Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti astoņi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Saskaņā ar likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4.panta otro daļu noteiktiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Taču gadījumā, ja Ministru kabinets kādu objektu nav noteicis par demontējamu, lai arī tas atbilst tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, lēmumu par šāda objekta demontāžu pieņem tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas. Tādējādi konkrētos gadījumos lēmumu par pieminekļa demontēšanu ir tiesīga pieņemt pašvaldība, izvērtējot, vai tās administratīvajā teritorijā atrodas demontēšanas kritērijiem atbilstošs objekts, un, ja šāds objekts tiek konstatēts, pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā objekta demontāžu.

Taču pašvaldības pienākums nodrošināt padomju vai nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu likumā nav noteikts privātpersonu individuālo interešu aizsardzībai. Proti, likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4.panta trešā daļa nerada privātpersonām subjektīvās tiesības prasīt pašvaldībai konkrēta pieminekļa pārvietošanu ārpus publiskās telpas. Šāds pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tēze:
Pasūtītājas lēmuma atzīšana par prettiesisku rada pamatu zaudējumu atlīdzināšanai, un tā nav tikai formāla vai šķietama tiesību aizsardzības iespēja. Lai arī tas pilnībā var nenovērst prettiesiskumu (nenotiek pilnīga restitūcija un jauns tiesisks iepirkums), arī spriedums par prettiesiskumu un ar to pamatota zaudējumu atlīdzība ir tiesību aizsardzības mehānismi. Ierobežojot iespēju jebkura pārkāpuma gadījumā atzīt par spēkā neesošu noslēgto līgumu, likumdevējs ir līdzsvarojis dažādas intereses – gan sabiedrības intereses uz tiesiskām un pārskatāmām iepirkumu procedūrām, gan sabiedrības intereses saņemt pakalpojumus, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju intereses sniegt pakalpojumus, gan komersantu intereses slēgt līgumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un tādējādi veikt savu komercdarbību. Līguma atzīšana par spēkā neesošu var būtiski ietekmēt visas šīs intereses, un šāda tiesību aizsardzības instrumenta izmantošana ir paredzēta tikai būtiskos iepirkumu principu pārkāpumu gadījumos un tikai tad, ja līgumcena sasniedz noteiktu robežvērtību

Tēze:
Ministru kabineta 2022.gada 3.maija noteikumu Nr. 272 „Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai” 6., 8.6. un 19.2.punkta mērķis ir paredzēt izņēmumu, kad pacientam pienākošā kompensācija var tikt izmaksāta citām personām. Proti, pacienta nāves gadījumā kompensācijas izmaksa pašam pacientam objektīvi nav iespējama, tādēļ to izņēmuma gadījumā var saņemt mirušā pacienta mantinieki. Tiesības uz kompensāciju kļūst par mirušā pacienta mantojuma daļu, kuras attiecīgi var izmantot tie mirušā pacienta mantinieki, kuri ir pieņēmuši viņa atstāto mantojumu, un šo faktu apstiprina apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība. Tādējādi mantojuma apliecība vai apliecība par laulātā mantas daļu ir priekšnoteikums, lai personai būtu subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par kompensācijas izmaksu saistībā ar vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu citas personas veselībai vai dzīvībai.

Tēze:
Uz Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 ,,Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunktā ietverto vispārīgo administratīvo aktu nevar raudzīties izolēti. Tas ir jāaplūko kontekstā ar mērķi, kādēļ rīkojums tika pieņemts – lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.

Līdz ar to viens no rīkojuma mērķiem ir nodrošināt svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Ir būtiski, lai arī ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldības turpinātu pildīt svarīgas valsts funkcijas un nepārtrauktu sniegt pakalpojumus.

Tā kā valsts funkciju izpilde un pakalpojumu sniegšana var tikt deleģēta arī privāto tiesību juridiskai personai, tad rīkojuma 5.3.apakšpunktā ietvertais vispārīgais administratīvais akts ir attiecināms arī uz valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem plašākā nozīmē. Proti, rīkojuma 5.3.apakšpunkts ir attiecināms arī uz privāto tiesību juridiskas personas, kura veic valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus, darbiniekiem, kuri piedalās šo uzdevumu izpildē. Tādējādi privāto tiesību juridiskās personas darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma izpildē, ir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 ,,Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem.

Tēzes:
Militārpersonu izdienas pensijas aprēķinā nav ieskaitāms dienesta laiks diplomātiskajā dienestā

1. Izdienas pensiju piešķiršanai Latvijā nav vienota normatīvā regulējuma. Izdienas pensiju piešķiršanu regulē speciālie likumi. Tādējādi priekšnoteikumi konkrētās izdienas pensijas piešķiršanai, pārrēķinam un izmaksas pārtraukšanai ir meklējami attiecīgajā speciālajā likumā.

2.  Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3.panta pirmajā daļā ir izsmeļoši uzskaitīts, kas ieskaitāmais militārpersonas izdienas stāžā. Tātad tiesību normās ir norādīti konkrēti dienesta laiki un amati, kuri tiek ieskaitīti izdienas stāžā, kas dod tiesības uz militārpersonu izdienas pensiju. Diplomātiskais dienests nav starp tiem. Tādējādi ir secināms, ka personai nav tiesības uz militārpersonu izdienas pensijas pārrēķinu, izdienas stāžā ieskaitot arī dienesta laiku diplomātiskajā dienestā. 

Neizmaksātās izdienas pensijas izmaksa ir lūgums par labvēlīga administratīvā akta izpildi

Izdienas pensijas izmaksa ir administratīvā akta par tās piešķiršanu izpilde. Pārtraucot izdienas pensijas izmaksu, nav grozītas vai izbeigtas personas tiesības to saņemt. Arī, atjaunojot izdienas pensijas izmaksu, personai netiek piešķirtas jaunas tiesības. Situācijā, kad personai ir pārtraukta izdienas pensijas izmaksa, personai jāvēršas augstākā iestādē ar lūgumu par labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par izdienas pensijas piešķiršanu – izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 367.1panta otrajai daļai.

Tēzes:
Deleģējums Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ministru kabinets ir deleģēts izsludināt ārkārtējo situāciju valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp, ja būtiski apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Minētā tiesiskā režīma laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Tas saistīts ar Ministru kabineta rezerves kompetenci, kas nodrošina arī valsts rīcībspēju ārkārtējos un neparedzētos gadījumos, jo īpaši, ja tam nav regulējuma. Arī izmantojot savu rezerves kompetenci, Ministru kabinetam vienmēr jārīkojas tiesiski. Pieņemot Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumu Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Ministru kabinets ir rīkojies tam likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto tiesību ietvaros.

Deleģējums Ministru kabinetam izdot vispārīgo administratīvo aktu, ar kuru ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbiniekiem un amatpersonām tiek noteikti papildus pienākumi un ierobežotas to tiesības un brīvības

Ministru kabineta tiesības izdot vispārīgo administratīvo aktu izriet no tā kompetences rīkoties ārkārtējās situācijas laikā, lai novērstu attiecīgo apdraudējumu. Ievērojot Ministru kabineta kompetenci, atzīstams, ka tieši Ministru kabineta ziņā ir nodrošināt līdzsvaru starp veselības aizsardzības konstitucionālās vērtības mērķi un visām personām, kas dzīvo valsts teritorijā, piešķirto tiesību un brīvību ievērošanu. Ministru kabinets, ņemot vērā Covid‑19 pandēmijas dinamiku, paredzamo vakcinācijas kampaņas tempu un jaunu, lipīgāku vīrusa variantu parādīšanos, bija novērtējis, ka joprojām pastāv ievērojams epidēmijas izplatīšanās risks. Līdz ar to tieši Ministru kabinets varēja novērtēt, kāda apjoma ierobežojumus nepieciešams ieviest šādā situācijā, un izdot attiecīgu vispārīgo administratīvo aktu apdraudzējuma novēršanai. Šādā situācijā ir atzīstams, ka likuma atrunas princips ir ievērots un minētā rīkojuma 5.3.pakšpunktā noteiktais ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.

Svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana kā leģitīms mērķis ārkārtējā situācijā pieņemtiem pārvaldes lēmumiem

Tiesību normas nosaka, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

Ir būtiski, lai arī ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldības turpinātu pildīt svarīgas valsts funkcijas un nepārtrauktu sniegt pakalpojumus, jo valsts un pašvaldību institūcijas, arī kapitālsabiedrības tiek veidotas, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi un sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. 

Tādējādi arī mērķis nodrošināt svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību ir leģitīms mērķis – tas ir vērsts gan uz citu cilvēku tiesību aizsardzību, gan demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

Pandēmijas apkarošanas līdzekļa izvēles pārbaude tiesā

Tiesas kompetencē nav lemt par tādiem jautājumiem, kas ir strīdīgi no zinātniskā viedokļa, bet gan lemt, vai Ministru kabinets rīkojās pareizi atbilstoši tajā brīdī pieejamajai informācijai un tajā brīdī esošo zinātnisko pasaules uzskatu ietvaros. Ņemot vērā, ka no zinātniskā viedokļa vakcinācijas tika atzītas par visefektīvāko veidu, kā apkarot epidēmiju, jo tajā brīdī nebija citas alternatīvas. Tādējādi secināms, ka Ministru kabinets pareizi izvēlējās vakcināciju kā atbilstošāko līdzekli, kā vismazāk ierobežot cilvēku tiesības uz privāto dzīvi un tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un samērot tās ar citu cilvēku tiesībām uz veselību.

Darba pienākumu pildīšana attālinātā vai klātienes režīmā valsts civildienesta ierēdņiem ārkārtējās situācijas laikā

Ārkārtējās situācijas laikā var izveidoties situācija, ka valsts civildienesta ierēdnim, kas savus ikdienas pienākumus var veikt pilnībā attālināti, pēkšņi nākas aizvietot prombūtnē esošu ierēdni, kura pienākumus pilnībā attālināti veikt nav iespējams. Tādējādi valsts civildienesta ierēdņiem jābūt gataviem jebkurā brīdī savus pienākumus veikt klātienē un nav pamata paļauties uz iespēju visu ārkārtējās situācijas laiku strādāt tikai attālināti. Valsts un pašvaldību institūcijas, tai skaitā kapitālsabiedrības tiek veidotas, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju izpildi un sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tādējādi attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvākais līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ministru kabineta Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” leģitīmo mērķi nevar tikpat efektīvi sasniegt tikai ar mazāk ierobežojošo līdzekli – attālinātu darba pienākumu izpildi.

Tēze:
Noteiktos gadījumos tiesību uz taisnīgu tiesu efektīva īstenošana var prasīt arī valsts pozitīvu pienākumu veikt darbības šo tiesību nodrošināšanā. Viens no līdzekļiem taisnīga tiesas procesa rezultāta sasniegšanai ir kvalificētas juridiskās palīdzības izmantošana.

Ja ir pamats uzskatīt, ka procesa dalībnieks sava vecuma, zināšanu un finanšu līdzekļu trūkuma dēļ saskaras ar grūtībām efektīvi aizsargāt savas tiesības tiesas procesā un viņam būtu nepieciešama juridiskā palīdzība, tiesai, kas izskata konkrēto lietu, jāsniedz šādai personai ieteikums par iespēju lūgt valsts apmaksātu juridisko palīdzību.

Tiesas formāla attieksme nav pieļaujama situācijā, kad procesa dalībniekam ir acīmredzami grūti pašam nodrošināt tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu īstenošanu. Īpaši, ja procesa dalībnieka grūtības sevi pārstāvēt ir nepārprotami konstatējamas no viņa sastādītajiem procesuālajiem dokumentiem un viņa paša tiešas norādes.

Ievērojot Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturto daļu, tiesai ir iespējams, apsverot lietas būtību un procesa dalībnieka situāciju, sniegt viņam ieteikumus, tostarp par iespēju lūgt valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Tiesas nevērība pret procesa dalībnieka norādītajām grūtībām, kas objektīvi ir redzamas un novērtējamas, veido tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Tēze:
Lai arī Augstskolu likums paredz īpašu akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, darba tiesisko attiecību izbeigšanas iemesli ir darba tiesisko attiecību jautājums. Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas attiecības. Tāpēc strīdi par tām nav skatāmi administratīvā procesa kārtībā, bet ir risināmi civilprocesuālā kārtībā.