Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti pieci Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)

 

Tēzes:
Apsūdzības detalizācijas pakāpe

Personas informētībai par viņai izvirzīto apsūdzību ir būtiska nozīme procesa taisnīgas norises un tiesību uz aizstāvības efektīvu īstenošanu garantēšanā. Tā dod iespēju izprast apsūdzības būtību un sagatavoties aizstāvībai, tomēr apsūdzības detalizācijas pakāpe var būt atšķirīga atkarībā no lietas apstākļiem.

Līķa apgānīšana Krimināllikuma 117. panta 5. punkta izpratnē

Darbības, kas saistītas ar līķa noglabāšanu, slēpšanu, aiznešanu, atstāšanu, pienācīgas apglabāšanas nenodrošināšanu, pašas par sevi, ja apsūdzētais nav iedarbojies uz līķi, nav uzskatāmas par līķa apgānīšanu Krimināllikuma 117. panta 5. punkta izpratnē.

Motīvu izklāstam tiesas atzinumā par to, ka ir pierādīts personas vainīgums Krimināllikuma 117. panta 5. punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, jābūt tādam, kas ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šāda atzinuma. Ja noziedzīgā nodarījuma aprakstā ir norādīts, ka līķis ir iznīcināts, to apgānot, tad tiesai ir jānorāda ziņas par faktiem, kas to pamato.

Apsūdzētā vainīguma konstatēšana, ja nonāvētās personas līķis nav atrasts

Fakts, ka līķis nav atrasts, neatbrīvo tiesu no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt krimināllietā esošos pierādījumus, lai konstatētu, vai apsūdzētais ir izdarījis apsūdzībā norādītās faktiskās darbības un vai pastāv saprātīgas šaubas, ka personas nāve iestājusies apsūdzētajam inkriminēto faktisko darbību rezultātā.

Aprūpes nesniegšana jaundzimušam bērnam kā slepkavība, vainīgajam apzinoties, ka noslepkavotā persona ir bijusi bezpalīdzības stāvoklī

Krimināllikuma 117. panta 2. punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse var izpausties kā bezdarbība, ko persona pieļāvusi, atstājot jaundzimušu bērnu bezpalīdzības stāvoklī un nesniedzot primāro aprūpi, kā rezultātā iestājusies jaundzimušā nāve, ja šai personai bija pienākums novērst jaundzimušā bērna nāves iestāšanos un viņa varēja to izdarīt.

Lai norobežotu Krimināllikuma 117. panta 2. punktā paredzēto slepkavību no Krimināllikuma 141. panta otrajā un 21 daļā paredzētās personas apzinātas atstāšanas bez palīdzības, ir jāvērtē noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse, proti, kādu rezultātu apsūdzētā persona vēlējusies sasniegt, pieļaujot bezdarbību pret jaundzimušo.

Tēzes:
Radītā kaitējuma novēršana kā atbildību mīkstinošs apstāklis

Ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma novēršana pilnībā atbilstoši Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktam ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, ko tiesa ņem vērā, nosakot sodu.

Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana citas personas materiālā stāvokļa uzlabošanas nolūkā

Noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas, ja persona noziedzīgās darbības ir izdarījusi mantkārīgā nolūkā, proti, arī tad, ja persona rīkojusies citas personas materiālā stāvokļa uzlabošanas nolūkā.

Mantkārīgu nolūku raksturo noziedzīgā nodarījuma izdarīšana ar mērķi nelikumīgi panākt sava vai citas personas materiālā stāvokļa uzlabošanu, kas var izpausties materiālu labumu iegūšanā sev vai citām personām, kā arī kā izvairīšanās no mantiska rakstura saistību izpildes.

Tēzes:
Dienesta pārbaudē un disciplinārlietas izmeklēšanas laikā sniegtajos paskaidrojumos ietverto ziņu izmantošana pierādīšanā kriminālprocesā

1. Disciplinārlieta ir no kriminālprocesa nošķirams process ar citu mērķi, kas nav saistīts ar efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

2. Ziņas par faktiem, ko apsūdzētā persona sniegusi dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ietvaros, ir izmantojamas pierādīšanā kriminālprocesā, ja tās iegūtas likumīgi saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu un ievērojot personas tiesības sevi neapsūdzēt, proti, šie paskaidrojumi nav iegūti ar tāda rakstura un pakāpes piespiešanas metodēm, kas pārkāpj personas pamattiesības, turklāt apsūdzētajam ir bijusi nodrošināta iespēja apstrīdēt pierādījumu pieļaujamību un ticamību un iebilst pret to izmantošanu pierādīšanā.

3. Ja starp dienesta pārbaudes un disciplinārlietas izmeklēšanas laikā sniegtajiem paskaidrojumiem un kriminālprocesā sniegtajām liecībām ir pretrunas, tiesai nolēmumā ir jāanalizē šo pretrunu iemesli un jānorāda, kurus no šiem pierādījumiem tā atzīst par apšaubāmiem un kādu iemeslu dēļ.

Dienesta viltojums (Krimināllikuma 327. pants)

1. Ar dokumenta viltošanu Krimināllikuma 327. panta izpratnē saprot neīsta dokumenta sagatavošanu, īsta dokumenta falsifikāciju, kā arī apzinātu patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.

2. Atbildība par Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iestājas neatkarīgi no tā, kādu motīvu dēļ valsts amatpersona izdarījusi dienesta viltojumu un kādu mērķi ar šo noziedzīgo nodarījumu vēlējusies sasniegt. Motīvam un mērķim, ciktāl tos ir iespējams noskaidrot, var būt nozīme, nosakot vainīgajai personai sodu.

3. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā bez iepriekšējas vienošanās nav Krimināllikuma 327. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme. Ja dienesta viltojums izdarīts personu grupā bez iepriekšējas vienošanās, tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktu, to var atzīt par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)