jākonstatē cēloņsakarība starp vainīgā nodarījumu un kaitējuma nodarīšanu cietušajam.

2010.gads

14.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-265/2010
Krimināllikuma 146.panta dispozīcija ir blanketa norma

1. Krimināllikuma 146.panta dispozīcija ir blanketa norma, tajā paredzēta atbildība par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.

2. Lai inkriminētu Krimināllikuma 146.panta otro daļu, nepieciešams konstatēt, cēloņsakarību starp vainīgā rīcību konkrētu darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanā un kaitējuma nodarīšanu cietušajam.

2008.gads

12.02.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-4/2008
Izmantošana Krimināllikuma 149.panta otrās daļas izpratnē

1. Atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem ir stingri diferencēta, nodalot administratīvo un kriminālo atbildību.

2. Krimināllikuma 149.panta 2.daļas izpratnē izmantošana nevar tikt tulkota kā datorprogrammu instalēšana, jo starp materiāla labuma gūšanu un nelikumīgu autortiesību objekta izmantošanu ir jābūt tiešai saiknei. Vainīgajai personai jāgūst materiāls labums tieši ar šo objektu izmantošanu tam paredzētajam nolūkam.

2006.gads

18.04.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-213/2006
Autortiesību likumā noteiktās formas, kādā jāsaņem atļauja autora darbu izmantošanai, neievērošana ne varbūt kā vienīgais kritērijs personas kriminālatbildībai par autortiesību pārkāpumu.

XV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

2015.gads

10.03.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-33/2015
Krimināllikuma 152.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un tā esamība nav saistāma ar nelikumīgas brīvības atņemšanas ilgumu

Krimināllikuma 152.pants ir noziedzīgs nodarījums ar formālu sastāvu un uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad personai faktiski atņemta brīvība, tāpēc Krimināllikuma 152.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība nav saistāma ar nelikumīgas brīvības atņemšanas ilgumu.

2008.gads

16.12.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-640/2008
Krimināllikuma 156.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs

Tiesas nolēmumā nav jānorāda necenzētie lamu vārdi, taču ir nepieciešams, lai tiesa būtu noskaidrojusi, ar kādiem vārdiem ir pazemota cietušā cieņa un aizskarts viņa gods, un vai šie vārdi atzīstami par necenzētiem. Pretējā gadījumā apsūdzība ir tikai formāla un tāda, kas liedz apsūdzētajam tiesības uz aizstāvību, kas paredzēta Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmajā daļā.

2007.gads

09.02.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-4/2007
Krimināllikuma 154.1 panta 2.daļā ir paredzēta atbildība par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Tomēr, gadījumos, kad grupas dalībnieki ne tikai vienojušies par šāda nozieguma izdarīšanu, bet ir Krimināllikuma 21.pantā paredzētās organizētas grupas pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā izdarīts organizētā grupā – pēc Krimināllikuma 154.1 panta 3.daļas.

25.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-270/2007
Krimināllikuma 158.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs.

2. Par to, ka ar kādu konkrētu publikāciju avīzē tiek aizskarts citas personas gods un celta šai personai neslava, krimināltiesiski var būt atbildīgs tikai šīs publikācijas autors.

2005.gads

16.08.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-445/2005
Tiesājamā pamatoti attaisnota pēc Krimināllikuma 158.panta, jo par pierādītām atzītās darbībās nav šī noziedzīgā nodarījuma sastāva

XVI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību

2008.gads

16.09.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-476/2008
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 162.panta

Krimināllikuma 162.panta izpratnē pavešana netiklībā izpaužas seksuāla rakstura darbībās ar cietušo, kur ne vienmēr vainīgās personas darbības ir fiziskā kontakta klātbūtne ar cietušo. Pavešana netiklībā var būt intelektuāla un fiziska. Tāpēc no objektīvās puses netiklas darbības var tikt izdarītas, piemēram, liekot cietušajai personai atkailināt savu ķermeni, dzimumorgānus, vai cietušajiem vienam ar otru izdarīt seksuāla rakstura darbības.

2007.gads

23.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-153/2007
Lai atzītu, ka izvarošana izdarīta personu grupā bez iepriekšējas vienošanās, pietiek konstatēt, ka tā izdarīta, piedaloties vismaz divām vīriešu dzimuma personām cietušās pretošanās pārvarēšanā, un tā rezultātā kaut vai viena persona ir izdarījusi dzimumaktu pret cietušās gribu.

2006.gads

31.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-01-143/2006
Krimināllikuma 163.panta subjekts ir persona, kas pārkāpusi attiecīgos Ministra kabineta noteikumus un tā var būt arī trešā persona, kas veicinājusi prostitūciju ar savu darbību, ja tāda izdarīta atkārtoti gada laikā.

2005.gads

27.10.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-405/2005
Prostitūcijas jēdziena skaidrojums, piemērojot Krimināllikumu

XVII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem

2016.gads

23.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-112/2016
Tiesas nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību spēkā esamība

Tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, par kura ļaunprātīgu nepildīšanu Krimināllikuma168.¹ pantā paredzēta kriminālatbildība, ja tiesas noteiktajā termiņā nav iesniegta pamatprasība (Civilprocesa likuma 250.⁵⁸pants)vai ja nav iesniegts lietas dalībnieka motivēts pieteikums par lēmuma par pagaidu aizsardzību atcelšanu (Civilprocesa likuma 250.⁵⁹panta ceturtās daļas 2.punkts, 250.⁶⁰panta otrā daļa),netiek atcelts - tiesas noteiktie pagaidu aizsardzības līdzekļi turpina darboties uz nenoteiktu laiku.

2007.gads

29.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-634/2007
Krimināllikuma 174.pants ir speciālā norma, kas aizsargā tādu nepilngadīgo, kurš atrodas materiālā vai citādā atkarībā no kādas personas. Tā kā vieglu miesas bojājumu nodarīšana nepilngadīgajam cietušajam arī ir vardarbība un fizisku ciešanu radīšana, vainīgā darbību pret nepilngadīgo cietušo papildus kvalifikācija pēc Krimināllikuma 130.panta pirmās daļas nav nepieciešama.

2006.gads

05.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-12/2006
Ja persona ar vardarbīgu apiešanos nepilngadīgajam, kurš ir materiāli vai citādi atkarīgs no viņas, nodarījusi vieglus miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 174. panta

XVIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu

2016.gads

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-40/2016
Krāpšanas objektīvā un subjektīvā puse

21.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-174/2016
Krāpšanas nolūkā saņemt apdrošināšanas atlīdzību (apdrošināšanas krāpšana) norobežošana no svešas mantas iegūšanas ar viltu (krāpšana)

Personas darbības, kas vērstas uz apdrošināšanas atlīdzības nepamatotu saņemšanu ar viltu, ja tās nav saistītas ar automašīnas iznīcināšanu, bojāšanu vai slēpšanu, kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 177.pantu, nevis 178.pantu. Šādā gadījumā automašīnas piederības faktam noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā nav nozīmes.

19.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-496/2016
Nelikumīgu darbību ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (Krimināllikuma 193.pants) norobežošana no krāpšanas automatizētā datu apstrādes sistēmā (Krimināllikuma 177.¹pants)

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas izpratnē maksāšanas līdzekļa izmantošana aptver jebkuru rīcību ar maksājuma kartei piesaistītajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem, tāpēc nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, lai ietekmētu tās resursus un tādā veidā iegūtu svešu mantu, nav jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.¹ panta.

2015.gads

12.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-12/2015
Krāpšanas nodalīšana no izvairīšanās no nodokļu nomaksas

Nodalot krāpšanas sastāvu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva, tiesai ir jāizvērtē, vai uzņēmums ir nodarbojies ar saimniecisko darbību.

17.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-265/2015
Piesavināšanās, mantas neatdošanas īpašais nolūks

Uzticētas mantas neatdošana pati par sevi vēl neliecina par tās piesavināšanos, jo ir jākonstatē mantas neatdošanas īpašais nolūks – iegūt svešu mantu, atstumjot tās īpašnieku. Savukārt nolūks ir patstāvīga noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses pazīme.

16.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-542/2015
Kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību

1. Kvalificējot apsūdzētā darbības (kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību), tiesai jāizvērtē, vai tās nav kvalificējamas tikai pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, tāpat kā tas ir gadījumos, kad, nelikumīgi izmantojot svešu bankas maksājumu karti, no bankomāta tiek izņemta nauda, samaksāts par pirkumu vai pakalpojumu.

2. Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, jāievēro Kriminālprocesa likuma 562.panta trešās daļas prasības, tostarp daļā par galīgā soda noteikšanu.

2014.gads

27.08.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-349/2014
Krimināllikuma 177 .¹pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse

Krimināllikuma 177.¹pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi raksturo nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā.

12.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-415/2014
Laupīšana, kas saistīta ar iekļūšanu telpā

Dārglietu preču kiosks, kurā tirdzniecība notiek tikai caur kioska lodziņu (atveri) un pircējiem nav brīvas piekļuves kioska telpai, nav uzskatāms par brīvas piekļuves telpu. Tādējādi laupīšana no šāda kioska ir kvalificējama kā laupīšana, kas saistīta ar iekļūšanu telpā.

24.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-624/2014
Piesavināšanās un līzinga objekta neatdošana

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, nepieciešams noskaidrot, kad un kādā veidā ir iestājušies apstākļi, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, kā arī apstākļus, kas attiecas uz subjektīvās puses pazīmju esamību apsūdzētā darbībās. Līzinga objektu savlaicīga neatdošana līzinga devējam pati par sevi neizraisa kriminālatbildību.

27.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-707/2014
Nekustamā īpašuma izkrāpšana un tālākā rīcība ar to

Krāpšana ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem, turklāt krāpšanas priekšmets var būt arī nekustamais īpašums. Tālākā vainīgās personas rīcība ar izkrāpto īpašumu (atsavināšana, iznīcināšana) nav kriminalizēta.

2013.gads

26.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-3/2013
Krimināllikuma 177.pantā un 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu norobežošana

1. Būtiska atšķirība, kas norobežo šos divus noziedzīgos nodarījumus ir tā, ka, izdarot Krimināllikuma 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūstsvešu mantu. Savukārt izdarot Krimināllikuma 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, pārmaksātā nodokļa izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas vai citu nokavēto maksājumu veikšanai, t.i., savu mantu nenodotu citam.

Gadījumos, ja nodarījums saistīts ar pārkāpumiem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas jomā, kaut arī personas darbībās saskatāmas krāpšanas pazīmes, jāizvērtē, vai nav piemērojams Krimināllikuma 218.pants. Turklāt šādā gadījumā, lai pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt, vai personas darbības pakļautas tiesību normu par pievienotās vērtības nodokli regulējumam.

2. Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls sastāvs, tas ir, jākonstatē noziedzīgā nodarījuma sekas - valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tāpēc gadījumos, kad iesniegtas nepatiesas ziņas par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu, minētais noziedzīgais nodarījums jāatzīst par pabeigtu ar brīdi, kad valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tā kā šādos gadījumos nodokļu maksātājam nav pienākuma noteiktos termiņos nomaksāt konkrēta nodokļa summas zaudējums budžetā tiek nodarīts ar brīdi, kad pārmaksātais nodoklis reāli izmantots, lai segtu nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, citus nodokļus vai segtu nodokļu un nodevu parādus. Kamēr nav konstatēta pārmaksātā nodokļa reāla izmantošana, nodarījums kvalificējams kā nepabeigts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

3. Ja saistībā ar fiktīvajiem darījumiem izveidojušos nodokļu pārmaksu persona pieprasījusi atmaksāt vai izmantojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.⁶,12.⁹daļā minētajos gadījumos tiesības saņemt pārmaksāto nodokļa summu, tad nodarījums par naudas summas iegūšanu par pārmaksāto nodokli jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.panta attiecīgās daļas kā pabeigts vai nepabeigts noziedzīgais nodarījums, ņemot vērā vainīgās personas nodoma realizēšanas pakāpi. Šādos gadījumos atzīstams, ka vainīgās personas darbības ir izgājušas ārpus Krimināllikuma 218.panta otrās daļas aizsargātām interesēm, nodokļu iekasēšanas jomas un tāpēc nodarījums jākvalificē kā krāpšana.

30.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-11/2013
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas nošķiršana no krāpšanas

Ja uzņēmums veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem. Savukārt gadījumos, kad saimnieciskā darbība netiek veikta, bet, pamatojoties uz faktiski nenotikušiem darījumiem norādītais priekšnodoklis, piemēram, tiek saņemts atpakaļ kā pārmaksātais nodoklis, valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā netiek apdraudētas, bet ir pamats izvērtēt, vai nav notikusi krāpšana.

15.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-139/2013
Zādzība no transportlīdzekļa

Tehniskie šķidrumi, kas nepieciešami, lai transportlīdzekli varētu izmantot pēc savas nozīmes, nav atzīstami par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un to nolaupīšana nav kvalificējama kā zādzība no transportlīdzekļa Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izpratnē.

05.07.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-328/2013
Transformatora punkts kā elektrotīkla sastāvdaļa

Noziedzīgais nodarījums pamatoti kvalificēts arī kā mantas bojāšana, jo transformatoru punkts nepārprotami ir uzskatāms par elektrotīkla sastāvdaļu. Lai izdarītu drošinātājslēdžu un kabeļu zādzību, tika tīši sabojātas (uzlauztas) transformatoru punkta divas durvis. Demontējot drošinātājslēdžus un atvienojot no viena gala kabeļu komplektu, pārstāja funkcionēt vesela elektrotīkla iekārta, proti, tika sabojāta elektrotīkla iekārta, un pārtraukta elektriskās strāvas padeve tās patērētājiem, nevis tikai sabojāti drošinātājslēdži un kabeļu komplekts.

09.07.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-340/2013
Automagnetola nav Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets

Automagnetolas zādzība no automašīnas nav atzīstama par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un tās nolaupīšanas mēģinājums nav kvalificējams kā zādzības mēģinājums no transportlīdzekļa Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izpratnē.

2012.gads

17.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-189/2012
Zādzība no transportlīdzekļa

Par zādzību no transportlīdzekļa atzīstama ar iekļūšanu transportlīdzeklī saistīta jebkuras transportlīdzeklī esošas mantas prettiesiska paņemšana, ja manta pēc savas nozīmes nav šī transportlīdzekļa funkcionāla sastāvdaļa vai transportlīdzekļa ekspluatācijai nepieciešamie tehniskie šķidrumi. Iekārtas un priekšmeti, kuri pievienoti transportlīdzeklim vai instalēti tajā, lai palīdzētu pildīt transportlīdzekļa funkcijas vai padarītu tā izmantošanu komfortablāku (automagnetola, akustiskās sistēmas, sensori, jumta bagāžas glabātava u.tml.) ir atzīstami par transportlīdzekļa sastāvdaļu un to zādzība nav kvalificējama pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

05.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-300/2012
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 179.panta un 180.panta

Krimināllikuma 179.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumu no Krimināllikuma 180.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nošķir pēc noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtības, kuru vainīgajam bija nodoms piesavināties.

2011.gads

20.04.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-194/2011
Krimināllikuma 185.pantā – mantas tīša iznīcināšana un bojāšana – paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido, nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība.

12.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-223/2011
Krimināllikuma 179.panta – piesavināšanās – objektīvā puse – būtisks kaitējums

Nepamatota ir prokurores norāde, ka būtiska kaitējuma pazīme sakrīt ar Krimināllikuma 179.panta objektu – fiziskas personas mantisku apdraudējumu.

Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta, Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē apsūdzībā nevar aprobežoties ar vispārēju norādi par aizsargāto interešu un tiesību apdraudējumu, bet ir jānorāda, kā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējums izpaudies.

13.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-509/2011
Zādzība, kas izdarīta lielā apmērā

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesai bija jārodas saprātīgām šaubām par apsūdzētā vainīgumu – noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses esamību - apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta ceturtās daļas, kas paredz kvalificējošo pazīmi, lielus apmērus, jo apsūdzētā darbības nav vērtētas un atzītas par tādām, kas vērstas uz kopēju mērķi un nav konstatēts, ka šīs darbības aptvertu vienots nodoms nolaupīt mantu lielā apmērā (atsevišķs turpināts noziedzīgs nodarījums). Tādējādi tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punktu.

29.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-504/2011
Krāpšana un piesavināšanās ir mantas nolaupīšanas veidi

Starp pazīmēm, kas raksturo piesavināšanās kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektu un subjektīvo pusi, norādāms tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai uzticēta, t.i., manta pie šīs personas nonākusi tiesiski, un tikai pēc tam vainīgajai personai rodas nodoms mantu prettiesiski pārņemt savā valdījumā, t.i., nolaupīt.

Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, norādāms, ka nodoms prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus, uzticēšanās tiek izmantots kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids. Krāpšanas gadījumā svešas mantas saņemšanas brīdī vainīgā persona jau zina, ka saņemto mantu neatgriezīs cietušajam, un tādā veidā izpaužas uzticības ļaunprātīga izmantošana.

Vienošanās starp cietušo un vainīgo personu par mantas nodošanu nākotnē nenozīmē to, ka manta jau ir uzticēta vainīgajai personai vai manta jau atrodas vainīgās personas pārziņā. Tā ir uzticības izrādīšana vainīgajai personai, kura turpmāk šo uzticību var izmantot ļaunprātīgi.

19.12.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-671/2011
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta – krāpšana – trešo daļu

Ja vainīgā persona izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma 177.panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās Krimināllikuma 177.panta daļas. Kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā norādītā kvalificējošā pazīme – liels apmērs – ir tikai tad, ja kaut viens no šiem nodarījumiem kvalificējams pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas.

2010.gads

14.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-9/2010
Bezīpašnieka manta nav atzīstama par zādzības priekšmetu

Manta, no kuras tās īpašnieks ir atteicies, uzskatāma par bezīpašnieka mantu. Bezīpašnieka manta nav zādzības priekšmets.

28.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-10/2010
Krimināllikuma 186.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse

Krimināllikuma 186.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu vainīgā persona var izdarīt aiz neuzmanības. Vainīgās personas attieksme pret sekām var izpausties vienīgi kā neuzmanība.

18.03.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-82/2010
Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs

1. Krāpšana kā noziedzīgs nodarījums var tikt izdarīta, realizējot vairākas savstarpēji saistītas darbības, kur katra no tām atsevišķi var nesaturēt noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču kopumā veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Nav izšķirošas nozīmes tam, vai pati apsūdzētā persona veic visas darbības vai arī izmanto darbību veikšanai citas personas.

2. Lai noziedzīgu nodarījumu kvalificētu pēc Krimināllikuma 177.panta nav svarīgi, vai ar krāpšanas ceļā iegūtu mantu vainīgā persona rīkojas pati vai šo mantu nodod citai personai.

19.05.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-218/2010
Mantas nolaupīšana no prettiesiska valdījuma

Krimināllikums neizslēdz iespēju nolaupīt mantu no prettiesiska valdījuma.

31.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-408/2010
Zādzības norobežošana no laupīšanas

Svarīgas pazīmes atklātas zādzības norobežošanai no laupīšanas ir šo noziedzīgo nodarījumu objekts un objektīvā puse.

21.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-516/2010
Mantas nolaupīšanas pabeigšanas moments

Mantas nolaupīšanas pabeigšanas moments ir tad, kad cietušais zaudējis fizisku varu pār mantu, bet vainīgais ieguvis varu pār lietu un parādījis gribu šo lietu paturēt kā savu. Griba paturēt šo lietu kā savu nav identiska ar iespēju rīkoties ar mantu kā savu.

Lai konstatētu, vai persona ir zaudējusi un ieguvusi fizisku varu pār lietu, izrādījusi gribu paturēt šo lietu kā savu, izšķiroša nozīme ir notikuma faktisko apstākļu noskaidrošanai, kuru pamatā ir iegūtie, pārbaudītie un novērtētie pierādījumi. Par gribu paturēt lietu kā savu var liecināt ne tikai liecības, bet arī noskaidrotā personas rīcība.

15.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-600/2010
Krimināllikuma 185.pantā paredzēts materiāls noziedzīga nodarījuma sastāvs

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot materiāla rakstura kaitējumu mantai, pret kuru darbība vērsta.

2009.gads

18.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2009
Mantas izspiešanas norobežošana no mantas zādzības vai laupīšanas

1. Mantas slepena vai atklāta zādzība, vai laupīšana, kas izdarīta vienlaicīgi ar mantas izspiešanu, jākvalificē kā atsevišķi noziedzīgi nodarījumi.

2. Atšķirība starp mantas slepenu vai atklātu zādzību, vai laupīšanu un izspiešanu izpaužas tādējādi, ka izdarot Krimināllikuma 183. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas nodoms nav pieprasīto mantu iegūt tūlīt. Izdarot zādzību vai laupīšanu, vainīgā persona mantu iegūst nekavējoties.

20.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-30/2009
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse

Saskaņā ar Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu kriminālatbildība iestājas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas saskaņā ar tiesību teoriju ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Šī panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai apzināti pieļauj. Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot kaut kādu materiāla rakstura kaitējumu noteiktam priekšmetam, pret kuru darbība vērsta.

Noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ar netiešu nodomu, motīvs un mērķis nepastāv kā subjektīvās puses obligāta pazīme. Svešas mantas tīšu bojāšanu var izdarīt aiz dažādiem motīviem, taču šajā gadījumā motīvs, nebūdams nozieguma subjektīvās puses obligāta pazīme, var attiekties uz vainīgās personas atbildības pakāpi. To ņem vērā, nosakot sodu, jo motīva raksturs var pastiprināt vai atvieglot atbildību

Noziedzīga pašpaļāvība Krimināllikuma 10.panta izpratnē ir konstatējama gadījumos, kad persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst jeb cerējusi, ka tās neiestāsies. Apzināta seku pieļaušana šajā gadījumā nav iespējama.

06.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-86/2009
Izlīgums par Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kā pamats kriminālprocesa izbeigšanai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta otro daļu par Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu publiskās apsūdzības procesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

2. Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktā noteikts, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē. Tā kā lietā bija noslēgts izlīgums starp cietušo un apsūdzēto, tiesai konkrētais kriminālprocess bija jāizbeidz, nevis jāatzīst izlīgums par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.

17.04.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-155/2009
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 175.panta ceturtās daļas

Lai atzītu, ka apsūdzētā darbībās pastāv Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā paredzētā kvalificējošā pazīme – liels apmērs – tiesai jākonstatē nodoms izdarīt zādzību lielā apmērā nevis tikai mehāniski jāsaskaita nozagto mantu vērtība.

2008.gads

05.08.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-402/2008
Svešas mantas prettiesiska izšķērdēšana kā piesavināšanās veids

Pēc Krimināllikuma 179. panta pirmās daļas piesavināšanās var izpausties kā svešas mantas prettiesiska iegūšana vai izšķērdēšana.

Izšķērdēšanu raksturo tas, ka uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek atsavināta, patērēta vai citādi izlietota.

04.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-405/2008
Krāpšana

Krāpšana kā svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana viltus ceļā var izpausties, paziņojot apzināti nepatiesas, patiesībai neatbilstošas ziņas vai noklusējot patiesus faktus. Krāpšana var izpausties arī apzinātās darbībās, kuras vērstas uz mantas īpašnieka vai citas personas maldināšanu.

Apzināti nepatiesas ziņas, kas tiek sniegtas pie krāpšanas, vai arī kuras tiek noklusētas, var attiekties uz jebkuriem apstākļiem, to vidū uz juridiskiem faktiem un notikumiem, kvalitāti, īpašuma vērtību, uz vainīgā personību, viņa pilnvarām un nodomiem.

Savukārt krāpšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, ietver sevī mantas īpašnieka vai citas personas, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumu par šī īpašuma nodošanu trešajām personām, uzticēšanās izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana ir gadījumos, kad vainīgais cietušā vai citas personas, kuras lēmums ir būtisks darījuma veikšanai, uzticēšanos izmanto pretēji viņu interesēm, lai nelikumīgi iegūtu viņu mantu vai tiesības uz to.

19.09.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-505/2008
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 185.panta

Krimināllikuma 185.pantā nav paredzēta noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme – personu grupa. Līdz ar to katrai personai ir jāatbild par tām darbībām, kuras tā ir izdarījusi.

28.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-546/2008
Izspiešanas norobežošana no laupīšanas

Izspiešana norobežojama no laupīšanas pēc vardarbības piedraudējuma satura un pēc mantas nodošanas brīža. Mantas nolaupīšanas gadījumā vainīgā persona to iegūst nekavējoties, bet izspiešanas gadījumā vainīgais mantu var iegūt pēc laika, kuru viņš pats noteicis, ja cietušais, draudu ietekmēts, izpilda vainīgā pieprasījumu.

2007.gads

24.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-224/2007
Automašīnas virsbūves bojājums, kurš neliedz ar automašīnu turpmāk pārvietoties, ir uzskatāms par mantas bojāšanu Krimināllikuma 185.panta izpratnē, ja ir konstatēta nepieciešamība veikt automašīnas remontu tās virsbūves atjaunošanai.

17.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-261/2007
No Krimināllikuma 183.panta normas jēgas izriet, ka pieprasījumam atdot mantu vai tiesības uz mantu, vai izdarīt kāda mantiska rakstura darbības, jābūt pastiprinātiem vismaz ar vienu no pantā minētajiem piedraudējuma veidiem, pie kam draudiem jābūt reāliem.

27.06.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-320/2007
Ar mantas nozagšanu cietušajam, iespējams, tiek nodarīts lielāks zaudējums par mantas faktisko vērtību, taču tikai mantas faktiskā vērtība var būt kritērijs noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai kā zādzības izdarīšana lielā apmērā.

23.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-436/2007
Krimināllikuma 187.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi veido elektrotīkla tīša iznīcināšana vai bojāšana. Tā var tikt izdarīta kā patstāvīgi, tā saistībā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, taču katram noziedzīga nodarījuma sastāvam ir atšķirīgas pazīmes.

2. Ja nolaupīšana un bojāšana vērsta pret vienu un to pašu priekšmetu – elektrības vadiem, tad nevar vienlaicīgi iestāties kriminālatbildība par elektrības vadu nolaupīšanu un to pašu vadu bojāšanu. Šādā gadījumā trūkst Krimināllikuma 187.panta pirmajā daļā esošā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse.

15.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-502/2007
Draudi pielietot vardarbību ir gan Krimināllikuma 183.pantā, gan arī 176.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses sastāvdaļa.

2. Ja vispirms tiek izteikti draudi izspiešanas nolūkā, bet izspiešanas laikā vainīgā persona reāli iegūst arī kaut kādu cietušajam piederošu mantu, vainīgās personas darbības jākvalificē saskaņā ar nodarījumu kopības nosacījumiem ā izspiešana, tā arī laupīšana.

18.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-630/2007
No objektīvās puses mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu atdod labprātīgi.

12.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-695/2007
Gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var ietekmēt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un lietā pastāv strīds par kvalifikāciju šā iemesla dēļ, ir nepieciešams pēc iespējas precīzāk un, pamatojoties uz objektīvām ziņām, noteikt noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību.

2006.gads

02.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-50/2006
Krimināllikuma 175.panta 3.daļas izpratnē konkrētā lietā elektrosadales skapis nav atzīstams ne par glabātavu, ne arī par telpu.

11.09.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-410/2006
Likumdevējs Krimināllikuma 177.1 panta izpratnē vainīgās personas apzinātu ietekmi uz automatizētās datu apstrādes resursiem ir izdalījis kā īpašu krāpšanas veidu.

28.12.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-750/2006
Krimināllikuma 177.panta izpratnē krāpšanas gadījumā cietušais pats nodod savu mantu vainīgajam īpašumā vai valdījumā

XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā

2016.gads

28.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2016
Tabakas izstrādājumu nelikumīgas pārvietošanas (pārvadāšanas) mēģinājuma nepamatota atzīšana par sagatavošanos tāda nodarījuma izdarīšanai

Priekšmeta (tabakas izstrādājumu) iekraušana transportlīdzeklī ir apzināta darbība, kas tieši vērsta uz Krimināllikuma 221.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu, tāpēc priekšmeta iekraušana ir neatņemams pārvadāšanas elements, ja konstatēts nodoms pārvadāt priekšmetu. Pārvadāt iespējams tikai transportlīdzeklī iekrautu priekšmetu, tāpēc Krimināllikuma 221.pantā paredzētā darbība „pārvadāšana” jāinterpretē plašāk un nav jāsaista tikai ar transportlīdzekļa kustību.

Tabakas izstrādājumu nelikumīgas pārvadāšanas mēģinājums Krimināllikuma 221.panta izpratnē ir tabakas izstrādājumu iekraušana transportlīdzeklī ar nodomu tos pārvadāt. Šādas darbības nav atzīstamas par sagatavošanos izdarīt noziegumu.

26.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr.SKK-51/2016

Akcīzes preces jēdziens; tiesības uz kompensāciju par nelikumīgām darbībām ar akcīzes precēm

Ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa, kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.C-455/98.

Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likumā „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma „Par akcīzes nodokli” normām, piedziņas.

21.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-99/2016
Akcīzes nodokļa iekasēšanas nosacījumi un ar kontrabandu valstij nodarītā kaitējuma kompensācija

1. Likuma „Par akcīzes nodokli” normu interpretācija, kasparedzētu akcīzes nodokļa iekasēšanu par precēm, kuras aizturētas dalībvalsts pirmajā muitas iestādē un vienlaicīgi vai vēlāk tikušas iznīcinātas, būtu pretrunā ar Direktīvu Nr.92/12/EEK.

2. Kontrabandas preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam. Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājama summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts ienākumos.

08.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr.323/2016
Akcīzes nodokļa uzlikšanas nosacījumi nelikumīgi ievestām precēm

Pienākuma samaksāt akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas iestāde.

Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt nodokli.

Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

25.08.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-332/2016
Nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm un to rezultātā valstij nodarītā kaitējuma kompensācija

Persona, kura veikusi likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās nelikumīgās darbības, nav atbrīvojama no kriminālprocesā pieteiktas un ar minēto likumu pamatotas kaitējuma kompensācijas tāpēc vien, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas.

2015.gads

12.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-12/2015
Krāpšanas nodalīšana no izvairīšanās no nodokļu nomaksas

Nodalot krāpšanas sastāvu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva, tiesai ir jāizvērtē, vai uzņēmums ir nodarbojies ar saimniecisko darbību.

26.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-32/2015
Noziedzīgā nodarījuma kvalificēšana saskaņā ar kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa; noziedzīgā nodarījuma kvalificēšana pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas

Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā.

Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.

14.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-58/2015
Cigarešu kontrabandas priekšmeta vērtības noteikšana

Nošķirami jēdzieni „noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtība” un „nodokļu administrēšana”.

Cigarešu kontrabandas gadījumā noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību noteic likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pants un to atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido cigarešu muitas vērtība, muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Likums nav paredzējis labvēlības principu cigarešu kontrabandai salīdzinājumā ar citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar šo pašu noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

27.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-144/2015
Kontrabandas preces vērtības noteikšana

Tiesai, nosakot kontrabandas preces vērtību, ir jāvadās no atbilstošām tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

16.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-542/2015
Kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību

2014.gads

03.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-229/2014
Kontrabanda lielā apmērā

Kontrabandas preces vērtības noteikšanai ir izšķiroša nozīme, lai izlemtu par nozieguma sastāva – kontrabandas lielā apmērā - esamību vai neesamību apsūdzētā nodarījumā.

19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-417/2014
Radītā kaitējuma izvērtēšana, nosakot sodu, formālos noziedzīgā nodarījuma sastāvos

Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.

02.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-453/2014
Krimināllikuma 193.¹ pantā un 193.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nošķiršana

1. Analizējot Krimināllikuma 193.¹ pantā norādīto jēdzienu „dati”, secināms, ka ar šo jēdzienu Krimināllikuma 193.¹ panta izpratnē saprotams jebkādu datu (informācijas) kopums, kas dod iespēju izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli. Datu kopumam jābūt pietiekamam, lai bez papildus informācijas varētu izdarīt Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētās darbības – finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu.

2. Gadījumā, kad apsūdzētais vienlaikus ar maksājuma kartes nolaupīšanu ir nolaupījis (ieguvis) arī šīs kartes PIN kodu, tādā veidā radot iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli – nolaupīto karti – turklāt pēc tam arī nelikumīgi izmantojis šo nolaupīto karti (piem., ievadot bankomātā (maksājuma terminālī) nolaupīto PIN kodu), apsūdzētā darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un papildus pēc Krimināllikuma 193.¹ panta otrās daļas nav jākvalificē.

2013.gads

26.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-3/2013
Krimināllikuma 177.pantā un 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu norobežošana

30.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-11/2013
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas nošķiršana no krāpšanas

19.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-238/2013
Sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana

Mantkārīga motīva neesamība pati par sevi nerada pamatu apsūdzētās personas attaisnošanai noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ apsūdzībā par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, jo svešu internetbankas izmantošanas kodu karti persona var nelikumīgi izmantot ne tikai mantkārīgā nolūkā, bet arī citu motīvu vadīta.

15.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-371/2013
Aizliegta uzņēmējdarbība

Ja konstatēts, ka apsūdzētie uzņēmējdarbību veica ar nelikumīgiem (mājas apstākļos izgatavotiem) alkoholiskiem dzērieniem un nezināmas izcelsmes spirtu, kas atsevišķos gadījumos saturēja arī toksiskas un indīgas vielas, tad neapšaubāmi, ka šāda darbība kvalificējama kā aizliegta uzņēmējdarbība, jo atļauju darbībai ar nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem valsts neizsniedz.

Krimināllikuma 208.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs salīdzinājumā ar Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā paredzēto, nav materiāls, tas ir, minētā likuma norma nesaista aizliegtās uzņēmējdarbības veikšanu ar kādu nelabvēlīgu seku iestāšanos vai būtiska kaitējuma radīšanu, un tāpēc šajā gadījumā cēloniskais sakars un sekas nav pierādīšanas priekšmets.

20.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-544/2013
Krimināllikuma 221.panta pirmā daļa nav blanketa tiesību norma

Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas norma (likuma redakcijā no 2009.gada 1.jūlija) nav uzskatāma par blanketu, jo Krimināllikuma 221.panta dispozīcijā norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un nav nepieciešama norāde uz citu normatīvo aktu, kur tās konkretizētas.

2012.gads

26.01.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-26/2012
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar Krimināllikuma 198.pantu

Lai aizsargātu jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses, Krimināllikuma 298.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņojumu, kas var būt izteikts iesnieguma, pieteikuma, sūdzības vai citā formā.

Tulkojot Krimināllikuma 298.panta pirmo daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, secināms, ka ziņojumā vai iesniegumā nav obligāti jābūt ietvertam lūgumam uzsākt kriminālprocesu pēc konkrēta Krimināllikuma panta, panta daļas, punkta.

07.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-38/2012
Vairāku personu Krimināllikuma 193.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nav norādīta kā kvalificējošā pazīme Krimināllikuma 193.pantā nosauktajos noziedzīga nodarījuma sastāvos. Līdz ar to katrai Krimināllikuma 193.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā apsūdzētajai personai jārealizē visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes.

13.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-83/2012
Krimināllikuma 193.pants un līdzdalība

Krimināllikuma 193.pantā nav noziedzīga nodarījuma kvalificējošās pazīmes - personu grupa tādēļ apelācijas instances tiesai bija jāizvērtē, vai noziedzīgais nodarījums nav izdarīts līdzdalībā.

27.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-178/2012
Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums

Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms, bet objektīvo pusi konkrētajā lietā – nepatiesu ziņu sniegšana kredīta saņemšanai, t.i., darbība.

19.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-213/2012
Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošanas laikā

Būtisks kaitējums ir Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme. Ja šāds būtisks kaitējums nav konstatēts, apsūdzētā darbības kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu.

20.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-446/2012
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā nepietiek konstatēt, ka nelikumīgi iegūtā manta ir pārvērsta citā vērtībā, bet ir nepieciešams konstatēt, ka personai ir bijis īpašs nolūks slēpt vai maskēt mantas noziedzīgo izcelsmi.

2010.gads

27.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-509/2010
Krimināllikuma 190.¹ panta dispozīcija nav blanketa norma

Krimināllikuma 190¹.panta dispozīcija nav blanketa norma, jo tajā norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

2009.gads

16.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-11/2009
Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse

Saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu kriminālatbildība paredzēta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai. No subjektīvās puses minētais noziedzīgais nodarījums var tikt izdarīts tikai ar tiešu nodomu, t.i., ja persona apzinās, ka nepatiesas ziņas tiek sniegtas subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai.

22.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-45/2009
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums – formāls noziedzīgā nodarījuma sastāvs

Noziedzīgs nodarījums, kurš paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā un izpaudies nepatiesu ziņu norādīšanā likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ir pabeigts ar brīdi, kad valsts amatpersona deklarāciju ar nepatiesām ziņām iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta iestādē.

20.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-593/2009
Krimināllikuma 219.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse

1. Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Brīdinājuma saņemšana ir viens no minētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses elementiem. Atkarībā no brīdinājumā izteiktā satura iespējams izdarīt secinājumus par nodomu izdarīt vai neizdarīt Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

2. Tā kā apsūdzētais ir brīdināts tieši par administratīvo atbildību, ja neiesniegs deklarāciju, tad viņa rīcībā, izvairoties no deklarācijas iesniegšanas nav Krimināllikuma 219. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses. Apsūdzētajam bija pamats paļauties, ka viņš par deklarācijas neiesniegšanu tiks saukts tikai pie administratīvās atbildības.

2008.gads

21.02.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2008
Manta vai citi ienākumi Krimināllikuma 219.panta izpratnē

1. Krimināllikuma 219. Panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildus tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas satura.

2. Krimināllikuma 219. Panta otrās daļas dispozīcijā ietvertais jēdziens „manta vai citi ienākumi” ir tulkojams saistībā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un saskaņā ar to izdotajiem Ministru Kabineta 2002. Gada 22. Oktobra Noteikumiem Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti.”

3. Krimināllikuma 219. Panta otrajā daļā jēdziens „manta vai citi ienākumi” attiecas uz deklarācijā norādītajām ziņām par īpašumiem, naudas uzkrājumiem, darījumiem, parādsaistībām vai aizdevumiem.

02.12.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-627/2008
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse

Nomaksājamā nodokļa apmērs ir viens no noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, sastāva objektīvās puses pazīmēm.

2007.gads

23.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2007
Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka ieroču nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, jo Krimināllikuma 190.panta 3.daļā norādīto apdraudējuma objektu neaptver Krimināllikuma 224.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

16.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-312/2007
Kriminālprocess ir izbeidzams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, jo apsūdzētais – mežizstrādes meistars nav atbildīgs darbinieks Krimināllikuma 196.panta izpratnē.

24.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-573/2007
Nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atkārtotību veido arī darbības ar vienai personai piederošiem vairākiem maksāšanas līdzekļiem.

2006.gads

14.06.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-300/2006
Par maksāšanas līdzekļa nolaupīšanas un izmantošanas kvalifikāciju

XX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību

2016.gads

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-68/2016
Huligānisma kvalifikācijas jautājumi

Krimināllikuma 231.pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta.

Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-262/2016
Huligānisku darbību, kas saistītas ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu un nav izdarīti pastiprinošos apstākļos, kvalifikācija

Gadījumos, kad huligāniskās darbības ir saistītas ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu un tie nav nodarīti kvalificējošos apstākļos, izdarītais kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, neveidojot ideālo kopību ar Krimināllikuma 126.panta pirmo daļu. Savukārt gadījumos, kad nodarītais satur Krimināllikuma 126.panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes, izdarītais kvalificējams kā ideālā kopība pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un Krimināllikuma 126.panta otrās daļas attiecīgā punkta.

07.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-389/2016
Narkotisko vielu apmēra noteikšana, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 253. un 253.¹panta

Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikuma 6.punktā noteikto Krimināllikuma 253. un 253.¹pantā paredzētās nelikumīgās darbības ar pulverveida vielas maisījumu ar karfentanila piejaukumu atzīstamas par izdarītām lielā apmērā neatkarīgi no karfentanila daudzuma maisījumā, ja vielu maisījuma kopējais daudzums ir vismaz 1 grams. Faktam, ka maisījumā klāt ir vēl kāda cita viela, piemēram, heroīns, nav izšķiroša nozīme.

2015.gads

04.06.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-246/2015
Šaujamieroču glabāšana

Šaujamieroču glabāšana ir to atrašanās personas faktiskajā valdījumā un to atklāta vai slēpta turēšana kā saliktā, tā izjauktā veidā jebkādā šai personai zināmā vietā.

10.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-466/2015
Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24., 25., 29.punktu, 44.panta otro un trešo daļu par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata.

2014.gads

14.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-56/2014
Narkotisko vielu realizācijas noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta pazīme nav mantkārība

Narkotisko vielu realizācijas noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tāpēc realizācija aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.

2013.gads

11.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-18/2013
Narkotisko vielu saturošu augu audzēšana

Narkotisko vielu izgatavošana un narkotisko vielu saturošu augu audzēšana ir dažādos Krimināllikuma pantos paredzēti dažādi noziedzīgi nodarījumi. Par narkotisko vielu saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 256.panta pirmajā un otrajā daļā.

19.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-100/2013
Krimināllikuma 236.panta norma ir blanketa tiesību norma

Krimināllikuma 236.panta norma atzīstama par blanketu tiesību normu, jo minētā panta dispozīcija satur norādi uz normatīvajiem aktiem, kuri regulē ieroču apriti.

Normatīvie akti var būt iekšējie vai ārējie. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 14.panta otro daļu policijas darbinieka rīcībā esošā šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas noteikumu un kārtības noteikšana ir deleģēta iekšlietu ministram. Ņemot vērā šo deleģējumu, ir izdoti Iekšlietu ministrijas 2006.gada 4.janvāra noteikumi Nr.1 „Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs tiek veikta bruņojuma saņemšana, glabāšana, uzskaite, izsniegšana dienesta pienākumu pildīšanai, nēsāšana un pielietošana”.

25.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-253/2013
Viena no huligānisma kvalificējošām pazīmēm ir jebkāda miesas bojājuma nodarīšana cietušajai personai

Iztulkojot Krimināllikuma 231.panta otro daļu, secināms, ka likumdevējs Krimināllikumā norādījis, ka viena no huligānisma kvalificējošām pazīmēm ir jebkāda tiesu medicīnas eksperta konstatēta miesas bojājuma nodarīšana cietušajai personai, ne tikai tāda viegla miesas bojājuma nodarīšana, kas izraisījusi īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienām vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5% ieskaitot. Huligānisms, kas izdarīts, personai nodarot miesas bojājumus, tostarp arī smagus un vidēja smaguma miesas bojājumus, ir atzīstams par ļaunprātīgu huligānismu.

2012.gads

08.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-157/2012
Krimināllikuma 230.¹panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts

Krimināllikuma 230.¹panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir dzīvnieka īpašnieks vai turētājs – ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

2011.gads

22.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-131/2011
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 253.¹ panta – narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā un neatļauta realizēšana

Normatīvais akts, kurā norādīts narkotisko un psihotropo vielu nosaukums un apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, ir likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikums. Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi 1-(4-hlorfenil) piperazīns (pCPP) bija iekļauts aizliegto vielu sarakstā, taču ar likumu nebija noteikts apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem. Līdz ar to abu instanču tiesām vajadzēja rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā vai nu pēc Krimināllikuma 253.¹ panta attiecīgās daļas vai arī pēc Krimināllikuma 253.² panta otrās daļas.

22.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-525/2011
Krimināllikuma 256.pantā – narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana un audzēšana – paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse

Krimināllikuma 256.pantā paredzēto nodarījumu sastāvu objektīvās puses pazīmes ir sēšana un audzēšana. Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar sēšanu (sēklas iesēšanu vai dīgstu pārstādīšanu) un audzēšanu neatkarīgi no tā, vai raža iegūta vai nav iegūta.

Lai neatļauta narkotisko vielu saturošu augu sēšana un audzēšana būtu kvalificējama kā izdarīta lielās platībās pēc Krimināllikuma 256.panta otrās daļas, katrā konkrētā gadījumā ir jāņem vērā tā teritorijas platība, kurā speciāli tiek iesēti un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, kā arī narkotisko vielu saturošu augu daudzums, skaits konkrētā platībā, audzēšanas blīvums, kā arī augu veids.

14.12.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-590/2011
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar Krimināllikuma 253., 253.²pantu

Krimināllikuma 253., (atsevišķos gadījumos – Krimināllikuma 253.¹), 253.²pantu nošķir pēc narkotisko un psihotropo vielu apmēra. Savukārt, lai personu atzītu par vainīgu cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma saistībā ar narkotiskajām, psihotropajām vielām izdarīšanā, nav nepieciešams izmantot likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumā norādīto, ja tas netiek prasīts konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai.

05.12.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-636/2011
Mantkārība kā atbildību pastiprinošs apstāklis Krimināllikuma 253¹.pantā – narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā un neatļauta realizēšana – paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam

Atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu esamību vai neesamību nav Krimināllikuma 253¹.panta noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas jautājums. Tā kā psihotropo vielu realizācijas sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tad realizēšana aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.

2010.gads

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2010
Apsūdzības saturs pēc Krimināllikuma 275.panta

1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu.

Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota.

Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu.

2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

17.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-350/2010
Braukšanas talons nav atzīstams par dokumentu Krimināllikuma 275.panta izpratnē

Braukšanas talonam nav Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetam – dokumentam, dokumenta raksturīgo pazīmju un juridiskā spēka. Braukšanas talona viltošana neapdraud arī Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektu.

Krimināllikumā likumdevējs nav īpaši paredzējis atbildību par šādu personas darbību kā braukšanas talonu viltošanu, pārdošanu, izplatīšanu, izmantošanu. Tas neizslēdz apsūdzības celšanu personai, kura izdarījusi iepriekš norādītās darbības, ja šīs viņas darbības satur cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (piemēram – krāpšana, tās mēģinājums, vai sagatavošanās nozieguma izdarīšanai).

24.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-375/2010
Krimināllikuma 253., 253.¹, 253.² pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošana

Lai varētu norobežot kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 253., 253.¹, 253.² panta un no administratīvās atbildības un pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt narkotisko un psihotropo vielu daudzumu, ko vainīgā persona vēlējusies realizēt.

2007.gads

08.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-13/2007
Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.

2006.gads

18.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-07/2006
Abu iepriekšējo tiesu instanču nolēmumi atcelti, jo Krimināllikuma 241.panta grozījumi ir vērtējami kā apsūdzētajiem labvēlīgāki, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta 2.daļas nosacījumiem tiem ir atpakaļejošs spēks.

2005.gads

04.01.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-2/2005
Par suņu un kaķu turēšanas noteikumiem

2002.gads

29.10.2002. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-374/2002
Vardarbība pret policijas darbinieku kvalificējama pēc KL 270. panta 2. daļas, nevis kā huligānisms pēc KL 231. panta 2. daļas

XXI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību

2016.gads

14.01.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-14/2016
Transportlīdzekļa vadīšana bez tiesībām

Ja personai, kura vada vienai transportlīdzekļu vadītāja apliecības kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, ir citas kategorijas vadītāja apliecība, uz kuru neattiecas Ceļu satiksmes likumā minētie izņēmumi, šī persona vada transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Lai šai personai iestātos kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta otro daļu, papildus konstatējams, ka vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

2014.gads

14.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-22/2014
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas soda veidiem un šo tiesību ierobežošanas soda veidu nedrīkst tulkot šauri. Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas izpratnē jēdziens „tiesības” nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kuru personai fiziski var atņemt, bet gan vispārējas tiesības personai vadīt jebkuru Krimināllikuma 261.pantā paredzēto transportlīdzekli.

2013.gads

25.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-109/2013
Nelabojams sejas izķēmojums un tā konstatēšana

2011.gads

28.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-20/2011
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā aizliegums vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku

1. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā kā obligāts papildsods, kas jāpiemēro personai par minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

2. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku.

28.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-78/2011
Krimināllikuma 262.panta – transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – pirmajā un otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu nošķiršana

Krimināllikuma 262.pantā ir definēti divi pastāvīgi noziedzīgu nodarījumu sastāvi – panta otrajā daļā paredzētais nodarījums nav šā panta pirmajā daļā paredzētā nodarījuma kvalificētais sastāvs.

Kopīga obligātā pazīme, kas raksturo abus noziedzīgos nodarījumus ir transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Papildus tai jākonstatē, ka persona veic šo darbību atkārtoti gada laikā (Krimināllikuma 260.panta pirmā daļa) vai ka personai nav tiesību vadīt transportlīdzekli (Krimināllikuma 262.panta otrā daļa).

2010.gads

16.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-80/2010
Krimināllikuma 262.panta noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšana

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, nepieciešams noskaidrot, kad un kādā veidā ir iestājušies apstākļi, kas raksturo noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, kā arī apstākļus, kas attiecas uz subjektīvās puses pazīmju esamību apsūdzētā darbībās.

11.11.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-415/2010
Krimināllikuma 260.pantā un 266.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu nošķiršana

Krimināllikuma 266.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par citu noteikumu, kas regulē transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, un kas nav paredzēti Krimināllikuma 260.pantā. Atbildība pēc Krimināllikuma 266.panta ir paredzēta, lai tiktu regulēta to personu rīcība, kuras nevada transporta līdzekļus un kurām nav paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260.panta, bet tādu personu darbība, kas mijiedarbojas ar transportlīdzekļiem un kuras tiek aicinātas neradīt traucējumus transportlīdzekļu drošai funkcionēšanai.

28.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-616/2010
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, ja tas vienlaikus satur arī Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētās noziedzīgā nodarījuma pazīmes

Ja konkurē Krimināllikuma 260.panta pirmā un otrā daļa, tad, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, norādāmas arī Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes.

2009.gads

12.05.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-161/2009
Izlīguma iespējamība noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību

Likumdevējs, pieņemot Krimināllikuma 58.panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 48.nodaļas normas, nav noteicis īpašus izņēmumus, kuros par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar tikt piemērots izlīgums, tajā skaitā par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību.

16.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-333/2009
Krimināllikuma 262.panta piemērošana

Ja lietā konstatējama Krimināllikuma 262.panta pirmās un otrās daļas normu konkurence, tad noziedzīgais nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 262.panta tās daļas, kura vispilnīgāk aptver noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

06.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-601/2009
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 260.panta

Lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260.panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva obligātās pazīmes, tajā skaitā tas, ka transporta līdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transporta līdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā.

2008.gads

28.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-181/2008
Cietušās personas tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu par Krimināllikuma 260.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

1. No Krimināllikuma 260.panta dispozīcijas izriet noziedzīgā nodarījuma divi objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635.pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi.

2. Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un 2005.gada 17.maija noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, pirmkārt ar pirmo daļu, kurā likums nosaka kompensāciju kā gandarījumu par morālo kaitējumu un otrkārt ar trešo daļu, kas paredz cietušā tiesības nepiekrist kompensācijas apmēriem, ja uzskata, ka ar to nav atlīdzināts viss radītais kaitējums. Konkrētajā lietā, tiesas ir ievērojušas Civillikuma 1635.panta nosacījumus, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smaguma sekas.

16.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-253/2008
Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nošķiršana no Krimināllikuma 262.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

Kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. Panta 3. Daļas iestājas ne tikai par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, bet par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu, ja šie pārkāpumi izdarīti, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un šiem pārkāpumiem ir cēloniskais sakars ar tām sekām, kādas paredzētas Krimināllikuma 260. Pantā.

Krimināllikuma 262. Pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ilgstošs, tas sākas ar brīdi, kad persona uzsāk transporta līdzekļa vadīšanu, un ilgst līdz brīdim, kad persona pabeidz vadīt transporta līdzekli neatkarīgi no iemesla. Ja ilgstoša noziedzīga nodarījuma laikā persona izdara citu noziedzīgu nodarījumu, tad veidojas noziedzīgu nodarījumu kopība.

21.05.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-304/2008
Soda noteikšana par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

Sods par noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas nedrīkst būt vieglāka par to, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.¹⁵ panta ceturtajā daļā, t.i., ka kriminālsods ir vieglāks nekā administratīvais sods.

25.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-570/2008
Kompensācijas par cietušajam pēc Krimināllikuma 260.panta radīto kaitējumu apmēra noteikšana

Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija Noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu.

29.10.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-586/2008
Kompensācijas par cietušajam radīto kaitējumu ceļu satiksmes negadījuma lietā

Nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru krimināllietās par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem zaudējumiem, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība.

2007.gads

21.02.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-7/2007
Krimināllikuma 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcija ir blanketa, tāpēc, kvalificējot nodarījumu pēc šā panta, precīzi jānorāda, kādi tieši Ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā.

2. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

02.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-401/2007
Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu un citiem gadījumiem.

3. Krimināllikuma 260.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ietverts Krimināllikuma XXI nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību” un pēc kasācijas instances tiesas ieskata neattiecas uz Civillikuma 1635.panta 3.daļā paredzētajiem gadījumiem.

24.07.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-415/2007
Tas, ka apsūdzētais noslēdzis izlīgumu ar cietušo apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta 3.daļas, ko tiesa arī ir apstiprinājusi, nedod pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda par Krimināllikuma 262.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja personas darbības satur abos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes un veido noziedzīgo nodarījumu kopību.

19.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-713/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess.

2. Ņemot vērā, ka atbrīvošana no kriminālatbildības konkrētajā gadījumā ir procesa virzītāja tiesības, nevis pienākums, pieņemot šādu lēmumu, jāievēro ne tikai konkrētā likuma norma, bet jāvadās arī pēc vispārējiem tiesību principiem, jāvērtē visi lietā konstatētie apstākļi to kopumā un savstarpējā saistībā.

2006.gads

22.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-193/2006
Nevar izbeigt kriminālprocesu uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punkta pamata, ja krimināllieta pēc Krimināllikuma 260.panta 1.daļas ierosināta bez cietušās personas pieteikuma līdz 2005.gada 1.oktobrim.

2002.gads

XXII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību

2015.gads

11.06.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-113/2015
Tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā

Tiesai jāpamato atzinums, ka apsūdzētais meža zemes platībā ir veicis meža zemes transformāciju Meža likuma (redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim) un Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” izpratnē.

Meža zemes transformācijas par cita veida lietojuma zemi rezultātā pārmaiņām ir jābūt tādām, lai būtu konstatējams, ka zeme padarīta par nederīgu meža audzēšanai.

12.06.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-215/2015
Dokumenta oriģināla neesamība krimināllietas materiālos

Tikai fakts, ka krimināllietas materiālos neatrodas viltotais dokuments, nevar būt par attaisnošanas pamatu. Dokumenta oriģināla neesamība netraucē izdarīt secinājumus par tā satura patiesumu, ja tā kopijās, kas atrodas lietā, atspoguļots dokumenta saturs.

27.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-234/2015
Viltota dokumenta izmantošana

Viltota dokumenta uzrādīšana ir viens no veidiem, kā var izpausties Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas dispozīcijā paredzētā viltotā dokumenta izmantošana.

07.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-322/2015
Patvarība, šā noziedzīgā nodarījuma apraksts

Tiesai, piemērojot Krimināllikuma 279.pantu, ir jānorāda ne tikai normatīvais akts, kas ir pārkāpts, bet arī konkrētas pārkāptā normatīvā akta normas.

08.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-351/2015
Uzbrukuma rezultātā varas pārstāvim nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi veido noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību

Gadījumā, ja uzbrukuma rezultātā varas pārstāvim nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā un 126.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noziegumu kopības.

27.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-488/2015
Dokumenti Krimināllikuma 275.panta izpratnē var būt gan publisko, gan privāto tiesību jomā

Dokumenti Krimināllikuma 275.panta izpratnē var būt gan publisko, gan privāto tiesību jomā. Dokumenta juridiskā spēka likums ir vispārējs normatīvs akts, izņēmumi no kura var būt ietverti citos likumos, kas ir speciālie normatīvie akti, piemēram, Civillikumā.

30.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-653/2015
Personas identitātes slēpšana, uzrādot svešu vadītāja apliecību

Vārds, uzvārds un personas kods veido fiziskas personas identitāti. Vadītāja apliecībā ir visi minētie fiziskas personas identitātes dati. Personas identitāti noskaidro, pārbaudot personas atbilstību dokumentos minētajai personai. Sveša dokumenta – vadītāja apliecības uzrādīšana –atzīstama par savas identitātes slēpšanas veidu. Nav izšķirošas nozīmes apstāklim, kāda veida dokuments tika uzrādīts valsts institūcijas pārstāvim – personu apliecinošs vai kāds cits dokuments. Fiziska persona savu identitāti var slēpt ne tikai ar sveša personu apliecinoša dokumenta palīdzību, bet arī izmantojot cita veida dokumentus, kuros ir fiziskas personas identitātes dati.

2014.gads

16.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-330/2014
Pilnvarojuma līgums kā dokuments ar juridisku nozīmi

Uz pilnvarojuma līgumu nav attiecināmi „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, jo šā tiesiskā darījuma formas prasības ir izsmeļoši noregulētas Civillikumā.

19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-353/2014
Krimināllikuma 279.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse

Krimināllikuma 279.panta norma ir uzskatāma par blanketu, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un šā panta dispozīcija ietver sevī norādi uz citos normatīvajos aktos iekļautajām tiesību normām. Tiesa, piemērojot blanketu normu, nosaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un norāda, kādā veidā ir izpaudusies nodarījuma objektīvā puse. Tā kā patvarības objektīvo pusi veido aktīvas darbības, pārkāpjot valsts vai pašvaldības institūcijas normatīvajā aktā noteikto kārtību, noziedzīgā nodarījuma aprakstā ir jābūt norādei, kādā normatīvā aktā noteiktā kārtība ir pārkāpta (apieta).

02.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-460/2014
Ja nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, būtiska kaitējuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt arī citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu

No likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmās daļas izriet, ka būtiska kaitējuma konstatēšanai gadījumā, kad ir konstatēts ievērojams mantiskais zaudējums, nepieciešams konstatēt arī citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu.

2013.gads

18.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2013
Viltošana Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē

1. Ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.

2. Ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.

3. Kriminālatbildība par Krimināllikuma 275.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iestājas par tāda dokumenta viltošanu vai izmantošanu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Likumdevējs nav norādījis to personu loku, kurām šāds dokuments var piešķirt tiesības vai atbrīvot no pienākumiem.

09.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-165/2013
Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība atzīstama par Krimināllikuma 274.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu

Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kas satur datus par konkrēto transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļa, valdītāja vai turētāja personas datus, un piešķir tiesības apliecināt transportlīdzekļa piederību konkrētai personai, tiesības šai personai piedalīties ceļu satiksmē ar reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekli atbilstoši iegūtajai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību kategorijai, līdz ar to tā ir dokuments, kas atzīstams par Krimināllikuma 274.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

2011.gads

17.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2011
Bankas kases izdevumu orderis un dokumentu viltošana

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.584. „Kases operāciju uzskaites noteikumi” kases izdevumu orderis ir kases operāciju uzskaites līdzeklis, bet dokuments, kas apliecina konkrētas fiziskas personas tiesības pieprasīt skaidras naudas izmaksu no tās norēķinu konta, ir pase vai cits personu apliecinošs dokuments, kas dod iespēju veikt personas identifikāciju. Bankas kases izdevumu orderi paraksta naudas saņēmējs, apliecinot, ka nauda ir saņemta, bet šis dokuments nepiešķir nekādas tiesības.

Bankas kases izdevumu orderi nevar atzīt par dokumentu Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas izpratnē.

01.02.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-61/2011
Krimināllikuma 269.pantā – uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai – paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse

Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā. Šā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse izpaužas kā uzbrukums. Ar uzbrukumu jāsaprot aktīvas darbības.

31.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-257/2011
Būtisks kaitējums nav Krimināllikuma 279.pants – patvarība – un būtisks kaitējums

Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā divas no paredzētajām kvalificējošām pazīmēm ir konstatēto darbību izdarīšana ar vardarbības piemērošanu un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas katra par sevi ir Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, savukārt būtiska kaitējuma radīšana ir tikai Krimināllikuma 279.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta pazīme.

2008.gads

01.09.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-351/2008
Personas tiesību un interešu ievērojams apdraudējums

Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē.

2007.gads

15.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-600/2007
Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma viens no priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, nevis jebkurš dokuments, kas atbilst Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

Krimināllikuma 298.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad persona apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu (kriminālprocesa uzsākšanu) pret kādu citu personu iesniegusi iestādei vai amatpersonai, kurai ir tiesības lemt par kriminālprocesa uzsākšanu vai kurai ir pienākums nosūtīt ziņojumu šīm iestādēm, amatpersonām neatkarīgi no tā, vai uzsākts kriminālprocess vai nē.

2006.gads

22.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-97/2006
Pase ir personu apliecinošs dokuments, kuru uzrādot, persona var realizēt tiesības un pienākumus privāto un publisko tiesību jomā, līdz ar to tā ir atzīstama par Krimināllikuma 274.pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.

20.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-620/2006
Mantiskā zaudējuma apmērs, kā viena no būtiska kaitējuma obligātām pazīmēm, ir obligāta Krimināllikuma 279.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, kas spriedumā bija jākonstatē, pamatojot uz pārbaudītiem un izvērtētiem pierādījumiem.

2. Aptuvens, tiesas izmeklēšanā nepārbaudīts un spriedumā neizvērtēts mantiskā zaudējuma apmērs ir tikai tiesas pieņēmums.

XXIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju

2016.gads

22.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-54/2016
Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse un subjekts

Krimināllikuma 296.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi - tiesas sprieduma vai lēmuma neizpildīšana un izpildes kavēšana - ir divas atšķirīgas darbības ar dažādu saturu.

Par sprieduma vai lēmuma neizpildīšanu pie atbildības var saukt tikai speciālu subjektu - personu, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem uzlikts pienākums izpildīt tiesas spriedumu vai lēmumu. Nolēmumus civillietās izpilda tiesu izpildītājs (Tiesu izpildītāju likuma 2.pants, Civilprocesa likuma 539.panta pirmās daļas 1.punkts, 548.panta pirmā daļa, 551.panta pirmā daļa).

05.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-318/2016
Pretrunīgs spriedums

No 2013.gada 1.aprīļa, lai sauktu personu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, jākonstatē šā panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, tas ir, darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas radījušas būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, turklāt tam jābūt izdarītam mantkārīgā nolūkā.

2015.gads

27.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-23/2015
Nepatiesa liecība

Nepatiesa liecība Krimināllikuma 300.panta izpratnē ir tāda liecība, kura ne tikai apzināti neatbilst īstenībai, bet arī ir nozīmīga īstenības noskaidrošanai konkrētajā lietā.

26.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-389/2015 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Tiesas spriedums un lēmums Krimināllikuma 296.panta izpratnē

Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā tiesas sprieduma vai lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu tīša neizpildīšana vai izpildes kavēšana. Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296.panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem.

2014.gads

22.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-241/2014
Kriminālatbildība par neziņošanu

Personu nevar saukt pie kriminālatbildības par neziņošanu par noziegumu, kuram viņa pati ir piesaistīta.

2013.gads

05.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-124/2013
Neziņošana par noziegumu

Krimināllikuma 315.pantā ir paredzēta atbildība par neziņošanu par noziegumu, kas ir piesaistība noziegumam. Personai neiestājas atbildība par neziņošanu par noziegumu, kuram viņš pats ir piesaistīts.

18.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-407/2013
Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīva puse

Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses konstatēšana nevar būt pamatota tikai ar laika posmu no brīža, kad persona droši uzzina, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums līdz laikam, kad šai personai atbilstoši Kriminālprocesa likumam radās tiesības uz aizstāvību.

2012.gads

06.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-131/2012
Nozieguma pēdu slēpšana

Ar nozieguma pēdu slēpšanu jāsaprot šo pēdu iznīcināšanu, bojāšanu, pārveidošanu un jaunu pēdu radīšanu, lai apgrūtinātu izdarītā nozieguma atklāšanu. Cita noziedzīga nodarījuma inscenēšana ir jaunu pēdu radīšana.

17.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-174/2012
Kriminālatbildība par apzināti nepatiesu liecību

Krimināllikuma 300.pantā paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu liecību, atzinumu, tulkojumu un paskaidrojumu, un šā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir liecinieks, cietušais vai cita persona, paskaidrojuma sniedzējs, eksperts vai tulks, ja viņi pirms liecību došanas, paskaidrojuma sniegšanas, eksperta atzinuma došanas vai tulkošanas ir brīdināti par kriminālatbildību.

Tiesai, izskatot celto apsūdzību, jāvērtē, vai apsūdzētais atbilst liecinieka statusam un vai uz viņu bija attiecināma Kriminālprocesa likuma 111.panta pirmajā daļā lieciniekam izvirzītā prasība–sniegt patiesu liecību. Nozīme ir nevis personas procesuālajam statusam, kam šajā gadījumā ir formāls raksturs, bet gan personas faktiskajai saistībai ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

29.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-663/2012
Liecinieka nelikumīga iespaidošana

Lai apsūdzēto atzītu par vainīgu par liecinieka nelikumīgu iespaidošanu, jānoskaidro, vai persona kriminālprocesā bija ieguvusi liecinieka procesuālo statusu.

2011.gads

24.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-609/2011
Noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanās un realizēšana

Ja persona iegādājusies vai realizējusi mantu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, tad tai vienlaicīgi neiestājas kriminālatbildība par neziņošanu par citas personas noziegumu. Tas izriet no piesaistības noziedzīgajam nodarījumam institūta krimināltiesībās.

2010.gads

25.05.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-259/2010
Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse

1. Gadījumā, kad lietas izlemšana ir pabeigta ar tiesas nolēmumu (spriedumu vai lēmumu), tikai tā tiesa, kura izskatījusi šo lietu pēc būtības, ir tiesīga konstatēt vai persona sniegusi nepatiesas liecības. Nolēmumā nepārprotami jānorāda, kuras no personas sniegtajām liecībām ir nepatiesas. Šāds tiesas atzinums ir Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta objektīvās puses sastāvdaļa. Savukārt pirmstiesas kriminālprocesā ir jānoskaidro, vai šīs personas darbības satur visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tajā skaitā jānoskaidro arī subjektīvā puse – vai personai, sniedzot nepatiesas liecības, ir bijis tiešs nodoms.

2. Tam, vai atsevišķi izgatavots tiesas lēmums izmeklēšanas iestādei nosūtīts atbilstoši Kriminālprocesa likuma 473.panta sestajai daļai, vai arī atbilstoši šā likuma 371.panta piektajai daļai izmeklēšanas iestādei nosūtītas ziņas par iespējamu Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nav izšķirošas juridiskas nozīmes, uzsākot kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas iestādē.

2008.gads

25.01.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-33/2008
Par velkamā transportlīdzekļa vadīšanu uzskatāma arī transportlīdzekļa vadīšana, ja to velk lokanajā sakabē un velkamais transportlīdzeklis kaut kāda iemesla dēļ pats nevar pārvietoties. Arī velkamā transportlīdzekļa vadīšanai ir nepieciešamas zināmas iemaņas un prasmes, kuru esamību atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai apliecina kompetentas institūcijas izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Ja personai šādas tiesības ir atņemtas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, atzīstams, ka viņa izvairās no tiesas piespriestā tiesības ierobežojošā soda Krimināllikuma 312.panta izpratnē.

11.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-349/2008
Krimināllikuma 312.panta piemērošana (Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 312.panta)

Krimināllikuma 312.pantā iekļautā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, kas satur pašas sodāmās darbības pazīmes, neatkarīgi no seku iestāšanās. Kaitīgo seku neesamība, pati par sevi nav pamats, lai noziedzīgo nodarījumu atzītu par mazsvarīgu.

2007.gads

10.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-293/2007
Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma rezultātā radītais kaitējums ir jurisdikcijas intereses apdraudējums sprieduma izpildē.

12.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-619/2007
No objektīvās puses Krimināllikuma 298.panta 1.daļā paredzētajam ziņojuma saturam jābūt tādam, kas satur norādi uz nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un personu, kas to izdarījusi, bet sniegtās ziņas ir patiesībai neatbilstošas.

2. Potenciālā apsūdzētā subjektīvo attieksmi pret nodarījumu raksturo tiešs nodoms, jo persona apzinās, ka ziņas ir nepatiesas un tās sniegtas ar īpašu nolūku – panākt konkrētas personas saukšanu pie kriminālatbildības.

04.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-668/2007
Prokurors pirmstiesas procesā, pirmās un apelācijas instances tiesas, izskatot lietu, paplašināti un nepareizi tulkojušas Krimināllikuma 296.panta dispozīciju un nepamatoti atzinušas apsūdzēto par šī kriminālpārkāpuma subjektu.

2. Saskaņā ar Krimināllikuma 296.panta dispozīcijas jēgu par tiesas sprieduma un lēmuma tīšu neizpildīšanu pie kriminālatbildības var saukt personu, kurai saskaņā ar likumu vai darba pienākumiem jāizpilda tiesas spriedums vai lēmums, kurš stājies likumīgā spēkā un kura to tīši nav darījusi.

2006.gads

09.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-670/2006
Krimināllikuma 300.pants paredz personas kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, taču saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta 3.daļas 2.punktā noteikto lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi, par ko viņam ir jābūt pienācīgā kārtā informētam.

2. Nepatieso liecību būtība var būt tieši tāda fakta noliegšana, kas varētu būt par pamatu paša liecinieka saukšanai pie kriminālatbildības par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

3. Tiesai ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas nosacījumiem fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Apsūdzētajam savā lietā ir jādod iespēja apšaubīt Kriminālprocesa likuma 125.pantā minētos faktus un pierādīt pretējo.

2005.gads

22.03.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-152/2005
Personu nevar saukt pie kriminālatbildības par neziņošanu par noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu viņa ir turēta aizdomās un apsūdzēta

XXIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

2016.gads

31.03.2016 Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-25/2016
Kukuļa nodošana un kukuļa piedāvāšana kā patstāvīgi pabeigti noziedzīgi nodarījumi

Kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā, līdz ar to atzīstot par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Aicinājuma pieņemt kukuli sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts ar darbības – aicinājuma pieņemt kukuli – izteikšanas brīdi.

Kukuļa nodošana kā objektīvās puses izpausme prezumē kukuļa priekšmeta nodošanu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tādējādi, lai kvalificētu apsūdzētā darbības kā pabeigtu kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumu, ir būtiski konstatēt, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai vismaz tā daļu, vai nē.

05.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-58/2016
Dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kvalifikācijas jautājumi

03.10.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-615/2016
Ārsts kā Krimināllikuma 326.²pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana) subjekts

Ārsts, kurš darbojas publiskās personas vārdā, uz darba līguma pamata pildot pašvaldības deleģētu uzdevumu - sniedzot pacientam sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus, - uzskatāms par pašvaldības darbinieku, kas nav valsts vai pašvaldības amatpersona, proti, ir Krimināllikuma 326.² pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts.

2014.gads

18.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-1/2014
Būtisks kaitējums Krimināllikuma 318.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā

Krimināllikuma 318.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums. Būtisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsūdzībā rada valsts amatpersonas darbība, kas saistīta ar šīs personas citu noziedzīgu nodarījumu vai arī citas personas noziedzīgu nodarījumu. Būtisks kaitējums var būt nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai, personas likumiskajām interesēm kā atsevišķi, tā arī dažādām grupām atkarībā no valsts amatpersonas amata, darbības rakstura, cietušo personu esamības. Turklāt citus noziedzīgus nodarījumus konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā.

2013.gads

28.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-7/2013
Dienesta pilnvaru pārsniegšana, ja tā saistīta ar vardarbību

Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību, savukārt miesas bojājumu nodarīšana nav šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme, proti, lai iestātos atbildība pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, ir jākonstatē vardarbības pielietošanas fakts, un nav obligāti nepieciešams, lai šīs vardarbības rezultātā tiktu nodarīti miesas bojājumi.

03.07.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-333/2013
Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izraisījusi smagas sekas

Lai valsts amatpersonas darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) vai pēc Krimināllikuma 318.panta trešās daļas (Krimināllikuma 2013.gada 1.aprīļa redakcijā), nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona izdarījusi tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas.

2012.gads

31.01.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-43/2012
Amatpersonas prettiesiska ietekmēšana

Krimināllikuma326.¹ panta izpratnē amatpersonas prettiesiska ietekmēšana izpaužas tādā veidā, ka persona, kuras viedoklis valsts amatpersonai ir svarīgs (persona ar ietekmi), sniedz amatpersonai uzpirktu viedokli kādas personas interesēs, būdams persona, kas pieņēmis no tās materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus.

Kriminalizētas ir vienīgi tādas darbības, kad persona, kurai būtu jāveic ietekmēšana, jau ir apgalvojusi vai apstiprinājusi, vai arī vienlaicīgi ar piedāvājumu apgalvo vai apstiprina personai, kuras interesēs ietekmēšanai būtu jānotiek, ka tā ir spējīga ietekmēt citaspersonas.

2011.gads

20.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-2/2011
Valsts amatpersonas statuss un tās atrašanās atvaļinājumā

Valsts amatpersona atrodoties atvaļinājumā nezaudē amatpersonas statusu un tiesības veikt savus amata pienākumus. Neviena likuma norma neaizliedz amatpersonai, atrodoties atvaļinājumā, veikt savus amata pienākumus un izmantot amatpersonas tiesības, neskatoties uz to, ka viņas vietā iecelts pienākumu izpildītājs.

01.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-7/2011
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 320.panta – kukuļņemšana

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 318.panta un 320.panta ir paredzēta tajos gadījumos, kad kukuļņēmēja darbību rezultātā ir iestājušās Krimināllikuma 318.pantā paredzētās sekas – būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā arī par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas.

Būtisks kaitējums ir obligāta Krimināllikuma 318., 320.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tādēļ apsūdzībā jānorāda, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē.

15.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-79/2011
Krimināllikuma 326.¹ panta – tirgošanās ar ietekmi – pirmās daļas jaunā redakcija

Izvērtējot Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas normas dispozīciju 2009.gada 19.novembra likuma redakcijā, atzīstams, ka spēkā esošā Krimināllikuma 326.¹ panta pirmās daļas dispozīcija ir labvēlīgāka par ar 2004.gada 12.februāra likuma izteikto 326.¹ panta pirmās daļas dispozīciju, kura bija plašāka. Tātad likumdevējs ir sašaurinājis to darbību saturu, par kurām paredzēta atbildība pēc Krimināllikuma 326.¹ panta pirmās daļas.

2008.gads

22.01.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-3/2008
Valsts amatpersona, ja tā piedalās koleģiāla lēmuma pieņemšanā, var būt Krimināllikuma 320.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts, jo katrs komisijas loceklis kā valsts amatpersona pieņem konkrētu lēmumu. Šādi valsts amatpersona rīkojas atbilstoši savam dienesta stāvoklim un var izmantot iespējas, lai ietekmētu koleģiāla lēmuma pieņemšanu, kura pieņemšana var būt atkarīga no atsevišķu komisijas locekļu lēmumiem.

02.07.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-312/2008
Ievērojama mantiska zaudējuma nodarīšana kā smagas sekas Krimināllikuma 319.panta otrās daļas izpratnē

Mantiska zaudējuma nodarīšana atzīstama arī tādos gadījumos, kad amatpersonas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir ne tikai zaudēta konkrēta manta, bet arī zaudēta iespēja to iegūt turpmāk, ja vien šīm sekām ir tiešs cēlonisks sakars ar apsūdzētās personas Krimināllikuma attiecīgā normā paredzēto noziedzīgo darbību vai bezdarbību.

15.10.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-535/2008
Apsūdzības saturs, saucot personu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 320.panta

Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas(nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.

2007.gads

19.02.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-1/2007
Apelācijas instances tiesas lēmumā ir konstatētas un detalizēti izvērtētas visas obligātās un nepieciešamās Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

05.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-404/2007
Mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu krimināltiesiskajā izpratnē, jābūt tādam, kas radies tieši no personas izdarītām noziedzīgām darbībām.

2. Cietušā tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar amatpersonas rīcības apstrīdēšanu tiesā, nevar atzīt par cietušā mantiskiem zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu.

3. Ievērojama materiāla zaudējuma nodarīšanu vienlaicīgi nevar atzīt arī par būtiska kaitējuma nodarīšanu personas tiesībām un interesēm.

2006.gads

17.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-162/2006
Tiesu izpildītājs un vecākais tiesu izpildītājs ir valsts amatpersonas

01.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-396/2006
Tiesas spriedumā pamatoti norādīts, ka tikai iespējas zaudēšana piedzīt maksājuma parādu atzīstama par smagu seku izraisīšanu Krimināllikuma 318.panta 2.daļas izpratnē.

2. Tas atbilst likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.panta 1., 2. daļas prasībām, kur noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, var būt arī radīts citāds kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām.

23.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-615/2006
Krimināllikuma 323.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par pabeigtu, ja kukulis ir pieņemts. Ja piedāvātais kukulis nav ticis pieņemts, personas darbības pareizi kvalificējamas kā kukuļdošanas mēģinājums.

30.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-673/2006
Valsts amatpersonas darbības, kas saistītas ar kukuļņemšanu, ne katrā gadījumā satur arī Krimināllikuma 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

2. Lai amatpersonas darbības vienlaicīgi kvalificētu arī pēc Krimināllikuma 318.panta 1. vai 2.daļas jābūt konstatētam, ka amatpersona par kukuli veikusi nelikumīgas darbības kukuļdevēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

Judikatūras nolēmumu arhīvs OLD

Civillietu departaments

Krimināllietu departaments

Administratīvo lietu departaments

Krimināllikuma Sevišķā daļa

Krimināllikuma Sevišķā daļa

IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds

XI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi

XII nodaļa. Nonāvēšana

XIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību

XIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām

XV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

XVI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību

XVII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem

XVIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu

XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā

XX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību

XXI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību

XXII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību

XXIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju

XXIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā