Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

                                        

Tēze:
Ja tiesai ir zināms, ka apsūdzētais atrodas ārvalstī un ir ievietots stacionārā, tai nav pamata atzīt, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un ka lietu tādēļ var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

Tiesai nav pamata atzīt, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies neattaisnojoša iemesla dēļ, ja tiesai iesniegtas izziņas no slimnīcas, kas apstiprina, ka apsūdzētais slimnīcā ievietots vairākkārt.

Tēze:
Nav pamata izbeigt uzsāktu kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punktu, ja konstatēts, ka kriminālprocesa uzsākšanas brīdī nav bijis zināms cietušajam nodarītais miesas bojājumu smagums, kriminālprocess uzsākts par Krimināllikuma 13.nodaļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem, persona atzīta par cietušo, kā arī tā nav paudusi vēlmi, lai apsūdzēto nesauktu pie kriminālatbildības par nodarītajiem miesas bojājumiem.

Tēze:
Lai personu atzītu par vainīgu Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par kukuļa pieņemšanu pēc tā pieprasīšanas, jākonstatē, ka kukuļošanas iniciators ir kukuļņēmējs un ka tieši viņš ierosina dot kukuli par likumīgas darbības neizdarīšanu vai nelikumīgas darbības izdarīšanu kukuļdevēja interesēs.

Tēze:
Arī pirms 2014.gada 15.maija likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Krimināllikuma 316.pantā definētais valsts amatpersonas jēdziens bija attiecināms uz amatpersonām, kuras pilda valsts dienesta pienākumus kapitālsabiedrībās vai kurām ir tiesības rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem.

Tēze:
Krimināllikuma 146.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud personas tiesības uz tādiem darba apstākļiem, kuri nodrošina darba aizsardzību un tehnisko drošību, nodarot kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai.

Kriminālatbildība saskaņā ar šo normu iestājas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam, kas atbildīgs par darba aizsardzības vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, ja vadītājs nav ievērojis šo normatīvo aktu prasības un tas izraisījis miesas bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu, vai cilvēka nāvi. Proti, minētā norma nosaka kriminālatbildību par personas rīcību (darbību vai bezdarbību), kas paredzēta citā normatīvā aktā.

Mainoties darbinieka veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai īpašajiem apstākļiem, personai, kura atbildīga par darba aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” prasībām ir pienākums nosūtīt darbinieku uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, neraugoties uz to, ka ir spēkā kārtējās veselības pārbaudes rezultāti. Minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad persona turpina veikt tos pašus darba pienākumus, bet tiek konstatēti līdz šim neidentificēti veselībai kaitīgi darba vides faktori.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)