1. februāris, 2023.
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
-
SKK-[A]/2023 “Apsūdzētā apelācijas sūdzībā izteiktā lūguma izvērtēšana” (KPL/ Kriminālprocesa pamatprincipi; KPL/ Iztiesāšana)
Tēze:
Tiesai ir pienākums pienācīgi izvērtēt lūguma pamatotību, arī, vai tas ir attiecināms uz izskatāmo kriminālprocesu, vai tas veicina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, personas tiesību un likumisko interešu nodrošināšanu, vai lūguma noraidīšana nepārkāps Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.
-
SKK-146/2022 “Šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas glabāšana bez attiecīgas atļaujas” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību; KPL/ Kriminālvajāšana)
Tēze:
Šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanās laiks nav obligāta Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme.
Tas, ka apsūdzībā nav norādīts minētā noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas laiks, nav pamats atzīt, ka apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta nosacījumiem un tādējādi tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
-
SKK-313/2022 “Neliela ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma izvērtēšana maznozīmīga noziedzīga nodarījuma kontekstā; Neizpaužamu ziņu izpaušana” (KL/ Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda; KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
Tēzes:
Neliela ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma izvērtēšana maznozīmīga noziedzīga nodarījuma kontekstā
Neliels ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums (likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 19.2panta pirmā daļa) ir ģenerālklauzula – tā kritēriji normatīvajos aktos nav noteikti, tie jāizvērtē tiesai, kas izskata lietu pēc būtības. Ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma apmēru izvērtē saistībā ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, arī, cik nozīmīga ir ar likumu aizsargātā interese, kāds ir apdraudējuma veids, tā smagums, apjoms, ilgums u.tml.
Neizpaužamu ziņu izpaušana
Krimināllikuma 329.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanas brīdi neatkarīgi no apjoma (pilnīga vai daļēja), kādā neizpaužamās ziņas tikušas izpaustas.
-
SKK-464/2022 “Aizturēšanas un apcietinājuma ieskaitīšana soda laikā, nosakot galīgo sodu pēc spriedumu kopības; Pārbaudes laika pagarināšana nosacīti notiesātajam” (KL/ Soda noteikšana)
Tēzes:
Aizturēšanas un apcietinājuma ieskaitīšana soda laikā, nosakot galīgo sodu pēc spriedumu kopības
Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, soda laikā atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai ir ieskaitāma aizturēšana un apcietinājums izskatāmajā kriminālprocesā. Savukārt spriedumā, kurā noteiktais sods ir pievienots izskatāmajā lietā noteiktajam sodam, norādītā aizturēšana vai apcietinājums ņemams vērā, aprēķinot neizciesto soda daļu pēc minētā sprieduma.
Pārbaudes laika pagarināšana nosacīti notiesātajam
Pagarināt nosacīti notiesātā pārbaudes laiku nav tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par nepieciešamu.
Tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta 10.1daļas piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā to nepiemēro.
-
SKK-308/2022 “Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs; Līdzdalība amatnoziegumā; Rīkojums par komandējumu kā Krimināllikuma 327.pantā (Dienesta viltojums) paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets” (KL/ Noziedzīgs nodarījums; KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
Tēzes:
Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs
Par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju atzīstama arī persona (pastarpinātais izdarītājs), kura pati neizdara noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veidojošās darbības un nepiedalās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas procesā, bet noziedzīgā mērķa sasniegšanai apzināti kā rīku izmanto citu personu, kura veic noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, apzinoties, ka šī persona netiks saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un starp pastarpināto un faktisko izdarītāju nepastāv subjektīva saikne kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētā nodarījuma izdarītājs ir speciālais subjekts, pastarpinātajam izdarītājam jāatbilst speciālā subjekta prasībām.
Līdzdalība amatnoziegumā
Persona, kas neatbilst speciālā subjekta pazīmēm, bet, īstenojot kopīgo vienošanos ar noziedzīgā nodarījuma pastarpināto izdarītāju, ir izstrādājusi amatnozieguma plānu un virzījusi tā izdarīšanu, ir atzīstama par amatnozieguma organizētāju.
-
SKK-96/2022 “Tiesību uz repliku liegšana kā Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpums” (KPL/ Iztiesāšana; KPL/ Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā)
Tēze:
Liedzot aizstāvībai tiesības uz repliku, ja tā izteikusi vēlmi īstenot šīs tiesības, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.
-
SKK-3/2023 “Nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana; Tiesībsarga atzinums kā pierādījums” (KL/ Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds; KPL/ Pierādīšana un pierādījumi)
Tēzes:
Nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana
Lai izlemtu, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, tiesai jāizvērtē izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu pieejamības plašums, to pieejamības ilgums, sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši izvērtējot šīs personas ietekmi uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, kā arī personas uzvedība noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, saistība ar naidu kurinošām organizācijām.
Tiesībsarga atzinums kā pierādījums
Tiesībsarga atzinums nav atzīstams par kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma 133. panta izpratnē, jo Tiesībsarga likumā kontroles un uzraudzības funkcija tiesībsargam nav noteikta.
-
SKK-[I]/2022 “Liecinieku liecību izklāsts spriedumā” (KPL/ Spriedums; KPL/ Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā)
Tēze:
Tiesai liecinieku liecības spriedumā nav jāizklāsta pilnīgi, bet jānorāda tikai tās, kas ir būtiskas apsūdzētā attaisnošanai vai notiesāšanai, turklāt jāmin konkrētas ziņas par faktiem no šīm liecībām un jānorāda, ko tieši ar šīm ziņām par faktiem tiesa atzīst par pierādītu.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
-
SKK-34/2023 “Kukuļa pieņemšana pēc tā pieprasīšanas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
-
SKK-145/2022 “Ierobežoti pieskaitāma aizdomās turētā nopratināšanā bez aizstāvja klātbūtnes iegūtā liecība kā nepieļaujams pierādījums” (KPL/ Pierādīšana un pierādījumi)
-
SKK-208/2022 “Apskates protokola administratīvā pārkāpuma lietā falsifikācija kā dienesta viltojums” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
-
SKK-[J]/2022 “Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa grozīšana uz apcietinājumu, ja apsūdzētais pārkāpis iepriekš piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus un nav ieradies uz tiesas sēdēm” (KPL/ Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi; KPL/ Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie noteikumi)