Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti četrpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

Tēze:

Speciālo izmeklēšanas eksperimentu var veikt tikai pret tādu personu, par kuru iepriekš iegūtas ziņas, ka tā agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai arī ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības. Šim apstāklim ir būtiska nozīme, lai izvērtētu, vai persona speciālajā izmeklēšanas eksperimentā iesaistīta likumīgi, un līdz ar to – vai speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas tās vainīguma pierādīšanā.

 

Tēzes:
1. Kustības drošību garantējošie ekspluatācijas noteikumi ir vērsti uz to, lai garantētu darba kārtībā esoša transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju un par tādiem atzīstami Ceļu satiksmes noteikumos minētie gadījumi, kā arī transportlīdzekļa ražotāja izvirzītie nosacījumi, kuru neievērošana apdraud kustības drošību.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) esība ir formāla prasība, un tās iegādes pienākums nav atzīstams par tādu ekspluatācijas noteikumu, kas garantē kustības drošību. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums nenosaka, ka OCTA tiek izsniegta, ņemot vērā apdrošināmā transportlīdzekļa konstrukcijas un tehniskā stāvokļa standartus un prasības. Tādējādi, transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē bez derīgas OCTA Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmās daļas un 20.panta pirmās daļas tvērumā nav atzīstama par kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu Krimināllikuma 263.panta izpratnē.

2. Krimināllikuma 263.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstrukcija izslēdz cēloņsakarības noteikšanu tikai atbilstoši galvenā cēloņa teorijai, jo šajā tiesību normā paredzētās sekas rada nevis transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs vai turētājs, bet gan transportlīdzekļa vadītājs. Turklāt atbildīgās personas rīcība, pārkāpjot kustības drošību garantējošus citādus ekspluatācijas noteikumus, ne vienmēr būs tiešs cēlonis kaitīgajām sekām. Atbildīgās personas prettiesiska rīcība var būt cēlonis, kas veicinājis kaitīgo seku iestāšanos.

 

Tēze:
Pārrakstīšanās un matemātiska aprēķina kļūdas nolēmumā var labot tikai tā tiesa, kas pieņēmusi konkrēto nolēmumu. Kriminālprocesa likuma 474.pants nedod tiesības augstākas instances tiesai labot pārrakstīšanās kļūdas zemākas instances tiesas nolēmumā.

Tēze:
Tiesai, lemjot par iespēju nopratināt īpaši aizsargājamu cietušo, jāsamēro apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ar cietušā tiesībām netikt pakļautam nesamērīgai retraumatizācijai. Ar īpašu rūpību šis jautājums lemjams gadījumos, kad pirmstiesas kriminālprocesā nav veikts cietušā liecību audio/video ieraksts un cietušā liecinātais ir argumentēti apšaubīts.

 

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu.

Kriminālprocesa likuma normās jābūt tiešai norādei, ka konkrētais procesuālais pārkāpums izraisa pierādījumu nepieļaujamību un liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu pierādīšanā. Nav pieļaujams Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punktā noteiktās normas saturu aizpildīt ar jebkādu procesuālo pārkāpumu.

 

Tēze:
Tiesības būt klāt tiesas sēdē ietver personas tiesības būt savlaicīgi un pienācīgi informētai par tiesas sēdes norises laiku un vietu un tiesības ierasties uz tiesas sēdi un pilnvērtīgi piedalīties tiesas sēdē veiktajās procesuālajās darbības pašai vai ar pārstāvja starpniecību.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 540.1 panta ceturtajai daļai, lietās par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos tiesai jāpieņem lēmums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais.

Pienācīgā kārtā nepaziņojot apsūdzētajam par lietas iztiesāšanas laiku un vietu un tādējādi liedzot viņam iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu,  kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

 

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa paredz tiesību uz aizstāvību papildu garantiju personai, kura iepriekš bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos. Proti, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.

Pierādījumi, kas iegūti, nopratinot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un veicot liecību pārbaudi uz vietas bez aizstāvja piedalīšanās, ja šī persona, būdama nopratināta pirms tam, nepārprotami norādījusi, ka liecības sniegs vienīgi aizstāvja klātbūtnē, atzīstami par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem, jo iegūti, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus par tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

 

Tēze:
Apsūdzētajam netiek nodrošinātas tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē, ja tiesa aprobežojas tikai ar rakstveida paziņojuma nosūtīšanu zvērinātam advokātam un neveic nekādas darbības, lai faktiski nodrošinātu apsūdzēto ar aizstāvi.

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)