Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīspadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Operatīvās sarunu noklausīšanās laikā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, ja mazāk smags noziegums, kura atklāšanai tika akceptēts šis sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pārkvalificēts uz kriminālpārkāpumu

Ja operatīvās darbības pasākumu akceptēšanas laikā par mazāk smagu noziegumu ziņu iegūšanas iespējamība bija noteikta ar likumu, taču nozieguma pārkvalificēšanas uz kriminālpārkāpumu gadījumā šo ziņu izmantošanas mērķis ir mainījies uz tādu, kas nav pamatots ar likumu, tad mainās arī tas, cik attaisnojams ir personas pamattiesību ierobežojums jaunā mērķa sasniegšanai.

Nosacījumi operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanai pierādīšanā

Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem var tikt izmantotas kā pierādījumi tad, ja tās ir iegūtas likumā paredzētajā kārtībā, nostiprinātas noteiktā procesuālajā formā, atbilst Kriminālprocesa likuma 127. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām, proti, ir attiecināmas, pieļaujamas un ticamas, kā arī ziņas iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likuma noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Tēze:
Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu tikai valsts vai pašvaldības interesēs, nevis pašvaldības kapitālsabiedrības labā, jo kapitālsabiedrības manta ir nodalīta no pašvaldības mantas.

Tēze:
Ja transportlīdzekļa pārbaude notiek, kontrolējot preču pārvietošanu pāri valsts robežai atbilstoši Valsts robežsardzes likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktam, transportlīdzekļa tālākai apskatei nav neieciešama transportlīdzekļa lietotāja piekrišana vai izmeklēšanas tiesneša lēmums.

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 14. pantā nostiprinātās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir būtisks taisnīgas tiesas elements, taču vienlaikus tas nevar būt par tiesisku un pamatotu iemeslu, lai nesamērīgi ierobežotu cita taisnīgas tiesas elementa – tiesību uz lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā – nodrošināšanu.

Tēze:
Ja tīšs smags miesas bojājums, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, nodarīts personu grupā, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, norādot arī 125. panta otrās daļas 5. punktā paredzēto kvalificējošo pazīmi. Šādā gadījumā, nosakot sodu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā.

Tēze:
Tiesai, atzīstot, ka nav konstatējams apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, ir jāizvērtē, vai par pierādītām atzītajās apsūdzētā darbībās ir kāda cita noziedzīga nodarījuma sastāvs, un, ja ir, tad, kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts. Lemjot par šo jautājumu, tiesai jāievēro Kriminālprocesa likuma 455. panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā procesuālās tiesības iztiesāšanā.

Tēzes:
Atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konstatēšana Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas izpratnē

Teksta pārveidošana pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, izslēdzot vai aizstājot atsevišķus vārdus un frāzes ar citu formulējumu, ja ar to netiek mainīti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, kuriem ir būtiska nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, nav uzskatāma par atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konstatēšanu Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas izpratnē, nepasliktina apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību.

Kriminālatbildība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 2013. gada 31. martam

Ja persona – Krimināllikuma 196. panta speciālais subjekts – mantkārīgā nolūkā tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, izdarījusi līdz 2013. gada 31. martam, tā ir saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 196. panta otrās daļas tad, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums un tas šai personai ir inkriminēts.

Noziedzīgā nodarījuma organizētāja un atbalstītāja loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

Organizētāja loma var izpausties arī kā citu līdzdalībnieku iesaistīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un līdzdalībnieku darbību koordinēšana arī nodarījuma izdarīšanas laikā. Savukārt atbalstītājs, zinot par noziedzīgā nodarījuma izdarītāja nodomu izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu, veicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 2. punkts noteic kaitējuma kompensācijas subsidiāro piedziņu no nepilngadīgā un viņa vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums. Tā ir speciālā tiesību norma, kas attiecināma uz visiem nepilngadīgajiem, arī tiem, kuriem noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

Turklāt par kaitējuma kompensāciju atbildīgi abi vecāki.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)