Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti četri Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Izlemjot par personas vainīgumu Krimināllikuma 260. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tiesa vispirms izvērtē pret personu celtās apsūdzības pamatotību, tajā skaitā, apsūdzētā pieļautos pārkāpumus ceļu satiksmē un apsūdzētās personas rīcības cēlonisko saikni ar cietušajam nodarītajiem miesas bojājumiem vai personas nāvi.

Ja apsūdzētās personas rīcība ir cēloniskā sakarā ar sekām, bet arī cietušais nav rīkojies atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, tad šādas rīcības vērtējumam var būt nozīme, nosakot apsūdzētajam sodu un izlemjot kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Tēzes:
Krāpšana, kas izpaudusies kā prasības celšana tiesā par nepatiesas ziņas saturoša līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā

Atzinumam par Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esību personas darbībās nav nepieciešams konstatēt viltus pielietošanu tieši pret mantas īpašnieku vai tās valdītāju. Krāpšana var izpausties darbībās, kas vērstas ne tikai uz mantas īpašnieka vai valdītāja, bet arī citas personas maldināšanu.

Gadījumā, kad apzināti sniegtas nepatiesas ziņas iestādei vai tiesai, no kuras lēmuma atkarīga darījuma atzīšana par tiesisku, cietušā mantiskās intereses kā krāpšanas objekts var tikt aizskartas pastarpināti.

Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (krāpšanas) priekšmeta – nekustamā īpašuma bezatlīdzības un beztermiņa lietošanas tiesību – vērtības noteikšana

Gadījumā, ja krāpšanas rezultātā persona iegūst nevis kustamo vai nekustamo mantu, bet tiesības uz mantu (īpašuma tiesības, lietošanas tiesības u.c.) vai arī saņem pakalpojumu, krāpšanas noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir atkarīga no iegūto tiesību vai saņemto pakalpojumu vērtības.

Ja nekustamā īpašuma bezatlīdzības un beztermiņa lietošanas tiesības faktiski liedz tā īpašniekam rīcību ar nekustamo īpašumu, proti, konstatējama tā faktiska zaudēšana, par noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību atzīstama nekustamā īpašuma tirgus cena.

Tēzes:
1. Ideālā kopībā izdarīti noziedzīgie nodarījumi ir patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi un atbilstoši likuma regulējumam par katru nosakāms sods, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus. Soda mēru ietekmējošie apstākļi nosakāmi katram ideālā kopībā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ievērojot to, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme (Krimināllikuma 48. panta ceturtā daļa).

2. Gadījumā, kad noziedzīgo nodarījumu ideālo kopību veido noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas (transportlīdzekļa vadīšana, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) un 312. panta otrās daļas (izvairīšanās no brīvības atņemšanas vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas), noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē var tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli, nosakot sodu pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas. Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē ir paredzēta kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Tēze:
Lai garantētu tiesībās uz taisnīgu tiesu ietvertās tiesas objektīvās neitralitātes prasības ievērošanu, tiesnesim ir pienākums novērtēt savu spēju izspriest lietu objektīvi un iespaidu, kāds tiks radīts sabiedrībai par konkrēto kriminālprocesu arī tad, ja lietā nav pieteikts noraidījums.

Par tiesas objektīvo neitralitāti pamatotas šaubas var rasties gadījumā, ja tiesneša iepriekš pieņemtajā nolēmumā ir ietverti atzinumi, kas faktiski nosaka apsūdzētā vainīgumu citā procesā.