Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti septiņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Preču zīmju normatīvā regulējuma piemērošana laikā

No Eiropas Savienības direktīvām, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, izsecināms vispārējs princips, ka dalībvalstu preču zīmju likumu normas, kuras radītas, lai transponētu šo direktīvu prasības, ir piemērojamas vienādi visām preču zīmēm, proti, arī tām, kas reģistrētas iepriekšējo likumu spēkā esības laikā. Citiem vārdiem, jaunais preču zīmju normatīvais regulējums ir piemērojams arī iepriekšējā likuma darbības laikā reģistrētajām preču zīmēm. No šī vispārīgā principa iespējami atsevišķi izņēmumi.

Jebkura persona var ierosināt strīdu par iepriekšējo likumu spēkā esības laikā reģistrēto preču zīmju atzīšanu par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem. Šīs tiesības netiek ierobežotas laikā, un šāda prasība izskatāma saskaņā ar jaunākā likuma, kura spēkā esības laikā celta prasība, tiesību normām.

Apzīmējums, kas sastāv tikai no formas, kura nepieciešama tehniska efekta sasniegšanai

Lai novērstu monopolu uz tehniskiem risinājumiem vai preces funkcionālām īpašībām, kā preču zīmi nevar reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu, kas sastāv tikai no formas, kura nepieciešama tehniska efekta sasniegšanai.

Lai piemērotu šo reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamatu, tiesai analīzes pirmajā posmā ir jāidentificē attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības un analīzes otrajā posmā jānosaka, vai šīs īpašības atbilst preces tehniskajai funkcijai. Attiecīgās preces tehnisko funkciju noteikšanai ir jābalstās uz objektīviem un uzticamiem informācijas elementiem, bet pieņēmums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu, nav noteicošais elements.

Minētā absolūtā pamata piemērošanu neizslēdz nedz tas, ka būtisks un funkcionāls elements ir estētiski pievilcīgs un neparasts, nedz arī tas, ka tiek pierādīts, ka pastāv citas formas, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu.

Telpiskas preču zīmes atšķirtspējas vērtēšana

Telpiskas preču zīmes jeb trīsdimensiju preču zīmes, kuru veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, kurus piemēro citiem preču zīmju veidiem. Proti, arī trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šo preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa.

Tomēr, piemērojot šos kritērijus, tiesai ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, kuru veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati, kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, kuru veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas. Atšķirtspēja ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura tādēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju. Formas novitāte vien nav pietiekama, lai konstatētu atšķirtspēju.

Sprieduma par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu motīvu daļas un rezolutīvās daļas saturs

Tiesas vērtējums par pamatiem preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu, uz kuriem celta konkrētā prasība, atspoguļojams vienīgi sprieduma motīvu daļā. Ja tiesa šo pamatu vērtējuma rezultātā uzskata, ka preču zīmes reģistrācija kaut uz viena prasības pamata ir atzīstama par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, tad prasība ir pilnīgi apmierināma, kas tā arī norādāms sprieduma rezolutīvajā daļā.

Tēze:
Taisnīgas atlīdzības noteikšanā piemērojot vienotus principus, autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu raidorganizāciju programmās aprēķināma no izmantotāja bruto ieņēmumiem (apgrozījuma), kuros iekļaujama arī raidorganizācijas saņemtā valsts dotācija, kas izmantota raidorganizācijas infrastruktūras uzturēšanai. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tarifs (atlīdzības likmes) nav atzīstams par netaisnīgu tikai tādēļ, ka tajā nav precīzi ņemta vērā ietekme, kāda uz izmantotāja ieņēmumiem ir muzikālo darbu izmantošanai. Apstāklis, ka izmantotājs gūst arī ieņēmumus, kuri nav saistīti ar darbu izmantošanu, tiek ņemts vērā, ja tiek atbilstoši ņemta vērā autortiesību objektu izmantošanas ekonomiskā vērtība (faktori, kas to konkretizē, tostarp darbu izmantošanas apjoms). Apsvērumi par to, kādiem mērķiem izmantotāja ieņēmumi tiek izlietoti, paši par sevi nav izšķirīgi.

Tēze:
Darba likuma 96. panta otrās un turpmāko daļu noteikumi ir piemērojami arī tādai vienošanās par apmācību, kurā norādītās profesionālās apmācības pasākumu rezultātā darbinieks apgūst zināšanas un prasmes (profesionālo kvalifikāciju), kas noder vai ir nepieciešamas citai profesijai (amatam), ja atkarībā no apstākļiem profesionālās apmācības pasākumi ir saistīti ar darbu, kuru darbinieks ir veicis pirms apmācības uzsākšanas vai arī veic apmācības laikā vai pēc tās pabeigšanas. Atbilstoši šiem noteikumiem  darba devējs un darbinieks var vienoties arī par tādu apmācību, kura nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, bet kura dod labumu darbinieka nodarbinātībai un pilnveido viņa konkurētspēju, tostarp par noteiktas profesionālās kvalifikācijas (bakalaura vai maģistra grāda) iegūšanu.

Tēzes:
Fiducianta tiesība uz lietas augļiem

Ar fiduciāru darījumu nodibinātu „fiduciāro īpašumu” raksturo „juridiskā īpašuma” nošķirtība no „saimnieciskā īpašuma”. Lieta, kas ar šādu darījumu uzticēta fiduciāram kā juridiskajam īpašniekam, no saimnieciskā viedokļa jeb faktiski pieder fiduciantam, kura interesēs un uz kura rēķina darbojas fiduciārs, un vienīgi attiecībā pret trešajām personām fiduciārs uzstājas kā minētās lietas pilntiesīgs īpašnieks. Savukārt no pušu savstarpējo tiesisko attiecību viedokļa nevis fiduciārs, bet gan fiduciants kā konkrētās lietas patiesais īpašnieks pēc vispārīgā principa ir tiesīgs iegūt un paturēt lietas dabiskos un civilos augļus.

Ārvalsts pilsoņa prasības par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā pakļautība

Pašvaldības komisijai, kas uzrauga ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu, nav kompetences izšķirt civiltiesiskus strīdus starp tāda atsavinājuma darījuma pusēm, kura priekšmets ir nekustamais īpašums, kas uzskatāms par lauksaimniecības zemi likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 panta pirmās daļas izpratnē. Minētās komisijas lēmums par piekrišanu konkrētās lauksamniecības zemes iegūšanai īpašumā nav obligāts priekšnoteikums nedz attiecīgā atsavinājuma darījuma noslēgšanai vai tā spēkā esībai, nedz tam, lai tiesa pēc būtības varētu izšķirt civiltiesisku strīdu starp atsavinājuma darījuma pusēm, piemēram, par pirkuma priekšlīguma izpildi un galvenā līguma atzīšanu par noslēgtu vai, piemēram, par atliekoša nosacījuma iestāšanos un pirkuma līguma tiesisko attiecību pastāvēšanas atzīšanu, un pircēja īpašuma tiesības atzīšanu uz strīdus nekustamo īpašumu (Civillikuma 1478. un 1479. pants). Tajā pašā laikā šāds minētās komisijas lēmums ir obligāts priekšnoteikums atsavinājuma darījuma vai tiesas sprieduma izpildīšanai, t. i., ieguvēja īpašuma tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā uz darījuma vai sprieduma pamata (likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.1 panta ceturtā daļa).

Tēze:
Civilprocesa likuma 137. panta sestajā daļā norādītais „jebkurā procesa stadijā” iztulkojams tādējādi, ka tas aptver arī laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās jeb sprieduma izpildes stadiju.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)