28. aprīlis, 2023.
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti seši Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm
-
SPC-1/2023 “Lietas dalībnieka pienākums pievienot apelācijas sūdzībai pārstāvību apliecinošus dokumentus” un senatoru Dzintras Baltas, Intara Bistera, Ināras Gardas, Valerija Maksimova, Normunda Salenieka un Kristīnes Zīles atsevišķās domas (CPL/ Pārstāvji; CPL/ Apelācijas sūdzības iesniegšana; CPL/ Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē)
Tēze:
Gan lietas dalībniekiem, gan tiesai ir saistošs Civilprocesa likuma regulējums par apelācijas sūdzībai pievienojamiem dokumentiem, tostarp šī likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu, kas vienlīdz attiecināms uz visām juridiskajām personām, tostarp valsts pārvaldes iestādēm. Likums, izņemot tieši noteiktus gadījumus, tiesai neuzliek pienākumu meklēt informāciju par lietas dalībnieka pilnvarojumu.
Ministru kabineta rīkojums par personas iecelšanu valsts sekretāra amatā nav normatīvais akts, tāpēc ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta valsts sekretāra pilnvaru apjoms iestādes pārstāvībai civillietā pierādāms, iesniedzot pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.
-
SKC-3/2023 “Iepriekš novērtēto zaudējumu pielīgšanas nepieļaujamība; Darba devēja iespēja piedzīt par darbinieku samaksātos nodokļu maksājumus kā zaudējumus” (Negodīgas konkurences aizliegums un komercnoslēpuma aizsardzība/ Komerclikuma aizsardzība; Darba tiesības/ Darba līgums; CL/ Zaudējumi un to atlīdzība; CL/ Līgumsods)
Tēzes:
Iepriekš novērtēto zaudējumu pielīgšanas nepieļaujamība
Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Civillikuma normas imperatīvi noteic, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Arī uz līgumiskām attiecībām attiecas likuma prasība konstatēt ne tikai pašu līguma pārkāpumu, bet arī zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar pārkāpēja prettiesisko rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu). Līdz ar to Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi (sk. Civillikuma 1716.–1724.1 pantu).
Darba devēja iespēja piedzīt par darbinieku samaksātos nodokļu maksājumus kā zaudējumus
Gadījumā, kad tiesa atzīst, ka darbiniekam ir pienākums atmaksāt darba devējam jau saņemto atlīdzību, nodokļi, kurus darba devējs samaksājis valsts budžetā par darbiniekam izmaksāto atlīdzību, nav darba devēja zaudējumi un nav piedzenami no darbinieka kā zaudējumu atlīdzība, ja darba devējam nav šķēršļu tos atgūt no valsts.
-
SKC-106/2023 “Ar patērētāju noslēgta līguma noteikums, kas definē līguma; Apdrošināšanas līguma noteikuma netaisnīguma vērtējums, apsverot, vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt; Tiesas rīcība konstatējot, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam” (Patērētāju tiesību aizsardzība; Apdrošināšanas tiesības; CPL/ Civillietu iztiesāšana)
Tēzes:
Ar patērētāju noslēgta līguma noteikums, kas definē līguma priekšmetu
Lai noskaidrotu, vai apstrīdētais līguma noteikums definē ar patērētāju slēgtā līguma priekšmetu un attiecīgi uz to neattiecas netaisnīgu līguma noteikumu vērtēšanas prasības, tiesai jāpievēršas līguma priekšmeta būtības noskaidrošanai, nošķirot no tā visus blakus noteikumus. Savukārt, nonākot pie secinājuma, ka attiecīgais noteikums pieder pie noslēgtā līguma priekšmeta būtības, proti, ir tā būtiska sastāvdaļa, papildus jāpārbauda, vai tas ir formulēts vienkārši un saprotami, tostarp, vai, slēdzot līgumu, patērētājs bija spējīgs, pamatojoties uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt tā ekonomiskās sekas, kas uz viņu tiks attiecinātas.
Apdrošināšanas līguma noteikuma netaisnīguma vērtējums, apsverot, vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt
Ja apdrošināšanas līgumā ietverts noteikums, kas paredz termiņu, kādā piesakāmi trešo personu prasījumi atlīdzināt apdrošinātā radītos zaudējumus, tiesai ir jāizvērtē šī noteikuma taisnīgums saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, citastarp apsverot, vai tas nav pretrunā apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt.
Tiesas rīcība konstatējot, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam
Nonākot pie atzinuma, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam, tiesas pienākums ir ne vien paziņot par to pusēm, bet arī apsvērt pareizāko procesuālo risinājumu, piemēram, izskaidrojot pusēm iespēju lūgt apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta citā valstī ierosinātā tiesvedība.
-
SKC-64/2023 “Tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu iepriekšējā darbā atjaunotam darbiniekam, kuram darba piespiedu kavējuma laikā noteikta invaliditāte” (Darba tiesības/ Darba līgums)
Tēze:
Invaliditāte nenozīmē, ka persona nav spējīga vai nedrīkstētu strādāt, bet gan to, ka zināmā pakāpē personas darba spējas ir ierobežotas un tai ir nepieciešams atbalsts darba veikšanai. Strādājošam invaliditātes pensijas saņēmējam ir tiesības uz darba samaksu un darba līguma nepamatota uzteikuma gadījumā – uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
-
SKC-100/2023 “Profesijas ētikas kanoniem neatbilstoša rīcība kā prettiesiska rīcība Civillikuma 1635. panta izpratnē; Atbildības ietvars par prettiesiskiem izteikumiem, kas aizskar personas godu un cieņu” (Privātās dzīves, goda, cieņas un reputācijas aizskārums; CL/ Saistības un prasījumi no neatļautas darbības)
-
SKC-288/2023 “Tiesības un saistības, kas ietilpst mantojuma masā uztura devēja nāves gadījumā un pāriet uz mantiniekiem ar mantojuma pieņemšanu” (CL/ Uztura līgums; CL/ Mantojuma pieņemšana un iegūšana; CL/ Tiesiski darījumi vispār)