Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti astoņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
No Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta kopsakara ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 un 18.3 panta noteikumiem izriet, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās nevis par to, vai juridiskā persona – nostiprinājuma lūdzēja – ir „reģistrējusi patieso labuma guvēju”, bet gan par to, vai attiecībā uz konkrēto juridisko personu Uzņēmumu reģistrā ir „reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju”.

Tāpēc arī tad, ja attiecībā uz kapitālsabiedrību Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija, ka šai „juridiskajai personai patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, no juridiskā viedokļa ir uzskatāms, ka attiecībā uz konkrēto kapitālsabiedrību Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija par patieso labuma guvēju Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. punkta izpratnē.

Tēzes:
Neitrālas vidusmēra personas jēdziena nozīme un izpratne goda un cieņas iespējamā aizskāruma vērtēšanā

Izvērtējot, vai strīdus izteikums ir ziņa (fakta apgalvojums) vai viedoklis, tiesai jāvērtē, kā šo izteikumu, ņemot vērā tajā izmantoto vārdu nozīmi (nozīmes) un tā paušanas kontekstu, uztvertu neitrāla vidusmēra persona.

Ar neitrālu vidusmēra personu saprotama hipotētiska vidusmēra persona (lasītājs, skatītājs u. tml.), kas ir saprātīga, neitrāla pret pusēm un samērā labi informēta. Turklāt tā būs tāda vidusmēra persona, kas pieder sabiedrības grupai, kurai attiecīgā informācija paredzēta.

Izteikuma, kas vienlaikus ietver fakta apgalvojuma un viedokļa elementus, vērtēšana

Godu un cieņu iespējami aizskarošais izteikums var ietvert gan viedokļa elementu vai elementus (tostarp personas rīcības vērtējumu), gan ziņas (fakta apgalvojuma) elementu vai elementus. Šādā gadījumā tiesai jāvērtē, vai strīdus izteikumu neitrāla vidusmēra persona uztvertu galvenokārt kā viedokli vai kā fakta apgalvojumu, proti, vai priekšplānā ir viedoklis vai fakta apgalvojums. Turklāt tiesai jāanalizē, vai iespējamais izteikuma adresāta tiesību aizskārums izriet no apgalvotajiem nepatiesajiem faktiem (ziņām) vai personas rīcības vērtējuma (viedokļa), kas izteikts nesamērīgi aizskaroši.

Varbūtības formā pausta izteikuma vērtēšana

Iespējamības (varbūtības) jeb pieļāvuma formā pausta izteikuma gadījumā tiesai ir jāizvērtē, vai neitrāla vidusmēra persona attiecīgo izteikumu uztvertu kā pieļāvumu vai arī kā fakta apgalvojumu, kas tikai pasniegts šķietamā pieļāvuma formā.

Viedokļa aizskarošā rakstura vērtēšana kopsakarā ar faktiskās bāzes esību

Vērtējot, vai viedoklis nav pārmērīgi aizskarošs, tiesai jāpārbauda, vai viedokļa izteikšanai bija faktiskā bāze. Tomēr arī tad, ja faktiskā bāze nav bijusi, viedoklis ne vienmēr būs nesamērīgi aizskarošs.

Ja tiesa secina, ka neatkarīgi no tā, vai faktiskā bāze ir pastāvējusi, viedoklis nav pārmērīgi aizskarošs, tad nav nozīmes vērtējumam, vai faktisko bāzi veidojošie apstākļi ir pastāvējuši vai ne. Savukārt, secinot, ka faktiskā bāze ir pastāvējusi, tiesai arvien jāvērtē, vai viedoklis nav izteikts nesamērīgi aizskarošā veidā.

Pienākums pārliecināties par iegūtās informācijas patiesumu pirms tās turpmākas publiskas izplatīšanas

Jebkurai personai, tostarp žurnālistam, ir jāizrāda pienācīga rūpība, pārliecinoties par tās iegūtās informācijas patiesumu, kuru tā tālāk izplata publiski vai uz kuras pamata tā veido publiski izplatītus secinājumus par citu personu. Pārliecināšanās par informācijas patiesumu var izpausties arī kā pārliecināšanās par informācijas avota uzticamību.

Nemantiskā kaitējuma atlīdzības noteikšanā izmantojamo kritēriju nošķiršana goda un cieņas aizskāruma un personas datu prettiesiskas apstrādes gadījumos

Nosakot nemantiskā kaitējuma atlīdzību par personas datu apstrādes pārkāpumu, nav piemērojami visi tie paši kritēriji (tostarp atlīdzības funkcijas), kuri piemērojami goda un cieņas aizskāruma lietās.

Tiesībām uz kompensāciju par personas datu nelikumīgu apstrādi piemīt vienīgi kompensējošā funkcija, kas liedz ņemt vērā pārziņa izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpi, iespējami tīšo raksturu, pārziņa attieksmi un motivāciju. Nosakot šāda finansiālā atlīdzinājuma apmēru, jāņem vērā tikai datu subjektam faktiski nodarītais kaitējums, un datu subjektam nedrīkst piešķirt atlīdzinājumu, kas ir lielāks vai mazāks nekā viņam konkrēti nodarītais kaitējums.

Medicīnas dokumentos ietverto paša pacienta sniegto ziņu nozīme pierādīšanā

Personas apgalvojumi, lai arī tie pierakstīti medicīnas darbinieku vai citu iestāžu dokumentos, ir tikai pašas personas paskaidrojumi, kuriem, līdzīgi kā tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, nav pierādījuma spēka, ja tos neapliecina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi (sk. Civilprocesa likuma 104. panta pirmo daļu). Ja ārsts pierakstījis personas paskaidrojumu par to, kādu iemeslu dēļ persona ieradusies pie ārsta, tad tas pats par sevi nenozīmē, ka ārsts minētos iemeslus ir medicīniski apstiprinājis un atzinis par pastāvošiem.

Tēze:
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 153. panta otrajai daļai tiesai ir jāvērtē, vai konkrētais parādnieka darījums patiešām ir novedis līdz viņa maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

Vērtējot parādnieka noslēgtu kredīta līgumu, uz kuru attiecas patērētāju aizsardzības tiesību normas, tiesai ir jāapsver ne vien parādnieka individuālā atbildība par kredītsaistību uzņemšanos, bet arī kreditora (kredīta devēja) atbildība.

Vērtējot parādnieka noslēgtu ieguldījuma darījumu, tiesai jāņem vērā ne vien tas, ar kādu risku ir saistīts konkrētais darījums, bet arī darījuma summa un kredītsaistību attiecība pret ienākumiem.

Tēze:
Tās personas, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas vērsties tiesā ar pieteikumu (iesniegumu) par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa, ir izsmeļoši uzskaitītas Maksātnespējas likuma 22. panta pirmajā daļā. Likumā nav paredzēta parādnieka pārstāvja tiesība vērsties tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa, un tiesnesim ir pamats atteikties pieņemt šādu pieteikumu, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu.

Parādnieka pārstāvis, kura tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīgs ar attiecīgu sūdzību par administratora rīcību vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā, kura kompetencē ir īstenot administratoru uzraudzību, tostarp izskatīt parādnieka pārstāvja sūdzību par administratora rīcību, kā arī atbilstoša pamata esības gadījumā vērsties tiesā ar pieteikumu par šī administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa.

Tēzes:
Kopīpašniekam personiski nozīmīgu apstākļu ievērošana, izraugoties piemērotāko kopīpašuma izbeigšanas veidu

Kopīpašnieka personiskās attiecības pret kopīgo nekustamo īpašumu (sal. Civillikuma 872. un 873. panta regulējumu), tostarp tādi faktori kā dzimtas īpašums vai kopīpašnieka dzīvesvieta, ietilpst apstākļos, kas ņemami vērā, tiesai izraugoties piemērotāko dalīšanas veidu atbilstoši Civillikuma 1075. pantam.

Atklātā izsolē pārdodamais objekts, ja kopīgo lietu vai domājamo daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā

Atbilstoši Civillikuma 1075. panta ceturtās daļas otrajam teikumam atklātā izsolē ir pārdodams tieši tas pats objekts (lieta vai domājamā daļa), kuru nesekmīgi mēģināts pārdot slēgtajā izsolē kopīpašnieku starpā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)