Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti divdesmit divi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Nodokļa maksātājam jāapsver nepieciešamība laikus (jau iestādē) iesniegt pierādījumus par veiktajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Lai arī šāda personas rīcība – jaunu pierādījumu iesniegšana tiesvedības laikā – automātiski nevar tikt vērtēta kā negodprātīga, tomēr tā prasa padziļināti apsvērt personas skaidroto par rīcības iemesliem kopsakarā ar citiem lietā konstatējamiem apstākļiem. Vērtējot, vai personas rīcība būtu atzīstama par negodprātīgu, nozīme var būt gan pierādījumu iesniegšanas brīdim, gan arī novēloti iesniegto pierādīšanas līdzekļu veidam, saturam un tapšanas apstākļiem. Šādā situācijā arī būtu jāvērtē, cik konsekventa lietas izskatīšanas laikā ir bijusi nodokļa maksātāja nostāja attiecībā uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā esību un apmēru.

Par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nevar tikt atzīti tādi izdevumi, par kuru apmēru un attiecināmību uz nekustamo īpašumu nav iespējams gūt pārliecību ar augstu ticamību.

Tēzes:
Izlemjot jautājumu, vai apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, ir jāvērtē, vai procesa dalībnieka prasījums ir tīri personisks, vai arī tāda paša satura prasījumu būtu spējīgs iesniegt arī attiecīgā procesa dalībnieka aizstājējs. Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā ir jāapsver, vai iespējamais aizskārums attiecas uz kādu tiesību vai tiesisko interesi, kas saglabājas arī tā tiesību pārņēmējam. Ja nav konstatējams, ka konkrētā tiesiskā attiecība pieļautu tiesību pārņemšanu pēc pieteicēja nāves, tad tiesvedība administratīvajā lietā ir izbeidzama.

Prasījumi, kas attiecas uz pieteicēja nemantiskajām tiesībām un interesēm ir personiski saistīti ar pieteicēju. Proti, to aizstāvību var lūgt tikai pats pieteicējs.

Tēzes:
Ēkas tehniskā stāvokļa vizuālais novērtējums

Ēkas tehniskā stāvokļa vizuālā novērtējuma ietvaros Valsts zemes dienesta amatpersonai nav jāiegūst pierādījumi tādā apmērā, kas pilnībā uzrāda to, kāds ēkai ir nolietojums. Šis novērtējums balstās uz to, cik ļoti noteiktas pazīmes liecina par ēkas šķietamo nolietojumu. Tomēr tas nenozīmē, ka regulējums paredz pilnīgu atkāpi no pienākuma fiksēt lēmuma pamatojumā iekļaujamos faktus. Valsts zemes dienestam ir jāiegūst fotoattēli un informācija par katru Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr. 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 11.jūlijam, zaudējuši spēku 2023.gada 28.martā) 4.pielikumā minēto ēkas konstruktīvo elementu tādā apjomā, lai varētu gūt ieskatu, kaut arī nepilnīgu, par šā elementa stāvokli un tiesa tādēļ varētu īstenot tiesiskuma pārbaudi pār dienesta lēmumu.

Tiesai, izskatot lietu par kadastra datu aktualizēšanu, ir jāizvērtē, vai pieteicējs administratīvā procesa iestādē laikā ir sūdzējies par amatpersonas rīcību, piemēram, par selektīvu elementa fotoattēlu uzņemšanu, vai amatpersonas skaidrojums par ēkas stāvokli ir saprātīgs un ticams un vai pieteicējs ir iesniedzis tādus pierādījumus, kas atspēkotu dienesta secinājumus un tādējādi pamatotu to, ka dienests ir pieļāvis kļūdu.

Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošana kadastra datu aktualizācijas gadījumā

Viens no nosacījumiem tiesiskās paļāvības aizsardzībai ir personas rīcība, kas veikta, balstoties uz tiesisko paļāvību. Turklāt tieši šis nosacījums ir tiesiskās paļāvības aizsardzības esence, jo tiesiskās paļāvības principa mērķis ir vērsts uz personas pasargāšanu no nelabvēlīgām sekām attiecībā uz rīcību, kas izdarīta uzticoties valstij. Tiesiskās paļāvības aizsardzība nav instruments, ar kura palīdzību persona nodrošina to, ka tā baudīs valsts kļūdas radītās labvēlīgās sekas.

Paļauties var uz ierakstu kadastra informācijas sistēmā, nevis uz to pamatojošajiem materiāliem. Tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos persona, kurai nekustamais īpašums pieder vai kura to lieto, pārvalda vai apsaimnieko, pati varētu atsaukties uz tiesisko paļāvību uz ierakstu par šādu nekustāmo īpašumu kadastra informācijas sistēmā.

Tiesiskās drošības principa piemērošana

Iestādes pienākums rīkoties konsekventi, ja vien nepastāv pamatots iemesls atkāpties, ir saistāms ar tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Persona var paļauties, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem un ilgstošai, noturīgai un vienveidīgai iestādes pieejai vai praksei, šī prakse vai pieeja tiks ievērota arī konkrētā gadījumā un, rodoties iemeslam atkāpties no iepriekšējiem secinājumiem, iestāde paskaidros, kādēļ atkāpe no iepriekš lemtā ir nepieciešama.

Tēzes:
Pasūtītāja rīcības brīvība izvēlēties sev nepieciešamos pakalpojumus un noteikt piedāvājuma vērtēšanas kritērijus

Publisko iepirkumu likuma 51.pantā ir ietverti zināmi noteikumi saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, taču visupirms tas piešķir pasūtītājam rīcības brīvību šādus kritērijus izvirzīt, lai atrastu sev piemērotāko pakalpojumu vai preci. Turklāt šāda pasūtītāja rīcības brīvība nozīmē arī to, ka tam nav pienākuma noteikt tādus piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, lai visi tirgus dalībnieki, neskatoties uz to piedāvāto preču vai pakalpojumu kvalitāti, ar līdzīgām izredzēm varētu pretendēt uz uzvaru iepirkumā.

Publiskajos iepirkumos pasūtītājam nav pienākuma ignorēt savas vajadzības un nolaist prasību latiņu līdz visu tirgus dalībnieku vienlīdzīgu iespēju līmenim, kāds tas ir konkrētajā brīdī. Pat ja tas ļautu konkrētajā iepirkumā līdzīgi uz uzvaru pretendēt visiem tirgus dalībniekiem, tas pašos pamatos būtu pretrunā konkurencei jeb patiesai sacensībai ar kvalitāti un cenu. Iespēja uzvarēt konkrētā iepirkumā ikvienam tirgus dalībniekam neatkarīgi no tā piedāvātā produkta kvalitātes līmeņa neveicina konkurēšanu ar kvalitāti.

Procesa veida kasācijas instancē noteikšana

Kasācijas instancē nav paredzēts noteikt mutvārdu procesu pēc procesa dalībnieka lūguma.

Procesuālo tiesību godprātīga izmantošana prasa, lai lietas dalībnieks lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē mutvārdu procesā izteiktu kasācijas sūdzībā vai laikā līdz nolēmuma sastādīšanas datuma paziņošanai.

Tēze:
Ievērojot, ka vakcinācija pati par sevi bija brīvi pieejama un darbinieku nevakcinēšanās bija pašu darbinieku izvēle, nevis Covid-19 ierobežošanai paredzēto pasākumu neizbēgamas sekas, kuru mazināšanai tika paredzēts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tiesību normās noteikto prasību par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību uzņēmuma darbiniekiem nevar atzīt par tādu, kas ierobežoja uzņēmuma saimniecisko darbību Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 4.2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 17.decembra) izpratnē.

Tēze:
Lietās, kas saistītas ar medicīniska rakstura jautājumiem, ir jārēķinās ar neiespējamību, piemēram, konkrēti definēt noteiktu saslimšanas brīdi, lai arī juridisku jautājumu risināšanai tas būtu nepieciešams. Šī iemesla dēļ šādu kategoriju lietās atzīts iespējamības pārsvara pierādīšanas standarts, kas nozīmē, ka tiesai nav jāizslēdz visas saprātīgās šaubas par cēloņsakarības esamību, bet tikai jākonstatē, ka iespēja, ka cēloņsakarība pastāv, ir lielāka nekā iespēja, ka tā nepastāv. Proti, šis pierādīšanas standarts pats par sevi paredz to, ka tiesai jānovērtē tikai iespējamības līmenis, nevis jāizdara kādi pārliecinoši jebkādas iespējamās šaubas izslēdzoši secinājumi.

Tēze:
Administratīvā procesa likuma 233.panta pirmajā daļā paredzētā iespēja tiesas sēdē pārbaudīt eksperta atzinumu pastāv, lai novērstu lietas dalībniekam pastāvošās šaubas par eksperta atzinumu vai identificētu tajā trūkumus. Šādas tiesības ietilpst tiesībās uz taisnīgu tiesu. Iespēja lietas dalībniekam izjautāt ekspertu un izteikties par eksperta atzinumu īpaši būtiska ir gadījumos, kad ekspertīze veikta ārstniecības jautājumos, jo:

1. eksperta atzinums var būtiski ietekmēt tiesnešu veikto faktu izvērtējumu;

2. daļa no eksperta atzinuma secinājumiem var būt balstīti tieši ekspertu profesionālajā pieredzē un zināšanās bez tiešām atsaucēm uz zinātnisko literatūru.

Tādējādi, ja procesa dalībnieks norāda uz objektīvām neskaidrībām eksperta atzinumā, tad tas ir pietiekams pamats eksperta atzinuma pārbaudei tiesas sēdē. Ja eksperta atzinuma pārbaude tiesas sēdē netiek veikta, tad šāds procesuālo tiesību pārkāpums ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai.

Tēze:
Priekšlikumu sniegšana valsts pārvaldes iestādei par tās kompetencē esošiem jautājumiem tieši atbilst vienai no Iesniegumu likumā paredzētajām formām, kādā sabiedrības pārstāvji var iesaistīties valsts pārvaldes darbībā.

Valsts pārvaldes iestādes pienākums, saņemot priekšlikumu, ir sniegt atbildi par priekšlikuma izskatīšanas rezultātiem, skaidrojumu par turpmāko rīcību saistībā ar priekšlikumā pausto ierosinājumu vai atbildi, kādēļ priekšlikumu neuzskata par nepieciešamu vai iespējamu īstenot. Savukārt iesniedzējam ir tiesības atbilstoši Iesniegumu likumam vērsties tiesā, ja persona uzskata, ka iestāde nav sniegusi atbildi uz iesniegumu pēc būtības.

Lai arī Okupācijas muzejam nav publiski tiesisks pienākums ekspozīcijas organizēšanā ievērot vai ņemt vērā apmeklētāju ieskatus, privātpersonai, kura nepiekrīt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saturam, ir tiesības iesniegumā paust priekšlikumus par to, kāda informācija būtu iekļaujama Okupācijas muzeja ekspozīcijā, un saņemt atbildi uz iesniegumu.

Tomēr privātpersonai nav subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar prasījumiem par konkrētu tiesisko seku radīšanu - ekspozīcijas papildināšanu un pārskatīšanu.

Tēzes:
Termiņa aprēķināšana pieteikuma iesniegšanai tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozījumiem

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 73.panta trešās daļas 1.punkta formulējumam sešu mēnešu termiņa aprēķinā jāņem vērā diena, kad iepirkuma līgums vai tā grozījumi noslēgti. Likumā noteiktais sešu mēnešu termiņš ir objektīvs un nav pakļauts subjektīviem apsvērumiem vai kādas personas informētībai par iepirkuma līguma grozījumu esību vai to tiesiskumu.

Ja iepirkuma līguma grozījumi nav noformēti kā atsevišķa rakstiska vienošanās, tā ir diena, kad faktiski panākta vienošanās vai izdarītas tādas darbības, kas veido šo varbūtējo būtisko līguma grozījumu. Ja būtiski grozījumi iepirkuma līgumā veikti, piemēram, pieņemot neatbilstošu līguma izpildi, tad termiņa atskaite sākama no brīža, kad pasūtītājs tam ir piekritis.

Pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana iespējama tikai par pieļaujamu pieteikumu

Pieteikuma pieļaujamība ir priekšnoteikums lietas izspriešanai pēc būtības, tādēļ tiesai katrā procesa stadijā vienmēr ir jāpārliecinās, vai pastāv pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumi. Tikai tad, ja pieteikums ir pieļaujams, tiesai jāpāriet pie pieteikuma pamatotības izvērtēšanas. Ņemot vērā, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis nevar pārsniegt prasījuma robežas – tam būtībā ir jāsaskan ar iespējamo spriedumu –, arī pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana nav atdalāma no tā, vai pieteikums ir pieļaujams. Proti, ja pieteikums nav pieļaujams, nav arī pamata piemērot lietā pagaidu aizsardzības līdzekli, jo tas nozīmētu nepamatotu iejaukšanos tiesiskajās attiecībās lietā, kuru pēc būtības nemaz nav pieļaujams izskatīt.

Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nokavēts un tiesa to nav atjaunojusi, pieteikuma skatīšana pēc būtības nav pieļaujama. Tādējādi arī pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana nav attaisnojama, jo nepastāv tās pamats – pieļaujams pieteikums.

Tēzes:
Spēļu zāle kā komerciāla rakstura objekts

Spēļu zāle kā objekts, kurā tiek sniegti specifiski izklaides pakalpojumi, ir atzīstama par komerciāla rakstura objektu Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.49.apakšpunkta izpratnē. Spēļu zālē sniegtos pakalpojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas nepieciešami patērētāju ikdienas vajadzību apmierināšanai, tāpēc spēļu zāle šo saistošo noteikumu 2.102.apakšpunkta izpratnē nav atzīstama par tirdzniecības un pakalpojumu objektu. Azartspēļu organizēšana pēc savas būtības ir pakalpojums un kā tādu to atzīst arī Azartspēļu un izložu likums.

Iestādes pienākums veikt individualizētu azartspēļu rīkošanas vietas izvērtējumu

Ja ierobežojumus azartspēļu organizēšanai noteikts teritorijas plānojumā, individuālo lēmumu par atļaujas atcelšanu azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai pamato ar attiecīgo teritorijas plānojumu. Proti, šādā gadījumā iestādei nav vajadzīgs pamatot lēmumu, ar kuru komersantam tiek anulēta izsniegtā atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai, ar konkrētās vietas individuālo izvērtējumu.

Vietas individuāls izvērtējums iestādei ir jāveic tikai gadījumā, ja teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums kā atļauto izmantošanas veidu vispārīgi pieļauj komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu un attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā nav noteikti konkrēti ierobežojumi azartspēļu organizēšanai.

Tēzes:
Sadzīves atkritumu jēdziens likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izpratnē

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietvaros sadzīves atkritumu jēdziens ir izmantots ar atšķirīgu nozīmi, kāda tam piešķirta spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā, un attiecīgi saprotams plašāk nekā spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Proti, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikuma 16.punkta kontekstā sadzīves atkritumi aptver visus atkritumus, kas nav bīstami. Attiecīgi uz to sadedzināšanas iekārtām, ja tiktu sasniegts tiesību normā paredzētais apjoms, būtu attiecināms obligāts ietekmes uz vidi novērtējums.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtas jēdziens

Analizējot, vai konkrētā iekārta atbilst Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr. 401 „Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai” 2.1.apakšpunkta prasībām, nozīme ir ne tikai pašam atkritumu termiskas pārstrādes faktam, bet arī tam, kas notiek pēc atkritumu termiskas apstrādes, kā arī iekārtas galvenajai funkcijai. Proti, ir jākonstatē, ka pēc pārstrādes radušās vielas tiek sadedzinātas un iekārtas galvenā funkcija ir atkritumu termiskā pārstrāde, nevis enerģijas vai produktu ieguve.

Tēzes:
Maksimāli precīza novērtējuma nodrošināšanas nozīme uz jaunradi vērsta projekta idejas novērtēšanā

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 222 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16.pasākuma „Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam ,,Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” 2.pielikuma 4.kritērija apakškritēriju novērtējumā var tikt izmantoti visi skalā no 0 līdz 5 ietilpstošie veselie skaitļi, tādējādi nodrošinot maksimāli precīzu novērtējumu, kas var būt izšķirošs projekta idejas tālākā virzībā.

Ja atbalsta saņemšanai tiek virzīta maksimāli precīzi novērtēta uz jaunradi noteiktā jomā vērsta ideja, tiek nodrošināta konkrētā valsts atbalsta mērķa sasniegšana, kas savukārt ir visas sabiedrības interesēs.

Iestādes pienākums projektu ideju atlases procesā izmantot vienādu pieeju visu projektu ideju novērtēšanā

Projektu ideju atlases procesā iestādei jābūt vienādai pieejai attiecībā uz visu projektu ideju novērtēšanu. Proti, ja iestāde, vērtējot projekta idejas iesniegumu atbilstoši minēto noteikumu Nr. 222 2.pielikuma 4.kritērijam, ir izmantojusi visus veselos skaitļus skalā no 0 līdz 5, tad arī pārējiem projekta idejas iesniegumiem jābūt vērtētiem, piemērojot tādu pašu pieeju. Un otrādi – ja iestāde pārējos projekta idejas iesniegumus vērtējusi vienīgi ar 0, 3 un 5 punktiem, tad identiskai pieejai jābūt arī attiecībā uz pieteicējas projekta idejas iesnieguma novērtējumu. Tas nodrošina vienlīdzības principa ievērošanu attiecībā uz visiem projektu ideju iesniedzējiem.

Atlases komisijas un pieaicināto ekspertu kompetences nošķiršana

Lēmuma pieņemšana par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu ietilpst Zemkopības ministrijas Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) projekta idejas atlases komisijas, nevis ekspertu kompetencē, kas saskaņā ar tiesību normām, ir pieaicināmi novērtēt projekta ieguldījumu uz jaunradi vērsta procesa vai darbības radīšanā. Piešķirot punktus par Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 222 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16.pasākuma „Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam ,,Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” 2.pielikuma 4.kritēriju, komisija ņem vērā ekspertu viedokli, kas komisijai ir saistošs. Ja eksperti papildus sniegtajam viedoklim (atlases kritērija aprakstam) ir norādījuši arī ekspertu ieskatā piešķiramo punktu skaitu, ekspertu piešķirtais punktu skaits komisijai nav saistošs.

Tēze:
Atbilstoši tiesību normām tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Tādējādi tieslietu ministram ir piešķirta kompetence apsvērt, vai ir nepieciešams rosināt disciplinārlietu pret konkrētu tiesnesi. Savukārt privātpersonu sūdzības ir instruments, kas var sniegt tieslietu ministram informāciju par tādiem ar tiesneša amata pienākumu pildīšanu saistītiem apstākļiem, kas var ministram ļaut izšķirties par nepieciešamību rosināt disciplinārlietu pret konkrēto tiesnesi. Tāpēc iesniegums, kurā tieslietu ministram izteikts aicinājums apsvērt ierosināt disciplinārlietu pret konkrētiem tiesnešiem, ir pieļaujams izskatīšanai Iesniegumu likuma kārtībā.

Tomēr Iesniegumu likums negarantē tiesības iesnieguma iesniedzējam saņemt tādu atbildi pēc būtības uz iesniegto iesniegumu, kādu tas vēlas vai ir iztēlojies. Iesniedzējam šādā situācijā būtībā ir tiesības saņemt atbildi vienīgi par to, kā tieslietu ministrs ir novērtējis saņemto informāciju un ko līdz ar to ir izlēmis ar saņemto informāciju darīt, nevis detalizētu skaidrojumu par to, kāpēc tieslietu ministrs saskata pamatu izmantot vai neizmantot sev piešķirtās tiesības rosināt disciplinārlietu pret konkrētu tiesnesi. Tas saistīts ar to, ka neviena tiesību norma neparedz, ka privātpersonām būtu tiesības pieprasīt, lai tieslietu ministrs izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret konkrētu tiesnesi.

Tēzes:
Favorītisms publiskajā iepirkumā

Par a priori favorītismu nevar uzskatīt kādu kvalitātes kritēriju noteikšanu piedāvājuma vērtēšanai tikai tāpēc, ka ne visi tirgus dalībnieki var piedāvāt vienlīdzīgu kvalitāti šajos kritērijos, vai tikai tāpēc, ka informācijas pieejamības dēļ pasūtītājs varētu paredzēt, ka kādam konkrētam konkurentam būs augstāks novērtējums.

Pasūtītājam nevar liegt izmantot tādus pakalpojuma kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kuru rezultātu var iepriekš paredzēt, kamēr vien šādi kritēriji objektīvi saistāmi ar pakalpojuma kvalitāti atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.

Cenas un kvalitātes vērtēšanas kritēriju samērs publiskajā iepirkumā

Pretendentam, kurš nespēj konkurēt ar kvalitāti, nav tiesību sagaidīt tādu cenas un kvalitātes vērtēšanu, lai ar cenu varētu atsvērt zemāku kvalitātes vērtējumu.

Tēze:
Nodarbinātības attiecības ar zinātnisko asistentu tiek nodibinātas uz darba līguma pamata un, lai arī likums paredz īpašu zinātniskā asistenta ievēlēšanas kārtību, darba tiesisko attiecību izbeigšanas iemesli ir darba tiesisko attiecību (privāttiesisku attiecību) jautājums. Tāpēc strīdi par tām risināmi civilprocesuālā kārtībā.

Tēze:
Kriminālprocesa 375.panta otrā daļa ierobežo krimināllietas materiālu pieejamību pēc procesa pabeigšanas, taču normās minētās tiesības nav aplūkojamas nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams liegums personai ar šiem materiāliem iepazīties. Proti, minētajā tiesību normā noteiktais jēdziens – personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā – tulkojams plaši un ņemot vērā arī situācijas, kurās konkrētās krimināllietas materiāli varētu ietekmēt attiecīgās personas tiesību īstenošanu citā kriminālprocesā.

Situācijā, kad zvērināts advokāts ir lūdzis nodrošināt iespēju viņam iepazīties ar izbeigta kriminālprocesa materiāliem, ir jāvērtē vai pabeigtais kriminālprocess un kriminālprocess, kas vēl turpinās, ir saistīti un vai pieprasītā informācija varētu būt būtiska un ietekmēt personas tiesības tajā procesā, kurā advokāts īsteno aizstāvību.

Nepieciešamība pilnvērtīgi īstenot advokāta klienta tiesības uz taisnīgu tiesu ir atzīstama par tādu leģitīmu interesi, kas varētu attaisnot atļauju zvērinātam advokātam iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem arī tādas personas aizstāvībai, kura formāli nav bijusi konkrētā procesa dalībnieks, bet kuras saistība ar konkrēto procesu ir objektīvi konstatējama.

Tēzes:
Jēdziens „biedrs” Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē

Biedrību darbību pamatā reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums, no kura rodama izpratne par to, kas ir biedrība, tās dibinātāji un biedri. Sabiedriskā labuma organizāciju likuma mērķis nav modificēt šo izpratni, bet veicināt Biedrību un nodibinājumu likumam atbilstošu biedrību sabiedriskā labuma darbību. Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta otrās daļas 2.punkts no sabiedriskā labuma darbības izslēdz tādu darbību, kas vērsta uz biedrības biedru, dibinātāju un ar tiem saistītu personu labumu, tātad aptver ne tikai biedrības biedrus.

Uz biedrības biedru un ar to saistītu personu labumu vērstas darbības atzīšana par sabiedriskā labuma darbību izņēmuma gadījumā

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta otrās daļas 2.punkta tiesiskā sastāva pazīmes – sociāli mazaizsargātu personu grupas, trūcīgas personas, ģimenes – ir alternatīvas. Tas nozīmē, ka sociāli mazaizsargātai personu grupai, uz kuras tiesību un interešu aizstāvību ir vērsta biedrības darbība, obligāti nav jābūt trūcīgai, lai biedrība varētu tikt uzskatīta par sabiedriskā labuma organizāciju. Lai izņēmumu piemērotu, jāpastāv šīs tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmei – biedrība dibināta un darbojas, lai aizstāvētu šīs sociāli mazaizsargātu personu grupas tiesības un intereses.

Sabiedriskā labuma darbības un ikdienišķas saimnieciskās darbības nošķiršana

Tāda ikdienišķa saimnieciskā darbība kā treniņu organizēšana par maksu nav uzskatāma par sociāli mazaizsargātas personu grupas - bērnu un jauniešu - tiesību un interešu aizstāvēšanu, lai arī bērni un jaunieši ir sociāli mazaizsargātu personu grupas. Nozīmīgs labums saistāms ar pašaizliedzīgu gādību par citiem un nesavtību, kas pārsniedz ikdienišķas saimnieciskas darbības robežas.

Tēze:
Tiesību normas, kas regulē kapitālsabiedrību vienkāršotās likvidācijas procesu, neparedz noteikt atlīdzību par šādām sabiedrībām piederošo un pēc to izslēgšanas no komercreģistra valstij piekrītošo mantu. Šāda pieeja vispārīgi atbilst tiesiskā regulējuma jēgai, ņemot vērā, ka vienkāršotās likvidācijas mērķis ir panākt ekonomiski neaktīvo komersantu izslēgšanu no komercreģistra un komersantam piederošā īpašuma pāreja valstij notiek brīdī, kad attiecīgais komersants ir beidzis pastāvēt, nevienai personai neizrādot interesi šā komersanta likvidācijā un attiecīgi arī tam piederošās mantas sadalē. Līdz ar to šādas tiesiskās sekas par nesamērīgām var tikt atzītas tikai netipiskā gadījumā, proti, gadījumā, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šā gadījuma raksturu.

Tēzes:
Valsts atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem mērķis

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai jeb apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai bija paredzēts jeb mērķēts uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm – nozarēm, kurās bija noteikti ierobežojumi un kuras skāra Covid-19 krīze. Tādējādi, lai arī valsts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika piešķirts uzņēmumam, šā atbalsta galvenais mērķis bija atbalstīt nevis konkrētu uzņēmumu, bet gan konkrētu tautsaimniecības nozari, jo ikviena tautsaimniecības nozare ietekmē tautsaimniecības attīstību kopumā, kā arī ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Savukārt tautsaimniecības attīstība un ekonomikas stabilitāte ir galvenais mērķis, kāpēc tika piešķirts valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.

Uzņēmuma tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, ja tas veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā, gan atbalstāmajā tautsaimniecības nozarē

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.8.apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tad, ja uzņēmums Covid-19 krīzes laikā veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā nozarē, gan atbalstāmajā tautsaimniecības nozarē, uzņēmumam bija tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tikai atbalstāmajā nozarē.

Grūtības konstatēt, ka uzņēmums saimniecisko darbību veicis gan tautsaimniecības atbalstāmajā, gan neatbalstāmajā nozarē, kā arī iespējamās grūtības iestādei aprēķināt valsts atbalstu nevar būt pamats liegt uzņēmumam tiesības saņemt tiesību normās paredzēto valsts atbalstu.

Administratīvā akta prettiesiska pamatojuma sekas

Tiesa, vērtējot nelabvēlīga administratīvā akta par personas nekvalificēšanos atbalsta saņemšanai tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Konstatējot, ka nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums ir prettiesisks, tiesai šis administratīvais akts jāatceļ. Tomēr, lai nepieļautu nepamatotu valsts atbalsta piešķiršanu, tiesai jāapsver, vai ir pamats uzdot Valsts ieņēmumu dienestam izdot jaunu administratīvo aktu, kurā tiktu izvērtēts, vai izpildās valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji atbalstāmajās nozarēs. Proti, vispirms nepieciešams pārbaudīt, vai izpildās normatīvajā regulējumā paredzētie kritēriji.

Tēze:
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.6panta ceturtā daļa regulē gadījumu, kad tiek atsavināts vai pārklasificēts par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu tāds nekustamais īpašums, kurš saimnieciskajā darbībā bija izmantots daļēji. Šādā gadījumā ar nodokli apliek ienākumu, kas attiecas uz saimnieciskajā darbībā izmantoto nekustamā īpašuma daļu. Un otrādi – ar nodokli neapliek ienākumu, kas attiecas uz saimnieciskajā darbībā neizmantoto nekustamā īpašuma daļu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)