Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti sešpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 45. panta 7. punktu zemesgrāmatā ir nostiprināmas labprātīgās atzīmes, kuru mērķis ir nodrošināt nākotnē iegūstamu un saskaņā ar likumu zemesgrāmatā nostiprināmu subjektīvo tiesību liettiesisko priekšrocību. No tiesisko seku viedokļa šāda uz tiesiska darījuma pamata zemesgrāmatā nostiprināta labprātīgā atzīme nav šķērslis turpmākai nostiprināšanai, taču vienlaikus tā piešķir ar attiecīgo atzīmi nodrošinātajai tiesībai liettiesisku priekšrocību, sākot no atzīmes nostiprināšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Ievērojot, ka zemesgrāmatu tiesību normatīvais regulējums ir balstīts uz tiesību institūtu noslēgtības (numerus clausus) principu, zemesgrāmatā nostiprināmi vienīgi tiesiskā darījumā noteikti aizliegumi atsavināt īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām (Zemesgrāmatu likuma 16. panta 2. punkta „b” apakšpunkts). Nav pieļaujams nedz galīga ieraksta (tostarp servitūta tiesības nostiprinājuma) veidā, nedz Zemesgrāmatu likuma 45. panta 7. punktā paredzētās atzīmes (tostarp servitūta tiesības atzīmes) veidā nostiprināt zemesgrāmatā tādu tiesiskā darījumā noteiktu aizliegumu, atbilstoši kuram viena nekustamā īpašuma katrreizējam īpašniekam ir aizliegts bez otra, blakus esošā nekustamā īpašuma katrreizējā īpašnieka rakstiskas piekrišanas lietot šajā otrajā nekustamajā īpašumā esošu piebraucamo ceļu piekļūšanai pie pirmā nekustamā īpašuma.

Tēzes:
Kopīpašumā esošās daļas no dzīvokļa īpašumos sadalīta nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtības noteikšanas pieļaujamība

Kopīpašumā esošās daļas no dzīvokļa īpašumos sadalīta nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību var noteikt, ne vien pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, bet arī visiem dzīvokļu īpašniekiem vienojoties saskaņā ar Civillikuma 1070. panta pirmo daļu. Šāda lēmuma un vienošanās neesības gadījumā dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs prasīt dalītas lietošanas kārtības noteikšanu tiesas ceļā. Tomēr iespējamība noteikt dalītas lietošanas kārtību ir pārbaudāma katrā konkrētajā gadījumā, ievērojot īpatnības, kas izriet no dzīvokļa īpašuma tiesiskās dabas. Izvērtējot dalītas lietošanas kārtības noteikšanas iespējamību, ņem vērā pārējo dzīvokļu īpašnieku pamatotās intereses, tostarp attiecībā uz iespēju piekļūt saviem atsevišķajiem īpašumiem, kopīpašumā esošajiem inženiertīkliem un inženierkomunikācijām.

Dzīvokļa īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku tiesības un pienākumi attiecībā uz kopīpašumā esošu daļu, uz kuru lietošanas tiesības nodotas vienam no dzīvokļu īpašniekiem

Kopīpašumā esošās daļas nodošana lietošanā vienam no dzīvokļu īpašniekiem pati par sevi nepārgroza dzīvokļu īpašnieku pienākumu segt izdevumus atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktam un 13. pantam, kā arī nepārgroza dzīvokļu īpašnieku kā kopīpašnieku tiesības iebilst pret kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas pārbūvi. Šādu lietošanas tiesību piešķiršana nav atzīstama par personālservitūta piešķiršanu, kā arī nav tam pielīdzināma.

Tēzes:
Valsts ieņēmumu dienesta pieaicināšana lietā par laulāto kopīgās mantas sadali, ja viena laulātā nodokļu parāda dēļ ieķīlāta laulāto kopīgā manta

Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali konstatēts, ka uz nekustamo īpašumu, kas ietilpst laulāto kopīgajā mantā, ir reģistrēta hipotēka par labu valstij sakarā ar nodokļu parādu, kas izveidojies vienam no laulātajiem, Valsts ieņēmumu dienests kā trešā persona nav pieaicināms, jo spriedums šādā strīdā nevar nodibināt, pārgrozīt vai izbeigt kādu šīs iestādes tiesību vai pienākumu.

Viena laulātā saistība, kas radusies ģimenes kopīgās saimniecības vešanas ietvarā, kā laulāto kopīgā manta

Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali ir izvirzīts arguments par tādas saistības esību, kas izcēlusies no laulāto kopīgās mantas piederības vai izmantošanas fakta, lai gan tiesiskajās attiecībās ar trešo personu parādnieka statuss piemīt tikai vienam no laulātajiem, tiesai tas ir jāizvērtē. Nodibinot apstākļus, kas liecina, ka saistība radusies ģimenes kopīgās saimniecības vešanas ietvarā, saistība naudas izteiksmē ir iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgs parāds. Minētais nenozīmē, ka tiesa, izspriežot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, var uzlikt pienākumu abiem laulātajiem piedalīties ar maksājumiem šādas saistības izpildē. Saistība ir ņemama vērā, nosakot laulāto kopīgās mantas sastāvu un katra laulātā daļas lielumu.

Tēze:
Izskatot pieteikumu par lietas nodošanu jaunai izskatīšanai sakarā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu kā jaunatklātu apstākli, principā nav izslēdzama iespējamība pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tomēr ir jārespektē citu civillietas dalībnieku leģitīmās intereses, ko aizsargā res judicata princips.

Situācijā, kad no Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas pārkāpums, neizriet, ka vienīgais taisnīgais atlīdzinājums būtu lietas atkārtota izskatīšana nacionālajā tiesā, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ar šo spriedumu ir noteikusi atlīdzinājumu par visiem iesniedzēja pieteiktajiem kompensācijas veidiem, taisnīgs strīda noregulējums jau noteikts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.

Tēzes:
Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punkta tvērums

Ja zemes nomniece - komercsabiedrība - ir beigusi pastāvēt un izslēgta no komercreģistra, neesot tiesību un saistību pārņēmējam, bet zemes nomas tiesību termiņš notecējis, tad šādos izņēmuma apstākļos, kuros nav personas, kas varētu dot piekrišanu nomas tiesību dzēšanai, minēto lietu tiesību dzēsums zemesgrāmatā var notikt arī bez Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktā minētās piekrišanas saņemšanas. Dzēšot nomas tiesības bez vairs nepastāvoša nomas tiesību subjekta piekrišanas, nevar rasties nomnieka jeb personas, pret kuru dzēsums ir vērsts, tiesību aizskārums, kā arī tiek nodrošināta zemesgrāmatas ierakstu atbilstība faktiskajam materiāltiesiskajam stāvoklim.

Tiesneša kompetences robežas saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 76. pantu

Zemesgrāmatu tiesneša kompetencē, izskatot nostiprinājuma lūgumu, ir gan zemesgrāmatā ar konkrētu termiņu nostiprinātu nomas tiesību izbeigšanās fakta konstatēšana, gan komercreģistrā ierakstītas sabiedrības, par kurai piemītošo tiesību dzēsumu iesniegts minētais lūgums, tiesībsubjektības pārbaude. Tiesnesim kā tiesību piemērotājam, lemjot par tiesību dzēšanu zemesgrāmatā, katrā konkrētajā gadījumā ir jāveic minēto apstākļu juridiskā kvalifikācija to kopsakarā, un tā jāņem vērā, lemjot par izbeigušos lietu tiesību dzēšanu zemesgrāmatā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)