Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti deviņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)

 

Tēze:
Pirmpirkuma tiesīgais, izmantojot viņam piederošo likumisko pirmpirkuma tiesību, iestājas jau noslēgtā pirkuma līgumā pircēja vietā, tāpēc pirmpirkuma tiesīgā kā pircēja īpašuma tiesības „nostiprinājuma pamatā” saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktu ir nevis „likums”, bet gan „tiesisks darījums”, t. i., pirkuma līgums, kurā uz likuma pamata, izmantojot savu likumisko pirmpirkuma tiesību, ir iestājies pirmpirkuma tiesīgais.

Ja pārdevējs jau ir devis Zemesgrāmatu likuma 68. pantā paredzētajām formas prasībām atbilstošu piekrišanu pircēja īpašuma tiesības nostiprinājumam (Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 2. punkts), tad šī piekrišana ir spēkā arī par labu pirmpirkuma tiesīgajam, kurš, izmantojot pirmpirkuma tiesību, ir iestājies sākotnējā pircēja vietā. Ja šāda piekrišana nostiprinājumam vēl nav tikusi dota, tā jādod vispārējā kārtībā, kādā tā tiktu dota arī sākotnējam pircējam.

Tēzes:
Kriminālprocesā cietušā tiesības izdevumus par advokāta palīdzību prasīt civilprocesuālajā prasības tiesvedības kārtībā

Ja cietušais kriminālprocesa ietvaros nav pieteicis kompensāciju par radušos advokāta izdevumu atlīdzināšanu, viņš ir tiesīgs prasīt šī kaitējuma atlīdzināšanu civilprocesuālajā prasības tiesvedības kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem

Cietušā izdevumu par advokāta palīdzību kriminālprocesā atlīdzināšanas kārtība

Cietušā izdevumi par juridisko palīdzību kriminālprocesā, ciktāl tie nav procesuālie izdevumi Kriminālprocesa likuma 367. panta izpratnē, ir uzskatāmi par zaudējumiem, un uz šo zaudējumu apmēru nav attiecināmas Civilprocesa likuma tiesību normas par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Izskatot prasību par advokāta izdevumu atlīdzināšanu, kuru iesniedzis kriminālprocesā cietušais, ir pārbaudāma zaudējumu esība, to apmērs un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un atbildētāja izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kriminālprocesā cietušajam ir tiesības tikai uz tādu advokāta izdevumu atlīdzināšanu, kas viņam radušies par tādu darbību veikšanu kriminālprocesā, kuras, izvērtējot attiecīgo kriminālprocesu, tostarp no tā juridiskās sarežģītības un apjoma skatupunkta, ir atzīstamas par nepieciešamām cietušā kriminālprocesuālo tiesību īstenošanai. Tiesai ir pienākums sniegt vērtējumu tam, vai attiecīgā procesuālā darbība, kas veikta cietušā labā, bija pamatota un lietderīga cietušā tiesību īstenošanai, un tikai tad, ja tiek konstatēts, ka attiecīgās procesuālās darbības veikšana atbilda pamatotības un lietderīguma kritērijam, attiecīgie izdevumi, kas radušies saistībā ar attiecīgās darbības veikšanu, ir uzliekami atbildētājam to faktiskajā apmērā.

Tēzes:
Atbildētāja paskaidrojumu ietekme uz prasības robežām

Juridiskie fakti, kuriem ir tiesiska nozīme izšķiramajā strīdā, ir noskaidrojami atbilstoši prasības pamata apstākļiem, uz kuriem prasītājs balsta savu materiāltiesisko prasījumu. Savukārt atbildētāja iebildumi, kuri izteikti paskaidrojumos, nevar papildināt prasības pamatā ietilpstošo apstākļu kopumu; tie var kalpot vienīgi tādu faktu nodibināšanai, kas vērsti uz šo apstākļu atspēkošanu vai apstiprināšanu.

Pirmās instances tiesas spriedumā nodibinātie apstākļi un izspriestie prasījumi, kas noteic apelācijas instances tiesas tiesvedības robežas

Gan apelācijas sūdzība, gan pirmās instances tiesas spriedumā nodibinātie apstākļi un izspriestie prasījumi noteic lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā tikai tiktāl, ciktāl tie nepārsniedz prasības robežas. Pirmās instances tiesas spriedums nevar būt pamats, lai tajā nodibinātie fakti, kas ir  ārpus prasības robežām, iegūtu tiesisku nozīmi apelācijas instances tiesas tiesvedībā un veidotu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu kopumu.

Saistītu prasījumu (īres līguma izbeigšana, īrnieku izlikšana) izskatīšana apelācijas instances tiesā

Ja vienlaikus ierosināts strīds gan par īres līguma izbeigšanu, gan īrnieku izlikšanu, un izlikšana prasībā pamatota ar atbildētāju dzīvojamās telpas lietošanas tiesības zudumu sakarā ar īres līguma izbeigšanu, pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšana daļā, ar kuru izspriests pakārtotais prasījums par īrnieku izlikšanu no dzīvojamajām telpām, rada procesuālu šķērsli spriedumam stāties spēkā daļā, ar kuru noraidīts prasījums par īres līguma izbeigšanu.

Tēzes:
Parādnieka aizsardzība faktoringa līguma gadījumā

Ievērojot faktoringa līguma un cesijas savstarpējo saikni, parādniekam, no kura faktors atbilstoši Komerclikuma 473. panta noteikumiem prasa izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, ir Civillikuma 1808. pantā paredzētās parādnieka tiesības. Proti, parādnieks var celt pret faktoru, kurš reizē ir cesionārs, arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un tās laikā pret cedentu (faktora klientu).

Būvdarbu pasūtītāja tiesību izdarīt ieturējumus no samaksas uzņēmējam, ja pēdējais nav novērsis būvdarbos pieļautos defektus, un ieskaita nošķiršana

Ja pasūtītājs izlieto būvniecības līgumā noteiktās tiesības izdarīt ieturējumus jeb atskaitījumus no samaksas uzņēmējam sakarā ar pēdējā pieļautiem, bet nenovērstiem defektiem, tad šo tiesību īstenošana ir atzīstama nevis par ieskaitu, bet gan par īpašu ieturējuma jeb cenas samazinājuma ierunu, kas pēc savas juridiskās dabas līdzinās Civillikuma 2190. pantā paredzētajām darba devēja tiesībām savus zaudējumus aizturēt no maksājumiem, kas pienākas darbiniekam. Attiecīgās ierunas izlietošanai pretprasības celšana nav nepieciešama.

Tēze:
Regulējums, kas paredz personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no drošības naudas samaksas, noteikts ar mērķi novērst šķērsli, kas finanšu līdzekļu trūkuma dēļ personām traucētu īstenot konstitucionālās pamattiesības uz brīvu pieeju tiesai. Ja persona nav ar likumu atbrīvota no valsts nodevas, tad, lai pareizi izlemtu lūgumu par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, svarīgi ir noskaidrot, vai tās mantiskais stāvoklis ļauj samaksāt attiecīgo drošības naudu. Tiesa vai tiesnesis pārbauda personas mantisko stāvokli pēc tiem pierādījumiem, kurus tā pievienojusi savam lūgumam. Lēmumā sniedzams objektīvs šo pierādījumu izvērtējums un atteikuma gadījumā paskaidrojams, kādu apsvērumu dēļ minētie personas mantisko stāvokli raksturojošie pierādījumi nav pietiekami mantiskā stāvokļa objektīvai izvērtēšanai.

Tēzes:
Lietas piekritības sākotnējās noteikšanas brīdis

Lietas piekritība sākotnēji nosakāma uz prasības celšanas brīdi, t. i., brīdi, kad prasības pieteikums iesniegts (nosūtīts) tiesai. Ja prasības pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai un trūkumi novērsti, par prasības celšanas brīdi atzīstama diena, kad prasītājs pirmoreiz iesniedzis prasības pieteikumu tiesai.

Pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu, ja strīda jurisdikcija ir citas valsts tiesai

Strīda pārrobežu (valstiskās) jurisdikcijas jautājums ir par to, kuras valsts tiesai piekrīt attiecīgā strīda izskatīšana. Tādējādi, ja lieta nav piekritīga Latvijas tiesai, tad atteikuma pieņemt prasības pieteikumu pamats ir Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punkts (lieta nav piekritīga šai tiesai), nevis 132. panta pirmās daļas 1. punkts (strīds nav pakļauts tiesai).

Jurisdikcijas pārbaude saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta versija) 8. iedaļā (27., 28. pantā) paredzēti pamatnoteikumi kārtībai, kādā tiesa pārbauda jurisdikciju.

Atbilstoši tiem tiesa vispirms noskaidro, vai nav piemērojami izņēmuma jurisdikcijas noteikumi saskaņā ar minētās regulas 24. pantu, jo, ja lieta ir citas dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, tiesa pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas, proti, atsaka pieņemt prasības pieteikumu uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punkta pamata.

Citos gadījumos tiesai ir jāuzsāk lieta un jānosūta atbildētājam prasības pieteikums. Ja atbildētāja domicils prasības celšanas brīdī ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tas nav pamats atteikt pieņemt pieteikumu tā sākotnējās izvērtēšanas stadijā, jo atbildētājam nav liegts piekrist tiesas, kurā prasība celta, jurisdikcijai. Tādēļ vispārējās jurisdikcijas pārbaude turpināma jau ierosināta tiesvedības procesa gaitā – pēc tam, kad atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums.

Tēze:
Ģimenes dzīvi Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē veido arī attiecības, kas izveidojušās starp bērnu un bērna vecāka partneri kā bērna de facto jeb sociālo vecāku. Tās var turpināt pastāvēt arī pēc tam, kad izjūk attiecības starp bērna vecāku un viņa partneri. Šāda saskarsme vispār un tās intensitāte ir individuālā izvērtējuma jautājums, kura izlemšanā primārie ir bērna interešu apsvērumi.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)