Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti četrpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

Tēzes:
Lietas iztiesāšanas apelācijas instances tiesā rakstveida procesā būtība

Rakstveida process pats par sevi neierobežo procesā iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Rakstveida procesa būtība izpaužas apstāklī, ka lieta tiek iztiesāta pēc lietas materiāliem bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās klātienē, līdz ar to apsūdzētais rakstveida procesā nesniedz liecības, nepamato savu viedokli par apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem un nesaka pēdējo vārdu. Tiesības uz taisnīgu tiesu šajā aspektā apsūdzētajam tiek nodrošinātas, izskaidrojot viņam tiesības iesniegt tiesai rakstveida liecības un dokumentus, kas pamato apelācijas sūdzībā izteiktos lūgumus.

Apsūdzētā personību un viņa atbildību mīkstinošus apstākļus pamatojošu ziņu nošķiršana

Apsūdzētā personība un viņa atbildību mīkstinošie apstākļi ir patstāvīgi izvērtējami sodu ietekmējošie apstākļi, līdz ar to ziņas, kas pamato šos apstākļus, ir nošķiramas, un vienas un tās pašas ziņas nevar būt par pamatu gan apsūdzētā personības pozitīvam raksturojumam, gan viņa atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai.

Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem Krimināllikuma 47.panta otrās daļas izpratnē tiesa var atzīt tikai tādus apstākļus, kas pēc sava satura atbilst Krimināllikuma 47.panta jēgai un kas nav vērtējami kā personību raksturojoši apstākļi. Vainīgā pozitīvais raksturojums un fakts, ka viņš agrāk nav sodīts, ir atzīstami par personu raksturojošiem apstākļiem, un šādus apstākļus nevar atzīt par atbildību mīkstinošiem, jo tas ir pretrunā gan ar Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikto, gan ar atbildību mīkstinošu apstākļu būtību un nozīmi.

Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā ietvertais norādījums, ka, nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts, nav tulkojams paplašināti, un tas nedod tiesības atzīt par atbildību mīkstinošiem tādus apstākļus, kas pēc sava satura un nozīmes neatbilst Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā ietvertajiem apstākļiem.

Nosacītas notiesāšanas piemērošana

Jautājumu par to, vai vainīgo var notiesāt nosacīti, izlemj tiesa, pamatojoties vienīgi uz pašas tiesas, nevis vainīgā, viņa aizstāvja vai liecinieku pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Šo pārliecību tiesa pamato ne tikai ar vainīgā personību raksturojošajām ziņām, bet ar visu Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu analīzi, ieskaitot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

 

Tēze:
Apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda. Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.

 

Tēze:
Maksājumu attaisnojoši grāmatvedības dokumenti nav uzskatāmi par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Atbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu ir paredzēta Krimināllikuma 217.pantā.

 

Tēzes:
Vaļsirdīga atzīšanās Krimināllikuma 47.panta izpratnē

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais atbildību mīkstinošais apstāklis ir konstatējams tikai tajā gadījumā, ja pastāv visi trīs šajā punktā norādītie elementi, proti, noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.  Ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nav pieteikusies par vainīgu, taču savu vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā vaļsirdīgi atzīst un nožēlo izdarīto, tiesa var lemt par šāda apstākļa atzīšanu par atbildību mīkstinošu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Ar vaļsirdīgu atzīšanos Krimināllikuma 47.panta izpratnē jāsaprot apsūdzētā pilnīga atzīšanās inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā tādā apjomā, kā to konstatējusi tiesa, noziedzīgā nodarījuma motīvu ieskaitot. Gadījumos, kad šāda vaļsirdīga atzīšanās nav konstatējama, nav pamata atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai arī saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības

Mantkārība nav Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tāpēc narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības var tikt atzīta par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.

 

Tēze:
Replika ir nesaraujami saistīta ar tiesas debašu runu, tomēr tiesas debašu runas un replikas priekšmeti ir atšķirīgi. Ja tiesas debatēs tiek pausts viedoklis par celto apsūdzību un ar to saistītajiem jautājumiem, tad replika ir vērsta uz tiesas debašu runu saturu.

Ievērojot tiesas debašu runas un replikas dažādos uzdevumus, katram tiesas debašu dalībniekiem ir tiesības uz vienu repliku, neatkarīgi no tā, vai citi tiesas debašu dalībnieki izmanto savas tiesības uz repliku, vai nē. Tiesības uzstāties tiesas debatēs un tiesības uz repliku aizstāvis vai apsūdzētais īsteno atkarībā no savas gribas, proti, gan apsūdzētais, gan aizstāvis var atteikties izmantot kādas no savām tiesībām, un šāda atteikšanās neveidos tiesību aizskārumu. Liedzot apsūdzētajam vai viņa aizstāvim īstenot tiesības uzstāties tiesas debatēs, kā arī izteikt repliku, ja apsūdzētais vai aizstāvis izteicis šādu vēlmi, tiek ierobežotas tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu kopumā.

 

Tēze:
Izlemjot jautājumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni, kas izdarīta līdz 2020.gada 5.jūlijam, izšķiroša nozīme ir nodarītā kaitējuma apmēram, t.i., vai ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums atbilst likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā paredzētajam jēdzienam ,,būtisks kaitējums”.  Ja ar personas darbībām nodarīts būtisks kaitējums  likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē, persona saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 186.panta pirmās daļas. Savukārt, ja ar šīm darbībām nav nodarīts būtisks kaitējums, kriminālprocess izbeidzams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ,  jo šādas darbības ar 2020.gada 11.jūnija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” ir dekriminalizētas.

 

Tēze:
Krimināllikuma 132.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim. Noskaidrojot, vai apsūdzētajam bija nolūks likt cietušajam baidīties par savu vai tuvinieku drošību, ir vērtējams, kādu apzinātu uzvedības veidu persona ievēroja kopumā, lai nopietni satrauktu citu personu, darbību ilgums, intensitāte un sistemātiskums. Turklāt ļaunprātīgām darbībām nav jābūt vienveidīgām.

 

Tēze:
Konstatējot, ka vainīgās personas nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas darbības vai bezdarbības akti, kas vērsti uz kopēju mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas –, ko aptver vainīgās personas vienots nodoms, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, var tikt kvalificēta kā viens atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums arī gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi vienlaikus vairākās kapitālsabiedrībās kā patstāvīgos tiesību subjektos.

 

Tēze:
Apelācijas instances tiesai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārsniegt sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad pirmās instances tiesa nepamatoti konstatējusi apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošus apstākļus.

 

Tēze:
Tiesas blakus lēmums tiek pieņemts reizē ar galīgo nolēmumu lietā.

 

Tēzes:
Izvērtējamie apstākļi, lemjot par noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošas tādas mantas konfiskāciju, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama personas īpašumā

Konfiscējot noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu mantu, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama personas īpašumā, ir vērtējams, vai manta ir saistāma ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu un vai tā nav bijusi nodarījuma izdarīšanas priekšmets, vai ar mantas konfiskāciju tiks panākts preventīvs mērķis novērst apsūdzētā turpmāku līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un vai tās konfiskācija neradīs pārmērīgu slogu vainīgajai personai, nodrošinot sev iztiku.

Aizstāvja uzaicināšana atsevišķā procesuālā darbībā

Procesa virzītājam ir pienākums uzaicināt aizstāvi Kriminālprocesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vēlas aizstāvja piedalīšanos konkrētās procesuālās darbības veikšanai un vienošanās par aizstāvību nav noslēgta vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties procesuālās darbības veikšanai. Apstāklis, ka apsūdzētais iepriekš izteicis lūgumu uzaicināt viņam aizstāvi atsevišķā procesuālā darbībā, neuzliek procesa virzītājam par pienākumu aizstāvi nodrošināt turpmākās procesuālās darbībās, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādu lūgumu nav izteikusi.

 

Tēze:
Lietas izskatīšana tiesā, ja apsūdzētais ir miris, pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Ja apsūdzētais miris pēc attaisnojoša apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšanas, lietas izskatīšanas turpināšanai pret mirušo apsūdzēto kasācijas instances tiesā nav tiesiska pamata un kasācijas tiesvedība lietā ir izbeidzama.

 

Tēze:
Nosakot naudas soda apmēru, bez vispārīgajiem nosacījumiem par soda mērķi un atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu viņam iespēju likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

 

Tēze:
Pierādījumu pieļaujamības izvērtēšana jāveic atbilstoši tai kriminālprocesa tiesību normai, kura bija spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Ja attiecīgā kriminālprocesa tiesību norma tiek grozīta, procesuālā darbība, kas veikta iepriekš, nezaudē savu spēku.