Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti trīspadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā ir ietverti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarībai, bet nav noteikti ierobežojumi akcionāriem izmantot balsstiesības. Konkrētā norma arī nenoteic sekas, kas iestājas ierobežoto balsstiesību izmantošanas vai neizmatošanas gadījumā. Līdz ar to vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora akcionāru balsstiesību izmantošanas ierobežojumi nav noteikti ar likumu. Tā kā nepastāv ne likumā, ne operatora statūtos noteikts balsstiesību ierobežojums, secināms, ka visas operatora akcijas ir balsstiesīgas un ņemamas vērā, nosakot balsstiesīgo pamatkapitālu. Šādos apstākļos, pat ja operatora akcionārs labprātīgi apņemas neizmantot balsstiesības, nav izslēgta iespēja akcionāram ietekmēt lēmumus sabiedrībai svarīgos jautājumos, un līdz ar to statūtos ietvertais nenodrošina Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā noteikto neatkarības prasību ievērošanu.

Neatkarības prasību ievērošanu vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, lemjot par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām. No tiesiskā regulējuma izriet, ka tieši vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstību noteiktajām sertificēšanas prasībām un iesniegt regulatoram to apliecinošus dokumentus. Normatīvie akti neuzliek regulatoram pienākumu norādīt, kādus konkrētus pasākumus vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jāveic, lai tas izpildītu neatkarības prasības.

Tēzes:

1. Pašvaldības ceļš ir publiska lieta, kas kalpo ne tikai tam, lai piekļūtu atsevišķiem īpašumiem, bet daudz plašākām interesēm: vietējās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, valsts un pašvaldības interesēm. Apsverot, vai ir pamats atņemt jau esošam pašvaldības ceļam šāda ceļa statusu (jeb slēgt pašvaldības ceļu), ir jāņem vērā ne tikai personu, kuru īpašuma tiesības tiek ierobežotas, intereses, bet arī tas, vai ar ceļa slēgšanu netiks pārkāptas intereses, kuru dēļ pašvaldības ceļš šādu statusu ir ieguvis un ticis ietverts vietējā teritorijas plānojumā.

2. No Zemes pārvaldības likuma 8.panta pirmās un otrās daļas izriet priekšnoteikumi, kas konstatējami, lai atzītu, ka konkrētais ceļš ir pašvaldības ceļš (koplietošanas ceļš). Tādējādi, lai konstatētu, vai ceļš ir pašvaldības ceļš, ir jāizpildās konkrētiem kritērijiem: 1) likuma spēkā stāšanās dienā ceļš ir reģistrēts kā pašvaldības ceļš, 2) ceļš iekļauts pašvaldības bilancē. Savukārt, ja šiem kritērijiem atbilstošs ceļš ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš. Ceļš, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, ir uzskatāms par pašvaldības ceļu, tas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un rada apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas.

3. Lai arī no Zemes pārvaldības likuma 8.panta ceturtās daļas izriet, ka koplietošanas ceļš kā inženierbūve jāreģistrē kadastra informācijas sistēmā. Taču ceļa statusu pašu par sevi nosaka šā likuma 8.panta pirmā un otrā daļa un ieraksta esība vai neesība kadastra informācijas sistēmā nav izšķiroša, lai konstatētu inženierbūves piederību.

Tēze:
Civillikuma 203.panta pirmās daļas 5.punkts ir piemērojams kā līdzeklis bērna aizsardzībai no vardarbības. Šī norma nav līdzeklis saskarsmes ierobežošanai starp bērnu un tā vecākiem nolūkā novērst vecāku savstarpējos konfliktus, kas saistīti ar bērna aizgādības tiesību un saskarsmes tiesību īstenošanu.

Tēze:
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.pantā paredzētais tiesiskais regulējums ieviests ar mērķi izveidot mehānismu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt, lai valdes loceklis sedz juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu un ir pieņemts sabiedrības labklājības interesēs. Normās ietverts īpašs mehānisms attiecībā uz valdes locekļiem, lai sekmētu godprātīgu nodokļu maksājumu veikšanu un veicinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti. Saistībā ar šāda regulējuma esību valdes loceklim būtu jāapzinās sekas, kas izriet no tā, ka nav pildīts likumā noteiktais pienākums ar pienācīgu rūpību vadīt kapitālsabiedrības ikdienas darbu.

Lai varētu uzsākt nodokļu piedziņas procesu pret juridiskās personas valdes locekli, nepieciešams konstatēt visus likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, tostarp to, ka ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību. Akts par piedziņas neiespējamību tiek sastādīts, ja Valsts ieņēmumu dienesta veikto piedziņas darbību rezultātā tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas, pret ko vērst piedziņu. Tātad, pirms uzsākt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesu jeb pirms vērsties pret šīs juridiskās personas valdes locekli, Valsts ieņēmumu dienestam jāveic visas nepieciešamās darbības, lai nokavētos nodokļu maksājumus piedzītu no paša parādnieka – juridiskās personas. Un tikai tādā gadījumā, kad tas objektīvi nav iespējams un kad iestājas visi likumā paredzētie kritēriji, dienests vēršas pret šīs juridiskās personas valdes locekli, kura amata pilnvaru laikā un kura darbības (bezdarbības) rezultātā juridiskajai personai izveidojās attiecīgais nodokļu parāds. Valdes locekļa amata atstāšana nav instruments, ar kura palīdzību izvairīties no juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas valsts budžetam procesa.

Tēze:
Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas priekšnoteikums vispārīgi nav tas, ka preces nosūtītājam ir jāpārliecinās, ka prece faktiski sasniegusi tās galamērķi citā valstī. Proti, Latvijas nodokļu maksātājs, kas iesniedzis preču nosūtīšanas (transportēšanas) dokumentus, kas apliecina preces faktisku izvešanu no piegādes dalībvalsts teritorijas, un pierādījis, ka tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam, ir izpildījis priekšnoteikumus, kas tam dod tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ja vien netiek noskaidrots, ka Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam vajadzēja zināt) par to, ka darījums ir saistīts ar nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, vai arī nav veicis visus saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā veikta piegāde Eiropas Savienības iekšienē nav saistīta ar dalību šādā krāpšanā. Savukārt preču nepiegādāšana konkrētajam nodokļu maksātājam automātiski neizslēdz, ka preces nosūtītājs, rīkodamies labā ticībā un paļaujoties uz preču nosūtīšanas (transportēšanas) dokumentiem, ir saglabājis tiesības uz 0 procentu likmes piemērošanu. Šādi apstākļi var norādīt uz krāpšanos un var būtu pamats tālākai izmeklēšanai par to.

Tēzes:
Nepieciešamība iepazīties ar iesniegumu saturu, lai objektīvi novērtētu tā atbilstību Iesniegumu likumam

Lai objektīvi novērtētu, vai iestādei iesniegtais iesniegums ir tāds, kurš izskatāms Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgi strīda gadījumā iespējams tālāks administratīvais process tiesā, tiesai vispirms ir jāiepazīstas ar šī iesnieguma saturu. Tāpēc nebūtu pieļaujama situācija, kad pieteikumu tiek atteikts pieņemt, pirms tiesa ir iepazinusies ar iesnieguma saturu, par kuru tika iesniegts pieteikums tiesā.

Ņemot vērā, ka iestādes atbilde pati par sevi ir tāda, kas personu neapmierina un ir strīda priekšmets, secinājumus par to, kas bija rakstīts iesniegumā, ir nepietiekami balstīt uz iestādes atbildi – nav pamata izslēgt, ka iestādes sniegtā atbilde nav pilnībā atbilstoša iesnieguma tvērumam.

Personas tiesības saņemt atbildi pēc būtības uz iesniegumu, kurā ietverta sūdzība

Sūdzības ir likumā tieši norādīts privātās iniciatīvas veids. Nereti tieši personu sūdzības var izrādīties vērtīgs informācijas avots trūkumu un pārkāpumu identificēšanai valsts pārvaldes darbībā, un to izskatīšana var būt impulss šādu trūkumu novēršanai un pārkāpumu atklāšanai.

Jāņem vērā, ka sūdzības personai parasti rodas tieši tad, ja tā tieši saskaras ar valsts pārvaldes darbu. Jo tiešāk persona iesaistās tieši konkrētu iestādes kompetencē esošu jautājumu risināšanā, jo precīzāki un pamatotāki var būt personas norādītie fakti un apsvērumi. Tādējādi iestādes kompetencē ir novērtēt iesnieguma saturu pilnībā un vajadzības gadījumā arī rīkoties, pieņemot lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

Kaut arī personai nav individuālu subjektīvo tiesību kā atbildi uz iesniegumu sagaidīt konkrētas rīcības un pārmaiņas valsts pārvaldē; personai ir tiesības noteiktos gadījumos sagaidīt uz savu iesniegumu, kurā ietverta sūdzība, atbildi pēc būtības.

Tēze:
Lai saņemtu pašvaldības atļauju organizēt azartspēles konkrētās telpās, ir pietiekami, ja azartspēļu organizētājs iesniedz dokumentus, kas apliecina iespēju iegūt tiesības lietot attiecīgās telpas. Proti, tiesību normas neizvirza azartspēļu organizētājam obligātu prasību šajā stadijā jau pierādīt tā tiesības lietot konkrētās telpas, kurās paredzēts organizēt azartspēles. Tādējādi pašvaldība nevar atteikt azartspēļu organizētājam izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanai, ja azartspēļu organizētājs spēj uzrādīt pašvaldībai dokumentu, kas apliecina tā tiesības nākotnē lietot konkrētās telpas.

Dokumentu, kas pierāda azartspēļu organizētāja tiesības lietot attiecīgās telpas, ir nepieciešams iesniegt tikai pēc tam, kad ir saņemta pašvaldības atļauja, un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija lemj par to, vai azartspēļu organizētājam ir izsniedzama licence, kas dod tiesības licencē norādītajā vietā atvērt spēļu zāli vai pieņemt likmes dalībai derībās.

Tēze:
Maternitātes pabalsta mērķis ir kompensēt sievietei zaudētos algotā darbā gūstamos ienākumus, ja sieviete grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma dēļ neierodas darbā. Maternitātes pabalsta mērķis nav nodrošināt sievietei ienākumus, kas būtu augstāki nekā algotā darbā gūtie. Tādējādi atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām nav atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāiekļauj vidējās apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķinā.

Tēze:
No Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” 83.punkta secināms, ka, lai noteiktu, vai komersants ir samaksājis nodokļus valsts budžetā normā noteiktajā apmērā ir jāņem vērā viss periods, kad ir bijusi derīga ārzemnieka uzturēšanās atļauja. Proti, vērā ir jāņem arī nepilnais mēnesis, ja tajā ir bijusi ārzemniekam derīga termiņuzturēšanās atļauja, kaut arī tās derīgums nav sācies pirmajā kalendārā mēneša datumā. Nepilnu mēnesi sadala dienās un aprēķina minimālo summu, kāda būtu jāmaksā par mēneša vienu dienu.

Tēzes:
Mākslīgi radītu apstākļu publiskā finansējuma saņemšanai pārbaude

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai potenciālā atbalsta saņēmēja ļaunprātīgas rīcības pierādīšanai ir nepieciešams konstatēt, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopumu, no kuriem izriet, ka, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā regulējuma mērķis nav sasniegts. Otrkārt ir jākonstatē arī subjektīvais elements, ko veido potenciālā atbalsta saņēmēja vēlme iegūt no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus. Tādējādi, lai tiesa varētu atzīt, ka pretendents ir mākslīgi radījis apstākļus publiskā finansējuma saņemšanai, ir jākonstatē gan subjektīvais, gan objektīvais kritērijs.

Jēdziena „mākslīgi radīti apstākļi” interpretācija

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013.gada 17.decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu  60.panta izpratnē jēdziens “mākslīgi radīti apstākļi” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var aptvert situāciju, kad no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai  sniegta atbalsta pieteikuma noraidīšanas nosacījumiem, kas ietverti dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, atbilst nevis attiecīgā atbalsta pretendents, bet gan cits tam pašam īpašniekam piederošs uzņēmums, kura lauksaimniecisko darbību ir pārņēmis atbalsta pretendents. Šāda normas interpretācija ir pieļaujama, ja tiek konstatēts gan objektīvais, gan subjektīvais kritērijs.

Minētās Regulas Nr. 1306/2013 60.pants ir piemērojams arī situācijā, kad nedz attiecīgā atbalsta pretendentam, nedz tā īpašniekam nav piemērots administratīvais sods.

Tēze:
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļa attiecas uz gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par nodokļa maksātāja aprēķinātiem vai izmaksātiem ienākumiem vai ienākumiem, kuri bija jāaprēķina un jāizmaksā, un no kuriem nav aprēķinātas obligātās iemaksas. Šādā gadījumā dienestam ir pienākums piedzīt no darba devēja obligāto iemaksu starpību, kas aprēķināta saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju un darba devēja aprēķināto obligāto iemaksu summu.

Savukārt 16.1panta 5.1daļa ir piemērojama gadījumos, kad darba devējs ir uzrādījis aprēķinātos darbinieka darba ienākumus (tātad darbinieks ir deklarēts), bet pastāv apstākļi, kas rada šaubas par darba devēja aprēķināto darbinieka ienākumu apmēru un rada nepieciešamību tos precizēt. Šādā gadījumā papildu obligātās iemaksas aprēķina kā starpību starp dienesta konstatēto un darba devēja deklarēto.

Tādējādi likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas piemērošanai nav nepieciešams konstatēt šī paša panta 5.1daļā minētos nosacījumus, jo 16.1panta 51daļas nosacījumi nav 16.1panta 1.1daļas piemērošanas priekšnoteikumi. Proti, piemērojot 16.1panta 1.1daļu, nav jānoskaidro, vai darba devējam bija tādi ienākumi, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē. Tāpat arī nav jāpārliecinās par to, vai darba devējs ir pierādījis grāmatvedības uzskaitē uzrādīto darba algu aprēķinu pamatotību.

Tēzes:
No komercreģistra izslēgta sabiedrība zaudē savu procesuālo tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā

Ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā minēto juridiskās personas pastāvēšanas izbeigšanos ir saprotama juridiskās personas procesuālās tiesībspējas zaudēšana. Procesuālā tiesībspēja ir saistīta ar tiesībspēju, proti, spēju būt par tiesisko attiecību dalībnieku un uzņemties tiesības un pildīt pienākumus.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību savu tiesībspēju zaudē ar likvidācijas pilnīgu pabeigšanu, izslēdzot sabiedrību no komercreģistra vai ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez sabiedrības likvidācijas. Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā ar jēdzienu „tiesību pārņēmējs” saprotama iegūstošā sabiedrība, kurai tiek nodotas tiesības sabiedrības ar ierobežotu atbildību reorganizācijas gadījumā.

Pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus pārkāpuma netipiska gadījuma izvērtējums saistībā ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

Situācijā, kad sabiedrība faktiski veic saimniecisko darbību un nav konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus, sabiedrība neatbilst tipiskajai juridisko personu grupai, uz ko ir mērķēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta tvērums. Līdz ar to šādā situācijā tiesai ir pamats vērtēt, vai, ņemot vērā arī šīs normas mērķi, konkrētais gadījums nebūtu atzīstams par netipisku un vai sekas, kas rodas sabiedrībai izslēgšanas rezultātā no komercreģistra, atbilst samērīguma principam. Samērīguma pārbaude ir veicama arī obligāta administratīvā akta gadījumā.

Tēzes:

Veselības inspekcijas kompetence trokšņa kontrolē

Veselības inspekcijas, īstenojot Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumu Nr. 76 „Veselības inspekcijas nolikums” 3.14.apakšpunktā norādīto funkciju (kontrolēt saimnieciskās darbības iekārtu un transportlīdzekļu radītā akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu un trokšņa robežlielumu ievērošanu, kā arī pieļaujamo vibrācijas lielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās), darbības mērķis ir noskaidrot un profesionāli novērtēt faktus, kas raksturo troksni kā vienu no cilvēka veselību ietekmējošiem faktoriem. Veselības inspekcijas kompetence aprobežojas ar trokšņa kontroli, ja troksni rada saimnieciskā darbība vai iekārtas vai satiksme.

Ja kartodroma trasē tiek veikta saimnieciskā darbība, tad arī tā pakļaujas Veselības inspekcijas kompetencē ietilpstošajām trokšņu pārbaudēm.

Pārbaudes pamatā var būt arī personas iesniegums.

Sporta bāzes nereģistrēšana Sporta bāzu reģistrā neietekmē Veselības inspekcijas kompetenci trokšņa robežlielumu kontrolē

Sporta bāze ir objekts, kas ir izveidots un ir piemērots sportam.

Sporta bāzu reģistrs nav sporta bāzes statusu radošs un tiesības vai pienākumus nosakošs – reģistram ir vienīgi informatīva nozīme.

Arī tad, ja konkrēta kartodroma trase nav reģistrēta sporta bāzu reģistrā, Veselības inspekcijas kompetencē ir kontrolēt trokšņa robežlielumu ievērošanu kartodroma trasē.