Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzi

 

Tēze:
Lai noteiktu Krimināllikuma 114. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmju esību vai neesību apsūdzētā nodarījumā, izvērtējama ir ne tikai tieša, bet arī netieša nodoma esība apsūdzētā attieksmē pret darbību. Savukārt attieksmē pret sekām ir izvērtējama ne tikai tieša vai netieša nodoma esība, bet arī tas, vai ir konstatējama kāda no Krimināllikumā paredzētajām neuzmanības formām – noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība.

Tēzes:
Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupīto līdzekļu legalizēšana

Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi, un tie atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas izpaudusies kā maksājamā nodokļa apmēra samazināšana, ārēji nošķirams mantisks labums, kas atzīstams par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, rodas fiktīva darījuma noslēgšanas brīdī.

Uz deklarēto fiktīvo darījumu pamata veiktie naudas pārskaitījumi veido Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse

Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir konstatējama, ja pārskaitījuma mērķis ir bijis radīt noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām, tajā skaitā bankām un Valsts ieņēmumu dienestam, maldīgu priekšstatu, ka darījums, uz kura pamata naudas līdzekļi pārskaitīti, faktiski ir noticis un ka naudas līdzekļi iegūti tiesiski.

Tēze:
Par apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi attaisnojošu iemeslu Kriminālprocesa 560. panta trešās daļas izpratnē atzīstams apsūdzētā veselības stāvoklis, kas liedz viņam piedalīties tiesas sēdē.

Šādu veselības stāvokli apliecina arī apsūdzētajam izsniegta darbnespējas lapa, kurā norādīts konkrētajā laikposmā noteiktais ārstēšanās režīms – ārstēšana stacionārā vai mājas režīms.

Tēze:
Noziedzīgu nodarījumu recidīvu neveido noziedzīgie nodarījumi, par kuriem persona izskatāmajā lietā tiek atzīta par vainīgu un sodīta. Noziedzīgu nodarījumu recidīva konstatācija ir saistīta ar sodāmības par tīšu noziedzīgu nodarījumu esību, proti, sodāmību, kura jaunā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta.

Tēzes:
Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, kas pieder citai personai, vērtības piedziņa

Krimināllikuma 70.14 panta pirmās daļas mērķis ir aizsargāt trešās personas tiesības uz īpašumu, nepieļaujot nesamērīgu iejaukšanos tās dzīvē, uzliekot pienākumu mantiski atbildēt par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets, kas pieder citai personai, nav konfiscējams Krimināllikuma 70.12 panta kārtībā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību atbilstoši Krimināllikuma 70.14 panta nosacījumiem.

Lietas izskatīšanas robežas kasācijas instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa nav lēmusi par citai personai piederoša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu un prokurors nav iesniedzis kasācijas protestu par minēto jautājumu

Ja apelācijas instances tiesa nav lēmusi par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu no apsūdzētā saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta pirmo daļu un par šo jautājumu nav iesniegts kasācijas protests, tad kasācijas instances tiesa nav tiesīga pasliktināt apsūdzētā stāvokli un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai šī jautājuma izlemšanai, jo mantas īpašā konfiskācija ir viens no krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, kas būtiski ierobežo personas tiesības uz īpašumu (reformatio in peius aizlieguma princips).

Tēzes:

Krimināllikuma 85. pantā (Spiegošana) paredzētais noziedzīgais nodarījums (likuma redakcijā līdz 2016. gada 10. maijam)

Personas nodarījuma – nelikumīga valsts noslēpumu saturošu un neizpaužamu ziņu vākšana un nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā – juridiskajā novērtējumā nav izšķirošas nozīmes tam, kad un kādos apstākļos persona saņēmusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumu un kādam konkrēti ārvalsts izlūkdienesta darbiniekam šādas ziņas tika nodotas vai bija domātas nodot, bet gan sadarbības faktam ar ārvalsts institūciju, kas pilnvarota veikt jebkādu izlūkošanas darbību.

Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks

Kriminālprocesa likuma 111.1 panta izpratnē kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks ir tā persona, kurai īpašumtiesības uz mantu, ar kuru procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas tiesības rīkoties, ir nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā vai kura apgalvo, ka ir aizskartas viņas tiesības uz minēto mantu.

Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā iespējama pārkāpuma izvērtēšanas pienākums

To, vai nav pārkāptas Kriminālprocesa likuma 14. pantā nostiprinātās apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa vērtē tad, ja lietā ir pieteikts šāds lūgums vai ja kriminālprocesā pastāv objektīvi apstākļi, kas pirmšķietami liecina par iespējamu tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu (piemēram, procesa virzītāja pieļauti nozīmīgi bezdarbības periodi vai pieļauta neefektīva procesa virzība).

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)