Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti deviņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Lai kreditoram rastos tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas, nav nepieciešams, lai dāvinātāja parāds jau būtu piedzīts (ar tiesas nolēmumu).

Tēzes:
Pagaidu aizsardzības piemērošanas pamats
Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma piemēro pagaidu aizsardzību, ja:
1) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam pieder tiesība, kuras aizsardzību viņš lūdz prasībā;
2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam piederošā tiesība tiek aizskarta vai tiks aizskarta;
3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto aizskārumu prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiek piemērota;
4) interešu līdzsvars ir pagaidu aizsardzības piemērošanas labā.
Pirmie divi priekšnoteikumi kopā veido prasības pirmšķietamo pamatotību.
Lai gan pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanai nepieciešams konstatēt visus četrus kritērijus (t.s. četru soļu tests), tomēr, jo lielāka ir pārliecība par pirmajiem diviem kritērijiem (proti, ka prasība ir pirmšķietami pamatota), jo mazāka nozīme ir pārējiem diviem kritērijiem, un otrādi.

Būtiska kaitējuma konstatēšana, lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu
Pagaidu aizsardzības mērķis ir nodrošināt efektīvu tiesas aizsardzību situācijā, kad konkrētās lietas apstākļos nepieciešams steidzams risinājums būtiska kaitējuma novēršanai. Būtiska kaitējuma jēdziens ir ģenerālklauzula, kas tiesai vai tiesnesim jāpiepilda ar konkrētu saturu katrā konkrētā lietā, ņemot vērā tās apstākļus. Gandrīz jebkurš tiesību vai interešu aizskārums izraisa kādas negatīvas sekas šo tiesību īpašniekam, tomēr ne jebkuras neērtības dod tiesības pretendēt uz pagaidu aizsardzību. Kaitējumam (prasītāja mantisko vai nemantisko labumu aizskārumam) ir jāsasniedz pietiekama nopietnības pakāpe, proti, tam jābūt pietiekami nozīmīgam, lai būtu nepieciešama nekavējoša tiesas rīcība pirms lietas galīgā noregulējuma. Par kaitējuma nopietnību citastarp var liecināt tas, ka kaitējums ir neatgriezenisks vai grūti novēršams.

Tēze:
Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītā dzīvojamā ēkā katram no kopīpašniekiem atsevišķā lietošanā ir nodota telpu grupa, balsis lēmuma pieņemšanai par pārvaldīšanas uzdevuma došanu ir saskaitāmas tā, it kā dzīvojamā māja būtu sadalīta atsevišķos, tiesiski nodalītos dzīvokļa īpašumos, neņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo domājamo daļu proporcionālo lielumu.

Tēzes:
Personas, kurām ir tiesības civilprocesuālajā kārtībā prasīt morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar citas personas nāvi

Tiesības pretendēt uz morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar citas personas nāvi ir personām, kurām ar cietušo viņa nāves brīdī ir bijušas īpaši ciešas personiskas attiecības, kuras raksturo intensīva emocionālā saikne, un līdz ar to šo attiecību pārtraukšana, cietušajam ejot bojā, minētajām personām rada īpaši intensīvas ciešanas.

Šādas attiecības parasti pastāv starp laulātajiem un tuviem radiniekiem (piemēram, vecāki, bērni), bet var pastāvēt arī minētajām attiecībām līdzīgu attiecību gadījumos, kas balstītas tajos pašos tuvības principos (piemēram, faktiskās kopdzīves partneri, audžuvecāki).

Civillikuma 1635.pants neizvirza mantinieka statusu kā priekšnoteikumu morālā kaitējuma atlīdzības saņemšanai.

Civillikuma 1635. panta un Pacientu tiesību aizsardzības likuma 16. panta mijiedarbība

Likums neliedz personai celt prasību civilprocesuālajā kārtībā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar citas personas nāvi, kas iestājusies nekvalitatīvas ārstniecības rezultātā, ja tā nav prasījusi atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

Citos tiesību aktos paredzēto morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kritēriju izmantošana, piemērojot Civillikuma 1635.pantu

Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, par pamatu taisnības apziņas konkretizēšanai var kalpot arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. pantā noteiktās vadlīnijas, tostarp attiecībā uz maksimālo atlīdzinājuma apmēru dažāda smaguma kaitējumu gadījumos.

Turpretim Pacientu tiesību likuma 16. panta regulējums, kas attiecas uz atlīdzības apmēru no Ārstniecības riska fonda, pēc mērķa un satura ir pārāk atšķirīgs, lai varētu piemērot analoģiju, tāpēc atlīdzības noteikšanā, piemērojot Civillikuma 1635. pantu, nevar tikt izmantoti Pacientu tiesību likuma 16. pantā noteiktie kaitējuma atlīdzināšanas principi un tajā noteiktais apmērs.

Morālā kaitējuma atlīdzība par tuvinieka nāvi, ja prasību iesnieguši vairāki ģimenes locekļi

Lemjot par morālo kaitējumu ģimenei par tuvinieka nāvi, tiesa sprieduma motīvu daļā nosaka vienu kopēju atlīdzības summu ģimenei par tās locekļiem nodarīto morālo kaitējumu, ja vien netiek konstatēti kādi īpaši apstākļi, kuru dēļ tiesa atzīst par taisnīgu noteikt atlīdzības summas vienam vai vairākiem prasītājiem atsevišķi.

Sprieduma rezolutīvajā daļā tiesai ir jānorāda, kāda daļa no ģimenei noteiktās summas ir piedzenama katra prasītāja labā.

Tēze:
Nolēmuma piespiedu izpildāmība nav noteikta par tādu patstāvīgu apstākli, kura trūkums saskaņā ar Civilprocesa likuma 637.panta otro daļu vai arī kādu citu tiesību aktu veidotu pamatu nolēmuma neatzīšanai.

Tēze:
Tiesai ir jābauda sabiedrības uzticība, un tāpēc tā ir jāaizsargā pret nopietni kaitējošiem uzbrukumiem, kas ir pēc būtības nepamatoti. Minētais jāņem vērā, vērtējot, vai preses publikācija ir tik aizskaroša, ka pārkāpj uz presi attiecināmās vārda brīvības robežas, un tādējādi ir aizskārusi tiesneša godu un cieņu.

Pat atbildot uz viņu kritizējošu publikāciju, tiesnesim saziņā ir jāievēro diskrētums. Šis apsvērums jāņem vērā pieļaujamās tiesneša kritikas robežu noteikšanā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)