Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzi

 

Tēze:
Norobežojot izspiešanu no laupīšanas, ir jāņem vērā, ka laupīšanas gadījumā draudi rada cietušajam objektīvi pamatotu priekšstatu, ka cietušā pretošanās gadījumā tie tiks īstenoti uzreiz līdz pieprasītās mantas iegūšanas brīdim, savukārt izspiešanas gadījumā draudi var tikt īstenoti nākotnē, ja vainīgā izvirzītās prasības netiks izpildītas.

Tādējādi gadījumā, ja pēc izteiktajiem draudiem cietušais atradies draudētāja nepārtrauktā uzraudzībā līdz mantas iegūšanas brīdim, vainīgā darbības jākvalificē kā laupīšana saskaņā ar Krimināllikuma 176. panta attiecīgo daļu.

Tēze:
Krimināllikuma 179. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai nav izšķirošas nozīmes tam, ka nav pierādīta šī noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtās mantas izmantošana. Tomēr rīcība ar prettiesiski iegūto mantu pēc tam, kad nodarījums juridiski ir pabeigts, var būt to apstākļu lokā, kas ļauj secināt, vai personai ir bijis nolūks prettiesiski iegūt svešu matu, kura viņai bija uzticēta vai kura atradās viņas pārziņā.

Tēze:
Ja tiesa, nosakot sodu, par personu raksturojošu ziņu atzīst to, ka apsūdzētais izdarījis citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess, bet personas vainīgums vēl nav konstatēts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 19. pantā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa – nevainīguma prezumpcijas – pārkāpums.

Tēze:
Lai konstatētu Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 4. punktā norādīto atbildību mīkstinošo apstākli, lietā jābūt pierādītam, ka apsūdzētās personas sniegtā informācija ir palīdzējusi atklāt citas personas noziegumu un šī cita persona par šo noziegumu ir vismaz saukta pie kriminālatbildības.

Tēzes:
Soda pastiprināšana apelācijas instances tiesā, izskatot lietu no jauna, ja kasācijas instances tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas nolēmumu Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpuma dēļ

Ir nošķirami gadījumi, kad lieta pēc izskatīšanas kasācijas kārtībā tiek nosūtīta apelācijas instances tiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, no gadījumiem, kad kasācijas kārtībā tiek atzīts, ka, skatot lietu pirmo reizi apelācijas instances tiesā, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpumu un nepamatoti nav izskatījusi lietu pēc būtības.

Ja kasācijas instances tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas nolēmumu Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpuma dēļ, apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, var noteikt apsūdzētajam smagāku sodu, nekā to bija noteikusi pirmās instances tiesa, ja šī iemesla dēļ bija iesniegts apelācijas protests vai cietušā apelācijas sūdzība vai ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.

Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana, izlemjot kriminālprocesā iesaistītās personas lūgumu par ekspertīzes noteikšanu

Izlemjot kriminālprocesā iesaistītās personas lūgumu par ekspertīzes noteikšanu, tiesai ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem. Lietas virzībai nevajadzīgu izmeklēšanas darbību veikšana var neattaisnoti novilcināt procesu, tādējādi nepamatoti ierobežojot taisnīgas tiesas elementu – lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)