Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti desmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Apelācijas instances tiesa, konstatējot tam pamatu, var mainīt piemēroto soda mēru, taču šāds lēmums nevar būt patvaļīgs. Apelācijas instances tiesa, īstenojot tai piešķirtās pilnvaras lietas atkārtotā izskatīšanā pēc būtības, jebkādas izmaiņas personai noteiktajā sodā nolēmumā pamato ar konkrētiem, juridiskiem argumentiem, kas izriet no lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem un tiesību normu pareizas piemērošanas.

Tēzes:
Kasācijas protestā ietverto un lietas iztiesāšanā izteikto argumentu nošķiršana

Argumenti, kas pamato apelācijas instances tiesas nolēmuma neatbilstību tiesību normām, ir jānorāda kasācijas protestā. Bez ievērības ir atstājama, piemēram, norāde, ka kasācijas protestā tiek uzturēti arī tādi argumenti, kas izteikti lietas gaitā, jo Senātam nav pamata pievērsties tādu argumentu pārbaudei, kas ir izteikti pirms pārsūdzētā nolēmuma pieņemšanas.

Kasācijas protestā jānorāda tādi tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pārsūdzētā nolēmuma galīgo rezultātu

Kasācijas protestā jānorāda un jāmotivē tādi tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pārsūdzētā nolēmuma galīgo rezultātu; pārkāpumi, kas nemaina tiesas nolēmuma galīgo rezultātu, nevar būt par pamatu nolēmuma atcelšanai. Apelācijas instances tiesas kļūdaina atsauce uz personas atteikšanos sniegt liecību kā personas aizturēšanas iemeslu nav pamats tās nolēmuma atcelšanai, ja pārējie tiesas konstatētie apstākļi ir pietiekami, lai atzītu, ka aizturēšana notikusi pamatoti.

Krimināllikuma 317. pantā (Dienesta pilnvaru pārsniegšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās un subjektīvās puses konstatēšana

Lai piemērotu Krimināllikuma 317. pantu, ir jākonstatē, ka dienesta pilnvaru pārsniegšana ir acīmredzama.

Tādēļ tiesību normas pārkāpuma konstatēšana vien valsts amatpersonas rīcībā nav pietiekama, lai atzītu par pierādītu Krimināllikuma 317. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Ņemot vērā, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem pienākumi nereti ir jāveic sarežģītos un emocionāli saspringtos apstākļos, balstoties uz nepilnīgu informāciju un pieņemot lēmumus steidzamības kārtā, vēlāk konstatēta kļūda pati par sevi nevar būt pamats kriminālatbildības kā visbargākās juridiskās atbildības veida piemērošanai. Turklāt atsevišķa normatīvā akta neprecīza ievērošana ne vienmēr liecina par valsts amatpersonas ļaunprātīgu rīcību.

Policijas darbinieka tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

Likuma „Par policiju” 13. panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nosaka fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanas vispārīgos priekšnoteikumus, neatkarīgi no tiesisko attiecību regulējuma veida, tajā skaitā kriminālprocesā, kur šādu līdzekļu pielietošana var būt īpaši nepieciešama, lai novērstu tiesisko interešu apdraudējumu, nodrošinātu procesuālo darbību izpildi un garantētu efektīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu gadījumos, kad persona nepamatoti nepakļaujas valsts varas pārstāvju likumīgajām prasībām.

Tiesas blakus lēmuma pārsūdzamība

No Kriminālprocesa likuma sistēmas izriet, ka nav pārsūdzami tikai tie procesa virzītāja lēmumi, kuru nepārsūdzamība likumā skaidri noteikta. Attiecībā uz tiesas blakus lēmumu šāds izņēmums likumā nav paredzēts, tādēļ prokuroram kā procesā iesaistītai personai ir tiesības to pārsūdzēt.

Priekšnoteikumi tiesas blakus lēmuma pieņemšanai par prokurora pieļautu pārkāpumu

Lemjot par blakus lēmuma pieņemšanu prokurora iespējami pieļauto pārkāpumu dēļ, tiesai jāievēro īpaša piesardzība, jo tiesas un prokurora atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanu vai pierādījumu vērtējumu ir dabiska kriminālprocesa sastāvdaļa un tādēļ tas vien nav pietiekams pamats šāda lēmuma pieņemšanai.

Tēze:
Operatīvās darbības materiāli un operatīvo darbību rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, kas tiek izmantotas kā pierādījumi, ir savstarpēji nodalāmi termini. Tie nav uzskatāmi par savstarpēji pielīdzināmiem vai aizvietojamiem elementiem pierādīšanas procesā.

Operatīvās darbības materiāli primāri kalpo kā operatīvas darbības dokumentēšanas līdzeklis un satur gan šīs darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, gan to veikšanas metodes, taktiku u. c. Operatīvās darbības materiālos esošās ziņas nav pierādījumi. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem kļūst par pierādījumiem tikai tad, ja tās atrodas krimināllietā un tās ir iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, tās tiek atzītas par attiecināmām, pieļaujamām un ticamām. Tādējādi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esības pamatošanai izmantojamās ziņas atrodas krimināllietas materiālos un ir zināmas apsūdzētajam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tēzes:
Izspiešana (Krimināllikuma 183. pants) kā prettiesisks pieprasījums

Vainīgā izteiktajam pieprasījumam atdot mantu, tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības jābūt prettiesiskam. Nodarījumu nevar atzīt par izspiešanu, ja pieprasījums izrietējis no civiltiesiskajām attiecībām.

Tiesneša pieņemti lēmumi tiesas darba organizācijas nodrošināšanai nav uzskatāmi par apstākļiem, kas radītu interešu konflikta situāciju

1. Lēmumam par referējošā tiesneša nozīmēšanu ir organizatorisks raksturs, un tas nav saistīts ar iepriekšēju vērtējuma izteikšanu par lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem.

2. Tiesneša pienākumos ietilpst arī kolēģu profesionālās darbības vērtēšana, kas nepieciešama tiesas darba organizācijas nodrošināšanai. Atsauksmes sniegšana nav saistīta ar konkrētas lietas izskatīšanu pēc būtības, kā arī neietekmē apelācijas instances tiesneša objektivitāti, izvērtējot pirmās instances spriedumu apelācijas kārtībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)