Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti seši Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Gan lietas dalībniekiem, gan tiesai ir saistošs Civilprocesa likuma regulējums par apelācijas sūdzībai pievienojamiem dokumentiem, tostarp šī likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu, kas vienlīdz attiecināms uz visām juridiskajām personām, tostarp valsts pārvaldes iestādēm. Likums, izņemot tieši noteiktus gadījumus, tiesai neuzliek pienākumu meklēt informāciju par lietas dalībnieka pilnvarojumu.

Ministru kabineta rīkojums par personas iecelšanu valsts sekretāra amatā nav normatīvais akts, tāpēc ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta valsts sekretāra pilnvaru apjoms iestādes pārstāvībai civillietā pierādāms, iesniedzot pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

Tēzes:
Iepriekš novērtēto zaudējumu pielīgšanas nepieļaujamība

Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Civillikuma normas imperatīvi noteic, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Arī uz līgumiskām attiecībām attiecas likuma prasība konstatēt ne tikai pašu līguma pārkāpumu, bet arī zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar pārkāpēja prettiesisko rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu). Līdz ar to Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.

Ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi (sk. Civillikuma 1716.–1724.1 pantu).

Darba devēja iespēja piedzīt par darbinieku samaksātos nodokļu maksājumus kā zaudējumus

Gadījumā, kad tiesa atzīst, ka darbiniekam ir pienākums atmaksāt darba devējam jau saņemto atlīdzību, nodokļi, kurus darba devējs samaksājis valsts budžetā par darbiniekam izmaksāto atlīdzību, nav darba devēja zaudējumi un nav piedzenami no darbinieka kā zaudējumu atlīdzība, ja darba devējam nav šķēršļu tos atgūt no valsts.

Tēzes:
Ar patērētāju noslēgta līguma noteikums, kas definē līguma priekšmetu

Lai noskaidrotu, vai apstrīdētais līguma noteikums definē ar patērētāju slēgtā līguma priekšmetu un attiecīgi uz to neattiecas netaisnīgu līguma noteikumu vērtēšanas prasības, tiesai jāpievēršas līguma priekšmeta būtības noskaidrošanai, nošķirot no tā visus blakus noteikumus. Savukārt, nonākot pie secinājuma, ka attiecīgais noteikums pieder pie noslēgtā līguma priekšmeta būtības, proti, ir tā būtiska sastāvdaļa, papildus jāpārbauda, vai tas ir formulēts vienkārši un saprotami, tostarp, vai, slēdzot līgumu, patērētājs bija spējīgs, pamatojoties uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt tā ekonomiskās sekas, kas uz viņu tiks attiecinātas.

Apdrošināšanas līguma noteikuma netaisnīguma vērtējums, apsverot, vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt

Ja apdrošināšanas līgumā ietverts noteikums, kas paredz termiņu, kādā piesakāmi trešo personu prasījumi atlīdzināt apdrošinātā radītos zaudējumus, tiesai ir jāizvērtē šī noteikuma taisnīgums saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, citastarp apsverot, vai tas nav pretrunā apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt.

Tiesas rīcība konstatējot, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam

Nonākot pie atzinuma, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam, tiesas pienākums ir ne vien paziņot par to pusēm, bet arī apsvērt pareizāko procesuālo risinājumu, piemēram, izskaidrojot pusēm iespēju lūgt apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta citā valstī ierosinātā tiesvedība.

Tēze:
Invaliditāte nenozīmē, ka persona nav spējīga vai nedrīkstētu strādāt, bet gan to, ka zināmā pakāpē personas darba spējas ir ierobežotas un tai ir nepieciešams atbalsts darba veikšanai. Strādājošam invaliditātes pensijas saņēmējam ir tiesības uz darba samaksu un darba līguma nepamatota uzteikuma gadījumā – uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)