Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti seši Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem pamatiem (Civillikuma 1844. pants), parādniekam ir tiesības izvēlēties, kuras parāda pozīcijas apmaksai ieskaitīt savu maksājumu, un izvēle piekrīt kreditoram tikai tad, ja parādnieks savu gribu nav izteicis. Parādnieks gribu var izteikt, gan norādot konkrētu apmaksājamo rēķina pozīciju, gan arī konkrētu pozīciju no rēķina izslēdzot.

Tēze:
Civilprocesa likums nepiešķir trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem tiesības uz tiesas izdevumu atlīdzināšanu.

Tēze:
Ja prasības tiesvedībā par ceļa servitūta atzīmes dzēšanu atbildētājs nav cēlis pretprasību, taču savu apstrīdēto civilo tiesību vai likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir cēlis tiesā prasību par tās pašas atzīmes aizstāšanu ar ierakstu un par to jau ir ierosināta cita tiesvedība, ir konstatējamas atbildētāja darbības, kas vērstas uz ceļa servitūta nostiprināšanu zemesgrāmatā, lai iegūtu lietu tiesību, un tāpēc tiesai ir jāaptur tiesvedība saskaņā ar Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu.

Tēze:
Izīrētājam, ja viņš prasības tiesvedības kārtībā vēlas panākt īrnieka izlikšanu īres maksas nesamaksāšanas dēļ, ir jāceļ prasība tiesā gan par īres līguma izbeigšanu, gan par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta otrā daļa, kas attiecas uz saistību bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo izīrētāja pieteikumu par izīrētās dzīvojamās telpas atbrīvošanu sakarā ar īres maksas nesamaksāšanu un kas neparedz pieteikt prasījumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, nav attiecināma uz prasības tiesvedību.

Tēze:
Pirms Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās noslēgto līgumu saistošais spēks

Ja dzīvojamai telpai, par kuras lietošanu līdz 2021. gada 30. aprīlim ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, mainās īpašnieks, telpas ieguvējam šis līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim un tā noteikumi var tikt grozīti tikai ar pušu vienošanos vai ar tiesas spriedumu. Šādam līgumam piemērojami likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteikumi par dzīvojamās telpas īres maksu un citiem maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Maksa par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantam apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) maksa ir viena no īres maksas sastāvdaļām, ko izīrētājs nav tiesīgs ietvert īres maksā vienpersoniski. Pusēm par to jāvienojas rakstveidā, bet, ja vienoties neizdodas, ceļama prasība tiesā. Ja izdevumi par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) nav ietverti īres maksā uz pušu vienošanās vai tiesas sprieduma pamata, īrniekam par tiem atsevišķi nav jāmaksā.

Maksa par piebraucamā ceļa lietošanu saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantu mājas piebraucamā ceļa lietošana var tikt kvalificēta kā ar mājas lietošanu saistītais papildpakalpojums, ko saņem īrnieks un par ko norēķinās ar izīrētāju, taču, lai izīrētājs būtu tiesīgs par to pieprasīt maksu, tas jāparedz īres līgumā.

Tēzes:
Nekustamā īpašuma domājamo daļu vērtības noteikšana, piespriežot kopīpašnieka domājamās daļas citiem kopīpašniekiem

Ja kopīpašums tiek izbeigts saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 5. punktu un šī panta otrās daļas pirmo teikumu, tas kopīpašnieks, kura domājamās daļas tiek piespriestas citiem kopīpašniekiem, ir tiesīgs saņemt atbilstošu atlīdzinājumu naudā.

Saskaņā ar Civillikuma 1075. panta otrās daļas pirmo teikumu atsavināmo domājamo daļu vērtības noteikšana proporcionāli visa nekustamā īpašuma tirgus vērtībai var būt izmantojamā metode, tomēr ne visos gadījumos, it īpaši tad, ja tās piemērošana novestu pie acīmredzami netaisnīga rezultāta. Līdz ar to domājamo daļu vērtības noteikšanas metode ir jāizvēlas atbilstoši katras konkrētas lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Piemēram, nosakot vērtību publiskā izsolē iegādātām un ar atsevišķās lietošanas tiesību nesasaistītām domājamām daļām no tāda nekustamā īpašuma, kura dalītas lietošanas kārtība ir ierakstīta zemesgrāmatā, tiesai jāapsver, vai naudas summa, par kādu izsolē iegādātas domājamās daļas, neatspoguļo arī šo domājamo daļu iespējamo tirgus vērtību.

Hipotēkas, ar kuru apgrūtinātas nekustamā īpašuma domājamās daļas, pārnešana, ja ar hipotēku apgrūtinātās domājamās daļas tiek piespriestas citiem kopīpašniekiem pret atlīdzinājumu naudā

Ar kopīpašuma izbeigšanu, sadalot kopīgo nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos, mainās arī tiesību objekts, kas pieder katram kopīpašniekam. Proti, domājamo daļu kā tiesību objekta vietā kopīpašnieki iegūst dzīvokļu īpašumus, kas pret sākotnējo tiesību objektu (attiecīgajām domājamām daļām) atbilstoši surogācijas principam ir uzskatāmi par aizvietotājlietu, uz kuru pēc vispārīgā principa tiek pārnestas visas tiesības, kā arī tiesību nodrošinājumi un apgrūtinājumi, kas bija nostiprināti zemesgrāmatā uz sākotnējo tiesību objektu – konkrētajām domājamām daļām (sal. Zemesgrāmatu likuma 36. pantu). Tādējādi, ja attiecīgās domājamās daļas ir apgrūtinātas ar hipotēku, tad minētā hipotēka tiek pārnesta uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu kā šo domājamo daļu aizvietotājlietu.

Vienlaikus, lemjot par tādu hipotekāro kreditoru tiesībām, kuru labā zemesgrāmatā nostiprinātās hipotēkas apgrūtina tādas domājamās daļas, kas saskaņā ar Civillikuma 1075. panta otrās daļas pirmo teikumu pret atlīdzinājumu pāriet citu kopīpašnieku piederībā, jāņem vērā, ka likums neparedz hipotekārajam kreditoram tiesības palielināt hipotēkas priekšmeta apmēru.