1. oktobris, 2020.
Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
- SKK-38/2020 “Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā atbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un svešas mantas tīšu bojāšanu un šo noziedzīgo nodarījumu priekšmeta vērtības noteikšana; Procesuālo funkciju nodalīšana” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu; KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi; KPL/ Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu)
Tēze:
Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir Kriminālprocesa likuma 17.pantā ietvertais procesuālo funkciju nodalīšanas princips, kas noteic, ka apsūdzības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Savukārt Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmajā daļā norādīts, ka izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas kriminālprocesā realizē prokurors. No minētajām tiesību normām izriet, ka apsūdzības robežas un saturu nosaka prokurors un tieši prokurora ekskluzīva funkcija ir lemt, vai persona ir saucama pie kriminālatbildības un ja jā, tad par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt prokurora celtā apsūdzība nosaka iztiesāšanas robežas tiesā.
- SKK-256/2020 “Nevainīguma prezumpcijas piemērošana pierādījumu vērtēšanā; Liecību ticamības izvērtēšana“ (KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi; KPL/ Pierādīšana un pierādījumi
Tēzes:
1. Nevainīguma prezumpcijas pamatprincips noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šis nevainīguma prezumpcijas elements jāpiemēro tikai pēc visu pierādījumu novērtēšanas. Tas nav piemērojams attiecībā uz atsevišķiem pierādījumiem.
2. Lai varētu pārliecināties par liecības ticamību, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajai daļai, jāpārliecinās, vai liecībā sniegtās ziņas ir patiesas. Par pierādījumiem kriminālprocesā nevar būt baumas, pieņēmumi un liecinošo personu subjektīvie viedokļi, jo tajā ietilpstošo ziņu par faktiem izcelsme nav konkrēti noteikta, tādējādi tām trūkst pamatojuma un par to patiesumu nav iespējams pārliecināties.
- SKK-J-406/2020 “Maznodrošinātas personas statuss kā pamats procesuālos izdevumus segt no valsts līdzekļiem” (KPL/ Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana)
Tēze:
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajai daļai procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Šīs normas mērķis ir atbrīvot no procesuālajiem izdevumiem, tostarp no samaksas par aizstāvja palīdzību personas, kuru mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju segt izdevumus par aizstāvja palīdzību no saviem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot aizstāvja pieejamību neatkarīgi no personas mantiskā stāvokļa.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
- SKK-9/2020 “Būtisks kaitējums Krimināllikuma 318.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
- SKK-17/2020 “Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses izvērtēšana” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā)
- SKK-23/2020 “Kriminālprocesā lietojamā valoda” (KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi)
- SKK-354/2020 "Vainīgā personību raksturojošo apstākļu izvērtējums soda noteikšanā" (KL/ Soda noteikšana)