Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apgabaltiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Aizsardzības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Senāta Administratīvo lietu departaments 27.februārī izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmajā lietā ir strīds par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā ietvertajiem kritērijiem, kas ierobežo fiziskās personas iespējas dāvināt (ziedot) savus ienākumus politiskajai partijai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka atbilstoši strīdus normai fiziskā persona politiskajai partijai var dāvināt (ziedot) tikai no saviem iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, un šādu viedokli par pamatotu atzina arī apgabaltiesa. Savukārt pieteicēja uzskata, ka šāds ierobežojums attiecīgajā tiesību normā nav ietverts. (Lieta Nr. SKA-335/2024)

 

2) Senāta Administratīvo lietu departaments 28.februārī izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds, vai solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9.panta trešās daļas 2.punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē, var veidot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Pieteicējs uzskata, ka faktiski ir samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, novirzot daļu no samaksātajām obligātajām iemaksām solidaritātes nodoklim, kas savukārt sadalīts, daļu ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka solidaritātes nodoklis ir cits nodoklis un tā sadale nevar radīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. (Lieta Nr. SKA-25/2024)

 

3) Senāta Administratīvo lietu departaments 29.februārī izskatīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā tiks risināts jautājums par Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”  82.punkta interpretāciju. Šī tiesību norma pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī noteica, ka komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka komercsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 21 350 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1750 euro.

Pieteicējs, kurš ir ārzemnieks un Latvijas komersanta valdes loceklis, ik gadu reģistrē uzturēšanās atļauju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Pārvalde konstatēja, ka iepriekšējos gados komersants nav nodrošinājis budžetā iemaksājamo nodokļu summu apjomā, ko paredz iepriekš minētā tiesību norma - komersantam no valsts budžeta atmaksājamo nodokļu summa bija lielāka nekā budžetā iemaksājamā summa. Nodokļu pārmaksa komersantam ir veidojusies uz tādu darījumu pamata, kuru PVN ir 0%.

Proti, Senātam būs jādod atbilde, vai pārvalde pamatoti secinājusi, ka komersants nav iemaksājis budžetā tiesību normā norādīto nodokļu summu un attiecīgi nav pamata pieteicējam reģistrēt uzturēšanās atļauju Latvijā komercdarbības veikšanai.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu bija apmierinājusi, norādot, ka pārvalde, lemjot par to, vai budžetā ir iemaksāti nodokļi tiesību normā noteiktajā apmērā, nepamatoti bija ņēmusi vērā pārmaksātās nodokļu summas. (Lieta Nr.SKA-50/2024)

 

4) Senāta Administratīvo lietu departaments 29.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēju no cietuma atbrīvoja trīs dienas vēlāk nekā vajadzēja, tāpēc pieteicējs prasīja to atzīt par prettiesisku un piešķirt atlīdzinājumu. Kasācijas tiesvedībā ir izlemjams strīds par atlīdzinājuma apmēru – vai apgabaltiesas piešķirtie 112 euro ir atbilstīgs atlīdzinājums. (Lieta Nr. SKA-52/2024)

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas komunikācijas speciāliste

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv