Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienoti vienpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Dzīvokļa īpašuma kopīpašnieku atbildība par izdevumiem

Viena dzīvokļa īpašuma kopīpašnieki ir atbildīgi katrs par savu pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu maksājumu daļu atbilstoši savas domājamās daļas lielumam, proti, dzīvokļa īpašuma kopīpašnieku atbildība ir dalīta, nevis solidāra

Apstrīdami un absolūti spēkā neesoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi

Ir nošķirami apstrīdami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi no absolūti spēkā neesošiem lēmumiem. Tādi kopības lēmumi, kuri ir pretrunā imperatīvajām likuma normām, ir absolūti spēkā neesoši, proti, spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža.

Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības ar lēmumu noteikt un līgumā ar trešo personu pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumā noteiktos, vai līgumsodu (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības ar lēmumu noteikt un līgumā ar trešo personu pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumā noteiktos, vai līgumsodu

Tēze:
Civilprocesa likuma 406.6 panta pirmās daļas tiesību normas sastāva pazīme – brīdinājumu izsniedz parādniekam – nav konstatējama, ja procesuālie dokumenti izsniegti personai, kuras rīcībspēja darījumu slēgšanā un saziņā ar tiesu ir ierobežota ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Šāda parādnieka rīcībspējas īstenošana civilprocesā tiek nodrošināta ar aizgādņa starpniecību.

Tēzes:
Transportlīdzekļa vadītāja pienākums palikt ceļu satiksmes negadījuma vietā

Izpildot pienākumu palikt ceļu satiksmes negadījuma vietā, transportlīdzekļa vadītājam, pirmkārt, negadījuma vietā ir jāatklāj sava iesaiste ceļu satiksmes negadījumā tām personām, kuras var konstatēt negadījuma apstākļus, un, otrkārt, jāuzturas negadījuma vietā, šādi nodrošinot savu pieejamību tādu ziņu iegūšanai, kas nepieciešamas negadījuma apstākļu noskaidrošanai.

Ceļu satiksmes negadījuma vietas neatļauta atstāšana

1.Par notikuma vietas atstāšanu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „c” apakšpunkta izpratnē atzīstama notikuma vietas tāda atstāšana, kuras rezultātā transportlīdzekļa vadītāja saikne ar ceļu satiksmes negadījumu citām personām, kuras var konstatēt negadījuma apstākļus, piemēram, citiem negadījumā iesaistītajiem, vairs nav uzreiz atpazīstama, proti, tās, pamatojoties uz saviem novērojumiem, nevar pieņemt un nepieciešamības gadījumā ar iztaujāšanas palīdzību noskaidrot, ka konkrētā persona ir bijusi iesaistīta negadījumā.

Šādas saiknes pārrāvums ir konstatējams, ja transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis notikuma vietu pirms citas personas, kas var konstatēt negadījuma apstākļus, piemēram, citu iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji, ir konstatējušas attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja iesaisti negadījumā vai, pat ja šāds fakts ir konstatēts, – transportlīdzekļa vadītājs nav pieejams tūlītējai apstākļu noskaidrošanai.

Minētā saiknes pārrāvuma ilgumam nav nozīmes, un to nevar novērst ar vēlāku atgriešanos notikuma vietā un ziņu sniegšanu iepriekšminētajām personām.

2. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis notikuma vietu, tad vērtējams, vai tas ir noticis attaisnojošu iemeslu dēļ. Notikuma vietas atstāšana ir attaisnojama, kad to tieši nosaka likums, kā arī var būt attaisnojama likumā tieši neminētos gadījumos, kad tā nepieciešama likumā noteiktā pienākuma izpildei, proti, kad konstatējama pienākuma palikt negadījuma vietā un cita likumā noteiktā pienākuma kolīzija. Tādā gadījumā jāizvērtē, kura pienākuma izpildei ir dodama priekšroka, ņemot vērā attiecīgo normu aizsardzības mērķus un konkrētās lietas apstākļus, tostarp konkrētā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus (iesaistīto transportlīdzekļu skaitu, to, vai ir cietuši cilvēki, vai ir nodarīti bojājumi trešo personu mantai u. tml.).

Negadījuma vietas atstāšana var būt attaisnojama arī tad, ja personai ir jāsaņem medicīniskā palīdzība u. tml. gadījumos, kad konkrētajos apstākļos citādi nav bijis iespējams novērst kaitējumu savām vai citu personu likumīgajām interesēm vai tiesībām, ja aizsargājamai likumīgajai interesei ir dodama priekšroka salīdzinājumā ar apdrošinātāja mantiskajām interesēm.

Tēzes:
Komunālo pakalpojumu sniedzēja izmaksu ekonomiskās pamatotības pārbaude, dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķinoties par šo pakalpojumu sniegšanu

Strīds par izmaksām, kas komunālo pakalpojumu sniedzējam rodas, dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķinoties par šo pakalpojumu sniegšanu, tiesai jāizšķir pēc būtības. Citiem vārdiem, tiesai jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir noteicis ekonomiski pamatotu šādu izmaksu lielumu.

Pārvaldnieks kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis

Pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību ar likumiskā pārstāvja tiesībām, proti, tā pārstāvības tiesību iegūšanai nevajag vēl kādu īpašu kopības pilnvarojumu, tostarp nav nepieciešams īpašs pilnvarojums pārstāvēt kopību konkrētā tiesvedībā.

Ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tad kopības pārstāvību civilprocesā tas īsteno ar savu amatpersonu vai citu savu pilnvaroto pārstāvju starpniecību. Šādā gadījumā tiesai jāpārliecinās gan par pārvaldnieka kā kopības pārstāvja pārstāvības tiesībām, gan par tā amatpersonu vai citu pilnvaroto pārstāvju pārstāvības tiesībām.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad dzīvokļu īpašniekiem nav vēl speciāli jāpilnvaro kopīgs pārstāvis lietas vešanai tiesā.

Tēzes:

Jurisdikcijas un piemērojamā likuma noteikšana, ja strīdā par pēdējās gribas rīkojumu konstatēts ārvalsts elements

Izskatot prasību par pēdējās gribas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un konstatējot ārvalsts elementa esību, tiesai, ja mantojuma atklāšanās brīdis bijis 2015. gada 17. augusts vai vēlāk, ir pienākums ex officio piemērot 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi noteikumus.

Pēdējās gribas rīkojuma formas atbilstībai piemērojamā materiāltiesiskā regulējuma noteikšana

Ja pēdējās gribas rīkojuma spēkā esība ir apstrīdēta formas prasību neievērošanas dēļ, tiesai, nosakot piemērojamu materiāltiesisko regulējumu, ir pienākums piemērot 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 27. pantu. Šī panta pirmās daļas pirmā teikuma „a” līdz „e” apakšpunktā uzskaitītas piecas dažādas piesaistes, lai noteiktu pēdējās gribas rīkojuma spēkā esībai pēc formas piemērojamās tiesības; šīs piesaistes ir alternatīvas, no kā izriet, ka ir pietiekami, ja pēdējās gribas rīkojuma spēkā esība pēc formas atbilst vismaz vienas valsts materiāltiesiskajam regulējumam, uz ko norāda kāda no piesaistēm.

Rakstiski taisīta pēdējās gribas rīkojuma spēkā esības pēc formas noteikšana

Tiesai atbilstoši 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 27. panta pirmās daļas pirmajā teikumā nostiprinātajam favor testamenti principam, ir pienākums apsvērt šajā normā minēto alternatīvi noteikto piesaistu piemērošanas iespēju un izvēlēties piesaisti, kuras piemērošanas rezultātā apstrīdētais pēdējās gribas rīkojums pēc iespējas lielākā apmērā tiktu uzturēts spēkā.

Tēzes:

1. Pārvaldnieka pienākumam dot norēķinu dzīvokļu īpašnieku kopībai, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir divējāds mērķis: 1) nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nepārtrauktību; 2) nodrošināt iespēju dzīvojamās mājas īpašniekam pārliecināties, vai pārvaldnieks, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu, ir rīkojies kā krietns un kārtīgs pārvaldnieks, tostarp attiecībā uz dzīvojamās mājas īpašnieka mantisko interešu aizsardzību.

Pārvaldnieka norēķina došanas pienākuma tvērums nosakāms, piemērojot ne vien Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantu, bet kopsakarā ar iepriekšminētajiem mērķiem – arī Civillikuma vispārīgo regulējumu par pilnvarnieka norēķina došanas pienākumu.

2. Iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart dzīvokļu īpašnieku kopības mantiskās intereses, un tas jādara tādā apjomā un veidā, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību, tostarp iespēju turpināt uzsāktās darbības parādu piedziņai, un nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) iespēju pārbaudīt iepriekšējā pārvaldnieka darbību, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu.

Šāda informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, informāciju par parāda lielumu (attiecībā pret katru kreditoru), parāda rašanās laika posmu, parāda pamatu (maksa par pārvaldīšanas darbību veikšanu, maksa par komunālo pakalpojumu saņemšanu, iemaksas uzkrājuma fondā), informāciju par to, vai un kad parādniekam ir nosūtīti atgādinājumi par parādu, informāciju par darbībām, kas veiktas parāda atgūšanai, tostarp informāciju par mēģinājumiem izpildīt saistību brīdinājuma kārtībā un par uzsāktajām tiesvedībām parādu atgūšanai no konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem.

3. Attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai ne vien par laiku līdz nodošanas-pieņemšanas aktā norādītajai dienai (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešo daļu), bet arī par laika posmu pēc akta parakstīšanas, ja dzīvokļu īpašnieki ir devuši savu saistību izpildījumu iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)