Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšana

No Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas izriet, ka procesa virzītājam vispirms ir jāpierāda mantas noziedzīgā izcelsme atbilstoši pierādīšanas standartam „iespējamības pārsvars” un tikai tad personai, kura īsteno aizstāvību, rodas pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Turklāt procesa virzītāja pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jābūt balstītam uz ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.–130. panta prasībām. Prasība par pierādījumu attiecināmību un ticamību ir piemērojama arī uz personas, kura īsteno aizstāvību, apgalvojumu par mantas likumīgo izcelsmi.

Lai arī, iztiesājot lietu par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav precīzi jākonstatē tieša saikne starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un mantu, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir jākonstatē noziedzīgā darbība, kuras rezultātā, visticamāk, varēja iegūt mantu. Vienlaikus nav nepieciešams precīzi konstatēt visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes vai visus faktiskos apstākļus saistībā ar minēto noziedzīgo darbību.

Turklāt šādā gadījumā nav izšķirošas nozīmes tam, ka lietā noskaidrotās noziedzīgās darbības rezultātā iegūtā manta ir mazākā apjomā par personai inkriminēto legalizēto mantu, ja, piemēram, noziedzīgo darbību apjoms un sistemātiskums, personas faktiskās darbības ar mantu, kas veiktas bez ekonomiska pamatojuma, vai faktiskās darbības, veicot komplicētus pasākumus mantas legalizēšanā, un inkriminētās legalizētās mantas neatbilstība likumīgajiem ienākumiem liecina par to, ka, visticamāk, manta ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālais nolūks

Lai nošķirtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, no noziedzīgi iegūtu līdzekļu patērēšanas, ir jākonstatē speciālais nolūks – slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.

Speciālā nolūka atklāšanā nav izšķirošas nozīmes tam, cik viegli vai apgrūtinoši ir identificēt naudas darījuma plūsmu, bet ir jāvērtē visu apstākļu kopums, tai skaitā skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā, Finanšu izlūkošanas dienesta praksē apzinātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, veikto naudas pārskaitījumu ekonomiskais pamatojums kopsakarā ar apsūdzētā faktiskajām darbībām – daudzkārtēju skaidras naudas ieskaitīšanu finanšu iestādes kontā tādā apmērā, kas ir zem finanšu iestādes ziņošanas sliekšņa, un tās tālāku pārvietošanu uz citiem kredītiestāžu kontiem –, kas veiktas, lai izvairītos no tā, ka finanšu iestāde identificēs aizdomīgus darījumus, attālinot naudas līdzekļus no to patiesās izcelsmes un radot noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām maldīgu priekšstatu par naudas līdzekļu legalitāti.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)