1. jūnijs, 2021.
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
- SKC-107/2021 “Aizliegums piemērot analoģiju likumā noregulētam jautājumam” (Darba tiesības/ Darba līgums; CPL/ Civilprocesa principi; CPL/ Spriedums)
Tēze:
Analoģija ir piemērojama tajos gadījumos, kad likumā kāds jautājums nav noregulēts, proti, pastāv likuma robs. Ja strīdīgo tiesisko situāciju reglamentē spēkā esošs normatīvais akts, tiesa nedrīkst piemērot tiesību analoģiju. Konstatējot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.
- SKC-[C]/2021 “Kapitāla daļas kā laulāto kopīgā manta; Bērna ar invaliditāti vajadzībām piešķirtā valsts sociālā pabalsta ietekme uz vecāku pienākumu uzturēt bērnu” (CL/ Laulība; Komerctiesības/ Kapitāldaļas un vērtspapīri; CL/ Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi)
Tēzes:
Kapitāla daļas kā laulāto kopīgā manta
Komercsabiedrības kapitāla daļas ir manta, kuru laulāto kopdzīves laikā iespējams iegūt kā laulāto kopīgo mantu Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē. Ja laulātais, uz kura vārda kapitāla daļas reģistrētas, apgalvo, ka tās ir viņa atsevišķā manta, viņam tas ir jāpierāda saskaņā ar Civillikuma 91. panta otro daļu.
Ja tiesa kapitāla daļas atzīst par laulāto kopīgo mantu, tad laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgās mantas augļi ir jāietver arī dividendes, kas ir izmaksātas par periodu, kurā pastāvēja laulāto kopdzīve.
Bērna ar invaliditāti vajadzībām piešķirtā valsts sociālā pabalsta ietekme uz vecāku pienākumu uzturēt bērnu
Nosakot ar bērnu vajadzībām un vecāku mantisko stāvokli samērojamu uzturlīdzekļu apmēru, nav ņemams vērā Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmajā daļā paredzētais bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts.
- SKC-5/2021 un senatoru I.Bistera un A.Briedes atsevišķās domas “Līguma par komunālo pakalpojumu sniegšanu noslēgšana un tā saistošais raksturs ikvienam dzīvokļu īpašniekam; Dzīvokļu īpašnieku kopības un atsevišķu dzīvokļu īpašnieku atbildības par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu maksas parādiem nošķiršana; Dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība par komunālo pakalpojumu maksas parādiem” (Dzīvokļu tiesības/ Dzīvokļu apsaimniekošana; CL/ Prasījumi no svešu lietu pārziņas)
Tēzes:
Līguma par komunālo pakalpojumu sniegšanu noslēgšana un tā saistošais raksturs ikvienam dzīvokļu īpašniekam
Dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu (komunālo pakalpojumu) līguma noslēgšana dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopības kā patstāvīga subjekta kompetencē. Uz kopības biedru lēmuma pamata tiek noslēgts vienots līgums, kurš ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tostarp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri kļūst par kopības biedriem pēc līguma noslēgšanas.
Dzīvokļu īpašnieku kopības un atsevišķu dzīvokļu īpašnieku atbildības par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu maksas parādiem nošķiršana
Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atbildīga tikai par tādu izdevumu segšanu, kas radušies saistībā ar šo pakalpojumu izmantošanu dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, dzīvojamās mājas sanitārajai apkopei vai koplietošanā esošā zemesgabala apūdeņošanai), bet tā nav atbildīga un attiecīgi no kopības mantas nav sedzami izdevumi par šiem pakalpojumiem, ciktāl tie kalpo dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam.
Šo atbildības nošķīrumu neietekmē tas, vai maksājumi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem tiek veikti tieši pakalpojumu sniedzējam, vai ar pārvaldnieka (vai citas pilnvarotās personas) starpniecību.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība par komunālo pakalpojumu maksas parādiem
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļu īpašnieku kopībai vai atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem sniegto komunālo pakalpojumu maksas parādiem jāatbild ar savu mantu tikai tādā gadījumā, ja tas ir tieši uzņēmies atbildēt par šādiem parādiem.
- SKC-1/2021 un senatoru I.Bistera un A.Briedes atsevišķās domas “Atbildētājs prasības lietā par zemes piespiedu nomas līguma noslēgšanu un nomas maksas parāda piedziņu gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, taču ar savu lēmumu nav piešķīruši pārvaldniekam pārstāvības varu viņu vārdā risināt ar zemes nomu saistītos jautājumus” (CL/ Nomas un īres līgums; Dzīvokļu tiesības/ Dzīvokļu apsaimniekošana; CL/ Prasījumi no svešu lietu pārziņas; CPL/ Civilprocesa principi)
Tēze:
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtās daļas norma nav piemērojama attiecībā uz dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Noskaidrojot zemes īpašnieka un privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieku tiesisko attiecību ietvaru, jāņem vērā tas, ka pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību apjoma noteikšana ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.
- SKC-7/2021 “Brīdis, ar kuru tiesa var grozīt prāvnieku tiesiskās attiecības; Sprieduma procesuālā un materiāltiesiskā spēkā esība” (CL/ Nomas un īres līgums; CPL/ Spriedums; CPL/ Kasācijas instances tiesas spriedums)
Tēzes:
Brīdis, ar kuru tiesa var grozīt prāvnieku tiesiskās attiecības
Apmierinot prasību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības grozīšanu, tiesiskās attiecības var tikt grozītas no kāda brīža pagātnē, proti, ar atpakaļvērstu spēku, tikai gadījumos, kad tiesisko attiecību grozīšana tiek saistīta ar kādu lietas apstākli, kuru tiesa tikai konstatē, vai kad tiesisko attiecību grozīšanu ar atpakaļvērstu spēku paredz strīdam piemērojamās tiesību normas. Pārējos gadījumos, kad tiesiskās attiecības tiek grozītas ar tiesas spriedumu, attiecīgie grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar sprieduma stāšanos likumīgā spēkā un ir spēkā uz turpmāko laiku.
Sprieduma procesuālā un materiāltiesiskā spēkā esība
Spriedums procesuāli stājas spēkā ar brīdi, kad tas kļūst nepārsūdzams. Savukārt sprieduma procesuālā spēkā stāšanās ir obligāts priekšnosacījums, lai tas iegūtu materiāltiesisku spēku, proti, galīgi noregulētu starp prāvniekiem pastāvošo strīdu, izslēdzot iespēju konkrētajiem prāvniekiem attiecīgo strīdu (par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata) atkārtoti risināt tiesā.
- SKC-587/2021 “Pieteikuma par izsoles akta apstiprināšanu uzturēšana, ja atcelts nolēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments” (CPL/ Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu; CPL/ Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi)
Tēze:
Zvērināta tiesu izpildītāja tiesības uzturēt pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu nav pielīdzināmas prasības tiesībām. Tādēļ pietikuma par izsoles akta apstiprināšanu uzturēšana neietilpst Civilprocesa likuma 223. pantā minētā termina „prasība” tvērumā.
Ja atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgās institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments, tiesu izpildītājs izpildu lietvedību ir tiesīgs izbeigt tikai pēc ieinteresētās personas lūguma.
- SKC-16/2021 “Iepriekš jau saņemtā pievienojuma mantojuma masai juridiskā daba” (CL/ Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana; CL/ Īpašuma aprobežojumi; CL/ Lietas par mantojuma dalīšanu)
Tēze:
Pārdzīvojušam laulātam un visiem lejupējiem, kuri pieņēmuši mantojumu, ir pienākums pirms mantojuma dalīšanas pievienot mantojuma masai vai ieskaitīt savās mantojuma daļās visu to, ko viņi saņēmuši no mantojuma atstājēja, viņam dzīvam esot. Mantojuma atstājējs savā pēdējās gribas rīkojuma aktā var noteikt iepriekš jau saņemtā pievienojuma aizliegumu, taču, ja šāda akta nav, tad mantošana notiek uz likuma pamata, ņemot vērā prezumpciju, ka mantojuma atstājēja griba vērsta uz mantinieku vienlīdzīgu dalību mantojumā. Tādējādi nedz bērna rūpes un materiāla atbalsta sniegšana vecākam, nedz vecāka vārdos izteikta vēlme piešķirt šim bērnam priviliģētu stāvokli nepieder pie tādiem apstākļiem, kas paši par sevi dotu pamatu viņa atbrīvošanai no Civillikuma 757.pantā noteiktā pienākuma un nerada šim mantiniekam priekšrocības mantojuma sadalē starp līdzmantiniekiem.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
- SKC-681/2021 “Sankcijas par negodprātīgi iesniegtu pieteikumu” (CPL/ Civilprocesa principi; CPL/ Puses; CPL/ Tiesas lēmums; CPL/ Pierādījumi)
- SPC-23/2021 “Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi, to attiecināmība un pierādīšana” (CPL/ Juridiskas personas maksātnespējas procesa lietas; CPL/ Pierādījumi)
- SKC-20/2021 “Mantojuma atstājēja saistību izpildīšanas grūtības; Saistību izpildes neiespējamība kā nepārvaramas varas notikuma izraisītās tiešās sekas” (CL/ Mantojuma pieņemšana un iegūšana; CL/ Saistības un prasījumi no neatļautas darbības; CL/ Procenti; Patērētāju tiesību aizsardzība)