Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti astoņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Lai juridiskajai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ir jākonstatē divu veidu apstākļi: 1) apstākļi, kas raksturo juridiskās personas saistību ar noziedzīgo nodarījumu: a) nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs; b) nodarījums izdarīts juridiskās personas labā; c) nodarījums izdarīts juridiskās personas nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā; 2) apstākļi, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās fiziskās personas tiesisko saikni ar juridisko personu, proti, tā ir fiziskā persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis: a) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā; b) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; c) īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros.

Ja nav juridiskās personas saiknes ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu, piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata.

Tēze:
Apelācijas instances tiesa nevar atzīt par pierādītiem smagākus inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus nekā atzinusi pirmās instances tiesa, ja par to nav iesniegts apelācijas protests.

Tādējādi, ja pirmās instances tiesa atzinusi, ka noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis personu grupā ar vienu citu personu, apelācijas instances tiesa, izskatot lietu sakarā ar aizstāvja apelācijas sūdzību, nav tiesīga atzīt, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis personu grupā ar divām citām personām, jo tas pasliktina apsūdzētā stāvokli. Noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts personu grupā ar divām citām personām, raksturo augstāka bīstamības un kaitīguma pakāpe nekā noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts personu grupā ar vienu citu personu.

Tēze:
Ja prokurors apelācijas protestā lūdzis apsūdzēto atzīt par vainīgu un sodīt par smagāka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, bet nav norādījis uz tiesas pieļautiem pārkāpumiem soda noteikšanā, kā arī nav norādījis motīvus smagāka soda noteikšanai, apelācijas instances tiesa, izskatot lietu sakarā ar apelācijas protestu un atzīstot, ka pirmās instances tiesa pareizi kvalificējusi apsūdzētā darbības, nav tiesīga noteikt apsūdzētajam smagāku sodu, nekā to noteikusi pirmās instances tiesa.

Tēze:
Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis – noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību – konstatējams tad, ja, pirmkārt, personai ir izskaidrotas tiesības neliecināt un viņa ir brīdināta, ka liecinātais var tikt izmantots pret viņu, kā arī persona ir informēta par sekām par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, otrkārt, personas sniegtās ziņas ir uzskatāmas par liecību, treškārt, liecība ir nepatiesa, ceturtkārt, nepatiesas liecības sniegšana ir bijusi apzināta.

Tēzes:
Datu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli, izplatīšanas (Krimināllikuma 193.1 pants) subjektīvās puses konstatēšana

Krimināllikuma 193.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības – tādu datu iegūšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli – izdarīšanas brīdi.

Lai konstatētu, ka Krimināllikuma 193.1 panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu, nav nepieciešams pierādīt, ka apsūdzētais paredzējis kaitīgo seku iestāšanos vai apzinājies to reālas iestāšanās iespējamību.

Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas

Priekšmetu un dokumentu iesniegšana, ko persona veic pēc pašas, nevis pēc amatpersonas, kura pilnvarota veikt izmeklēšanas darbības, iniciatīvas, nav pratināšanas sastāvdaļa, iesniegtie priekšmeti un dokumenti neveido liecības saturu.

Tēzes:
Lietas dalībnieku viedokļi kā izvērtējamie apstākļi, apelācijas instances tiesai pieņemot lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 566. pantā iekļauti nosacījumi, kādi apelācijas instances tiesai jāievēro, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Tajā skaitā tiesai ir pienākums lietas dalībniekiem dot iespēju izteikt viedokli par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma pārkāpumu būtiskumu, apsūdzētā tiesību uz aizstāvību nodrošināšanu un citus apstākļus.

Lietas dalībnieku viedokļi ietilpst to apstākļu kopumā, kuri tiesai jāizvērtē, pieņemot Kriminālprocesa likuma 566. pantā paredzēto lēmumu.

Lēmuma par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā būtība

Apelācijas instances tiesas lēmums par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 566. pantu nav personas vainīgumu konstatējošs lēmums. Tas ir pamats pirmās instances tiesai lietu pilnībā vai kādā tā daļā atkārtoti izskatīt pēc būtības, nodrošinot krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Apelācijas instances tiesa, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, savā lēmumā nenorāda, kāds nolēmums jāpieņem, izskatot lietu no jauna.

Tēzes:
Izmeklēšanas darbības daļējs ieraksts Kriminālprocesa likuma 143. panta otrās daļas izpratnē

Par daļēju ierakstu, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 143. panta otrajai daļai un 130. panta otrās daļas 3. punktam atzīstams par nepieļaujamu, uzskatāms tāds ieraksts, kurā nav fiksēta Kriminālprocesa likuma 143. panta 1.1 daļā norādītā informācija, visa izmeklēšanas darbības gaita un laiks, kad šī darbība ir pabeigta.

Ja procesuālā darbība tiek fiksēta skaņu un attēlu ieraksta veidā, skaņas un attēla ieraksta nesakritība laikā, kā arī tas, ka atsevišķās ieraksta daļās nav redzama pratināmā persona vai procesuālās darbības veicējs, nevar būt par pamatu atzinumam, ka skaņas un attēlu ieraksts ir daļējs un šī iemesla dēļ nav izmantojams pierādīšanā. Skaņu un attēlu ierakstā fiksētās izmeklēšanas darbības laikā iegūto ziņu ticamība ir izvērtējama, ievērojot Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

Drošības līdzekļa – apcietinājuma – turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšana pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā

Pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā tiesai ir pienākums izvērtēt drošības līdzekļa – apcietinājuma – turpmākas piemērošanas nepieciešamību vienīgi tad, ja tā atliek lietas iztiesāšanu uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, vai pasludina pārtraukumu uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem.

Proti,  Kriminālprocesa likuma 281. panta 5.2 daļā noteiktais divu mēnešu termiņš ir saistāms vienīgi ar laika periodu, uz kādu apelācijas instances tiesa lēmusi atlikt lietas iztiesāšanu vai pasludināt pārtraukumu, nevis noteic apsūdzētajam piemērotā apcietinājuma izvērtēšanas periodiskumu.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)