Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti seši Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)

 

Tēzes:
Procesuālo izdevumu piedziņas nepieļaujamība, iztiesājot lietu no jauna, ja tas pasliktina apsūdzētā stāvokli

Procesuālo izdevumu piedziņa, iztiesājot lietu no jauna pirmās instances tiesā, ja ar iepriekšējo pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais no šo procesuālo izdevumu samaksas bijis atbrīvots, bet prokurors šo tiesas spriedumu apelācijas kārtībā nav apstrīdējis, nelikumīgi pasliktina apsūdzētā stāvokli lietā.

Noziedzīgā nodarījuma – psihotropās vielas pārvietošanas pāri Latvijas Republikas valsts robežai – subjektīvās puses konstatēšana

Ja konstatēts, ka persona, veicot medikamenta pasūtījumu no citas valsts, apzinājās, ka tas satur konkrētu psihotropo vielu, kuras aprite Latvijas Republikā ir aizliegta vai tiek kontrolēta, un šo medikamentu vēlējās pārvietot pāri Latvijas Republikas valsts robežai, tad tam apstāklim, ka  piegādātais medikaments satur citu vielu, kuras aprite Latvijas Republikā ir aizliegta vai tiek kontrolēta, nav izšķirošas nozīmes Krimināllikuma 190.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses konstatēšanā, jo kļūda noziedzīgā nodarījuma priekšmetā neietekmē vainas formu un neizslēdz vainīgā nodomu. Gadījumā, kad maldīgi iedomātie un reālie apstākļi ir ekvivalenti, konstatējams, ka vainīgās personas nodoms ir aptvēris visus apstākļus, kas veido inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Šāda kļūda neietekmē arī noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās

Lai noziedzīgo nodarījumu varētu kvalificēt kā izdarītu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, jākonstatē, ka: 1) noziedzīgo nodarījumu izdarījušas vismaz divas personas; 2) šīs personas par kopīgi izdarāmo noziedzīgo nodarījumu ir vienojušās pirms prettiesisko darbību, kas jau tieši vērstas uz noziedzīgā nodarījuma īstenošanu, uzsākšanas; 3) šīs personas ar kopīgām darbībām tieši īsteno tīšu noziedzīgu nodarījumu, atrodoties noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā un apzinoties, ka nodarījums tiek izdarīts kopā ar vēl vismaz vienu personu; 4) starp personu grupas dalībnieku kopīgajām darbībām un kaitīgajām sekām pastāv cēloņsakarība.

Tēzes:
Cēloņsakarības esības pārbaudes metode

Noskaidrojot saikni starp prettiesisku darbību vai bezdarbību un sekām, kas iestājušās, ņem vērā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās pazīmes, kuras raksturo konkrēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu, tai skaitā nodarījuma faktiskās darbības, lai pārliecinātos, ka konkrētās sekas ir apsūdzētā radītā neatļautā apdraudējuma rezultāts.

Cēloņsakarība nav konstatējama gadījumā, ja persona rīkojās nevērīgi vai pieļāva bezdarbību un radīja apdraudējuma risku, kas neizraisīja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas.

Ja sekas izraisa vairāku personu neuzmanīgas rīcības summēšanās, tad cēloņsakarību veido nosacījumi, kas nozīmīgi ietekmē seku iestāšanās laiku un vietu.

Glābšanas darbu uzsākšana un iespējama cēloņsakarības pārtraukšana

Glābēju iesaistīšanās noziedzīga nodarījuma seku likvidācijā pati par sevi nepārtrauc sākotnējā apdraudējuma tālāko iedarbību. Vērtējot, vai glābēju bojāeja un veselības apdraudējums ir attiecināms uz noziedzīgā nodarījuma sākotnējo cēloni, ir jāņem vērā, ka glābšanas dienestu darbinieki neveic pasākumus nolūkā atteikties no dzīvības un neiesaistās glābšanas darbos brīvprātīgi, jo glābšanas pasākumu veikšana izriet no viņu profesionālajiem pienākumiem un var būt saistīta ar atbildīgu risku nolūkā glābt negadījumā iesaistītās personas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1, 36. un 37. pants). Tādējādi nav konstatējama glābēju rīcības brīvprātība, kas pārtrauktu cēloņsakarības konstatēšanu starp darbībām un kaitīgajām sekām.

Tomēr tiesām jāņem vērā, ka tiesību normas aizsardzības mērķis beidzas tur, kur sākas cietušās personas atbildības joma pašai par sevi. Tādējādi tiesām jāvērtē, vai glābšanas pasākumi nav bijuši acīmredzami bezjēdzīgi un nesamērīgi tam, kādu risku glābēji uzņēmās, apdraudot savu dzīvību un veselību, un tam, kādu rezultātu konkrētajos apstākļos varēja sasniegt. Acīmredzami nesaprātīga glābšanas mēģinājuma gadījumā cēloņsakarības saikne tiek pārtraukta. Šādā gadījumā vērtējami nevis atsevišķu glābēju lēmumi, bet gan visu glābšanas operācijā iesaistīto kopējā rīcība.

Blakus lēmuma tiesiskā daba

Blakus lēmums neskar lietas būtību un ir vērsts uz to, lai kompetenta institūcija novērstu iespējamos pārkāpumus un tos cēloņus, kurus tiesa ir konstatējusi lietas izskatīšanā. Tādējādi tiesa blakus lēmumu var pieņemt jebkurā tiesu instancē pēc savas iniciatīvas, un tiesai nav saistošs procesā iesaistītās personas viedoklis par šo jautājumu. Turklāt nav izšķirošas nozīmes, vai par šo jautājumu ir vai nav iesniegts prokurora apelācijas protests vai apsūdzētā apelācijas sūdzība.

Tiesai rūpīgi jāvērtē, vai katrā gadījumā, kad tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma pārkāpums, ir jāpieņem blakus lēmums. Pārsteidzīgi un nepamatoti ir pieņemt lēmumu par atšķirīgu viedokli par Krimināllikuma normas piemērošanu. Šādos gadījumos ir jāatturas no blakus lēmumu pieņemšanas.

Tēzes:
Par tiesisku un pamatotu nav atzīstams tiesas nolēmums, kurā atzinumi par apsūdzētā vainīgumu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pamatoti ar pierādījumiem.

Apelācijas instances tiesa var piemērot Kriminālprocesa likuma 564. panta sestās daļas nosacījumus un pilnībā pievienoties pirmās instances tiesas spriedumā sniegtajam pierādījumu novērtējumam un secinājumiem par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tikai tad, ja pirmās instances tiesa pierādījumus ir novērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 9. nodaļas prasībām un tiesas atzinumi ir pamatoti ar šiem pierādījumiem.

Tēze:
Vērtējot Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ir ņemams vērā, ka fiktīvu darījumu norādīšana pievienotās vērtības nodokļu deklarācijās ar nolūku nemaksāt pievienotās vērtības nodokli ir ar lielāku kaitīguma pakāpi nekā pieļauta bezdarbība nodokļu nomaksā, kas galvenokārt saistīta ar nepareizu uzņēmējdarbības organizēšanu un likumā uzlikto prioritāšu izvērtēšanu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)