Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti deviņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Krimināllikuma 195. panta izpratnē uzskatāmi tādi līdzekļi, kas nonākuši vainīgās personas rīcībā noziedzīgā ceļā un ar kuriem tā var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi no tā, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts. Nav nozīmes arī laika atstarpei starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet gan vienīgi tam, ka abi noziegumi attiecas uz vienu un to pašu priekšmetu.

Naudas līdzekļu, kas nelikumīgi iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, legalizēšana var aizsākties, pirms ir pabeigts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Tēze:
Ja Augstākā tiesa, izskatot lietu Kriminālprocesa likuma 63. nodaļā noteiktajā kārtībā, atcēlusi zemākas instances tiesas nolēmumu pilnībā vai daļā un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai, lieta izskatāma no jauna vispārējā kārtībā, arī tad, ja nolēmums atcelts tikai daļā par galīgā soda noteikšanu. Tiesai nav pamata šādā gadījumā lietu izskatīt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 649. un 650. pantu, kas reglamentē spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanu.

Tēze:
Tiesas pienākums motivēt savu nolēmumu izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu. Kriminālprocesa likuma prasība par motivētu nolēmumu ir ievērota, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem. Turklāt, jo būtiskāk tiek ierobežotas personas tiesības, jo izvērstākam jābūt tiesību ierobežojuma pamatojumam.

Tēzes:
Inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāsts apsūdzībā

Galvenais apsūdzībā norādāmo inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konkretizācijas pakāpes kritērijs ir tas, vai apsūdzība izpilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju, proti: 1) vai konkretizācija ir pietiekama, lai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu norobežotu no citiem iespējamiem līdzīgiem tās pašas personas noziedzīgajiem nodarījumiem; 2) vai konkretizācija ir pietiekama, lai apsūdzētais varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds no apstākļiem izmeklēšanā nav noskaidrots vai nav noskaidrots pietiekami detalizēti, ir jāizvērtē, vai tas nav šķērslis, lai atzītu, ka apsūdzība pilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu krimināltiesību normu efektīvu piemērošanu, ievērojot noteiktu apstākļu noskaidrošanas iespēju, no valsts apsūdzību uzturošās iestādes nevar ikreiz prasīt tādu faktisko apstākļu izklāstu, kas sīkāk nav konkretizējams.

Pierādījumu novērtējums, ja apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu – notiesājošu – spriedumu

Ja apelācijas protesta vai cietušā apelācijas sūdzības, kuru atbalsta prokurors,  izskatīšanas rezultātā  apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa notiesājošu spriedumu, tai nav saistošs pirmās instances tiesas sniegtais pierādījumu novērtējums un tiesas izdarītie secinājumi.  Apelācijas instances tiesa ir tiesīga sniegt citādu – no pirmās instances tiesas atšķirīgu – pierādījumu novērtējumu un izdarīt citādus atzinumus arī tajā gadījumā, ja papildu pierādījumi apelācijas instances tiesā nav iegūti.

Tēze:
Tiesas sēdē nepārbaudītas liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesa var izmantot sprieduma pamatošanā kriminālprocesā, ja ir ievērotas Kriminālprocesa likuma 506. panta ceturtajā daļā un 512. panta otrās daļas 4. punktā minētās prasības.

Tēzes:
Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikums kā kriminālprocesa uzsākšanas iemesls Kriminālprocesa likuma 7. panta otrās daļas izpratnē

Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikuma forma Kriminālprocesa likumā nav stingri reglamentēta, taču svarīgi ir konstatēt, ka persona tiešām ir izteikusi gribu, lai par nodarījumu, ar kuru viņai nodarīts kaitējums, tiktu uzsākts kriminālprocess un vainīgā persona tiktu saukta pie likumā paredzētās atbildības. Personai, kurai nodarīts kaitējums, nav pienākuma pieteikumā norādīt to personu, pret kuru uzsākams kriminālprocess, un sniegt nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Šo jautājumu izlemšana ir procesa virzītāja ziņā.

Solidāra atbildība par nodarīto kaitējumu

Ja vairāki apsūdzētie ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā ir iestājušās kaitīgās sekas, un nav saprātīga pamata nodarītā kaitējuma noteiktu daļu attiecināt vienīgi uz kādu no apsūdzētajiem, tiesa kaitējuma kompensāciju piedzen solidāri no visiem apsūdzētajiem.

Tēze:
Tas, ka nav zināms, tieši no kura noziedzīgā nodarījuma ir iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, nav šķērslis personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 195. panta. Tomēr tas nenozīmē, ka, iztiesājot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, līdzekļu noziedzīgā izcelsme vispār nav jāpierāda. Līdzekļu noziedzīgo izcelsmi iespējams pierādīt arī ar netiešiem pierādījumiem, kā arī pamatojoties uz konkrētajā lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)