Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Tiesai ir pienākums pienācīgi izvērtēt lūguma pamatotību, arī, vai tas ir attiecināms uz izskatāmo kriminālprocesu, vai tas veicina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, personas tiesību un likumisko interešu nodrošināšanu, vai lūguma noraidīšana nepārkāps Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.

Tēze:
Šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanās laiks nav obligāta Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme.

Tas, ka apsūdzībā nav norādīts minētā noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas laiks, nav pamats atzīt, ka apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta nosacījumiem un tādējādi tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Tēzes:
Neliela ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma izvērtēšana maznozīmīga noziedzīga nodarījuma kontekstā

Neliels ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums (likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 19.2panta pirmā daļa) ir ģenerālklauzula – tā kritēriji normatīvajos aktos nav noteikti, tie jāizvērtē tiesai, kas izskata lietu pēc būtības. Ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma apmēru izvērtē saistībā ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, arī, cik nozīmīga ir ar likumu aizsargātā interese, kāds ir apdraudējuma veids, tā smagums, apjoms, ilgums u.tml.

Neizpaužamu ziņu izpaušana

Krimināllikuma 329.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanas brīdi neatkarīgi no apjoma (pilnīga vai daļēja), kādā neizpaužamās ziņas tikušas izpaustas.

Tēzes:
Aizturēšanas un apcietinājuma ieskaitīšana soda laikā, nosakot galīgo sodu pēc spriedumu kopības

Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, soda laikā atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai ir ieskaitāma aizturēšana un apcietinājums izskatāmajā kriminālprocesā. Savukārt spriedumā, kurā noteiktais sods ir pievienots izskatāmajā lietā noteiktajam sodam, norādītā aizturēšana vai apcietinājums ņemams vērā, aprēķinot neizciesto soda daļu pēc minētā sprieduma.

Pārbaudes laika pagarināšana nosacīti notiesātajam

Pagarināt nosacīti notiesātā pārbaudes laiku nav tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par nepieciešamu.

Tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta 10.1daļas piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā to nepiemēro.

Tēzes:
Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs

Par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju atzīstama arī persona (pastarpinātais izdarītājs), kura pati neizdara noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veidojošās darbības un nepiedalās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas procesā, bet noziedzīgā mērķa sasniegšanai apzināti kā rīku izmanto citu personu, kura veic noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, apzinoties, ka šī persona netiks saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un starp pastarpināto un faktisko izdarītāju nepastāv subjektīva saikne kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētā nodarījuma izdarītājs ir speciālais subjekts, pastarpinātajam izdarītājam jāatbilst speciālā subjekta prasībām.

Līdzdalība amatnoziegumā

Persona, kas neatbilst speciālā subjekta pazīmēm, bet, īstenojot kopīgo vienošanos ar noziedzīgā nodarījuma pastarpināto izdarītāju, ir izstrādājusi amatnozieguma plānu un virzījusi tā izdarīšanu, ir atzīstama par amatnozieguma organizētāju.

Tēze:
Liedzot aizstāvībai tiesības uz repliku, ja tā izteikusi vēlmi īstenot šīs tiesības, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.

Tēzes:
Nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana

Lai izlemtu, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, tiesai jāizvērtē izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu pieejamības plašums, to pieejamības ilgums, sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši izvērtējot šīs personas ietekmi uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, kā arī personas uzvedība noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, saistība ar naidu kurinošām organizācijām.

Tiesībsarga atzinums kā pierādījums

Tiesībsarga atzinums nav atzīstams par kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma 133. panta izpratnē, jo Tiesībsarga likumā kontroles un uzraudzības funkcija tiesībsargam nav noteikta.

Tēze:
Tiesai liecinieku liecības spriedumā nav jāizklāsta pilnīgi, bet jānorāda tikai tās, kas ir būtiskas apsūdzētā attaisnošanai vai notiesāšanai, turklāt jāmin konkrētas ziņas par faktiem no šīm liecībām un jānorāda, ko tieši ar šīm ziņām par faktiem tiesa atzīst par pierādītu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)