Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti seši Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Pieteikuma priekšmets iestādes lēmuma, kura izpilde plānota nākotnē, apstrīdēšanā

Ja iestāde pieņēmusi lēmumu par plānoto faktisko rīcību (datu labošanu reģistrā), kas nav veikta, pieteikuma priekšmets tiesā ir aizliegums veikt ar iestādes lēmumu plānoto faktisko rīcību.

Informācijas statuss Kadastra informācijas sistēmā par lineāro inženierbūvju tiesisko valdītāju

Kadastra informācijas sistēmas dati par lineāras inženierbūves (piemēram, sadzīves kanalizācijas cauruļvadi) tiesisko valdītāju ir deklaratīvi un tie nenodibina tiesības.

Kļūdainu datu labošana Nekustamā īpašuma valsts kadastrā

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants neierobežo laikā un nenosaka konkrētu procesa veidu kļūdainu datu labošanai.

Informācija par kļūdaini reģistrētiem datiem Valsts zemes dienesta rīcībā var nonākt gan pēc datu subjekta pieteikuma, gan arī kāda administratīvā procesa ietvaros, datu subjektiem iesniedzot pierādījumus datu aktualizācijas procesā u.tml.

Tiklīdz Valsts zemes dienesta rīcībā ir informācija par reģistrēto kadastra datu neatbilstību, tam ir pienākums šo kļūdu labot, lai nodrošinātu, ka valsts informācijas sistēmā atrodas patiesa un aktuāla informācija par reģistrēto objektu.

Tēze:
Mantojuma masas aizgādņa pienākumu pildīšana un viena no mantiniekiem pārstāvība neveido zvērinātam advokātam interešu konfliktu, jo mantojuma aizgādnis darbojas mantojuma masas kā juridiskās personas interesēs, nevis pārstāv mantinieku intereses. Proti, lai gan mantojuma masas saglabāšana ir mantinieku vispārējās interesēs, tas nenozīmē, ka mantojuma masas aizgādnis pārstāv visu mantinieku intereses. Visu mantinieku intereses un mantojuma masas intereses var sakrist, taču tas nenozīmē, ka mantojuma masas aizgādnim būtu jādarbojas atbilstoši katra konkrētā mantinieka individuālajām interesēm, jo tās var būt savstarpēji atšķirīgas un nesavienojamas ar mantojuma masas kā juridiskas personas interesēm.

Tēze:
Trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)