Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzi

 

Tēze:
Lemjot par personas saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 148. panta par datorprogrammas autora tiesību pārkāpšanu, tiesai ir jāizvērtē, vai persona ar datorprogrammu ir veikusi tādas darbības, kuru veikšanai saskaņā ar Autortiesību likumu ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Bez autortiesību subjekta atļaujas nav veicama datorprogrammas reproducēšana, ar ko jāsaprot arī darba fiksēšana (ietveršana) elektroniskā datu nesējā. Datorprogrammas glabāšana datorā, arī tās izmēģinājuma versijas nedzēšana no datorsistēmas pēc licences līgumā noteiktā termiņa beigām, pati par sevi nav datorprogrammas reproducēšana, tāpēc nav atzīstama par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu Krimināllikuma 148. panta izpratnē.

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 562. panta pirmajā daļā noteiktās prasības par lietas izskatīšanas apjomu un ietvariem, ievērojot tiesas spriešanas funkciju, attiecas arī uz apelācijas protestā ietvertajiem prasījumiem par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Tas nozīmē, ka tiesai, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir saistošs apmērs, kādā prokurors uzturējis prasījumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pirmās instances tiesā un arī apelācijas protestā.

Tēze:
Ja prokurors nav noprotestējis pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma konstatēšanu un Krimināllikuma 49.1 panta piemērošanu, tiesas atzinuma par apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu apstrīdēšana  un prasība par bargāka soda noteikšanu, pamatojoties uz šo argumentu, turpmākajā kriminālprocesa gaitā nav pieļaujama.

Tēze:
Mantas konfiskācija kā soda veids pēc būtības ir līdzīga naudas sodam, proti, tās mērķis nav atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto mantu, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu. Šādā situācijā mantas konfiskāciju var vērst tikai uz notiesātā mantu.

Gadījumā, ja konfiskācijai pakļauts laulības laikā iegādāts nekustamais īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz notiesātās personas vārda, jautājumi par laulāto mantiskajām attiecībām un par piedziņas pamatotību nav izvērtējami kriminālprocesā, bet savas tiesības notiesātās personas laulātais var aizsargāt civiltiesiskā kārtībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)